JEREMIJAS GRĀMATA
SATURA PĀRSKATS
1
Jeremiju ieceļ par pravieti (1—10)
Parādība, kurā redzams mandeļkoks (11, 12)
Parādība, kurā redzams katls (13—16)
Dievs iedrošina Jeremiju (17—19)
2
3
Cik dziļš ir izraēliešu pagrimums (1—5)
Izraēla tauta un Jūdas tauta pārkāpj laulību (6—11)
Aicinājums atgriezties (12—25)
4
Atgriešanās pie Dieva ļauj gūt svētības (1—4)
No ziemeļiem nāks nelaime (5—18)
Jeremija bēdājas par gaidāmo nelaimi (19—31)
5
Jehova soda ļaudis, bet tie liedzas laboties (1—13)
Tauta netiks iznīcināta pilnībā (14—19)
Jehova sauc ļaudis pie atbildības (20—31)
6
Jeruzāleme drīz būs aplenkta (1—9)
Jehovas dusmas pret Jeruzālemi (10—21)
Nežēlīgs uzbrukums no ziemeļiem (22—26)
Jeremijam jāpārbauda tauta, kā pārbauda metālu (27—30)
7
Veltīga paļaušanās uz Jehovas templi (1—11)
Ar templi notiks tas pats, kas ar Šīlo (12—15)
Nosodījums tiem, kas pielūdz viltus dievus (16—34)
8
Ikviens rīkojas tāpat kā pārējie (1—7)
Ko vērta gudrība, ja atmesti Jehovas vārdi? (8—17)
Jeremija vaimanā par Jūdas tautas ”brūci” (18—22)
9
Jeremijas dziļās bēdas (1—3)
Jehova sauc Jūdas tautu pie atbildības (3—16)
Raudu dziesma par Jūdas tautu (17—22)
Lai lielās ar to, ka pazīst Jehovu (23—26)
10
Tautu dievi pretstatīti dzīvajam Dievam (1—16)
Posts un trimda (17, 18)
Jeremija bēdājas (19—22)
Jeremijas lūgšana (23—25)
11
Jūdas tauta lauž līgumu ar Dievu (1—17)
Jeremija — kā jērs, ko ved uz kaušanu (18—20)
Jeremijas dzimtās pilsētas iedzīvotāji tīko pēc viņa dzīvības (21—23)
12
Jeremijas žēlabas (1—4)
Jehovas atbilde (5—17)
13
Linu josta, kas kļūst pilnīgi nelietojama (1—11)
Vīna krūkas tiks sadauzītas (12—14)
Jūdas tauta negrib laboties; tiks aizvesta gūstā (15—27)
14
Sausums, bads un zobens (1—12)
Nosodījums viltus praviešiem (13—18)
Jeremija atzīstas tautas grēkos (19—22)
15
Jehova nemainīs savu spriedumu (1—9)
Jeremijas žēlabas (10)
Jehovas atbilde (11—14)
Jeremijas lūgšana (15—18)
Jehova iedrošina Jeremiju (19—21)
16
Jeremija nedrīkst ne precēties, ne sērot, ne dzīrot (1—9)
Vispirms posts, pēc tam atgriešanās dzimtajā zemē (10—21)
17
Jūdas ļaužu grēki iegravēti ”sirds plāksnēs” (1—4)
Svētīts, kas paļaujas uz Jehovu (5—8)
Sirds ir viltīga (9—11)
Jehova — Izraēla cerība (12, 13)
Jeremijas lūgšana (14—18)
Lai sabats ir svēts (19—27)
18
Māls podnieka rokās (1—12)
Jehova izraēliešiem uzgriezīs muguru (13—17)
Sazvērestība pret Jeremiju; viņa lūgums Dievam (18—23)
19
20
Pašhūrs iesit Jeremijam (1—6)
Jeremija nespēj nesludināt (7—13)
Jeremijas žēlabas (14—18)
21
22
23
Labie un sliktie gani (1—4)
Drošība, kad valdīs ”taisnīga atvase” (5—8)
Nosodījums viltus praviešiem (9—32)
”Nasta no Jehovas” (33—40)
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
Solījums visu atjaunot (1—13)
Drošība, kad valdīs ”taisnīga atvase” (14—16)
Līgums ar Dāvidu un priesteriem (17—26)
34
35
36
Jeremijas teiktais tiek pierakstīts rakstu rullī (1—7)
Baruhs uzrakstīto nolasa ļaudīm (8—19)
Jojakīms sadedzina rakstu rulli (20—26)
Vēsts tiek uzrakstīta no jauna citā rakstu rullī (27—32)
37
Haldieši atkāpjas, bet tikai uz laiku (1—10)
Jeremiju iesloga (11—16)
Cedekija tiekas ar Jeremiju (17—21)
38
Jeremiju iesloga ūdenstvertnē (1—6)
Ebedmelehs izglābj Jeremiju (7—13)
Jeremija mudina Cedekiju padoties (14—28)
39
Jeruzāleme tiek ieņemta (1—10)
Norādījums gādāt par Jeremijas drošību (11—14)
Solījums saglabāt Ebedmeleha dzīvību (15—18)
40
Nebūzaradāns atbrīvo Jeremiju (1—6)
Zemi pārvalda Gedalja (7—12)
Sazvērestība pret Gedalju (13—16)
41
42
43
44
45
46
47
48
49
Pravietojums par amoniešiem (1—6)
Pravietojums par Edomu (7—22)
Pravietojums par Damasku (23—27)
Pravietojums par Kēdaru un Hācoru (28—33)
Pravietojums par Elamu (34—39)
50
51
52
Cedekija saceļas pret Babilonas valdnieku (1—3)
Nebukadnecars tur aplenkumā Jeruzālemi (4—11)
Pilsētas un tempļa nopostīšana (12—23)
Ļaudis tiek aizvesti trimdā uz Babilonu (24—30)
Jojahīnu atbrīvo no cietuma (31—34)