JESAJAS GRĀMATA
1 Redzējums par Jūdu un Jeruzālemi. Jesaja*, Āmoca dēls, to parādībā saņēma Jūdas ķēniņu Usijas,+ Jotāma,+ Ahasa+ un Hiskijas+ laikā.+
2 Klausieties, debesis, ņem vērā, zeme!+
3 Vērsis pazīst savu saimnieku,
un ēzelis — saimnieka sili,
bet Izraēls mani nepazīst,+
manai tautai trūkst sajēgas.”
4 Bēdas grēcīgajai tautai,+
ļaudīm, kuru grēku nasta ir smaga,
ļaundaru ciltij, samaitātajiem bērniem!
5 Kur vēl lai jūs sit? Vai nav gana dumpoties?+
Galva ir vienās brūcēs,
sirds ir slima.+
6 No galvas līdz pat kāju pēdām nav nevienas veselas vietas —
ir tikai ievainojumi, zilumi un pušumi,
kas nav ne iztīrīti, ne pārsieti, ne ieziesti ar eļļu.+
7 Jūsu zeme ir pamesta,
pilsētas — nodedzinātas.
Jūsu zemi jūsu acu priekšā aprij svešinieki.+
Valda postaža kā pēc ienaidnieku iebrukuma.+
9 Ja karapulku Pavēlnieks* Jehova vismaz dažus no mums nebūtu paglābis,
mēs būtu kļuvuši kā Sodoma
un līdzinātos Gomorai.+
10 Uzklausiet Jehovas vārdus, Sodomas bargie valdnieki!+
Ņemiet vērā mūsu Dieva likumus, Gomoras ļaudis!+
11 ”Kāds man labums no jūsu daudzajiem upuriem?”+ saka Jehova.
12 Jūs gan nākat manā priekšā,+
bet kas no jums to prasa?
Jūs tikai izmīdāt manus pagalmus!+
13 Nenesiet vairs savus bezvērtīgos labības upurus!
Man riebj jūsu kvēpināmais!+
Jūs ievērojat jaunu mēnesi+ un sabatu+ un sasaucat svinīgas sapulces,+
tomēr es tās nevaru ciest, jo jūs nodarbojaties ar buršanu.+
14 Es ienīstu jūsu jaunā mēness svētkus un arī pārējos svētkus.
Tie man ir kļuvuši par nastu,
ko esmu paguris nest.
15 Kad jūs paceļat rokas lūgšanā,
es novēršos no jums.+
16 Mazgājieties, attīrieties,+ atmetiet ļaunos darbus!
Lai es tos vairs neredzētu!
Pārstājiet darīt ļaunu!+
17 Mācieties darīt labu, tiecieties pēc taisnības,+
aizrādiet apspiedējiem,
aizstāviet bāreņu tiesības
un iestājieties par atraitnēm!”+
18 ”Nāciet un izlīgstiet ar mani,” aicina Jehova.+
”Kaut arī jūsu grēki ir koši sarkani,
tie kļūs balti kā sniegs;+
kaut arī tie ir karmīnsarkani,
tie kļūs balti kā vilna.
19 Ja jūs no sirds man klausīsiet,
jūs ēdīsiet zemes labumus.+
20 Bet, ja jūs man neklausīsiet un būsiet dumpīgi,
jūs aprīs zobens.+
Tā ir teicis Jehova.”
21 Ak vai, uzticīgā pilsēta+ ir kļuvusi par netikli!+
22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem,+
tavs alus ir atšķaidīts ar ūdeni.
23 Tavi vadoņi ir stūrgalvji un zagļu sabiedrotie,+
tie visi kāro pēc kukuļiem un dzenas pēc dāvanām,+
tie negādā bāreņiem taisnību
un negrib uzklausīt atraitņu sūdzības.+
24 Tāpēc Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,
Izraēla Varenais, paziņo:
”Nu ir diezgan! Es atbrīvošos no saviem pretiniekiem
un atmaksāšu saviem ienaidniekiem.+
25 Mana roka vērsīsies pret tevi,
gluži kā ar sārmu es attīrīšu tevi no sārņiem
un atdalīšu visus piemaisījumus.+
26 Es tev atkal došu tiesnešus — tāpat kā kādreiz,
došu padomdevējus — tāpat kā iesākumā.+
Tad tevi sauks par taisnības pilsētu, par uzticīgo pilsētu.+
27 Ciona tiks izpirkta ar taisnīgumu,+
un ļaudis, kas tajā atgriezīsies, — ar taisnību.
29 Jūs kaunēsieties par dižkokiem, kas jums tā patika,+
un tiksiet apkaunoti to dārzu* dēļ, kurus bijāt izraudzījušies.+
30 Jūs būsiet kā dižkoks ar nokaltušām lapām+
un kā dārzs bez ūdens.
31 Stiprais būs kā pakulas,
un tā darbi — kā dzirkstele.
Kopā tie uzliesmos,
un nebūs, kas nodzēš.”
2 Jesajas, Āmoca dēla, redzējums par Jūdu un Jeruzālemi.+
Tas pacelsies augstāk par pakalniem,
un turp plūdīs visas tautas.+
Viņš mums mācīs savus ceļus,
un mēs staigāsim pa viņa takām.”+
4 Viņš spriedīs tiesu tautām
un izlabos to, kas aplams, daudzās tautās.
Tās pārkals zobenus par lemešiem
un šķēpus par dārza nažiem.+
Tauta pret tautu vairs nepacels zobenu,
un ļaudis vairs nemācīsies karot.+
5 Nāciet, Jēkaba pēcnācēji!
Staigāsim Jehovas gaismā!+
6 Dievs, tu esi atstājis savu tautu, Jēkaba pēcnācējus,+
jo viņi ir pārņēmuši austrumu paražas.
Viņi, tāpat kā filistieši, nodarbojas ar buršanu,+
un viņu vidū ir daudz svešzemnieku.
7 Viņu zemē ir papilnam sudraba un zelta,
un bagātības viņiem ir bez mēra;
viņu zemē ir papilnam zirgu,
un viņu kaujas ratus nevar ne saskaitīt.+
8 Viņu zemē ir papilnam bezvērtīgu dievekļu,+
un viņi klanās savu roku darbam —
tam, ko darinājuši viņu pirksti.
9 Tā zemodamies, viņi krīt ļoti zemu,
un tu viņiem to nepiedosi.
11 Augstprātīgajiem būs jānodur acis,
un lepnie tiks noliekti pie zemes.
Tajā dienā tikai Jehova būs augsts.
12 Tā būs karapulku Pavēlnieka Jehovas diena.+
Tā nāks pār iedomīgajiem un augstprātīgajiem,
nāks pār visiem — kā augstiem, tā zemiem.+
13 Tā nāks pār Libāna staltajiem un dižajiem ciedriem,
pār Basanas ozoliem,
14 pār varenajiem kalniem,
pār augstajiem pakalniem,
15 pār augstajiem torņiem un stiprajiem mūriem,
16 pār Taršišas kuģiem+
un pār greznajām laivām.
17 Augstprātīgie tiks apkaunoti,
un lepnie — noliekti pie zemes.
Tajā dienā tikai Jehova būs augsts.
18 No bezvērtīgajiem dievekļiem nepaliks pāri nekas.+
19 Kad Jehova liks zemei drebēt bailēs,
tad viņa briesmīgo dusmu
un diženā spožuma dēļ+
ļaudis slēpsies klinšu spraugās
un zemē izraktās alās.+
20 Tajā dienā savus bezvērtīgos sudraba un zelta dievekļus,
ko viņi bija darinājuši, lai tiem klanītos,
viņi aizmetīs prom — ciršļiem un sikspārņiem.+
21 Un viņi slēpsies klinšu alās
un klinšu spraugās
Jehovas briesmīgo dusmu
un diženā spožuma dēļ,
kad viņš liks zemei drebēt bailēs.
22 Nepaļaujieties uz cilvēku,
kas dzīvo vien tikmēr, kamēr elpa viņa nāsīs!
Vai tad viņš ir kā vērts?
3 Lūk, Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,
atņem Jeruzālemei un Jūdas zemei jebkādu atbalstu,
atņem maizi un ūdeni,+
2 varoņus un karavīrus,
tiesnešus un praviešus,+ zīlniekus un vecākos,
3 piecdesmit vīru komandierus,+ godājamos vīrus, padomdevējus,
burvjus un veiklos vārdotājus.+
4 Par vadoņiem es viņiem iecelšu puišeļus,
pār viņiem valdīs vējagrābšļi.
5 Ļaudis apspiedīs cits citu —
ikkatrs savu tuvāko.+
Zēns būs rupjš pret sirmgalvi,
un niekkalbis — pret cienījamu vīru.+
6 Ikviens sava tēva namā satvers brāli un teiks:
”Tev ir apmetnis — kļūsti par mūsu pavēlnieku!
Valdi pār šiem gruvešiem!”
7 Bet tas tūlīt pat iebildīs:
”Nē, es nepārsiešu jūsu brūces*!
Man mājās nav ne maizes, ne drēbju.
Nelieciet man būt par jūsu pavēlnieku!”
8 Jeruzāleme grīļojas un gāžas,
Jūda krīt,
jo ar vārdiem un darbiem šie ļaudis ir pret Jehovu,
viņa diženuma priekšā tie izturas izaicinoši.+
9 Viņu seja viņus nodod,
viņi, tāpat kā sodomieši, atklāti runā par saviem grēkiem+
un nemaz necenšas tos slēpt.
Bēdas viņiem — viņi paši sevi grūž postā!
10 Sakiet taisnajiem, ka tiem klāsies labi.
Par saviem darbiem tie tiks atalgoti.+
11 Bēdas ļaundariem!
Tos piemeklēs nelaime —
ko tie nodarījuši citiem, to pieredzēs paši.
12 Uzraugi apspiež manu tautu,
un pār to valda sievietes.
Savu vadītāju dēļ tu maldies apkārt, mana tauta, —
viņi tev rāda nepareizu ceļu.+
13 Jehova ir gatavs izvirzīt apsūdzību,
viņš grasās pasludināt tautām spriedumu.
14 Jehova tiesās savas tautas vecākos un vadoņus.
”Jūs esat nodedzinājuši vīnadārzu,
un jūsu namos ir nabagiem nolaupītā manta.+
15 Kā jūs uzdrīkstaties darīt pāri manai tautai
un tik nežēlīgi apspiest trūcīgos?”+ vaicā Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova.
16 Jehova saka: ”Cionas meitas ir lepnas,
viņas staigā, galvu augstu izslējušas,
met pavedinošus skatienus, slīd viegliem soļiem,
šķindinādamas kāju ķēdītes.
17 Tāpēc Jehova vērsīsies pret Cionas meitām — viņu galvas pārklāsies ar krevelēm,
Jehova padarīs viņu galvas kailas.+
18 Tajā dienā Jehova viņām atņems skaistās kāju sprādzes,
galvasrotas un pusmēnestiņus,+
19 auskarus*, rokassprādzes un plīvurus,
20 galvassegas, kāju ķēdītes un jostas,
smaržu trauciņus un amuletus*,
21 gredzenus un deguna riņķus,
22 svētku tērpus, virskreklus, apmetņus un somiņas,
23 spogulīšus+ un linu kreklus,
turbānus un plīvurus.
24 Balzama smaržu+ nomainīs puvuma smaka,
jostu — virve,
krāšņo matu sakārtojumu — kaila galva,+
grezno apģērbu — maisa drānas,+
skaistumu — iededzināta zīme.
25 Tavi vīri kritīs no zobena,
un tavi varoņi ies bojā kaujā.+
4 Tad septiņas sievietes satvers vienu vīru+ un teiks:
”Mēs ēdīsim pašas savu maizi
un pašas gādāsim sev apģērbu,
tikai ļauj mums saukties tavā vārdā,
2 Tajā dienā it viss, kam Jehova būs licis dīgt, būs krāšņs un varens un atlikušie izraēlieši leposies ar zemes ražu un priecāsies par tās skaistumu.+ 3 Visi, kas būs palikuši Cionā un atlikuši Jeruzālemē, — visi, kas būs pierakstīti dzīvošanai Jeruzālemē, — tiks saukti par svētiem.+
4 Kad Jehova ar tiesas un svelošas uguns* garu+ būs aizskalojis Cionas meitu netīrumus*+ un būs aizskalojis no Jeruzālemes asinis*, 5 tad pāri visam Cionas kalnam un turienes sapulcēm Jehova klās dūmu mākoni dienā un liks parādīties spoži liesmojošai ugunij naktī;+ visa diženā vieta būs pasargāta. 6 Tur būs nojume, kur dienas karstumā rast paēnu+ un kur patverties un paglābties no lietus un negaisa.+
5 Es dziedāšu tam, ko es mīlu,
dziedāšu dziesmu par viņu un viņa vīnadārzu.+
Viņam auglīgā nogāzē bija vīnadārzs.
2 Viņš uzraka zemi, nolasīja no tās akmeņus,
apstādīja to ar vislabākajiem sarkano vīnogu stādiem,
uzbūvēja dārza vidū torni
un izcirta vīna spiedi.+
Viņš cerēja ievākt labas vīnogas,
bet izauga nekam nederīgas ogas.+
3 ”Jeruzālemes iedzīvotāji un Jūdas vīri,
spriediet tagad tiesu starp mani un manu vīnadārzu!+
4 Ko vēl es būtu varējis darīt savā vīnadārzā?
Vai tad es neizdarīju visu, kas vajadzīgs?+
Kāpēc cerēto labo vīnogu vietā
izauga nekam nederīgas ogas?
5 Un nu klausieties,
ko es darīšu ar savu vīnadārzu!
6 Es to atstāšu novārtā+ —
vīnogulājus neapgriezīs un neapkaplēs,
dārzs aizaugs ar ērkšķiem un nezālēm,+
un es neļaušu mākoņiem izlīt pār to.+
7 Karapulku Pavēlnieka Jehovas vīnadārzs ir Izraēla tauta,+
un viņa mīļie stādījumi ir Jūdas vīri.
8 Bēdas tiem, kuri sagrābj namu pēc nama,+
piesavinās tīrumu pēc tīruma,+
līdz vairs nav, ko grābt,
jo visa zeme pieder viņiem vien!
9 Es dzirdēju, kā karapulku Pavēlnieks Jehova zvērēja,
ka daudzie nami, lai cik tie lieli un skaisti,
kļūs par biedu
un tur neviens vairs nedzīvos.+
11 Bēdas tiem, kas ceļas rīta agrumā, lai dzertu reibinošus dzērienus,+
un apreibinās ar vīnu līdz pat vēlam vakaram!
12 Viņu dzīrēs skan arfas, cītaras, tamburīni un stabules,
viņu dzīrēs pludo vīns,
bet viņi neņem vērā Jehovas darbus
un nesaskata viņa roku veikumu.
13 Mana tauta dosies trimdā,
jo tā mani nepazīst.+
Godājamie vīri cietīs badu,+
un visi ļaudis mocīsies slāpēs.
Tajā nonāks Jeruzālemes krāšņums*,
čalojošā burzma un visi dzīrotāji.
15 Ļaudis nolīks zemu,
tie tiks noliekti pie zemes,
un augstprātīgajiem būs jānodur acis.
16 Karapulku Pavēlnieka Jehovas tiesas spriedumi sagādās viņam slavu.
Svētais Dievs+ ar savu taisnīgumu+ apliecinās, ka ir svēts.
17 Jēri tur ganīsies tik brīvi kā ganībās,
ienācēji ēdīs pamestajās vietās, kur reiz mita trekni lopi.
18 Bēdas tiem, kas ar melu auklām velk savu vainu
un ar ratu virvēm — savu grēku,
19 kas saka: ”Lai viņš pasteidzas ar savu darāmo,
lai paveic to drīz — mēs gribam to redzēt!
Lai īstenojas Izraēla Svētā nodoms —
mēs gribam to zināt!”+
20 Bēdas tiem, kas labu sauc par ļaunu, bet ļaunu — par labu,+
kas tumsu uzskata par gaismu, bet gaismu — par tumsu,
kas rūgtu uzlūko par saldu, bet saldu — par rūgtu!
21 Bēdas tiem, kas paši savās acīs ir gudri
un kas, pēc pašu domām, ir prātīgi!+
22 Bēdas tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā,
un tiem, kas ir lietpratēji reibinošo dzērienu gatavošanā,+
23 tiem, kas par kukuli attaisno ļaundari+
un negādā taisnību taisnajam!+
24 Kā uguns mēles aprij rugājus
un liesmās izplēn sausa zāle,
tā nopūs viņu saknes
un sabirzīs putekļos viņu ziedi,
jo viņi ir atmetuši karapulku Pavēlnieka Jehovas likumus
un izturējušies ar necieņu pret Izraēla Svētā vārdiem.+
25 Tāpēc Jehova ir iededzies dusmās pret savu tautu,
viņš pacels roku, lai to sodītu.+
Kalni trīcēs,
un līķi gulēs ielās kā atkritumi.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.
26 Viņš ir pacēlis karogu* tālai tautai,+
uzsvilpis, lai tā nāktu no pasaules malas,+
un, skat, tā jau traucas šurp!+
27 Neviens nav piekusis, un neviens neklūp,
neviens nav samiegojies, un neviens neguļ.
Nevienam josta nav vaļīga
un sandaļu siksnas nav pārtrūkušas.
28 Viņu bultas ir asas,
un loki — nostiegroti.
Viņu zirgiem nagi ir cieti kā krams,
un ratu riteņi griežas kā viesulis.+
29 Viņi rēc kā lauva,
gluži kā jauns lauva.+
Viņi rūkdami sagrābs un aizstieps upuri,
un neviens to neizglābs.
30 Tajā dienā, notvēruši upuri, viņi rēks,
tā būs kā jūras rēkoņa.+
Kas raudzīsies uz šo zemi, redzēs vien baigu tumsu,
cauri mākoņiem vairs neizlauzīsies gaisma.+
6 Tajā gadā, kad nomira ķēniņš Usija,+ es redzēju Jehovu sēžam augstā tronī.+ Viņa tērpa apakšējā daļa piepildīja templi. 2 Virs viņa atradās serafi, un ikvienam no tiem bija seši spārni: ar diviem tie aizsedza seju, ar diviem — kājas, bet ar diviem lidoja.
3 Tie cits citam sauca:
”Svēts, svēts, svēts ir karapulku Pavēlnieks Jehova!+
Visu zemi piepilda viņa diženums!”
4 No šiem saucieniem drebēja durvju viras, un namu piepildīja dūmi.+
5 Es izsaucos: ”Bēdas man!
Es taču savām acīm skatīju Ķēniņu, karapulku Pavēlnieku Jehovu!”
6 Tad pie manis pielidoja viens no serafiem, turēdams kvēlojošu ogli,+ ko ar knaiblēm bija paņēmis no altāra.+ 7 Viņš ar to pieskārās manai mutei un sacīja:
”Tā ir pieskārusies tavām lūpām,
un tavi pārkāpumi ir izdzēsti,
un tavi grēki — izlīdzināti.”
8 Un es dzirdēju Jehovu jautājam: ”Ko lai es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?”+ Es atsaucos: ”Lūk, es! Sūti mani!”+
9 Viņš teica: ”Ej un saki šai tautai:
”Dzirdēdami jūs gan dzirdēsiet,
bet nesapratīsiet;
redzēdami gan redzēsiet,
bet neko neuzzināsiet.”+
10 Padari šo ļaužu sirdi nejūtīgu+
un viņu ausis — kūtras dzirdēt,+
aizver viņu acis,
lai viņi ar acīm neredzētu
un ar ausīm nedzirdētu,
lai viņu sirds nesaprastu
un viņi neatgrieztos pie manis un netiktu dziedināti.”+
11 Tad es jautāju: ”Cik ilgi, Jehova?” Viņš atbildēja:
”Līdz pilsētas būs palikušas bez iedzīvotājiem un pārvērtušās drupās,
nami būs palikuši bez ļaudīm
un zeme būs izpostīta un tukša;+
12 līdz Jehova aizvedīs ļaudis tālu prom+
un zeme būs pavisam pamesta.
13 Bet tur būs palikusi desmitā daļa. Tā vēl tiks dedzināta, gluži kā dižkoks vai ozols. Kad tas ir nocirsts, paliek celms, un šis celms būs svēta sēkla*.”
7 Jūdas ķēniņa Ahasa,+ Usijas dēla Jotāma dēla, laikā Aramas* ķēniņš Recīns un Izraēla ķēniņš Pekahs,+ Remaljas dēls, devās uzbrukumā Jeruzālemei, bet nespēja to ieņemt.+ 2 Dāvida namam tika paziņots: ”Aramieši ir apvienojušies ar efraimiešiem.”
Ahasam un tautai sirds aiz bailēm sāka drebēt kā lapas vējā.
3 Tad Jehova teica Jesajam: ”Ej kopā ar savu dēlu Šeār-Jašūbu*+ pie Ahasa. Tu viņu satiksi pie ceļa uz veļas mazgātāju lauku augšējā dīķa kanāla galā.+ 4 Saki viņam: ”Neuztraucies! Nebaidies un nezaudē drosmi šo divu gruzdošo baļķu nodeguļu dēļ, nebaidies no Aramas ķēniņa Recīna un Remaljas dēla+ karstajām dusmām! 5 Aramieši kopā ar efraimiešiem un Remaljas dēlu grib tev nodarīt ļaunu. Viņi ir teikuši: 6 ”Uzbruksim Jūdas zemei, postīsim* un iekarosim to, un iecelsim par ķēniņu Tabeēla dēlu!”+
7 Visaugstais Kungs Jehova saka tā:
”Tas neizdosies!
Tā nenotiks!
8 Aramas galva ir Damaska,
un Damaskas galva ir Recīns.
Nepaies ne sešdesmit pieci gadi,
kad efraimieši būs izklīdināti un vairs nepastāvēs kā tauta.+
Bez stipras ticības jūs nevarēsiet pastāvēt.”””
10 Vēl Jehova Ahasam teica: 11 ”Lūdz Jehovam, savam Dievam, zīmi+ — kaut vai tā būtu no kapa* dziļumiem vai debesu augstumiem!” 12 Bet Ahass atbildēja: ”Es neko nelūgšu un nepārbaudīšu Jehovu.”
13 Jesaja sacīja: ”Klausies, Dāvida nams! Vai nepietiek, ka jūs pārbaudāt cilvēku pacietību? Vai jums jāpārbauda arī Dieva pacietība?+ 14 Tāpēc Jehova pats jums dos zīmi: jaunai sievietei* iestāsies grūtniecība, viņa dzemdēs dēlu,+ un to nosauks par Imanuēlu*.+ 15 Viņš vēl nepratīs atšķirt labu no ļauna, kad jau pārtiks vienīgi no sviesta un medus. 16 Bet zeme, kur valda abi ķēniņi, no kuriem tu baidies, tiks pilnīgi pamesta,+ kad zēns vēl nepratīs atšķirt labu no ļauna. 17 Jehova tev, tavai tautai un tava tēva dzimtai liks pieredzēt tādu laiku, kāds nav pieredzēts kopš tām dienām, kad Efraims atšķēlās no Jūdas,+ — viņš atvedīs Asīrijas ķēniņu!+
18 Tajā dienā Jehova uzsvilps Ēģiptes mušām, lai tās atlidotu no tālajiem Nīlas ūdeņiem, un Asīrijas bitēm, 19 un tās atlidos un apmetīsies dziļās ielejās, klinšu plaisās, visos ērkšķu krūmājos un ganībās*.
20 Tajā dienā Jehova tev noskūs galvu un kājas ar skujamo nazi, kas nolīgts upes* apvidū, — ar Asīrijas ķēniņu+ — un tiks nodzīta arī tava bārda.
21 Tajā dienā vīrs paturēs tikai vienu teli un divas aitas. 22 Piena būs tik daudz, ka viņš ēdīs sviestu. Visi zemē palikušie ēdīs vien sviestu un medu.
23 Tur, kur auga tūkstoš vīnogulāju, kas bija tūkstoš sudraba gabalu vērti, tad augs vienīgi ērkšķi un nezāles. 24 Vīri tur staigās ar lokiem un bultām, jo ērkšķi un nezāles būs pārņēmuši visu zemi. 25 Baidīdamies no ērkšķiem un nezālēm, jūs vairs neiesiet uz kalniem, kuru nogāzes agrāk bija iekoptas un izkaplētas; tur ganīsies vērši un zemi mīdīs aitas.”
8 Jehova man teica: ”Paņem lielu plāksni+ un ar parastu irbuli* uz tās uzraksti ”Mahēr šālāl hāš baz”*. 2 Un lai to rakstveidā apstiprina uzticami liecinieki — priesteris Ūrija+ un Zaharja, Jeberehijas dēls.”
3 Tad es gulēju ar pravieti*, un tā ieņēma bērnu. Kad tā bija dzemdējusi dēlu,+ Jehova man teica: ”Nosauc viņu Mahēr šālāl hāš baz, 4 jo, pirms zēns pratīs pateikt ”tētis” un ”mamma”, Damaskas bagātības un laupījums, kas gūts Samarijā, tiks aizvesti Asīrijas ķēniņam.”+
5 Jehova mani atkal uzrunāja:
6 ”Tāpēc, ka šī tauta ir atteikusies no rāmi plūstošajiem Šīloahas* ūdeņiem+
un līksmo par Recīnu un Remaljas dēlu,+
7 Jehova liks pār to velties
varenās un plašās upes* ūdeņiem —
Asīrijas ķēniņam+ un viņa varenībai.
Tā tecēs un plūdīs tai cauri, un ūdeņi sniegsies līdz pat kaklam.+
9 Dariet ļaunu, tautas, bet ņemiet vērā: jūs tiksiet satriektas.
Klausieties visi, kas tālās zemēs!
Gatavojieties kaujai,* bet ziniet: jūs tiksiet satriekti.+
Gatavojieties kaujai, bet ziniet: jūs tiksiet satriekti.
10 Gudrojiet vien plānu — tas tiks izjaukts.
11 Jehova mani vadīja ar savu stipro roku, brīdinādams nerīkoties līdzīgi šai tautai. Viņš teica:
12 ”Nerunājiet par sazvērestību, lai gan šī tauta par to runā!
Nebaidieties no tā, no kā baidās šie ļaudis,
un netrīsiet bailēs!
13 Uzskatiet par svētu karapulku Pavēlnieku Jehovu,+
bīstieties viņu
un viņa priekšā trīsiet bailēs!”+
14 Viņš kļūs par svētnīcu,
bet arī par klupšanas akmeni
un klinti, pret ko sasitas+
abas izraēliešu valstis,
un par slazdu un cilpu
Jeruzālemes iedzīvotājiem.
15 Daudzi no tiem klups, kritīs un savainosies,
iekļūs slazdā un tiks notverti.
16 Satin uzrakstītās liecības
un aizzīmogo likumus, lai tie paliktu starp maniem mācekļiem!
17 Es gaidīšu uz Jehovu,+ kas ir novērsies no Jēkaba pēcnācējiem,+ un cerēšu uz viņu.
18 Lūk, es un bērni, ko Jehova man devis,+ esam Izraēlā zīmes+ un brīnumi, ko sagādājis karapulku Pavēlnieks Jehova, kurš mājo Cionas kalnā.
19 Varbūt jums teiks: ”Prasiet garu izsaucējiem un gaišreģiem, kas čukst un murmina.” Bet vai tad tautai nav jāprasa savam Dievam? Vai par dzīvajiem ir jāizvaicā mirušie?+ 20 Nē — ir jāiedziļinās likumos un uzrakstītajās liecībās!
Tiem, kas nerunā saskaņā ar šiem vārdiem, nav gaismas*.+ 21 Visi staigās apkārt nomocījušies un izsalkuši.+ Būdami izsalkuši un nikni, tie lādēs ķēniņu un, pavērušies augšup, lādēs savu Dievu. 22 Bet, skatoties uz zemi, tie redzēs tikai ciešanas un tumsu, bezcerību, grūtus laikus un drūmumu bez mazākā gaismas stariņa!
9 Tomēr nebūs tāda tumsa, kāda bija agrāk, kad Zebulona zeme un Naftaļa zeme tika noniecināta — kad zemē valdīja posts.+ Vēlāk Dievs šo zemi — ceļu uz jūru Jordānas apvidū, cittautiešu Galileju — cels godā.
2 Ļaudis, kas staigāja tumsā,
ir ieraudzījuši spožu gaismu.
Pār tiem, kas dzīvo biezas tumsas zemē,
ir atspīdējusi gaisma.+
3 Tu esi vairojis tautu
un dāvājis tai lielu prieku.
Viņi priecājas tavā priekšā,
kā mēdz priecāties pļaujas laikā,
kā līksmo tie, kas dala laupījumu.
4 Tu esi sadragājis viņu smago jūgu,
salauzis rīksti, kas viņus sodīja, — viņu uzraugu nūju —
kā dienā, kad tika sakauti midiānieši.+
5 Kareivju apavus, kas tricina zemi,
un asinīm piesūkušās drēbes
aprīs uguns.
6 Mums ir piedzimis bērns,+
mums ir dāvāts dēls.
To darīs karapulku Pavēlnieka Jehovas degsme.
8 Jehova sūtīja brīdinājumu Jēkabam,
izskanēja vēsts, kas domāta Izraēlam.+
9 To uzzinās visi ļaudis —
Efraims un Samarijas iedzīvotāji —,
visi, kas augstprātīgi un nekaunīgi saka:
10 ”Ķieģeļu mājas ir sagruvušas,
bet mēs būvēsim no tēstiem akmeņiem.+
Sikomores ir nocirstas,
bet mēs izmantosim* ciedrus.”
11 Jehova pret viņiem sūtīs Recīna pretiniekus,
pamudinās rīkoties Izraēla ienaidniekus —
12 aramiešus no austrumiem un filistiešus no rietumiem —,+
un tie atvērs muti un rīs Izraēlu.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu,+
13 jo ļaudis nav atgriezušies pie tā, kas viņus soda,
nav meklējuši karapulku Pavēlnieku Jehovu.+
15 Vecākie un augstu cienītie ir galva,
un pravieši, kas māca melus, ir aste.+
16 Vadītāji rāda tautai nepareizu ceļu,
un ļaudis, ko tie vada, ir apjukuši.
17 Jehova nepriecāsies par viņu jaunekļiem
un neiežēlosies par viņu bāreņiem un atraitnēm,
jo tie visi ir bezdievji un ļaundari+
un ikviens runā muļķības.
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu,+
18 jo ļaunums liesmo kā uguns,
aprīdams ērkšķus un nezāles.
Tas aizdedzinās meža biezokņus,
un augšup celsies dūmu mutuļi.
19 No karapulku Pavēlnieka Jehovas dusmām
ir aizdegusies zeme,
un uguns aprīs ļaudis.
Neviens nesaudzēs pat savu brāli.
20 Kāds kamps labajā pusē,
bet joprojām būs izsalcis;
cits ēdīs kreisajā pusē,
bet nejutīs sātu.
Ikviens rīs savas rokas miesu —
21 Manase rīs Efraimu,
un Efraims — Manasi.
Abi kopā tie vērsīsies pret Jūdu.+
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.+
10 Bēdas tiem, kas pieņem netaisnīgus likumus+
un citu pēc cita izdod apgrūtinošus norādījumus!
2 Tie noraida trūcīgo prasības,
grūtdieņiem manā tautā liedz taisnu tiesu,+
aplaupa atraitnes
un apzog bāreņus.+
Pie kā skriesiet pēc palīdzības?+
Kur liksiet savu mantu*?
4 Neatliks nekas cits kā sakņupt starp gūstekņiem
vai būt starp kritušajiem.
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.+
Viņu rokā ir nūja, ar ko es izpaudīšu savu sašutumu.
6 Es viņus sūtīšu pret bezdievīgu tautu,+
pret ļaudīm, kas mani ir sadusmojuši.
Es viņiem pavēlēšu laupīt un grābt, cik var,
un samīt šo tautu kā dubļus ielās.+
7 Bet viņi būs noskaņoti citādi
un plānos ko citu.
Viņu sirds alkst iznīcināt —
iznīdēt nevis tikai dažas, bet daudzas tautas.
8 Asīrijas ķēniņš saka:
”Vai tad ķēniņi nav manu zemju pārvaldnieki?+
10 Es esmu iekarojis bezvērtīgu dievekļu valstis,
kur izcirstu tēlu bija vairāk nekā Jeruzālemē un Samarijā.+
11 Vai tad es nevarēšu ar Jeruzālemi un tās elkiem izrīkoties tāpat,
kā es izrīkojos ar Samariju un tās bezvērtīgajiem dievekļiem?”+
12 Kad Jehova Cionas kalnā un Jeruzālemē būs paveicis visu, kas darāms, viņš sodīs Asīrijas ķēniņu par tā augstprātīgo sirdi un lepno, iedomīgo skatienu.+ 13 Tas spriež:
”Es to izdarīšu ar savu spēku un gudrību,
jo es taču esmu gudrs!
14 Es paņemšu tautu mantu,
kā cilvēks, aizsniedzies līdz ligzdai,
savāc atstātas olas.
Es savākšu it visu, kas uz zemes,
un neviens pat nesasitīs spārnus, neatpletīs knābi un neiečiepstēsies!””
15 Vai tad cirvis ir pārāks par cirtēju?
Un zāģis — par cilvēku, kurš ar to zāģē?
Vai nūja+ var vicināt cilvēku, kurš to ir pacēlis?
Vai rīkste var cilāt to, kurš nav no koka?
16 Tāpēc Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,
liks novārgt viņa spēcīgajiem vīriem+
un liks uzliesmot spožai ugunij zem viņa diženuma.+
17 Izraēla Gaisma+ kļūs par uguni,+
Izraēla Svētais — par liesmu,
kas vienā dienā aizdedzinās un aprīs viņa nezāles un ērkšķus.
18 Dievs pilnībā nopostīs viņa krāšņo mežu un dārzu.
Viss to krāšņums zudīs, kā izdziest neglābjami slimais.+
19 No šī meža atliks tik maz koku,
ka pat zēns tos varēs saskaitīt.
20 Tajā dienā tie, kas atlikuši no Izraēla,
un izglābtie Jēkaba pēcnācēji
vairs nemeklēs atbalstu pie tautas, kas tiem uzbruka,+
bet vērsīsies pēc atbalsta pie Jehovas,
Izraēla Svētā, un būs viņam uzticīgi.
21 Tikai atlikušie — atlikušie no Jēkaba pēcnācējiem —
atgriezīsies pie Varenā Dieva.+
24 Tāpēc Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova, saka: ”Mana Cionā mītošā tauta, nebaidies no asīriešiem, kas tevi per ar rīksti+ un sit ar nūju, kā to darīja ēģiptieši!+ 25 Jau pavisam drīz mans sašutums izplēnēs. Es dusmās vērsīšos pret viņiem, un viņi tiks iznīcināti.+ 26 Karapulku Pavēlnieks Jehova viņus sitīs ar pātagu,+ kā viņš darīja toreiz, kad pie Orēba klints sakāva midiāniešus.+ Viņš izstieps nūju pār jūru kā tolaik, kad sakāva Ēģipti.+
27 Tajā dienā Asīrijas ķēniņa uzliktā nasta tiks noņemta no taviem pleciem+
un viņa jūgs — no tava kakla.+
Šis jūgs tiks salauzts,+ pateicoties eļļai*.”
29 Viņš ir šķērsojis braslu
un pārnakšņojis Gebā.+
Rāma dreb, un Saula pilsēta Gibea+ ir pamesta.+
30 Kliedz un brēc, Galīmas meita!
Piesargies, Lajiša!
Nabaga Anātota!+
31 Madmēnas ļaudis ir aizbēguši,
un Gēbīmas iedzīvotāji meklē patvērumu.
32 Tajā pašā dienā viņš apstājas Nobā.+
Viņš krata dūri pie Cionas meitas kalna,
pie Jeruzālemes kalna.
33 Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,
cērt nost zarus, un tie gāžas ar briesmīgu brīkšķi.+
Staltākie koki tiek nogāzti,
un augstie tiek pazemoti.
34 Viņš ar cirvi izcērt meža biezokni,
un varena roka gāzīs Libāna kokus.
2 Viņā iemājos Jehovas gars,+
un tas viņu apveltīs ar gudrību+ un sapratni,
ar prasmi pamācīt un spēku,+
ar zināšanām un bijību pret Jehovu.
3 Viņam būs prieks bīties Jehovu.+
4 Nabadzīgajiem viņš spriedīs taisnu tiesu
un savā taisnīgumā pamācīs ļaudis, tā gādājot par pazemīgajiem uz zemes*.
5 Viņš būs apjozies ar taisnību,
un uzticība būs viņa gurnu josta.+
6 Vilks sadzīvos ar jēru,+
un leopards apgulsies pie kazlēna,
teļš, jauns lauva un trekns vērsis būs kopā,*+
un tie ies, kurp mazs zēns tos vedīs.
7 Govs ganīsies līdzās lācenei,
un to mazuļi gulēs blakām.
Lauva ēdīs salmus gluži kā vērsis.+
8 Zīdainis rotaļāsies pie kobras alas,
un mazulis pastieps roku pār indīgas čūskas migu.
9 Visā manā svētajā kalnā
neviens nedarīs ļaunu+ un neko nepostīs,+
jo zemi piepildīs zināšanas par Jehovu,
gluži kā ūdeņi piepilda jūru.+
10 Tajā dienā Isaja sakne+ būs tautām kā pacelts karogs.+
Tautas vērsīsies pie viņa pēc vadības,+
un viņa mītne kļūs dižena.
11 Tajā dienā Jehova izstieps roku (tas notiks jau otro reizi), lai atgūtu savu tautu — lai atgūtu tos, kas atlikuši Asīrijā,+ Ēģiptē,+ Patrosā,+ Kušā,+ Elamā,+ Šinārā*, Hamātā un jūras salās.+ 12 Viņš pacels karogu tautām un sapulcinās izklīdinātos izraēliešus,+ no visiem četriem zemes stūriem viņš sapulcēs izkaisītos Jūdas ļaudis.+
13 Efraima skaudība izplēnēs,+
un Jūdas nīdēji tiks iznīcināti.
Efraims vairs neapskaudīs Jūdu,
un Jūda nenīdīs Efraimu.+
14 Tie metīsies virsū filistiešiem rietumu nogāzēs,
kopīgiem spēkiem tie aplaupīs austrumniekus.
Ar savu svelmaino elpu viņš sitīs upi — visas septiņas straumes —*,
un tai varēs pāriet pāri sandalēs.
16 Atlikušie no viņa tautas pa platu ceļu+ dosies prom no Asīrijas,+
tāpat kā senāk izraēlieši no Ēģiptes.
12 Tad tu teiksi:
”Es tev pateicos, Jehova!
Lai gan tu biji dusmīgs uz mani,
tavas dusmas norima, un tu mani mierināji.+
2 Dievs ir mans Glābējs!+
Es paļaušos uz viņu un nebaidīšos.+
3 Jūs priecādamies smelsiet ūdeni
no glābšanas avotiem.+
4 Tajā dienā jūs sacīsiet:
”Pateicieties Jehovam, piesauciet viņa vārdu,
vēstiet viņa darbus tautu starpā!+
Stāstiet, cik cildens ir viņa vārds!+
5 Dziediet slavu Jehovam,+ jo viņš ir veicis izcilus darbus.+
Lai tas tiek darīts zināms pa visu zemi!
6 Sauciet un gavilējiet, Cionas iedzīvotāji,
jo Izraēla Svētais, kas ir jūsu vidū, ir dižens!”
13 Jesajam,+ Āmoca dēlam, parādībā atklājās šāda vēsts par Babilonu*:+
3 Es devu pavēli tiem, ko esmu izraudzījis,+
sasaucu savus karotājus, lai ļautu izpausties savām dusmām,
un tie lepni līksmo.
4 Klau! Vai kalnos nav ļaudis?
Izklausās pēc liela pulka!
Klau! Trokšņo sapulcētās tautas un valstis.+
Karapulku Pavēlnieks Jehova pulcina karaspēku.+
6 Vaimanājiet, jo tuvu ir Jehovas diena —
diena, kad Visvarenais sūtīs iznīcību!+
7 Tāpēc visiem rokas kļūs slābanas
un sirds izbailēs drebēs.+
Tie šausmās skatās cits uz citu
ciešanu pārvērstām sejām.
9 Jehovas diena tuvojas,
un savās kvēlajās dusmās un bargumā viņš nesaudzēs nevienu.
Tad zeme kļūs par biedu+
un grēcinieki tajā tiks izskausti.
10 Debesīs vairs nespīdēs zvaigznes
un nemirdzēs zvaigznāji;+
saule uzlēks tumša,
un mēness nelies savu gaismu.
11 Es saukšu pasauli pie atbildības par tās ļaunumu+
un ļaundarus — par viņu noziegumiem.
13 Es, karapulku Pavēlnieks Jehova,
savu kvēlo dusmu dienā savā bargumā likšu debesīm trīcēt
un satricināšu zemi, ka tā izkustēsies no vietas.+
14 Kā traucas vajāta gazele, kā izklīst ganāmpulks bez gana,
tā ikviens no viņiem metīsies atpakaļ pie savas tautas
un bēgs uz savu zemi.+
15 Tiks nodurts ikviens, kuru atradīs,
no zobena kritīs ikviens, kuru notvers.+
19 Un Babilona — dižākā no valstīm,+
haldiešu prieks un lepnums+ —
kļūs kā Sodoma un Gomora, ko Dievs iznīcināja.+
20 Tur nemūžam neviens vairs nedzīvos
un neapmetīsies paaudžu paaudzēs,+
tur arābi neslies teltis
un gani nevedīs lopus.
22 Tās torņos kauks zvēri,
greznajās pilīs gaudos šakāļi.
Noteiktais laiks ir tuvu, Babilonas dienas ir skaitītas.”+
14 Jehova apžēlosies par Jēkabu+ un atkal izraudzīsies Izraēlu.+ Viņš Jēkaba pēcnācējiem ļaus apmesties pašu zemē,+ un tiem pievienosies svešzemnieki un tur paliks.+ 2 Cittautieši vedīs izraēliešus atpakaļ, un tie atgriezīsies savā zemē. Jehovas zemē cittautieši būs to kalpi un kalpones.+ Izraēlieši kalpinās tos, kas viņus kalpināja, un valdīs pār saviem kādreizējiem uzraugiem.
3 Tad, kad Jehova tevi atbrīvos no sāpēm, smagajiem pārdzīvojumiem un tev uzspiestās grūtās kalpības,+ 4 tu izsmiesi Babilonas valdnieku, skandēdams šādus vārdus:
”Re, kāds gals pienācis uzraugam!
Spaidi beigušies!+
5 Jehova ir salauzis ļaundaru nūju,
valdnieku zizli,+
6 kas bez mitas nikni sita ļaudis,+
uzkundzējās tautām un dusmās tās nežēlīgi apspieda.+
7 Visa zeme atviegloti uzelpo, tajā valda miers
un skan līksmas gaviles.+
8 Par tavu galu priecājas
arī kadiķi* un Libāna ciedri,
sacīdami: ”Kopš tu esi kritis,
neviens vairs nenāk mūs cirst.”
9 Pat kaps* jau rosās,
gaidot tavu ierašanos.
Tiek modināti mirušie,
visi zemes bargie vadoņi,
un tautu ķēniņiem jāpieceļas no troņiem.
10 Tie visi izsaucas:
”Vai arī tu esi kļuvis tikpat vājš kā mēs?
Vai tiešām tu esi kļuvis līdzīgs mums?
Tev jāguļ uz tārpu paklāja
un jāsedzas ar kāpuru segu.”
12 Ak vai, mirdzošais rītausmas dēls!
Skat, kā tu esi nogāzies no debesīm!
Tu sakāvi un pakļāvi tautas,
bet tagad pats esi notriekts zemē.+
13 Tu prātoji: ”Es uzkāpšu debesīs,+
pacelšu savu troni augstāk par Dieva zvaigznēm+
un apsēdīšos uz pulcēšanās kalna
tālu ziemeļos.+
14 Es pacelšos virs mākoņiem,
es līdzināšos Visaugstākajam.”
15 Taču tu tiksi nogrūsts kapā*,
pašos tā dziļumos!
16 Tie, kas tevi ieraudzīs,
tevi nopētīs un brīnīsies:
”Vai šis ir tas vīrs, kas satricināja zemi
un lika valstīm drebēt,+
17 kas pasauli pārvērta par tuksnesi,
iekaroja pilsētas+
un nelaida vaļā gūstekņus?”+
18 Pārējie tautu ķēniņi
visi kā viens ir apglabāti ar godu,
ikviens — savā kapā.
19 Bet tu esi palicis bez kapavietas,
esi aizsviests prom kā nevēlama atvase*,
pār tevi akmeņainā bedrē
ir samesti zobena nonāvētie.
Tu esi kā līķis, ko bradā kājām.
20 Tu neapgulsies kapā līdzās citiem ķēniņiem,
jo tu izpostīji pats savu zemi
un nogalināji savus ļaudis.
Ļaundaru dzimta vairs nekad netiks pieminēta.
21 Sagatavojiet vietu, kur nonāvēt viņa dēlus
viņu tēvutēvu grēku dēļ,
lai tie vairs nenāktu pie varas un nepakļautu sev visu zemi,
un nepiepildītu pasauli ar savām pilsētām.”
22 ”Es vērsīšos pret viņiem,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.
”Es panākšu, ka Babilonu vairs nepieminēs, tur vairs neviena nebūs, viņiem nebūs pēcnācēju, nebūs nākamo paaudžu,”+ saka Jehova.
23 ”Es to padarīšu par mājvietu dzeloņcūkām, par dūksnāju, un es to aizslaucīšu ar iznīcības slotu,”+ pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.
24 Jehova, karapulku Pavēlnieks, ir zvērējis:
”Kā es esmu nodomājis, tā arī notiks,
un piepildīsies tas, ko esmu nolēmis.
25 Es sadragāšu savā zemē asīriešus,
tos samīšu savos kalnos.+
Mana tauta tiks atbrīvota no viņu jūga,
nasta no tautas pleciem tiks nocelta.”+
26 Šāds ir lēmums par visu zemi —
pret visām tautām ir atvēzta roka.
27 Karapulku Pavēlnieks Jehova ir nolēmis —
vai kāds to var mainīt?+
Viņš ir atvēzis roku —
vai kāds viņu var apturēt?+
28 Tajā gadā, kad nomira ķēniņš Ahass,+ izskanēja šāda vēsts:
29 ”Lai Filistijā neviens nepriecājas,
redzot, ka ir salauzta nūja, kas viņus sita!
30 Nabadzīgo ļaužu pirmdzimtie būs paēduši,
un trūcīgie apgulsies drošībā,
bet jūsu saknei es likšu nomirt badā,
un tie, kas vēl būs palikuši, tiks nonāvēti.+
31 Vaimanājiet, vārti! Kliedz, pilsēta!
Visi filistieši zaudēs drosmi,
jo no ziemeļiem veļas dūmu mākonis
un uzbrucēju pulkos atpalicēju nav.”
32 Ko lai atbild citu tautu vēstnešiem?
To, ka Cionai pamatus ir licis Jehova+
un tur var patverties ikviens no viņa tautas, kam klājas grūti.
15 Vēsts par Moābu.+
Vienā naktī Moābas Āra+ ir nopostīta,
tā guļ drupās.
Vienā naktī Moābas Kīra+ ir nopostīta,
tā guļ drupās.
Moābieši apraud Nebo+ un Mēdebu.+
Visiem galvas ir noskūtas+ un bārdas nodzītas.+
3 Ļaudis ielās ir ģērbušies maisa drānās.
Uz jumtiem un pilsētas laukumos tie vaimanā
un sakņūp raudās.+
Nerimstas moābiešu karavīru kliedzieni,
ļaudis bailēs dreb.
5 Mana sirds sažņaudzas sāpēs par Moābu.
Moābieši ir aizbēguši līdz pat Coarai+ un Eglat-Šelīšijai.+
Tie raud, kāpdami augšup uz Luhītu,
ceļā uz Horonaimu tie vaimanā par savu nelaimi.+
6 Nimrīmas ūdeņi ir izsusējuši,
zāle ir nokaltusi,
zālāji izdeguši, un nekas vairs nezaļo.
7 Tāpēc to, kas vēl atlicis no mantas un krājumiem, ļaudis nes prom,
dodamies cauri papeļu ielejai.
8 Visā Moābā dzirdamas žēlabas,+
vaimanas ir saklausāmas Eglaimā,
vaimanas ir saklausāmas Beēr-Ēlīmā,
9 jo Dīmonas ūdeņi sajaucas ar asinīm.
16 Sūtiet zemes valdniekam aunu!
Sūtiet no Selas caur tuksnesi
uz Cionas meitas kalnu!
3 ”Dod padomu, īsteno lēmumu!
Sniedz pavēni, kurā pat dienvidū būtu tumšs kā naktī!
Paslēp izklīdinātos un nenodod bēgošos.
4 Moāba, ļauj izklīdinātajiem apmesties tevī!
Ļauj tiem paslēpties no postītāja!+
Apspiedējam būs beigas,
postīšana beigsies,
un tie, kas citus mīda kājām, pazudīs no zemes.
5 Tad stingri stāvēs tronis, kas balstīsies uz uzticīgu mīlestību.
Tas atradīsies Dāvida teltī, un tajā sēdēs uzticams valdnieks.+
Viņš tiesās taisnīgi un nekavēsies taisnīgumu arī īstenot.”+
6 Mēs esam dzirdējuši par moābiešu lepnību — viņi nudien ir lepni —,+
par viņu augstprātību, iedomību un trakajām dusmām.+
Taču viņu lielība ir tukša.
7 Moābieši vaimanās par savu nelaimi,
viņi visi skaļi raudās.+
Satriektie moābieši skums par Kīr-Haresetas rozīņu plāceņiem.+
Tautu valdnieki ir saminuši ķekariem pilnos zarus,
kas bija aizsniegušies līdz Jazērai+
un izpletušies tuksnesī.
Vīnogulāju dzinumi bija sakuplojuši un aizstiepušies līdz jūrai.
9 Tāpēc es raudāšu par Sibmas vīnogulājiem, tāpat kā raudu par Jazēru.
Ar savām asarām slacīšu jūs, Hešbona un Eleāle,+
jo vasaras augļu un ražas ievākšanas laikā ir apklusušas gaviles*.
10 Dārzos ir zudis prieks un līksmība,
vīnadārzos vairs nedzird gaviles un priecīgas dziesmas.+
Neviens vairs nemin vīna spiedes,
gaviles ir apsīkušas.+
11 Tāpat kā ieskanas arfas stīgas,
manī raisās žēlums par Moābu,+
un līdz sirds dziļumiem man ir žēl Kīr-Haresetas.+
12 Lai gan moābieši nopūlas savās upurvietās un iet lūgties uz svētnīcu, tas viss ir veltīgi.+
13 Tāda ir vēsts, ko Jehova iepriekš bija darījis zināmu par Moābu. 14 Bet tagad Jehova saka: ”Trīs gadu laikā (skaitot laiku tikpat rūpīgi, kā to dara algādzis) viss, ar ko moābieši lepojās, būs kļuvis par apsmieklu un zemi būs pārņēmuši nemieri. Cilvēku būs palicis pavisam maz, un tie neko nespēs.”+
17 Vēsts par Damasku.+
”No Damaskas nekas nepaliks pāri,
pilsēta pārvērtīsies drupās.+
Tiem, kas vēl atlikuši Aramā, klāsies tāpat kā izraēliešiem —
to diženums izgaisīs,” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.
4 ”Tajā dienā Jēkaba spožums izbālēs,
spēka pilnie izdils.
5 Tie būs kā tīrums, kur labības pļaujas laikā
pļāvējs satver labības stiebrus,
bet ievāc vien tik, cik Refajiešu ielejā,+ uzlasot atlikušās vārpas.
6 Paliks tikai nedaudzi,
kā pēc olīvkoka nopurināšanas
visaugstākajā zarā paliek tikai divas trīs gatavas olīvas
un kādas četras piecas — ražīgajos zaros,”+ saka Jehova, Izraēla Dievs.
7 Tajā dienā ļaudis raudzīsies uz savu Radītāju un viņu skatiens būs pievērsts Izraēla Svētajam. 8 Tie neskatīsies uz altāriem+ — savu roku darbu+ — un nelūkosies uz elku stabiem* un kvēpināmajiem traukiem — savu pirkstu darinājumu.
9 Tad viņu nocietinātās pilsētas būs kā pamestas apmetnes meža vidū,+
kā izraēliešu priekšā nomests un atstāts zars;
zeme kļūs par tukšaini.
Tāpēc tu stādi skaistus dārzus
un dēsti tajos svešzemju stādus*.
11 Dienā tu apjoz savu dārzu ar žogu,
tevis iesētais no rīta strauji dīgst,
bet raža ies bojā, kad tevi piemeklēs slimība un neremdināmas sāpes.+
12 Klau! Nemiers ir pārņēmis tautas,
tās viļņojas kā sabangota jūra!
Tautu saceltais troksnis
ir kā varenu ūdeņu dārdoņa!
13 Tautas trokšņos, kā dārd ūdeņi.
Viņš tās apsauks, un tās aizbēgs tālu prom —
aizlidos kā pelavas, ko vējš aizpūš no kalna,
kā ērkšķu kamols,* ko aiztrenc viesulis.
14 Vakars sēj šausmas,
bet jau pirms rītausmas uzbrucēju vairs nav.
Tā klāsies mūsu aplaupītājiem —
tiem, kas mūs posta.
18 Bēdas zemei, kur švīkstēt švīkst kukaiņu spārni,
zemei Etiopijas+ upju apvidū!
2 Tā sūta pa jūru vēstnešus,
sūta tos pa ūdeņiem papirusa laivās un tiem piekodina:
”Dodieties, straujie ziņneši,
pie staltajiem ļaudīm ar gludo ādu,
pie tautas, no kuras visi baidās,+
pie sīkstās iekarotāju tautas,
kuras zemē upes izgrauž krastus!”
3 Visi pasaules iedzīvotāji, zemes iemītnieki!
Jūs redzēsiet ko tādu, kas līdzinās kalnā paceltam karogam,
un dzirdēsiet skaņu, kas līdzinās raga skaņai.
4 Lūk, ko man teica Jehova:
”Es mierīgi noraudzīšos uz savu mītni*:
spoži spīdēs un karsēs saule,
un ražas laika karstumā veldzi sniegs rasa,
5 bet tieši pirms ražas ievākšanas,
kad ziedēšana būs beigusies un ienāksies vīnogas,
dzinumi ar dārza nažiem tiks nogriezti
un stīgas — apgrieztas un aizmestas.
6 Tos visus atstās par barību
plēsīgiem putniem, kas mīt kalnos, un zvēriem.
Plēsīgie putni tos ēdīs visu vasaru,
un zvēri — ražas laikā.
7 Tad staltie ļaudis ar gludo ādu,
tauta, no kuras visi baidās,
sīkstā iekarotāju tauta,
kuras zemē upes izgrauž krastus,
nesīs karapulku Pavēlniekam Jehovam dāvanas
uz vietu, ko karapulku Pavēlnieks Jehova ir izraudzījies savam vārdam, — uz Cionas kalnu.”+
19 Vēsts par Ēģipti.+
Lūk, Jehova uz ātri skrejoša mākoņa ierodas Ēģiptē!
Ēģiptes bezvērtīgie dievekļi trīcēs viņa priekšā,+
un ēģiptiešu sirds drebēs bailēs.
2 ”Es sakūdīšu ēģiptiešus,
un tie karos cits ar citu:
brālis ar brāli, kaimiņš ar kaimiņu,
pilsēta ar pilsētu, valsts ar valsti.
3 Ēģiptieši būs apjukuši,
es izjaukšu viņu nodomus.+
Viņi griezīsies pie saviem bezvērtīgajiem dievekļiem,
pie vārdotājiem, garu izsaucējiem un gaišreģiem.+
4 Es nodošu Ēģipti barga kunga varā,
un pār to valdīs cietsirdīgs valdnieks,”+ paziņo Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks.
5 Upe izsusēs,
tās ūdeņi izžūs un izsīks.+
6 Ēģiptes upes smirdēs,
Nīlas kanāli kļūs sekli un izžūs pavisam.
Niedres un meldri sapūs.+
Vējš visu aiznesīs prom, nekas vairs nepaliks.
8 Zvejnieki bēdāsies,
tie, kas Nīlā zvejo, vaimanās,
un arvien mazāk būs to, kas met ūdenī tīklus.
9 Kaunā kritīs tie, kas darbojas ar sukātiem liniem,+
un tie, kas auž baltus audumus.
10 Ēģiptiešu audēji būs satriekti,
un algādži sēros.
Kā jūs varat faraonam teikt:
”Es esmu cēlies no gudro dzimtas,
esmu seno valdnieku pēcnācējs”?
12 Kur tad ir tie gudrie?+
Lai viņi pasaka, vai zina, ko karapulku Pavēlnieks Jehova ir nolēmis par Ēģipti!
13 Coanas vadoņi ir rīkojušies muļķīgi,
Nofas*+ vadoņi ir ļāvušies maldiem,
cilšu galvas ir maldinājuši ēģiptiešus.
14 Jehova Ēģiptē ir izraisījis apjukumu,+
un savu vadītāju dēļ ēģiptieši klūp un krīt uz katra soļa
kā dzērājs, kas klumburē pa saviem vēmekļiem.
15 Ēģiptieši neko nevarēs pasākt —
ne galva, ne aste, ne jaunie dzinumi*, ne meldri neko nevarēs paveikt.
16 Tajā dienā ēģiptieši būs kā sievietes — viņi drebēs bailēs, jo karapulku Pavēlnieks Jehova būs draudoši pacēlis roku.+ 17 Jūdas zeme ēģiptiešos iedvesīs šausmas — kad viņi dzirdēs to pieminam, viņus pārņems bailes, jo viņi sapratīs, ko par viņiem ir nolēmis karapulku Pavēlnieks Jehova.+
18 Tad piecās Ēģiptes pilsētās runās Kanaānas valodā*+ un zvērēs uzticību karapulku Pavēlniekam Jehovam. Vienu no šīm pilsētām sauks Nopostīšana.
19 Tajā dienā Ēģiptes vidū būs altāris Jehovam un pie tās robežas — stabs Jehovam par godu. 20 Tie būs zīme, kas Ēģiptē liecinās par karapulku Pavēlnieku Jehovu. Spaidu dēļ ļaudis piesauks Jehovu, un viņš tiem dāvās diženu glābēju, kas tos izglābs. 21 Jehova atklāsies ēģiptiešiem, un ēģiptieši iepazīs Jehovu. Tie Jehovam nesīs upurus un dāvanas un dos viņam solījumu un to pildīs. 22 Jehova sodīs Ēģipti,+ sodīs to un dziedinās. Ēģiptieši pievērsīsies Jehovam, un viņš uzklausīs to pazemīgos lūgumus un tos dziedinās.
23 No Ēģiptes uz Asīriju vedīs plats ceļš.+ Tad asīrieši ies uz Ēģipti un ēģiptieši — uz Asīriju, un gan ēģiptieši, gan asīrieši kalpos Dievam. 24 Izraēls būs trešais līdzās Ēģiptei un Asīrijai+ un būs zemei par svētību, 25 jo karapulku Pavēlnieks Jehova tos būs svētījis, teikdams: ”Lai svētīta mana tauta ēģiptieši, manu roku darbs asīrieši un mans īpašums izraēlieši!”+
20 Tajā gadā, kad Asīrijas ķēniņa Sargona karaspēka virspavēlnieks* ķēniņa uzdevumā devās uz Ašdodu,+ karoja ar to un to ieņēma,+ 2 Jehova teica Jesajam,+ Āmoca dēlam: ”Novelc maisa drānas un noauj sandales!” Viņš tā izdarīja un staigāja puskails un basām kājām.
3 Tad Jehova sacīja: ”Mans kalps Jesaja trīs gadus staigāja puskails un basām kājām par zīmi+ un brīdinājumu Ēģiptei+ un Etiopijai.+ 4 Tā klāsies sagūstītajiem ēģiptiešiem un etiopiešiem, gan jauniem, gan veciem, — Asīrijas ķēniņš tos aizvedīs trimdā+ puskailus, basām kājām un atsegtu pēcpusi Ēģiptei par apkaunojumu. 5 Ļaudis šausmināsies, un viņiem būs kauns, ka viņi ir likuši cerības uz Etiopiju un tīksminājušies par Ēģipti. 6 Tajā dienā piejūras iedzīvotāji izsauksies: ”Skat, kas ir noticis ar tiem, uz ko mēs cerējām un pie kā meklējām glābiņu no Asīrijas ķēniņa! Kā nu lai izglābjas?””
21 Vēsts par ūdens klajumu zemi*.+
Kā viesulis, kas plosās dienvidos,
kaut kas draudīgs tuvojas no tuksneša, no baisas zemes.+
2 Es skatīju drūmu redzējumu:
nelietīgie rīkojas nelietīgi,
un postītāji posta.
Uz priekšu, Elama! Uzbrukumā, Mēdija!+
Es darīšu galu tās* izraisītajām vaimanām.+
Aiz bēdām es neko nedzirdu,
aiz satraukuma neko neredzu,
4 man dauzās sirds, es bailēs drebu.
Mijkrēslis, pēc kura es tā ilgojos, man uzdzen trīsas.
5 Klājiet galdu, sagatavojiet sēdvietas,
ēdiet un dzeriet!+
Augstmaņi, celieties un iesvaidiet* vairogu!
6 Jehova man teica:
”Noliec sargu! Lai viņš ziņo par visu, ko redz!”
7 Viņš ieraudzīja kaujas ratus, kuros iejūgti zirgi, katros divi,
kaujas ratus, kuros iejūgti ēzeļi,
un kaujas ratus, kuros iejūgti kamieļi.
Viņš lūkojās cieši un vērīgi.
8 Tad viņš iesaucās (viņa balss skanēja kā lauvas rēciens):
”Jehova, es augu dienu stāvu sargtornī
un augu nakti atrodos sardzē.+
9 Lūk, tuvojas vīri kaujas ratos,
kuros iejūgti zirgi!”+
Tad viņš sauca:
”Kritusi! Babilona ir kritusi!+
Visi tās dievu tēli ir nogāzti zemē un sadauzīti!”+
10 Mana tauta, tu tiki kulta,
tevi kūla manā kuļamklonā kā labību.+
Ko esmu dzirdējis no karapulku Pavēlnieka Jehovas, Izraēla Dieva, to es jums esmu pavēstījis.
11 Vēsts par Dūmu*.
Man sauc no Seīra:+
”Sargs, cik ilgi vēl būs nakts?
Sargs, cik ilgi vēl būs nakts?”
12 Sargs atbild:
”Tuvojas rīts, taču nāk arī nakts.
Ja gribat prasīt vēl, prasiet!
Nāciet atkal!”
13 Vēsts par tuksnesīgo klajumu.
Dedāniešu+ ceļinieki, jūsu karavānām
tuksnesīgajā klajumā būs jānakšņo birzīs.
15 Tie bēg no zobena, atvēzta zobena,
no uzvilkta loka un no kara šausmām!
16 Jehova man teica: ”Gada laikā (skaitot laiku tikpat rūpīgi, kā to dara algādzis) viss, ar ko kēdarieši+ lepojas, būs zudis. 17 No kēdariešu loka šāvējiem atliks tikai nedaudzi, jo tā ir teicis Jehova, Izraēla Dievs.”
22 Vēsts par redzējumu ieleju*.+
Kas noticis? Kāpēc jūs visi esat sakāpuši uz jumtiem?
2 Trokšņainā, līksmojošā pilsēta,
tu esi nemiera pilna.
Tavi ļaudis ir gājuši bojā, bet ne no zobena,
krituši, bet ne cīņā.+
3 Tavi pavēlnieki aizbēga,+
bet tos sagūstīja, neizšaujot ne bultu.
Ko vien notvēra, saņēma gūstā,+
lai gan ļaudis jau bija aizbēguši tālu.
4 Tāpēc es teicu: ”Novērsieties no manis!
Es gauži raudāšu.+
5 Redzējumu ielejā ir pienākusi
apjukuma, sakāves un izbaiļu diena,+
kas nāk no Visaugstā Kunga, karapulku Pavēlnieka Jehovas.
Grūst mūri,+
un kalnos atbalsojas kliedzieni.
7 Jūsu auglīgākās ielejas
būs pilnas ar kaujas ratiem,
pie vārtiem būs nostājušies zirgi*,
8 un Jūdas aizsegs būs zudis*.
Tajā dienā jūs vērsīsiet skatu uz Libāna meža nama+ ieroču noliktavu, 9 pamanīsiet, ka Dāvida pilsētas mūros ir daudz plaisu,+ un sakrāsiet lejas dīķī ūdeni.+ 10 Jūs pārlūkosiet Jeruzālemes namus un daļu nojauksiet, lai stiprinātu mūrus, 11 un starp abiem mūriem ierīkosiet ūdenskrātuvi vecā dīķa ūdenim. Bet jūs neraudzīsieties uz Dievu, kas tam visam ir licis notikt, — neņemsiet vērā to, kas jau sen to visu ir noteicis.
12 Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova,
tajā dienā liks raudāt un sērot,+
noskūt galvu un uzvilkt maisa drānas.
13 Bet ļaudis tikai priecājas un līksmo,
kauj vēršus un aitas,
ēd gaļu, dzer vīnu+ un saka:
”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.””+
14 Karapulku Pavēlnieks Jehova man pavēstīja: ””Kamēr vien jūs dzīvosiet, šie grēki jums netiks piedoti,”+ saka Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova.”
15 Tad Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova, teica: ”Ej pie pārvaldnieka — pie Šebnas,+ kura pārziņā ir pils, — un vaicā: 16 ”Kas tev te darāms? Vai te ir kāds no tavējiem, ka tu šeit esi izcirtis sev kapavietu?” Viņš ierīko sev kapavietu augstu kalnā, viņš cērt sev dusas vietu* klintī. 17 ”Jehova tevi sagrābs un ar lielu sparu nometīs zemē. 18 Viņš tevi satīs ciešā kamolā un aizritinās uz plašu zemi. Tur tu nomirsi, un tur paliks arī tavi lepnie rati. Tas būs apkaunojums tava kunga namam. 19 Es tev atņemšu tavu augsto stāvokli, es tevi atcelšu no amata!
20 Tajā dienā es ataicināšu savu kalpu Eljākīmu,+ Hilkijas dēlu, 21 ieģērbšu viņu tavā tērpā, apjozīšu viņam tavu jostu+ un nodošu tavas pilnvaras. Un viņš kļūs par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas ļaudīm. 22 Es uzlikšu viņam plecā Dāvida nama* atslēgu.+ Ko viņš atslēgs, to neviens neaizvērs, un, ko viņš aizslēgs, to neviens neatvērs. 23 Viņš būs kā vadzis, ko es iedzīšu stingrā sienā, un kā dižens tronis sava tēva dzimtai. 24 Gluži kā bļodiņas, bļodas un krūkas uz viņa uzkārs visu viņa tēva dzimtas diženumu — atvases un pēcnācējus.
25 Tajā dienā stingrā sienā iedzīto vadzi izraus,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova, ”to izraus un tas nokritīs, un viss, kas uz tā karājās, sadauzīsies, jo tā ir teicis Jehova.””
23 Vēsts par Tiru.+
Vaimanājiet, Taršišas kuģi,+
jo osta ir nopostīta un tajā vairs nevar piestāt!
Tāda ziņa ir saņemta no Kitīmas.+
2 Klusējiet, piejūras iedzīvotāji!
Sidonas+ tirgoņi, jūrasbraucēji, ir padarījuši jūs bagātus.
3 Pār plašiem ūdeņiem tika vesta Šīhoras*+ labība,
Nīlas raža, vairojot Tiras ienākumus
un tautu bagātību.+
4 Sidona, jūras cietoksni, tev būs jākaunas,
jo jūra saka:
”Es neesmu mocījusies dzemdību sāpēs un neesmu dzemdējusi,
neesmu izaudzinājusi ne jaunekļus, ne jaunavas.”+
6 Bēdziet uz Taršišu!
Vaimanājiet, piejūras iedzīvotāji!
7 Vai šī ir jūsu pilsēta, kas ir līksmojusi jau no seniem laikiem, no saviem pirmsākumiem?
Tās iedzīvotāji ir devušies uz tālām zemēm, lai apmestos tur uz dzīvi.
8 Kas ir nolēmis vērsties pret Tiru,
kura kronēja valdniekus,
kuras tirgoņi bija dižciltīgi ļaudis
un kuras veikalniekus godāja visā pasaulē?+
9 To ir nolēmis karapulku Pavēlnieks Jehova,
lai apkaunotu Tiru un tā vairs nelielītos ar savu skaistumu,
lai liktu pieredzēt pazemojumu tiem, kurus godāja visā pasaulē.+
10 Taršišas meita, dodies pāri zemei, pārklāj to gluži kā Nīla!
11 Dievs ir izstiepis roku pār jūru,
viņš ir satricinājis valstis.
Jehova ir pavēlējis iznīcināt Feniķijas cietokšņus.+
12 Viņš saka: ”Apspiestā jaunava, Sidonas meita,
tu vairs nelīksmosi.+
Steidzies, bēdz uz Kitīmu!+
Bet arī tur tu negūsi mieru.”
13 Lūk, haldiešu+ zeme!
14 Vaimanājiet, Taršišas kuģi,
jo jūsu drošais patvērums ir izpostīts.+
15 Tajā dienā Tiru aizmirsīs, un neviens to nepieminēs septiņdesmit gadus,+ tas ir, viena ķēniņa dzīves laiku. Kad septiņdesmit gadi būs pagājuši, Tira sarosīsies un rīkosies kā prostitūta dziesmā:
16 ”Ņem arfu, aizmirstā prostitūta, un staigā pa pilsētu!
Spēlē jo skaisti
un dziedi dziesmas,
lai tevi atceras!”
17 Kad septiņdesmit gadi būs pagājuši, Jehova pievērsīs uzmanību Tirai. Tā gan atsāks savu agrāko nodarbošanos un pārdosies visām pasaules valstīm, 18 bet tās ienākumi un peļņa būs svēti un piederēs Jehovam. Tā tos nekrās un neglabās — tos izmantos ļaudis, pret kuriem Jehova ir labvēlīgs. Viņi ēdīs līdz sātam un ģērbsies greznās drēbēs.+
24 Jehova padara zemi tukšu un neapdzīvotu.+
Viņš visu izposta+ un izklīdina zemes iedzīvotājus.+
2 Tautai klāsies tāpat kā priesteriem,
kalpam — tāpat kā viņa saimniekam,
kalponei — tāpat kā viņas saimniecei,
pircējam — tāpat kā pārdevējam,
aizdevējam — tāpat kā aizņēmējam,
parāda atprasītājam — tāpat kā parādniekam.+
Zeme izkalst un iznīkst.
Ievērojamākie vīri panīkst.
6 Tāpēc zemi aprij lāsts+
un tās iedzīvotāji tiek saukti pie atbildības.
Tāpēc ļaužu skaits zemē ir sarucis,
ir palikuši pavisam nedaudzi.+
9 Vīnu gan dzer, bet bez dziesmām,
un reibinošo dzērienu malks ir rūgts.
10 Ļaužu pamestā pilsēta ir gruvešos.+
Visas mājas ir noslēgtas — iekļūt tajās nevar.
11 Ielās skan ļaužu balsis, tie alkst pēc vīna.
Viss prieks ir zudis,
līksmība zemē beigusies.+
12 Pilsēta pārvērsta drupās,
vārti ir sagrauti.+
13 Citu tautu vidū mana tauta šajā zemē
būs kā nedaudzās olīvas, kas pēc nopurināšanas vēl palikušas olīvkokā,+
kā vīnogas, kas pēc ražas novākšanas vēl atlikušas vīnadārzā.+
14 Ļaudis skaļā balsī
paudīs savu prieku.
Jehovas diženumu cildinās jūras pusē*,+
15 Jehovu daudzinās rītausmas pusē,+
Jehovas, Izraēla Dieva, vārdu slavēs jūras salās.+
16 Mēs dzirdēsim, kā visās zemes malās dzied:
”Slava Taisnajam!”+
Bet es saucu: ”Man nav spēka! Man vairs nav spēka!
Bēdas man! Nelieši rīkojas nelietīgi —
nelietīgāk par nelietīgu.”+
17 Zemes iedzīvotāji, jūs gaida briesmas, jūs gaida bedre un lamatas!+
18 Kas bēgs, izdzirdējis draudīgu troksni, tas iekritīs bedrē,
un, kas izrāpsies no bedres, tiks notverts lamatās.+
Debesīs atvērsies slūžas,
un zemes pamati trīcēs.
20 Zeme streipuļo kā dzērājs,
ļogās kā būdiņa vējā.
Tā ir sagumusi zem savu pārkāpumu smaguma,+
tā kritīs un vairs necelsies.
21 Tajā dienā Jehova vērsīsies pret karapulku debesīs
un pret ķēniņiem uz zemes.
22 Tie tiks sapulcināti,
kā cietumnieki savākti kopā un iemesti bedrē,
tie tiks ieslodzīti cietumā,
un, kad būs aizritējis ilgs laiks, tos sauks pie atbildības.
23 Mēness nosarks
un saule nokaunēsies,+
kad karapulku Pavēlnieks Jehova būs kļuvis par Ķēniņu+ Cionas kalnā+ un Jeruzālemē.
Viņa tautas vecākie skatīs viņa diženumu.+
25 Jehova, tu esi mans Dievs!
Es tevi cildinu, slavēju tavu vārdu,
jo tu esi veicis brīnumainus darbus.+
2 Tu esi padarījis pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu — par drupu kaudzi.
Svešzemnieku cietokšņa vairs nav,
to nekad neatjaunos.
3 Tāpēc tevi godās varena tauta,
varmācīgu tautu pilsēta tevi bīsies.+
4 Tu esi kā cietoksnis grūtdienim,
kā cietoksnis nabagam viņa bēdās,+
tu esi kā patvērums negaisa laikā,
kā pavēnis dienas karstumā.+
Kad varmāku dusmu izvirdumi ir kā lietus šaltis, kas sitas pret sienu,
5 un kā tveice, kas izdedzina zemi,
tu savaldi svešiniekus, kas neganti plosās.
Kā, uznākot mākoņiem, rimstas svelme,
tā apklust varmāku dziesma.
6 Karapulku Pavēlnieks Jehova šajā kalnā+ visām tautām sarīkos
bagātīgu mielastu, kurā būs sātīgi ēdieni+
un labi nostāvējies vīns,
izmeklēti, trekni* ēdieni
un lielisks, dzidrs vīns.
7 Šajā kalnā viņš liks izzust apsegam, kas apņem visas tautas,
pārklājam, ar ko apklātas visas tautas.
Viņa tautas apkaunojumam visā zemē pienāks gals,
jo tā ir teicis Jehova.
9 Tajā dienā sacīs:
”Lūk, mūsu Dievs!+
Tas ir Jehova!
Mēs cerējām uz viņu.
Priecāsimies un līksmosim, jo viņš mūs ir izglābis!”+
11 Viņš izstieps rokas un kuls Moābu
kā peldētājs ūdeni,
ar savām veiklajām rokām
viņš salauzīs tās lepnību.+
12 Nocietinātajai pilsētai ar augstajiem mūriem
viņš liks pieredzēt pazemojumu,
tā būs notriekta gar zemi un gulēs putekļos.
Viņa sagādātā glābšana tai ir kā mūri un vaļņi.+
2 Atveriet vārtus,+ lai pa tiem ienāk taisna tauta,
tauta, kas ir viņam uzticīga!
3 Tu pasargāsi tos, kas tev pilnībā uzticas,*
tu dāvāsi viņiem pastāvīgu mieru,+
jo viņi paļaujas uz tevi.+
5 Viņš ir licis pieredzēt pazemojumu tiem, kas dzīvo augstā vietā, —
gāzis augstprātīgo pilsētu,
nogāzis to zemē,
tā guļ putekļos.
6 To mīdīs kājām grūtdieņi,
samīs nabadzīgie ļaudis.”
7 Taisnā ceļš ir līdzens.
Tu nolīdzini taisnā ceļu,
jo tu esi taisnīgs.
8 Staigājot tava taisnīguma ceļu, Jehova,
mēs ceram uz tevi.
Mums ir dārgs tavs vārds, mēs vēlamies, lai to piemin.
Kad tu tiesā zemi,
tās iedzīvotāji mācās, kas ir taisnība.+
10 Kad ļaundarim parāda labvēlību,
viņš nemācās dzīvot taisnīgi.+
Pat zemē, kur mājo taisnība, viņš dara ļaunu.+
Viņš neredzēs Jehovas diženumu.+
11 Jehova, tava roka ir augstu pacelta, bet ļaundari to nemana.+
Tomēr viņi redzēs, cik dedzīgi tu aizstāvi savu tautu, un piedzīvos kaunu,
un pretiniekus aprīs tava uguns.
12 Jehova, tu mums dāvāsi mieru.+
Tik tiešām, par visu, ko esam paveikuši,
gods pienākas tikai tev.
14 Tie ir miruši, tie vairs nedzīvos.
Tie ir nedzīvi un necelsies augšā.+
Tu esi vērsies pret tiem,
lai tos iznīcinātu un izskaustu pat to piemiņu.
15 Jehova, tu esi vairojis tautu!
Tu esi vairojis tautu
un sagādājis sev godu.+
Tu esi paplašinājis zemes robežas.+
16 Savās ciešanās viņi vērsās pie tevis, Jehova;
kad tu viņus pārmācīji, viņu lūpas čukstēja kvēlas lūgšanas.+
17 Jehova, tu mums liki ciest,
kā cieš grūtniece, kurai tūlīt jādzemdē
un kura mokās sāpēs un kliedz.
18 Mēs bijām kā grūtniece, mēs mocījāmies dzemdību sāpēs,
bet dzemdējām vien vēju,
zemei glābšanu tā arī nesagādājām,
un jauni zemes iedzīvotāji nedzima.
19 ”Jūsu mirušie dzīvos.
Mani mirušie celsies augšā.+
Mostieties un gavilējiet visi,
kam mājvieta ir zemes putekļi!+
Rasa, kas jūs veldzē, ir kā rīta rasa.
Zeme atdos mirušos, un tie atkal dzīvos.
20 Mana tauta, ieej iekštelpās
un aizslēdz durvis!+
Paslēpies uz īsu brīdi,
kamēr rimsies bargās dusmas.+
21 Lūk, Jehova ir iznācis no savas mājvietas,
lai sauktu zemes iedzīvotājus pie atbildības par viņu pārkāpumiem.
Zeme atsegs tajā izlietās asinis
un vairs neapslēps nonāvētos.”
27 Tajā dienā Jehova ar savu aso, lielo un stipro zobenu+
vērsīsies pret leviatānu*, žiglo čūsku,
pret leviatānu, lunkano čūsku,
un nogalinās šo jūras nezvēru.
Es tevi sargāju dienu un nakti,
lai neviens tev nenodarītu neko ļaunu.+
4 Es vairs nedusmojos.+
Ja kāds stātos man pretī ar ērkšķiem un nezālēm,
es tos visus samītu un sadedzinātu.
5 Tāds cilvēks labāk lai meklē patvērumu pie manis
un lai izlīgst ar mani —
lai viņš izlīgst ar mani!”
7 Kāpēc viņš ir tik smagi jāsoda?
Kāpēc viņš ir tā jānonāvē?
8 Tu bargā balsī viņu nosodīsi, aizraidīdams prom,
tu viņu padzīsi ar spēju brāzmu, niknu kā austrumvējš.+
9 Jēkaba pārkāpumi būs izlīdzināti.+
Lūk, kas liecinās par to, ka viņa grēki ir izdzēsti:
visi altāru akmeņi
būs saberzti kā krīts,
10 Nocietinātā pilsēta būs tukša,
atstātās un pamestās ganības līdzināsies tuksnesim.+
Tur ganīsies un gulšņās teļi
un apšķīs zarus.+
11 Kad zari būs nokaltuši,
atnāks sievietes, tos nolauzīs
un kurs uguni.
Šiem ļaudīm trūkst sapratnes,+
tāpēc viņu Radītājs par viņiem neapžēlosies,
tas, kurš viņus veidojis, nebūs pret viņiem labvēlīgs.+
12 Kā nopurina un citu pēc cita savāc augļus, tā Jehova tajā dienā sapulcinās jūs, izraēlieši,+ kas esat izklīdināti no upes* līdz Ēģiptes sausgultnei*.+ 13 Tajā dienā pūtīs lielo ragu+ un tie, kam draudēja bojāeja Asīrijā,+ un tie, kas bija izkliedēti Ēģiptē,+ nāks uz Jeruzālemi, uz svēto kalnu, un pielūgs Jehovu.+
28 Bēdas Efraima dzērāju lepnajam kronim*+
un tā spožajam, bet jau vīstošajam krāšņumam —
kronim, kas vainago vīna apreibināto ļaužu auglīgo ieleju!
2 Jehova ir izraudzījies kādu, kas ir stiprs un varens
un kas nogāzīs to zemē ar tādu spēku,
kā plosās negaiss ar krusu, kā trako vētra,
kā visu applūdina lietusgāze.
3 Efraima dzērāju lepnie vainagi
tiks samīdīti.+
4 Spožais, bet jau vīstošais krāšņums,
kas vainago auglīgo ieleju,
būs kā agrīna vīģe, kas ienākas pirms vasaras.
Tiklīdz kāds to ierauga, viņš to noplūc un apēd.
5 Tajā dienā karapulku Pavēlnieks Jehova būs kā krāšņs kronis un skaists vainags tiem, kas atlikuši no viņa tautas.+ 6 Tiesnešus viņš pamudinās spriest taisnu tiesu, un viņš dos spēku pilsētas vārtu aizstāvjiem.+
7 Bet ir vēl kādi, kas vīna dēļ novirzās no ceļa,
kas piedzērušies streipuļo.
Apskurbuši no reibinošiem dzērieniem,
priesteri un pravieši ir novirzījušies no ceļa,
vīns tiem aizmiglojis prātu,
un tie piedzērušies streipuļo.
Redzējumi tos novirza no ceļa,
un tie spriež aplami.+
8 Visi galdi ir apvemti —
visur tikai pretīgi vēmekļi!
9 Tie saka: ”Kurus tad viņš taisās mācīt?
Kam viņš grib skaidrot vēsti?
Vai mēs kādi bērni, kas tikko atradināti no mātes piena,
nupat atšķirti no krūts?
10 Tikai ”pavēle šāda un pavēle tāda, pavēle šāda un pavēle tāda,
likums šāds un likums tāds, likums šāds un likums tāds,+
šo vēl mazliet un to vēl mazliet”.”
11 Tāpēc viņš uzrunās šo tautu ar tādu ļaužu starpniecību, kuri runā svešā valodā, kas izklausās pēc stostīšanās.+ 12 Lai gan viņš bija teicis: ”Šī ir vieta, kur baudīt mieru un kur nogurušajiem atpūsties un atgūt spēkus,” — tauta negribēja klausīties.+ 13 Tāpēc Jehova viņiem liks izjust, ko nozīmē vārdi:
”Pavēle šāda un pavēle tāda, pavēle šāda un pavēle tāda,
likums šāds un likums tāds, likums šāds un likums tāds,+
šo vēl mazliet un to vēl mazliet.”
14 Uzklausiet Jehovas vārdus, augstprāši —
jūs, kas Jeruzālemē valdāt pār šo tautu!
Pat ja uznāks briesmīgi plūdi,
tie mūs neskars,
jo meli ir mūsu patvērums
un nepatiesība — mūsu slēptuve.”+
16 Visaugstais Kungs Jehova saka tā:
”Lūk, es lieku Cionas pamatos labi pārbaudītu akmeni+ —
Nevienam, kas tam tic, nebūs jābaiļojas.+
Jūsu viltus patvērumu nopostīs krusa,
un jūsu slēptuvi aizskalos plūdi.
Uznāks briesmīgi plūdi,
un tie jūs aizslaucīs.
19 Kad vien ūdeņi celsies,
tie gāzīsies jums pāri.+
Plūdi nāks ik rītu,
ik dienu un ik nakti.
Tikai pieredzot šausmas, viņi aptvers, ko ir dzirdējuši.*”
20 Gulta ir par īsu, lai tajā izstieptos,
un sega — par šauru, lai tajā ietītos.
21 Jehova sāks rīkoties tāpat kā pie Peracīma kalna,
iekaisīs dusmās tāpat kā ielejā pie Gibeonas,+
lai paveiktu savu darbu, savādo darbu,
lai izdarītu savu darāmo, savu neparasto darāmo.+
22 Nesmīkņājiet,+
lai jūsu saites netiktu savilktas vēl ciešāk,
jo es no Visaugstā Kunga, karapulku Pavēlnieka Jehovas, esmu dzirdējis,
ka ir nolemts izpostīt visu zemi.+
23 Ieklausieties manī,
pievērsiet uzmanību un klausieties, ko es saku!
24 Vai zemkopis sējas laikā to vien dara kā ar?
Vai viņš tikai irdina un ecē?+
25 Vai tad, kad tīrums ir līdzens,
viņš nesēj melnsēklītes, ķimenes,
kviešus, prosu un miežus katru savā vietā
un gar malām — plēkšņu kviešus?+
27 Melnsēklītes nekuļ ar kuļamajām ragavām,+
un ķimenēm nevelk pāri veltņus.
Melnsēklītes kuļ ar nūju,
un ķimenes — ar vāli.
28 Vai tad kuļot graudus saberž miltos?
Nē, labību nekuļ bez mitas.+
Kad kūlējs ar zirgiem velk tai pāri veltņus,
viņš graudus nesaberž.+
29 Arī šīs atziņas avots ir karapulku Pavēlnieks Jehova,
kura nodomi ir brīnišķīgi
29 ”Bēdas Ariēlai*! Ariēlai — pilsētai, kurā bija apmeties Dāvids!+
Lai paiet gads pēc gada,
lai svētki seko svētkiem.+
Tā man kļūs par altāra ugunsvietu.+
4 Tu pieredzēsi pazemojumu,
un, kad, nogāzta zemē, tu ko teiksi,
tevis sacīto slāpēs putekļi.
Tava balss skanēs no zemes,+
it kā tā būtu garu izsaucēja balss,
un caur putekļiem tavi vārdi izklausīsies pēc čukstiem.
Tas notiks pēkšņi, vienā mirklī.+
6 Kad karapulku Pavēlnieks Jehova tevi glābs,
grandēs pērkons, drebēs zeme, būs liels troksnis,
plosīsies vētra, viesulis un versmaina uguns.”+
7 Tad visām tautām, kas karo ar Ariēlu,+ —
visiem, kas ar to karo,
būvē aplenkuma torņus
un sagādā tai ciešanas, —
klāsies kā sapnī, kā nakts parādībā.
8 Izsalkušais sapņo, ka ēd,
bet pamostas izsalcis,
izslāpušais sapņo, ka dzer,
bet pamostas izmocījies un izslāpis.
Tāpat klāsies visām tautām,
kas karo ar Cionas kalnu.+
9 Stāviet kā apmāti un brīnieties!+
Aizveriet acis un kļūstiet akli!+
Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna,
tie streipuļo, bet ne no reibinoša dzēriena.
10 Jehova jums ir uzsūtījis dziļu miegu.+
Viņš ir aizvēris jūsu acis — darījis neredzīgus jūsu praviešus;+
viņš ir apsedzis jūsu galvu — padarījis aklus tos, kas vēstī parādībās redzēto.+
11 Visas parādības jums ir kā aizzīmogotas grāmatas vārdi.+ Kad to dod kādam lasītpratējam un lūdz lasīt, viņš atbild: ”Es nevaru, jo tā ir aizzīmogota.” 12 Bet, kad šo grāmatu dod lasītnepratējam un lūdz lasīt, viņš atbild: ”Es taču neprotu lasīt.”
13 Jehova saka: ”Šī tauta man tuvojas tikai vārdos,
viņi godā mani ar lūpām,+
taču viņu sirds ir tālu no manis,
un visa viņu bijība pret mani — tikai cilvēku izdomāti likumi, kas viņiem iemācīti.+
14 Tāpēc es atkal darīšu ar šo tautu kaut ko apbrīnojamu,+
kaut ko neparastu un brīnumainu.
Šīs tautas gudro gudrībai pienāks gals,
un saprātīgo saprašana zudīs.”+
15 Bēdas tiem, kas cenšas slēpt no Jehovas savus nodomus!+
Viņi savus darbus dara tumsā
un saka: ”Vai mūs kāds redz?
Vai kāds zina, ko mēs darām?”+
16 Cik gan greizi jūs spriežat!
Vai podnieks ir pielīdzināms mālam?+
Vai darinājums par savu darinātāju drīkst teikt:
”Viņš mani nav darinājis”?+
Un vai veidojums par savu veidotāju saka:
”Viņš neko nesaprot”?+
18 Tajā dienā kurlie dzirdēs, kas teikts grāmatā,
un aklie, atbrīvoti no krēslas un tumsas, redzēs.+
19 Pazemīgo prieks būs Jehova,
un nabadzīgo līksme būs Izraēla Svētais.+
20 Varmāku vairs nebūs,
augstprāšiem pienāks gals,
un ies bojā visi, kas lūko darīt ļaunu,+
21 visi, kas ar nepatiesiem vārdiem apsūdz citus,
kas grib notvert slazdā tos, kuri pilsētas vārtos sevi aizstāv*,+
un visi, kas ar meliem liedz taisnajiem taisnu tiesu.+
22 Jehova, kas izglāba Ābrahāmu,+ Jēkaba pēcnācējiem saka:
”Jēkabam vairs nebūs jākaunas,
23 Kad viņš redzēs sev līdzās savus bērnus,
manu roku darbu,+
viņi visi godās manu vārdu,
godās Jēkaba Svēto
un bīsies Izraēla Dievu.+
24 Maldu ceļu gājēji iegūs sapratni,
un kurnētāji labprāt mācīsies.”
30 ”Bēdas stūrgalvīgajiem dēliem!”+ paziņo Jehova.
”Viņi īsteno plānus, kas ir pretēji maniem nodomiem,+
un slēdz savienības pret manu gribu*,
tā vairojot savus grēkus.
2 Neprasījuši man padomu,+ viņi dodas uz Ēģipti,+
lai lūgtu faraonam aizsardzību
un patvertos Ēģiptes pavēnī.
3 Bet centieni gūt faraona aizsardzību jums sagādās kaunu
un tveršanās Ēģiptes pavēnī — pazemojumu.+
4 Vadoņi ir ieradušies Coanā,+
un sūtņi jau nonākuši Hānesā.
5 Viņiem liks piedzīvot kaunu tauta,
no kuras nav nekāda labuma,
kura nespēj palīdzēt un no kuras neko nevar gaidīt, —
tās dēļ būs jāpieredz tikai kauns un negods.”+
6 Vēsts par dzīvniekiem, kas ir ceļā uz dienvidiem.
Cauri bēdu un grūtību zemei,
kur mājo lauvas, rēcoši lauvas,
odzes un žiglas, indīgas čūskas,
ēzeļi nes bagātības
un kamieļi — dāvanas.
Taču tauta no tā negūs nekādu labumu,
7 jo Ēģiptes palīdzība ir tukša skaņa.+
Tāpēc es saucu šo zemi par nekustīgo Rahabu.+
8 ”Uzraksti viņu klātbūtnē šo visu uz plāksnes,
ieraksti grāmatā,+
lai tas noderētu priekšdienām
un paliktu kā neizdzēšama liecība.+
10 Redzētājiem viņi saka: ”Rimstieties ar saviem redzējumiem!”
un praviešiem pavēl: ”Nestāstiet mums patiesus pravietojumus!+
Stāstiet mums kaut ko glaimojošu, pravietojiet viltu!+
11 Novērsieties no sava ceļa, nogriezieties no savas takas!
Nepieminiet mums Izraēla Svēto!””+
12 Tāpēc Izraēla Svētais saka:
”Jūs negribat dzirdēt manus vārdus,+
bet uzticaties meliem
un paļaujaties uz krāpšanu.+
13 Savu pārkāpumu dēļ jūs esat kā ieplaisājis mūris,
kā sašķiebies augsts mūris, kas teju grūst.
Tas sabruks pēkšņi, vienā mirklī.
14 To sadragās, un tas līdzināsies
sīkās druskās sašķīdušai lielai māla krūkai,
no kuras nav palikusi pat lauska,
ar ko pagrābt ogles no pavarda
vai pasmelt ūdeni no peļķes*.”
15 Visaugstais Kungs Jehova, Izraēla Svētais, saka:
”Ja jūs atgriezīsieties pie manis un saglabāsiet mieru, jūs tiksiet izglābti.
Ja jūs neļausieties uztraukumam un paļausieties uz mani, jūs būsiet spēcīgi.”+
Bet jūs to negribat+
16 un atbildat: ”Nu nē, mēs aizbēgsim jāšus uz zirgiem!”
Jums patiešām būs jābēg.
Jūs sakāt: ”Mūsu zirgi būs ātri!”+
Arī jūsu vajātāji būs ātri.+
17 No viena vīra draudiem drebēs tūkstotis,+
un no piecu vīru draudiem jūs metīsieties bēgt.
Tie, kas būs palikuši, līdzināsies kārtij kalna galā,
pakalnā uzslietam karogam.+
18 Tomēr Jehova pacietīgi gaida, kad varēs jums parādīt labvēlību,+
un viņš apžēlosies par jums,+
jo Jehova ir taisnīgs Dievs.+
Laimīgi tie, kas gaida uz viņu.+
19 Kad jūs atkal dzīvosiet Cionā, Jeruzālemē,+ jums nebūs jāraud.+ Tiklīdz atskanēs jūsu palīgā saucieni, viņš jums parādīs labvēlību. Tiklīdz viņš tos izdzirdēs, viņš atsauksies.+ 20 Lai gan Jehova jums dos ciešanu maizi un spaidu ūdeni,+ viņš, jūsu diženais Skolotājs, vairs neslēpsies, un jūs paši savām acīm redzēsiet diženo Skolotāju.+ 21 Ja jūs novirzīsieties pa labi vai pa kreisi,+ jūs dzirdēsiet aiz sevis balsi: ”Lūk, kur ceļš!+ Ejiet pa to!”
22 Jums dergsies ar sudrabu pārklātie izcirstie tēli un ar zeltu pārklātie izlietie tēli.+ Jūs tos aizmetīsiet, kā sievietes aizmet mēnešreižu lupatas, un tiem teiksiet: ”Prom!”*+ 23 Jūsu iesētajai sēklai viņš dos lietu,+ un zeme jums dos sātīgu maizi pārpārēm.+ Tajā dienā jūsu lopi ganīsies plašās ganībās.+ 24 Vērši un ēzeļi, ko izmanto lauku darbos, ēdīs ar skābenēm bagātinātu barību, kas vētīta ar liekšķeri un dakšām. 25 Un lielās kaujas dienā, kad grūs torņi, visos augstajos kalnos un pakalnos plūdīs strauti un upes.+ 26 Tajā dienā, kad Jehova pārsies savas tautas ievainojumus+ un dziedēs dziļās brūces, ko viņš tai cirtis,+ mēness spīdēs tik spoži kā saule, bet saule spīdēs septiņreiz spožāk nekā parasti+ — dienas laikā tā dos tik daudz gaismas kā septiņās dienās.
27 Skat! Jehova* nāk no tālienes.
Viņš kaist dusmās, viņu ieskauj tumši mākoņi.
Viņa lūpas pauž sašutumu,
viņa mēle ir kā versmaina uguns.+
28 Viņa gars* ir kā spēcīga straume, kā ūdeņi, kas sniedzas jau līdz kaklam.
Viņš sijās tautas iznīcības sietā
un liks tām mutē laužņus,+ lai novirzītu no ceļa.
29 Bet jūs dziedāsiet tāpat kā pirmssvētku naktī+
un priecāsieties kā cilvēks, kas stabulēdams* iet
uz Jehovas — Izraēla Klints+ — kalnu.
30 Dārdēs Jehovas varenā balss,+
un bargās dusmās+ viņš liks izjust savas rokas spēku+
ar versmainām uguns liesmām,+
31 Dzirdot Jehovas balsi, Asīriju sagrābs bailes.+
Viņš to sitīs ar rīksti,+
32 un katru rīkstes sitienu,
ko Asīrija saņems no Jehovas,
pavadīs tamburīnu un arfu skaņas.+
Ar paceltu roku viņš karos pret to.+
Viņš ir sakrāvis lielu un augstu sārtu
un grasās kurt milzu uguni.
Jehova to aizdedzinās ar savu elpu
kā ar sēra straumi.
31 Bēdas tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīdzības,+
kas paļaujas uz zirgiem,+
cer uz daudzajiem kaujas ratiem
un uz spēcīgajiem kara zirgiem*!
Tie nevēršas pie Izraēla Svētā
un nemeklē Jehovu.
2 Taču arī viņš ir gudrs, viņš liks nākt nelaimei
un īstenos, ko ir teicis.
Viņš vērsīsies pret ļaundaru baru
un pret tiem, kas palīdz neliešiem.+
3 Ēģiptieši ir tikai cilvēki, viņi nelīdzinās Dievam,
un viņu zirgi ir miesa, nevis gars.+
Kad Jehova atvēzīs roku,
ikviens, kas piedāvā palīdzību, klups
un ikviens, kam palīdz, kritīs.
Tie visi reizē ies bojā.
4 Jehova man teica:
”Kā lauva, kā spēcīgs jauns lauva rūc pie sava laupījuma
un neizbīstas pat no daudziem ganiem, kas sapulcēti, lai to aizdzītu,
nebaidās no ganu balsīm
un no viņu saceltā trokšņa,
tā karapulku Pavēlnieks Jehova nāks, lai karotu
par Cionas kalnu un tā virsotni.
5 Kā putns lidinās pār mazuļiem un tos sargā,
tā karapulku Pavēlnieks Jehova sargās Jeruzālemi.+
Viņš to aizstāvēs un glābs,
to pasargās un izglābs.”
6 ”Izraēlieši, atgriezieties pie tā, pret kuru esat tik nekaunīgi sacēlušies!+ 7 Tajā dienā ikviens atteiksies no saviem bezvērtīgajiem sudraba un zelta dievekļiem, ko grēkodams darinājis pats savām rokām.
8 Asīrieši kritīs no zobena, bet ne no cilvēku zobena;
tos aprīs zobens, bet ne cilvēku zobens.+
No zobena viņi bēgs,
un viņu jaunekļus nostrādinās piespiedu darbā.
9 Viņu klints šausmās sadrups,
un viņu vadoņi, ieraudzījuši pacelto karogu, nobīsies,” saka Jehova,
kam Cionā ir gaisma* un Jeruzālemē — krāsns.
2 Ikviens no tiem būs kā patvērums no aukas,
kā pajumte negaisā,
kā ūdens straumes iztvīkušā zemē+
un kā varenas klints ēna saules izdedzinātā klajumā.
3 Tad redzīgo acis vairs nebūs aizvērtas
un dzirdīgie uzmanīgi klausīsies.
4 Pārsteidzīgie apdomās uzzināto,
un tie, kas stostījās, runās tekoši un skaidri.+
5 Nejēgu nesauks par cēlsirdīgu*,
un nelieti nesauks par cildenu,
6 jo nejēga runā muļķības
un kaļ ļaunus plānus,+
veicina bezdievību, runā nepatiesību par Jehovu,
liedz izsalkušajiem remdēt izsalkumu
un izslāpušajiem — veldzēt slāpes.
7 Nelietis perina ļaunu+
un mudina uz kaunpilniem darbiem,
lai ar saviem meliem pazudinātu nelaimīgo,+
nabagu, kas runā taisnību.
8 Cēlsirdīgam* cilvēkam ir cildeni nodomi,
un viņš allaž rīkojas cildeni.
9 Pašapmierinātās sievietes, klausieties, ko es jums teikšu!
Bezrūpīgās meitas,+ pievērsiet uzmanību maniem vārdiem!
10 Paies tikai mazliet vairāk nekā gads, un jūs, bezrūpīgās, drebēsiet,
jo līdz pat ražas laika beigām nebūs ne vīnogas, ko ievākt.+
11 Trīciet, pašapmierinātās!
Drebiet, bezrūpīgās!
Novelciet drēbes
un tērpieties maisa drānās!+
12 Dauziet sev pa krūtīm,
vaimanājot par auglīgajiem tīrumiem un ražīgajiem vīnadārziem!
13 Manas tautas zemē sazels ērkšķi un dzelkšņi,
ar tiem apaugs visi nami, ko reiz pildīja prieks,
tie pārņems pilsētu, kurā reiz valdīja līksmība.+
14 Cietoksnis ir atstāts,
trokšņainā pilsēta ir tukša.+
Ofels*+ un sargtornis uz laiku laikiem ir pamests postā.
Tur savā nodabā klīdīs savvaļas ēzeļi
un ganīsies lopi,+
15 kamēr pār mums no augšas nebūs izliets gars.+
Tad tuksnesis kļūs par dārzu
un dārzs sakuplos kā mežs.+
16 Tuksnesī mājos taisnība,
un dārzā mitīs taisnīgums.+
18 Mana tauta mājos miera pilnā vietā,
tā savos mitekļos būs drošībā un izjutīs mieru.+
19 Bet mežu sakapās krusa,
un pilsēta tiks nolīdzināta līdz ar zemi.
20 Laimīgi jūs, kas sējat visur, kur vien ir ūdens,
kas palaižat vaļā vēršus un ēzeļus!+
33 Bēdas tev, postītāj, kas pats neesi postīts,+
tev, krāpniek, kas pats neesi bijis apkrāpts!
Kad tu beigsi postīt, izpostīs tevi.+
Kad tu beigsi krāpt, apkrāps tevi.
2 Jehova, iežēlojies par mums!+
Mēs ceram uz tevi.
3 Kad tu dārdini savu balsi, tautas bēg.
Kad tu celies, tās izklīst.+
4 Kā badīgi siseņi aprij it visu, tā tiks pievākts jūsu laupījums —
ļaudis metīsies uz to kā siseņu bari.
5 Jehova sagādās sev slavu,
viņš mīt augstumos.
Viņš piepildīs Cionu ar tiesu un taisnību.
6 Ar viņu tu vienmēr būsi drošībā.
7 Viņu varoņi ielās kliedz,
miera sūtņi rūgti raud.
8 Ceļi ir tukši,
pa takām neviens nestaigā.
9 Zeme sēro* un izkalst.
Libāns ir nosarcis aiz kauna+ un izdēdējis,
Šārona līdzinās tuksnesim,
Basana un Karmels birdina lapas.+
11 Jūs esat ieņēmuši un nēsājat sevī sienu, un jūs dzemdēsiet salmus.
Jūsu ļaunprātība* jūs aprīs kā uguns.+
12 Tautas tiks dedzinātas kā kaļķi,
tām pielaidīs uguni kā nocirstiem ērkšķiem.+
13 Tālie ļaudis, klausieties, ko es darīšu!
Tuvīnie ļaudis, atzīstiet manu varenību!
14 Cionā grēcinieki aiz bailēm dreb,+
bezdievjus ir pārņēmušas trīsas:
”Kurš gan var paciest versmainu uguni?+
Kurš gan var izturēt liesmas, kas kvēlo un nerimst?”
15 Tas, kurš allaž rīkojas taisnīgi,+
kurš runā taisnību,+
kurš nav ar mieru krāpt un iedzīvoties negodīgā ceļā,
kura rokas neņem kukuļus,+
kurš aizdara ausis, lai neklausītos aicinājumos izliet asinis,
un aizver acis, lai neskatītos uz to, kas ļauns, —
16 tāds cilvēks mājos augstā vietā,
viņš droši patversies nepieejamās klintīs,
viņam vienmēr būs maize
un nekad nepietrūks ūdens.”+
17 Tu savām acīm redzēsi ķēniņu viņa krāšņumā,
skatīsi tālu zemi.
18 Atceroties briesmu pilno laiku, tu sacīsi:
”Kur ir rakstvedis?
Kur nodevu naudas svērējs?+
Kur ir tas, kas skaitīja torņus?”
19 Tev vairs nebūs jāskatās uz nekaunīgo tautu —
tautu, kuras runu tu nespēj uztvert,
tautu ar nesaprotamo valodu, kas tev izklausās pēc stostīšanās.+
20 Palūkojies uz Cionu — pilsētu, kurā svinam svētkus!+
Tu redzēsi: Jeruzāleme ir mierpilna mājvieta,
telts, kuru neviens nepārvietos,+
kuras mietiņus nekad neizvilks
un kuras virves nesaraus.
21 Tur diženais Jehova mūs sargās
līdzīgi platiem kanāliem un upēm,
kur nemana kara kuģus,
kur neslīd diži kuģi.
23 Tavu kuģu virves būs vaļīgas,
tā ka nevarēs ne nostiprināt mastu, ne uzvilkt buras.
Tajā laikā tiks sadalīts bagāts laupījums
un pat klibajiem tiks liels guvums.+
24 Neviens iedzīvotājs neteiks: ”Esmu slims.”+
Tās zemes ļaudīm pārkāpumi būs piedoti.+
34 Nāciet un klausieties, tautas,
ņemiet vērā, ļaudis!
Lai klausās zeme un viss, kas to pilda,
pasaule un visi, kas tajā dzīvo!
Viņš tās nodos nāvē,
pilnībā iznīcinās.+
4 Debesu karapulks sairs,
un debesis tiks saritinātas kā rakstu rullis.
To karapulks satrūdēs
kā nokaltusi un nobirusi vīnogulāja lapa,
kā zemē nokritusi sažuvusi vīģe.
5 ”Mans zobens būs mērkts debesu asinīs,+
tas nesīs sodu edomiešiem+ —
tautai, ko esmu nolēmis iznīcināt.
Jehova Bocrā ir sagatavojis upurus,
daudz upuru Edoma zemē.+
7 Kopā ar tiem tiks nokauti arī meža vērši,
jaunie vērši tiks nokauti tāpat kā stiprie.
Zeme būs piesūkusies ar asinīm,
un zemes putekļi būs sajaukušies ar taukiem.”
8 Jehova ir izraudzījies atriebes dienu,+
gadu, kad viņš atmaksās par to, ko viņi nodarījuši Cionai.+
10 Tā degs gan dienu, gan nakti,
un dūmi no tās celsies augšup mūžīgi.
Tā paliks izpostīta audžu audzēs,
nemūžam neviens tur nestaigās.+
11 Tur mājos pelikāni un dzeloņcūkas,
mitīs pūces un kraukļi.
Viņš pār to nostieps mērauklu — tai jākļūst pamestai,
pārbaudīs to ar svērteni — tai jākļūst par postažu.
12 Nevienu no tās dižciltīgajiem neiecels par valdnieku,
jo neviena augstmaņa vairs nebūs.
13 Tās torņos augs ērkšķi,
cietokšņos — nātres un dadži.
Tur ierīkos migas šakāļi+
un dzīvos strausi.
14 Tur klaiņos tuksneša zvēri, gaudos plēsoņas
un sasauksies kalnu kazas*.
Tur vakarlēpji atradīs vietu, kur apmesties.
15 Tur šaudīgas čūskas ierīkos midzeņus, dēs olas,
perēs tās un sargās.
Tur pulcēsies klijas pa pāriem.
16 Ielūkojieties Jehovas grāmatā un lasiet skaļi —
neviena tur netrūkst,
neviens nav bez pāra,
jo tā ir noteicis Jehova,
tos visus ir sapulcinājis viņa gars.
17 Viņš tiem ir iedalījis vietu, kur palikt,
viņa roka šo vietu tiem ir iemērījusi.
Tā piederēs tiem mūžam,
tie dzīvos tur paaudžu paaudzēs.
2 Tas plauks un ziedēs,+
priecāsies un gavilēs.
Ļaudis redzēs Jehovas godu, mūsu Dieva krāšņumu.
3 Stipriniet nespēcīgās rokas
un dariet stingrus slābanos ceļus!+
4 Raižu māktajiem sakiet:
”Esiet stipri un nebaidieties!
Jūsu Dievs nāk, lai atriebtos,
Dievs nāk, lai atmaksātu.+
Viņš atnāks un jūs izglābs.”+
Tuksnesī izšļāksies ūdens,
un sausajā līdzenumā plūdīs upes.
7 Tveices izdedzinātā zeme kļūs par niedru dīķi,
un iztvīkušo zemi veldzēs avoti.+
8 Tur būs lielceļš+ —
ceļš, ko sauks par svētu ceļu.
Pa to nestaigās neviens, kas nav tīrs.+
Tur ies tikai tie, kam tas būs ļauts,
nelgas uz tā nespers savu kāju.
Pa to ies tikai izpirktie.+
36 Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā Asīrijas+ valdnieks Sanheribs devās uzbrukumā visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.+ 2 Tad Asīrijas valdnieks sūtīja no Lahišas+ pie ķēniņa Hiskijas uz Jeruzālemi galveno dzērienu devēju*+ līdz ar lielu karapulku. Tur nonākuši, viņi nostājās pie augšējā dīķa kanāla+ (šis dīķis atrodas pie ceļa uz veļas mazgātāju lauku).+ 3 Pie galvenā dzērienu devēja iznāca pils pārraugs Eljākīms,+ Hilkijas dēls, rakstvedis Šebna+ un hronists Joāhs, Asafa dēls.
4 Galvenais dzērienu devējs tiem paziņoja: ”Pavēstiet Hiskijam: ”Dižais valdnieks, Asīrijas valdnieks, saka tā: ”Uz ko tu ceri? Uz ko tu paļaujies?+ 5 Tu saki: ”Man ir cīņas plāns un spēks, lai karotu,” — bet tie ir tukši vārdi. Uz ko tu paļaujies, saceldamies pret mani?+ 6 Vai uz Ēģipti? Uz šo ielūzušo niedri? Ja kāds uz tās atbalstīsies, tā viņam iedursies plaukstā un to caurdurs. Tāds ir faraons, Ēģiptes valdnieks, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.+ 7 Bet, ja jūs man sakāt: ”Mēs paļaujamies uz Jehovu, savu Dievu,” — vai tad tieši viņa upurvietas un altārus Hiskija nav nopostījis,+ sacīdams Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem: ”Jums jāmetas zemē tikai šī altāra priekšā”?””+ 8 Tad nu noslēdz derības ar manu kungu, Asīrijas valdnieku:+ es tev došu divtūkstoš zirgu, un paskatīsimies, vai tev izdosies sameklēt tiem jātniekus! 9 Kā gan tu spēsi dot pretsparu kaut vienam pārvaldniekam, vismazākajam mana kunga kalpam, ja tev pašam jāpaļaujas uz Ēģiptes kaujas ratiem un jātniekiem? 10 Vai tad es bez Jehovas ziņas esmu nācis izpostīt šo zemi? Jehova pats man teica: ”Iebrūc šajā zemē un to izposti!””
11 Tad Eljākīms, Šebna+ un Joāhs sacīja galvenajam dzērienu devējam:+ ”Runā, lūdzu, ar saviem kalpiem aramiešu valodā,+ jo mēs to saprotam, bet nerunā ar mums jūdu valodā*, ļaudīm uz mūra dzirdot!”+ 12 Bet galvenais dzērienu devējs atbildēja: ”Vai tad mans kungs mani ir sūtījis teikt to visu tikai jūsu kungam un jums? Vai ne arī tiem vīriem, kas ir uz mūra un kas, tāpat kā jūs, ēdīs savus izkārnījumus un dzers savu urīnu?”
13 Galvenais dzērienu devējs, runādams jūdu valodā, skaļā balsī+ iesaucās: ”Uzklausiet, ko saka dižais valdnieks, Asīrijas valdnieks!+ 14 Valdnieks saka tā: ”Lai Hiskija jūs nemaldina! Viņš nespēs jūs izglābt.+ 15 Un neklausiet Hiskijam, kas jūs mudina paļauties uz Jehovu,+ teikdams: ”Jehova mūs noteikti izglābs, un šī pilsēta nekritīs Asīrijas valdnieka rokās.”” 16 Neklausiet Hiskijam, jo Asīrijas valdnieks saka: ”Noslēdziet mieru ar mani un padodieties! Tad ikviens ēdīs no sava vīnogulāja un no sava vīģes koka un dzers ūdeni no savas akas, 17 līdz es nākšu un jūs aizvedīšu uz zemi, kas līdzīga jūsu zemei,+ — uz labības un jauna vīna zemi, maizes un vīna dārzu zemi. 18 Lai Hiskija jūs nemaldina, sacīdams: ”Jehova mūs izglābs.” Vai gan kāds no citu tautu dieviem ir izglābis savu zemi no Asīrijas valdnieka?+ 19 Kur ir Hamātas un Arpadas dievi?+ Kur ir Sefarvaimas dievi?+ Vai tie ir izglābuši Samariju no manām rokām?+ 20 Kurš no visiem šo zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manām rokām? Kā gan Jehova no manām rokām izglābs Jeruzālemi?””+
21 Bet viņi klusēja un neatbildēja ne vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis: ”Neatbildiet viņam!”+ 22 Pils pārraugs Eljākīms, Hilkijas dēls, rakstvedis Šebna+ un hronists Joāhs, Asafa dēls, saplēsa savas drēbes un devās pie Hiskijas, lai viņam atstāstītu, ko bija teicis galvenais dzērienu devējs.
37 Kad ķēniņš Hiskija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, uzvilka maisa drānas un devās uz Jehovas namu.+ 2 Tad viņš sūtīja pils pārraugu Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un vecākos priesterus, kas arī bija ģērbušies maisa drānās, pie pravieša Jesajas,+ Āmoca dēla. 3 Viņi vērsās pie tā ar vārdiem: ”Hiskija saka: ”Šī diena ir ciešanu, nievu un negoda diena, jo bērniem ir laiks dzimt, bet nav spēka tos dzemdēt.+ 4 Varbūt tavs Dievs Jehova ieklausīsies, ko ir teicis galvenais dzērienu devējs*, kuru tā kungs, Asīrijas valdnieks, ir sūtījis ņirgāties par dzīvo Dievu.+ Varbūt tavs Dievs Jehova par šiem vārdiem viņu sauks pie atbildības. Tāpēc lūdz+ par tiem, kas vēl ir atlikuši!””+
5 Ķēniņa Hiskijas kalpiem, kas bija atnākuši pie Jesajas,+ 6 Jesaja teica: ”Sakiet savam kungam: ”Jehova saka tā: ”Nebaidies+ to vārdu dēļ, kurus tu dzirdēji un ar kuriem Asīrijas valdnieka kalpi+ mani ir zaimojuši. 7 Es noskaņošu viņa prātu tā, ka, izdzirdējis kādu ziņu, viņš atgriezīsies savā zemē.+ Tur es viņam likšu krist no zobena.”””+
8 Tad galvenais dzērienu devējs uzzināja, ka Asīrijas valdnieks ir aizgājis no Lahišas, un viņš atgriezās pie valdnieka. Tobrīd tas jau karoja pret Libnu.+ 9 Asīrijas valdniekam tika paziņots, ka Etiopijas valdnieks Tirhāka ir devies karot pret viņu. To izdzirdējis, viņš atkal sūtīja pie Hiskijas vēstnešus,+ tiem teikdams: 10 ”Sakiet Jūdas ķēniņam Hiskijam tā: ”Lai tavs dievs, uz ko tu paļaujies, tevi nemaldina! Nedomā, ka Jeruzāleme nekritīs Asīrijas valdnieka rokās!+ 11 Tu esi dzirdējis, ko Asīrijas valdnieki ir izdarījuši ar visām zemēm, — viņi tās ir pilnībā izpostījuši.+ Un tu domā, ka izglābsies? 12 Vai to tautu dievi, kuras mani tēvi ir iznīcinājuši, tās izglāba?+ Kur ir Gozāna, Hārāna+ un Recefa? Kur ir Ēdenes ļaudis, kas bija Telāsārā? 13 Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš? Kur ir Sefarvaimas,+ Hēnas un Ivas ķēniņi?””
14 Hiskija paņēma no vēstnešiem vēstules, izlasīja tās un aizgāja uz Jehovas namu. Tur Hiskija tās izklāja Jehovas priekšā+ 15 un lūdza Jehovu:+ 16 ”Karapulku Pavēlniek Jehova,+ Izraēla Dievs, tu, kas sēdi tronī pār* ķerubiem! Tu vienīgais esi visu zemes valstu Dievs, tu esi radījis debesis un zemi. 17 Ieklausies, Jehova, un sadzirdi!+ Atver savas acis, Jehova, un redzi!+ Ieklausies visos šajos vārdos, ko Sanheribs ir sacījis, ņirgādamies par dzīvo Dievu!+ 18 Ir gan taisnība, Jehova, ka Asīrijas valdnieki ir iegrūduši postā visas zemes,+ arī savējo, 19 un šo zemju dievus ir iemetuši ugunī,+ jo tie nemaz nebija dievi — tie bija cilvēku roku darbs,+ koks un akmens. Tāpēc viņi tos varēja iznīcināt. 20 Bet nu, Jehova, mūsu Dievs, izglāb mūs no viņa rokām, lai visas zemes valstis zina, ka vienīgi tu, Jehova, esi Dievs!”+
21 Tad Jesaja, Āmoca dēls, sūtīja Hiskijam šādu vēsti: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Tāpēc, ka tu mani lūdzi Asīrijas valdnieka Sanheriba dēļ,+ 22 lūk, ko es, Jehova, saku par viņu:
”Jaunava, Cionas meita, tevi nicina un vīpsnā par tevi,
Jeruzālemes meita nievīgi krata galvu par tevi.
23 Ko tu esi izsmējis+ un zaimojis?
Pret ko tu esi pacēlis balsi+
un augstprātīgi vērsis skatu?
Pret Izraēla Svēto!+
24 Savus kalpus tu sūtīji izsmiet Jehovu+ un teici:
”Ar saviem daudzajiem kaujas ratiem
es nonākšu kalnu augstumos,+
tikšu līdz Libāna tālākajiem nostūriem.
Es nocirtīšu tā staltos ciedrus un labākos kadiķus,
ieņemšu tā augstākās virsotnes un meža biezokņus.
25 Es izrakšu akas un dzeršu ūdeni,
un ar savu kāju pēdām nosusināšu Ēģiptes straumes*.”
26 Vai tu to neesi dzirdējis? Sen es to esmu noteicis,
pirms ilgiem laikiem nolēmis,+
un tagad es to īstenošu.+
Tu izposti nocietinātas pilsētas un pārvērt tās drupu kaudzēs.+
27 To iemītnieki ir bezspēcīgi,
viņi ir izbiedēti un apkaunoti,
kļuvuši līdzīgi lauka augiem un zālei,
austrumvēja kveldētai zālei uz jumta.
Tāpēc es likšu āķi tev nāsīs un laužņus+ mutē
un vedīšu tevi atpakaļ pa ceļu, pa kuru tu atnāci.”
30 Un šī tev* būs zīme: šajā gadā ēdīs to, kas izaugs pats no sevis*, nākamajā gadā — to, kas izaugs atmatā, bet trešajā gadā jūs sēsiet un ievāksiet ražu, dēstīsiet vīna dārzus un ēdīsiet to augļus.+ 31 Tie no Jūdas tautas, kas būs izglābušies, tie, kas būs palikuši,+ iesakņosies un nesīs augļus. 32 Atlikušie dosies laukā no Jeruzālemes, izglābtie atstās Cionas kalnu.+ To darīs karapulku Pavēlnieka Jehovas degsme.+
33 Tāpēc Jehova par Asīrijas valdnieku saka tā:+
”Viņš neienāks šajā pilsētā+
un neiešaus tajā ne bultu,
viņš netuvosies tai, aizsedzies ar vairogu,
un neuzbērs valni.”+
34 ”Viņš atgriezīsies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis,
un neienāks šajā pilsētā,” saka Jehova.
36 Tad Jehovas eņģelis asīriešu nometnē nonāvēja simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru. Agri no rīta, kad ļaudis piecēlās, visapkārt bija tikai līķi.+ 37 Asīrijas valdnieks Sanheribs devās prom, atgriezās Nīnivē+ un tur arī palika.+ 38 Reiz, kad viņš bija nometies zemē sava dieva Nisroha templī, viņa dēli Adramelehs un Sarecers viņu nogalināja ar zobenu+ un pēc tam aizbēga uz Ararata+ zemi. Viņa vietā sāka valdīt viņa dēls Asarhadons.+
38 Tolaik Hiskija saslima un bija tuvu nāvei.+ Pie viņa atnāca pravietis Jesaja,+ Āmoca dēls, un teica: ”Jehova saka tā: ”Dod pēdējos norādījumus savai saimei, jo tu neatlabsi — tu mirsi.””+ 2 Tad Hiskija pagriezās ar seju pret sienu un lūdza Jehovu: 3 ”Jehova, es tevi lūdzu, jel atceries,+ ka es tev esmu kalpojis uzticīgi un ar nedalītu* sirdi+ un esmu darījis to, kas tev tīk!” Un Hiskija gauži raudāja.
4 Tad Jehova Jesajam teica: 5 ”Ej atpakaļ un saki Hiskijam:+ ”Jehova, tava tēvutēva Dāvida Dievs, saka tā: ”Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu+ un esmu redzējis tavas asaras.+ Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadus+ 6 un izglābšu tevi un šo pilsētu no Asīrijas valdnieka rokām — es aizstāvēšu šo pilsētu.+ 7 Lūk, tev būs zīme no Jehovas, ka Jehova izpildīs sacīto.+ Tā būs šāda: 8 es likšu ēnai, kas pa Ahasa kāpnēm* virzās uz leju, atgriezties desmit pakāpienus atpakaļ.”””+ Un ēna pavirzījās desmit pakāpienus atpakaļ.
9 Vārdi, ko Jūdas ķēniņš Hiskija uzrakstīja pēc tam, kad bija atveseļojies no savas slimības.
10 Es teicu: ”Pašos brieduma gados
man jāieiet pa kapa* vārtiem.
Mana dzīve apraujas pāragri.”
11 Es sacīju: ”Es vairs neskatīšu Jah, neredzēšu Jah, jo nebūšu dzīvo zemē.+
Arī uz cilvēkiem vairs neraudzīšos,
kad būšu nonācis pie tiem, kas aizgājuši nebūtībā.
12 Mana mītne kā ganu telts
ir nojaukta un aiznesta prom.+
Esmu saritinājis savu mūžu kā audējs audeklu.
Viņš manu dzīvi pārgriež kā velku pavedienus.
Vai rīts, vai vakars, viņš mani tuvina galam.+
13 Līdz pat rīta gaismai es cenšos rast atvieglojumu.
Viņš gluži kā lauva dragā manus kaulus,
vai rīts, vai vakars, viņš mani tuvina galam.+
14 Manas raudas ir kā svīres un meža strazda* žēlabainie saucieni.+
Es ūjinu kā balodis.+
Izvārdzis es paceļu acis+ —
Jehova, man ir tik grūti!
Palīdzi man!+
15 Ko lai es saku?
Kā viņš ir teicis, tā viņš ir darījis.
Pēc savām smagajām ciešanām
es palikšu pazemīgs visu mūžu.
16 Jehova, cilvēks dzīvo, pateicoties tev,
un, tikai pateicoties tev, arī es esmu dzīvs.
Tu man atjaunosi spēkus un pasargāsi manu dzīvību.+
Visus manus grēkus tu esi aizmetis sev aiz muguras*.+
Tie, kas aizgājuši kapā, nevar redzēt, cik tu esi uzticīgs.+
19 Dzīvie, vienīgi dzīvie var tevi slavēt,
kā to tagad daru es,
un tēvi var stāstīt dēliem par tavu uzticību.+
20 Jehova, izglāb mani!
21 Tad Jesaja teica: ”Atnesiet žāvētu vīģu plāceni un uzlieciet uz augoņa, un viņš atspirgs.”+ 22 Hiskija bija vaicājis: ”Kāda zīme liecinās, ka es varēšu doties uz Jehovas namu?”+
39 Tajā laikā Babilonas valdnieks Merodah-Baladāns, Baladāna dēls, atsūtīja Hiskijam vēstuli un dāvanu,+ jo bija uzzinājis, ka tas bija saslimis un ir izveseļojies.+ 2 Hiskija ar prieku uzņēma vēstnešus un izrādīja tiem savus dārgumus+ — sudrabu, zeltu, balzamu, dārgas eļļas, ieročus un visu, kas vien bija viņa mantnīcās. Hiskijas pilī un visā viņa valstī nebija nekā, ko viņš tiem nebūtu parādījis.
3 Pēc tam pie ķēniņa Hiskijas atnāca pravietis Jesaja un vaicāja: ”Ko šie vīri sacīja, un no kurienes tie bija ieradušies?” ”Tie bija ieradušies no tālas zemes, no Babilonas,” Hiskija atbildēja.+ 4 Jesaja jautāja: ”Ko tie redzēja tavā pilī?” Hiskija teica: ”Tie redzēja visu, kas ir manā pilī. Nav nekā tāda, ko savās mantnīcās es tiem nebūtu parādījis.”
5 Tad Jesaja Hiskijam paziņoja: ”Klausies, ko saka Jehova, karapulku Pavēlnieks: 6 ”Tuvojas laiks, kad visu, kas ir tavā pilī, un visu, ko tavi tēvi ir sakrājuši, aizvedīs uz Babilonu. Pāri nepaliks nekas,+ saka Jehova.+ 7 Un no dēliem, kas tev piedzims, daži tiks aizvesti un kļūs par galminiekiem Babilonas valdnieka pilī.””+
8 Hiskija Jesajam atbildēja: ”Jehovas vārdi, kurus tu man esi darījis zināmus, ir labi,” un piebilda: ”Manas dzīves laikā būs miers un drošība.”+
40 ”Mieriniet, mieriniet manu tautu!” aicina jūsu Dievs.+
2 ”Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemi
un sakiet, ka tās kalpības laiks ir beidzies,
ka tās grēku parāds ir nolīdzināts.+
Tā par saviem grēkiem ir saņēmusi no Jehovas pelnīto* sodu.”+
3 Tuksnesī kāds sauc:
”Sagatavojiet ceļu Jehovam!+
Sagatavojiet mūsu Dievam taisnu ceļu+ cauri tuksnesim!+
4 Lai visas ielejas tiek aizpildītas,
visi kalni, pakalni
un pauguri — nolīdzināti!
Lai nelīdzens apvidus top par līdzenumu!+
6 Klau! Kāds saka: ”Paziņo!”
Cits atsaucas: ”Ko lai paziņoju?”
Tiešām, ļaudis ir kā zāle.
9 Kāp augstā kalnā, labas vēsts nesēja,
sludini Cionai!+
Sauc jo skaļi, labas vēsts nesēja,
sludini Jeruzālemei!
Sauc pilnā balsī, nebaidies!
Paziņo Jūdas pilsētām: ”Lūk, jūsu Dievs!”+
10 Visaugstais Kungs Jehova nāks ar spēku,
un viņa roka valdīs.+
Viņam līdzi ir balva,
viņš ir sagatavojis atalgojumu.+
11 Viņš gādās par savu ganāmpulku kā gans.+
Viņš ņems jērus uz rokām
un nesīs tos azotē.
Viņš maigi rūpēsies par avju mātēm*.+
12 Kas ir izmērījis ūdeņus ar sauju+
un noteicis debesu izmērus ar sprīdi?
Kas savācis zemes putekļus mērtraukā?+
Kas kalnus ir nosvēris svaros
un pakalnus — svaru kausos?
14 Kam viņš prasījis padomu, lai ko saprastu?
15 Tautas viņam ir kā piliens pie spaiņa
un kā putekļu kārtiņa svaru kausā.+
Viņš paceļ salas kā sīkus puteklīšus.
16 Pat Libāna mežos nepietiek zvēru dedzināmajam upurim
un koku — ugunij.
18 Kam jūs varat pielīdzināt Dievu?+
Kas viņam varētu būt līdzīgs?+
20 Vīrs izvēlas ziedojumam koku,+
kas tik drīz nesatrupēs.
Viņš uzmeklē prasmīgu amatnieku,
lai tas izcirstu tēlu — tādu, kas negāztos.+
21 Vai tad jūs nezināt?
Vai neesat dzirdējuši?
Vai jums tas nav darīts zināms jau no paša sākuma?
Vai neesat sapratuši, kas ir acīmredzams jau kopš laika, kad likti zemes pamati?+
Viņš izpleš debesis kā plīvuru
un izritina tās kā dzīvojamo telti.+
23 Augstu stāvošos viņš padara par niecību
un zemes tiesnešus* — par tukšu vietu.
24 Viņi nav pat īsti iestādīti,
nav pat īsti iesēti,
nav vēl iesakņojušies zemē.
Tiklīdz tiem uzpūš vējš, tie nokalst,
un brāzmas tos aiznes prom kā salmus.+
25 ”Kam jūs mani pielīdzināsiet? Kas man būtu līdzīgs?” saka Svētais.
26 ”Paverieties debesīs!
Kas to visu radījis?+
Viņš vada visu pulku*, tajā visus ir saskaitījis;
viņš visus sauc vārdā,+
un tur netrūkst neviena,
jo viņa spēks ir neaptverams
un viņa varenība iedveš bijību.+
27 Kāpēc tu, Jēkab, saki un tu, Izraēl, apgalvo:
”Manas gaitas Jehovam ir apslēptas,
Dievs man negādā taisnību”?+
28 Vai tu nezini? Vai neesi dzirdējis?
Jehova, kas radījis visu zemi, ir Dievs mūžīgi mūžam.+
29 Viņš dod spēku nogurušajiem
un dara stiprus nespēcīgos.+
30 Jaunekļi piekūst un nogurst,
jauni vīri paklūp un krīt,
31 bet tie, kas cer uz Jehovu, gūst jaunus spēkus.
41 ”Klusējiet, salas, un klausieties!*
Lai tautas saņemas,
panāk tuvāk un runā!+
Sanāksim uz tiesu!
2 Kas ir ataicinājis vīru no austrumiem?+
Kas viņu ir pasaucis pie sevis, lai īstenotu taisnīgumu,
lai viņam atdotu tautas,
lai viņš pakļautu valdniekus?+
Kas viņa zobena priekšā tos padara par putekļiem
un viņa loka priekšā tos izkaisa kā salmus vējā?
3 Viņš dzenas tiem pakaļ
un netraucēti dodas pa ceļiem, kur nebija spēris kāju.
4 Kas to visu ir darījis un paveicis?
Kas jau no iesākuma ir licis rasties paaudzei pēc paaudzes?
5 Salas to redzēja un izbijās,
pat zemes malas sāka drebēt.
Tautas pulcējās un virzījās uz priekšu.
6 Ļaudis palīdz cits citam,
ikviens savam brālim saka: ”Esi stiprs!”
7 Amatnieks iedrošina zeltkali,+
un tas, kurš ar āmuru izlīdzina metālu,
iedrošina to, kas stāv pie laktas un kaļ.
Viņš saka: ”Šuves ir labas!”
Pēc tam tēlu pienaglo, lai tas negāztos.
8 ”Bet tu, Izraēl, esi mans kalps,+
tevi, Jēkab, es esmu izraudzījies,+
tevi — mana drauga Ābrahāma pēcnācēju.+
9 Es tevi atvedu no pasaules malas,+
ataicināju no vistālākā nostūra
un teicu: ”Tu esi mans kalps,+
tevi es esmu izraudzījies, es tevi neesmu atraidījis.+
10 Nebaidies — es esmu tev līdzās!+
Neraizējies* — es esmu tavs Dievs!+
Es tevi stiprināšu, es tev palīdzēšu+
un savā taisnīgumā tevi atbalstīšu ar savu labo roku.”
11 Visi, kas ir iedegušies dusmās pret tevi, piedzīvos kaunu un pazemojumu.+
Tie, kas naidojas ar tevi, iznīks un zudīs.+
12 Tu lūkosies pēc tiem, kas gribēja ar tevi cīnīties, bet tos vairs neredzēsi;
tie, kas karoja ar tevi, izgaisīs, kļūs par tukšu vietu.+
13 Es, Jehova, tavs Dievs, tevi satveru aiz labās rokas
un saku: ”Nebaidies! Es tev palīdzēšu!”+
14 Nebīsties, tārpiņ Jēkab!+
Izraēla tauta, es tev palīdzēšu!” saka Jehova, tavs Izpircējs,+ Izraēla Svētais.
15 ”Es tevi esmu padarījis par kuļamajām ragavām,+
par jaunu kuļamo rīku ar asiem zobiem.
Tu nolīdzināsi un sadrupināsi kalnus
un par pelavām pārvērtīsi pakalnus.
16 Tu tos vētīsi,
un vējš tos aizpūtīs,
viesulis izkaisīs.
17 ”Grūtdieņi un nabagi meklē ūdeni, bet neatrod;
viņi cieš slāpes, viņu mute ir izkaltusi.+
Tuksnesi es pārvērtīšu niedru dīķos
un izkaltušu zemi — ūdens avotos.+
19 Tuksnesī es dēstīšu ciedrus,
akācijas, mirtes un priedes.+
Tuksnesīgā klajumā es stādīšu kadiķus,
kā arī ošus un cipreses,+
20 lai visi redzētu un zinātu,
ievērotu un saprastu,
ka to ir darījusi Jehovas roka,
to ir paveicis Izraēla Svētais.”+
21 ”Izklāstiet savu lietu!” saka Jehova.
”Pamatojiet savus apgalvojumus!” mudina Jēkaba Ķēniņš.
22 ”Miniet pierādījumus un pasakiet, kas notiks,
izstāstiet to, kas bijis,
lai mēs to pārdomātu un zinātu, kas mūs gaida.
Paziņojiet mums, kas vēl tikai būs!+
23 Stāstiet, kas notiks nākotnē,
lai mūs pārliecinātu, ka esat dievi!+
Dariet taču kaut ko — labu vai ļaunu —,
lai, to redzot, mēs brīnītos!+
24 Jūs esat tukša vieta,
jūs neko nespējat paveikt.+
Pretīgi ir tie, kas jūs pielūdz.+
25 No ziemeļiem es aicināju kādu vīru, un viņš ieradīsies.+
Šis vīrs ir no austrumiem,+ viņš piesauks manu vārdu.
Viņš samīs valdniekus,
tāpat kā podnieks mīda miklus mālus.+
26 Kurš gan to būtu pateicis jau iepriekš, lai mēs zinātu, —
jau senatnē, lai mēs atzītu: ”Viņam taisnība”?+
Nē, neviens neko tādu nav ne vēstījis,
ne arī paziņojis!
Nav neviena, kas no jums būtu ko dzirdējis.”+
27 Es pirmais esmu teicis Cionai: ”Lūk, kas notiks!”,+
un es sūtu uz Jeruzālemi vēstnesi ar labām ziņām.+
28 Es lūkojos, bet neviena nebija.
Neviens nespēja dot padomu,
un neviens man neatbildēja, kad es jautāju.
29 Tie visi vien māns.
Niecība ir viņu darbi,
viņu izlietie tēli ir tikai vējš un tukša vieta.+
42 Lūk, mans kalps!+ Es esmu ar viņu.
Lūk, mans izredzētais!+ Viņš ir iemantojis manu labvēlību.+
2 Viņš nekliegs un neklaigās,
un viņa balss nebūs dzirdama ielās.+
3 Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs
un tikko kvēlojošu dakti neizdzēsīs.+
Viņš ir uzticīgs, viņš nodrošinās taisnību.+
4 Viņa degsme neapdzisīs, un viņš nesalūzīs — viņš nodibinās uz zemes taisnību.+
Salas ilgojas pēc viņa likumiem.
5 Tā saka Dievs Jehova,
kurš radījis debesis un tās izpletis,+
kurš izklājis zemi ar visu, kas uz tās,+
kurš dod elpu cilvēkiem, kas tur mīt,+
garu visiem, kas pa to staigā:+
6 ”Es, Jehova, savā taisnīgumā tevi aicināju,
es paņēmu tevi aiz rokas.
Es tevi sargāšu, došu ļaudīm par ķīlu*,+
un tu būsi gaisma tautām,+
7 lai atvērtu acis aklajiem+
un atbrīvotu ieslodzītos —
tos, kas cietuma tumsā.+
8 Es esmu Jehova — tas ir mans vārds.
9 Iepriekš teiktais ir piepildījies,
un nu es pavēstu ko jaunu —
daru jums to zināmu, pirms tas sākas.”+
Dziediet viņam slavu visās zemes malās!+
Lai gavilē klinšu iemītnieki,
to balsis lai atskan no kalnu virsotnēm!
12 Lai dod godu Jehovam,
lai viņu daudzina salās!+
13 Jehova dosies cīņā kā varens karotājs,+
viņā raisīsies cīņas spars,+
viņš kliegs, viņš izkliegs kaujas saucienu,
ienaidniekiem viņš liks manīt savu spēku.+
14 ”Ilgi jo ilgi es cietu klusu,
es klusēju un valdījos.
Bet nu es vaidēšu,
pūtīšu un elsīšu kā dzemdētāja.
15 Es nopostīšu kalnus un pakalnus,
un visi zaļie augi nokaltīs.
To visu es paveikšu viņu labā, un es viņus nepametīšu.”
17 Tie, kas paļaujas uz izcirstiem tēliem,
tie, kas izlietiem tēliem saka: ”Jūs esat mūsu dievi!”,
būs spiesti griezties atpakaļ un kritīs kaunā.+
18 Klausieties, kurlie!
Skatieties vērīgi, aklie!+
19 Kas ir tik akls kā mans kalps
un tik kurls kā mans vēstnesis?
Kas ir tik akls kā tas, kurš daudz saņēmis,
tik akls kā Jehovas kalps?+
20 Tu daudz ko redzi, bet nepievērs tam uzmanību,
tu dzirdi, bet neklausies.+
21 Sava taisnīguma dēļ
Jehovam labpatika apliecināt, ka viņa likumi ir diženi un godājami.
Tie ir kļuvuši par laupījumu, un nav neviena, kas tos glābtu,+
tie ir aizvesti prom, un nav neviena, kas teiktu: ”Laidiet tos vaļā!”
23 Kas no jums to uzklausīs?
Kas tam pievērsīs uzmanību un klausīsies, lai gūtu mācību priekšdienām?
24 Kas ir nodevis Jēkabu laupītāju varā
un Izraēlu — sirotāju rokās?
Vai ne Jehova, pret ko viņi ir grēkojuši?
Viņi nav gribējuši staigāt viņa ceļus
un nav pildījuši viņa likumus.+
25 Tāpēc viņš izlēja pār viņiem savu niknumu un dusmas
un lika viņiem pieredzēt kara nežēlību.+
Kara liesmas ap viņiem visu aprija, bet viņi nelikās ne zinis,+
viņus ieskāva uguns, bet viņi to neņēma vērā.+
43 Tā saka Jehova,
kurš radījis tevi, Jēkab, veidojis tevi, Izraēl:+
”Nebaidies — es tevi esmu izpircis!+
Es tevi saucu vārdā,
tu esi mans.
Kad tu dosies cauri ugunij, tu pat neapdegsi,
liesmas tevi nesvilinās.
3 Jo es esmu Jehova, tavs Dievs,
Izraēla Svētais, tavs Glābējs.
Es atdevu Ēģipti, lai tevi izpirktu,
Etiopiju un Sebu iemainīju pret tevi.
4 Tu man esi dārgs,+
es tevi esmu pagodinājis un tevi mīlu,+
tāpēc es atdošu tautas par tevi,
ļaudis — par tavu dzīvību.
5 Nebīsties — es esmu ar tevi!+
Es atvedīšu tavus pēcnācējus no austrumiem
un ataicināšu tevi no rietumiem.+
6 Ziemeļiem es teikšu: ”Atdodiet tos!”+
un dienvidiem pavēlēšu: ”Atlaidiet tos!
Atvediet no tālienes manus dēlus un no zemes malām — manas meitas,+
7 visus, kas nosaukti manā vārdā,+
ko esmu radījis savam godam,
pats veidojis, savām rokām darinājis.”+
8 Atvediet ļaudis, kas ir akli, lai gan tiem ir acis,
kas ir kurli, lai gan tiem ir ausis!+
9 Lai visas tautas sanāk vienuviet,
lai ciltis sapulcējas vienkopus!+
Vai tie* var pastāstīt, kas notiks drīzumā?+
Kurš no tiem var to pateikt?
Lai tie uzaicina savus lieciniekus un pierāda savu taisnību,
un lai visi klausās un apstiprina: ”Tā ir taisnība!””+
10 ”Jūs esat mani liecinieki,”+ saka Jehova,
”mans kalps, ko esmu izraudzījies,+
lai jūs mani pazītu un man ticētu,
un saprastu, ka es vienmēr palieku tas pats.+
Pirms manis nav bijis Dieva
un arī pēc manis nebūs.+
11 Es! Es esmu Jehova,+ nav cita glābēja!”+
12 ”Es pavēstīju, kas notiks,
es jūs izglābu un darīju ļaudīm to zināmu,
kad jums nebija svešu dievu.+
Jūs esat mani liecinieki,” saka Jehova, ”un es esmu Dievs.+
13 Es vienmēr palieku tas pats.+
No manām rokām neviens neko nevar izraut.+
Kurš mani var kavēt, kad es ko daru?”+
14 Jehova, jūsu Izpircējs,+ Izraēla Svētais,+ saka tā:
”Jūsu dēļ es sūtīšu uz Babilonu karaspēku un noņemšu vārtiem aizšaujamos;+
haldieši savos kuģos izmisumā vaimanās.+
15 Es esmu Jehova, jūsu Svētais,+ Izraēla tautas Radītājs,+ jūsu Ķēniņš.”+
16 Tā saka Jehova,
kas pašķir ceļu cauri jūrai
un taku cauri mutuļojošiem ūdeņiem,+
17 kas raida cīņā kaujas ratus un zirgus,+
karaspēku un varonīgus karotājus:
”Tie gulsies un vairs necelsies.+
To dzīvību izdzēsīs, nodzēsīs kā degošu dakti.”
18 ”Nekavējieties domās pie tā, kas bijis,
kas noticis agrākajos laikos!
20 Mani godās lauka zvēri,
šakāļi un strausi,
jo es sagādāšu ūdeni tuksnesīgā zemē
un upes tuksnesī,+
lai varētu dzert mana tauta, mani izredzētie,+
21 tauta, ko es izveidoju, lai tā būtu mana
un lai tā mani slavētu.+
23 Tu neesi nesis aitas dedzināmajam upurim
un neesi godājis mani ar upuriem.
Es tevi nespiedu nest man dāvanas,
un prasība kvēpināt vīraku taču nebija apgrūtinoša.+
Tu ar saviem grēkiem man esi kļuvis par smagu nastu,
un tavi nodarījumi man ir apnikuši.+
25 Es izdzēšu tavus pārkāpumus*,+ es tos izdzēšu sevis paša dēļ.+
Tavus grēkus es nepieminēšu.+
26 Atgādini man, ja esmu ko piemirsis, un tad tiesāsimies!
Aizstāvies! Pierādi savu taisnību!
28 Tāpēc svētās vietas dižmanīgie vīri manās acīs kļūs aptraipīti.
Es nodošu Jēkabu iznīcībai,
un Izraēlam būs jāuzklausa apvainojumi.+
44 Tagad klausies, Jēkab, mans kalps,
ieklausies, Izraēl, mans izredzētais!+
2 Tā saka Jehova,
kas tevi radījis un veidojis,+
kas tev palīdzējis jau kopš dzimšanas*:
”Nebaidies, Jēkab, mans kalps,+
Es izliešu pār tavām atvasēm savu garu+
un pār taviem pēcnācējiem savu svētību.
4 Viņi sazels kā zāle,+
sazaļos kā papeles pie ūdens straumēm.
5 Kāds teiks: ”Es piederu Jehovam.”+
Cits sevi sauks par Jēkabu,
vēl kāds cits sev uz rokas uzrakstīs ”Piederu Jehovam”
un pieņems Izraēla vārdu.”
6 Jehova, Izraēla Ķēniņš+ un Izpircējs,+
karapulku Pavēlnieks Jehova, saka tā:
”Es esmu pirmais, un es esmu pēdējais.+
Cita Dieva nav.+
7 Kurš ir tāds kā es?+
Lai piesakās! Lai viņš to pierāda!+
Lai pastāsta gan to, kas būs drīzumā,
gan to, kas notiks vēlāk,
kā es to esmu darījis, kopš senatnē izveidoju tautu!
8 Nebīstieties!
Lai jūs nepārņem bailes!+
Vai gan es ikvienam no jums jau iepriekš visu neizstāstīju un nepasludināju?
Jūs esat mani liecinieki.+
Vai gan ir vēl kāds Dievs?
Nē, nav — nav citas Klints!+ Nezinu nevienu!””
9 Visi, kas darina izcirstus tēlus, ir niecība,
un no viņu mīļajiem tēliem nav nekādas jēgas.+
10 Kāpēc gan jāveido dievs vai jāizlej tēls,
no kura nav nekāda labuma?+
11 Amatnieka biedri pieredzēs kaunu.+
Amatnieks ir tikai cilvēks.
Lai viņi visi sapulcējas un gaida!
Viņi drebēs bailēs un pieredzēs kaunu.
12 Kalējs karsē uz oglēm dzelzi un apstrādā to ar darbarīku.
Viņš kaļ ar āmuru,
darbodamies ar savām spēcīgajām rokām,+
līdz viņu pievārē izsalkums un zūd spēki;
viņš nav padzēries ūdeni, tāpēc ir noguris.
13 Kokgriezējs nostiepj mērauklu un ar sarkanu krītu uzzīmē apveidus.
Viņš strādā ar grebli un ar cirkuli velk līnijas.
14 Lūk, mežcirtējs, kas cērt ciedrus.
Viņš mežā izraugās noteiktu koku, ozolu,
un gādā, lai tas citu koku vidū izaugtu varens.+
Viņš iestāda lauru, un lietus to audzē.
15 Pēc tam viņš nocērt koku malkai.
Daļu viņš izmanto, lai sasildītos.
Viņš arī iekur uguni, lai ceptu maizi.
Bet vēl viņš uztaisa dievu un to pielūdz,
izcērt tēlu un zemojas tā priekšā.+
16 Pusi koka viņš sadedzina,
izmanto to, lai uzceptu gaļu, un, kad ir paēdis, jūtas apmierināts.
Viņš arī sildās un saka:
”Cik patīkami un silti te pie uguns!”
17 Bet no atlikušā koka gabala viņš uztaisa dievu, izcērt tēlu.
Viņš zemojas tā priekšā un to pielūdz.
Viņš tam lūdzas:
”Glāb mani, jo tu esi mans dievs!”+
18 Šādi cilvēki neko nezina un nesaprot,+
jo viņu acis ir ciet un viņi neko neredz,
viņu sirdī nav izpratnes.
19 Viņu vidū nav neviena, kas aizdomātos,
neviena, kas apjēgtu, kas saprastu un teiktu:
”Pusi es sadedzināju
un uz oglēm izcepu maizi un gaļu, ko ēst.
Vai no atlikušā koka gabala lai es taisu kaut ko tik pretīgu?+
Vai lai es pielūdzu koka kluci?”
20 Viņu barība ir pelni,
piekrāptā sirds viņus aizved neceļos.
Viņi nevar sevi paglābt, viņi nesaka:
”Vai labajā rokā man nav tukšs māns?”
21 ”Piemini to, Jēkab, atceries, Izraēl,
jo tu esi mans kalps!
Es tevi veidoju, tu esi mans kalps.+
Izraēl, es tevi neaizmirsīšu!+
22 Es izdzēsīšu tavus pārkāpumus — es tos aizsegšu ar padebesi,+
tavus grēkus aizklāšu ar bieziem mākoņiem.
Atgriezies pie manis! Es tevi izpirkšu.+
23 Gavilējiet, debesis,
par to, ko Jehova ir darījis!
Līksmojiet, zemes dziļumi!
Priecājieties, kalni,+
meži un visi koki mežā!
Jehova ir izpircis Jēkabu,
gādājot par Izraēlu, viņš parāda savu diženumu.”+
24 Tā saka Jehova, tavs Izpircējs,+
kas tevi veidojis jau mātes klēpī:
”Es esmu Jehova, kas ir radījis visu.
Kurš bija man līdzās?
25 Es esmu tas, kas izjauc tukšo pļāpu* paredzējumus,
kas liek apsmieklā zīlniekus,+
apmulsina gudros
un padara viņu zināšanas par muļķību,+
26 kas liek piepildīties sava kalpa vārdiem
un pilnībā īstenoties savu vēstnešu paredzējumiem,+
kas par Jeruzālemi saka: ”Tā būs apdzīvota!”+
un par Jūdas pilsētām: ”Tās tiks atkal uzceltas.+
Es atjaunošu Jeruzālemi no drupām!”+
27 Es dzelmei saku: ”Izžūsti!
Es likšu izsīkt tavām upēm,”+ —
28 par Kīru+ saku: ”Tas ir manis iecelts gans,
kurš izpildīs visu, ko es vēlos,”+ —
par Jeruzālemi: ”Tā tiks atjaunota!”
un par templi: ”Tam atkal ieliks pamatus.””+
45 Tā es, Jehova, saku Kīram, savam svaidītajam,+
ko esmu satvēris aiz labās rokas,+
lai pakļautu viņam tautas+
un atbruņotu ķēniņus*,
lai atvērtu viņa priekšā vārtu vērtnes
un vārti būtu vaļā:
2 ”Es iešu tev pa priekšu+
un nolīdzināšu paugurus,
sadragāšu vara vārtus
un salauzīšu dzelzs aizšaujamos.+
3 Es tev nodošu dārgumus, kas glabājas tumšās vietās,
slēptuvēs turētos dārgumus,+
lai tu zinātu, ka es esmu Jehova —
Izraēla Dievs, kas tevi sauc vārdā.+
4 Es tevi saucu vārdā
sava kalpa Jēkaba dēļ un Izraēla, mana izredzētā, dēļ.
Es tevi pagodinu, kaut arī tu mani vēl nepazīsti.
5 Es esmu Jehova, un neviena cita nav —
nav neviena cita Dieva.+
Es tevi apjožu ar spēku, kaut arī tu mani vēl nepazīsti,
6 lai no austrumiem līdz rietumiem*
ļaudis zinātu,
ka nav neviena tāda kā es.+
Es esmu Jehova, un neviena cita nav.+
To visu daru es — Jehova.
8 Debesis, sūtiet lejup lietu+ —
lai no mākoņiem līst taisnīgums!
Lai mostas zeme!
Lai uzdīgst glābšana un sadīgst taisnīgums!+
Es, Jehova, lieku tam notikt.”
9 Bēdas cilvēkam, kas runā pretī savam Radītājam!
Viņš taču ir tikai māla lauska
starp citām māla lauskām, kas mētājas zemē.
Vai māls podniekam var teikt: ”Ko tu taisi?!”+
Vai darinājums var sacīt: ”Tev nemaz nav roku!”*
10 Bēdas tam, kas saka tēvam: ”Kam tu esi devis dzīvību?”
un mātei: ”Ko tu esi laidusi pasaulē?”
11 Jehova, Izraēla Svētais,+ tas, kurš viņu veidojis, saka tā:
”Vai jūs gribat apšaubīt manus vārdus par to, kas gaidāms,
un norādīt, kā man jāizturas pret saviem dēliem+ un savu roku darbu?
13 ”Es savā taisnīgumā esmu izraudzījies kādu vīru,+
un es nolīdzināšu visus viņa ceļus.
Viņš uzcels manu pilsētu+
un bez maksas, bez kukuļa+ atbrīvos manu gūstā aizvesto tautu,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.
14 Jehova saka tā:
”Ēģiptiešu peļņa*, etiopiešu preces* un sebieši, staltie ļaudis,
nonāks pie tevis un piederēs tev.
Tie važās sekos tev,
tie atnāks un klanīsies tavā priekšā.+
Tie godbijīgi teiks: ”Dievs patiešām ir ar jums.+
Cita Dieva nav, nav neviena cita.””
15 Izraēla Dievs, Glābējs!+
Tu patiesi esi Dievs, kura ceļi ir apslēpti!
16 Tie, kas darina elkus, tiks apkaunoti un pazemoti,
tie visi kritīs negodā.+
17 Bet Izraēlam Jehova sagādās glābšanu uz mūžiem.+
Jūs nekad nekritīsiet kaunā un negodā.+
18 Tā saka Jehova,
Dievs, kas radījis debesis,+
kas radījis un veidojis zemi un to nostiprinājis,+
radījis to nevis tāpat vien*, bet tādēļ, lai tā būtu apdzīvota:+
”Es esmu Jehova, un neviena cita nav.
19 Es neesmu runājis slepenībā,+ neesmu runājis tumsas zemē,
es neteicu Jēkaba pēcnācējiem:
”Varat mani meklēt, taču jūsu pūles būs veltas!”
Es esmu Jehova, kas runā taisnību un vēstī to, kas patiess.+
20 Sapulcējieties un nāciet šurp!
Pienāciet tuvāk, jūs visi, kas esat izglābušies no citām tautām!+
Tie, kas nēsā apkārt no koka izcirstus tēlus, nesajēdz nenieka,
tie pielūdz dievus, kas tos nespēj izglābt.+
21 Runājiet, izklāstiet savu lietu,
apspriedieties visi kopā!
Kurš jau sen ir paredzējis, kam jānotiek,
un pasludinājis to jau senlaikos?
Vai ne es — Jehova?
22 Visi ļaudis uz zemes, vērsieties pie manis, un jūs tiksiet izglābti,+
jo es esmu Dievs — cita nav.+
23 Es esmu zvērējis pie sevis,
vārdi, ko esmu teicis, ir patiesi,
un tie katrā ziņā piepildīsies+ —
ikviens metīsies ceļos manā priekšā,
visi man zvērēs uzticību+
24 un sacīs: ”Tik tiešām, Jehova ir taisnīgs un spēcīgs!
Kas vien pret viņu bija iekaisis dusmās, nu nokaunējies nāk pie viņa.
25 Izraēla pēcnācēji dara pareizi, kalpodami Jehovam.+
Tie var lepoties ar viņu.””
46 Bels saliecas,+ Nebo sakņūp.
To tēli ir uzkrauti nastu nesējiem dzīvniekiem+
un smagi nospiež pagurušos lopus.
2 Tie abi sakņūp un saliecas,
tie nespēj paglābt šo nesamo,
tie paši dodas gūstā.
3 ”Uzklausiet mani, Jēkaba pēcnācēji, visi atlikušie no Izraēla tautas!+
Es esmu gādājis par jums jau kopš dzimšanas, nesis jūs, kopš pametāt mātes klēpi.+
4 Līdz pat jūsu vecumdienām es palikšu tas pats,+
es jūs atbalstīšu arī tad, kad būsiet kļuvuši sirmi.
Tāpat kā līdz šim, es jūs nesīšu, atbalstīšu un glābšu.+
5 Kam jūs mani pielīdzināsiet? Kas būtu tāds kā es?+
Vai ir kāds, kas būtu man līdzīgs?+
6 Ļaudis izber no maka zeltu
un nosver sudrabu.
Viņi nolīgst zeltkali, kas darina no tā dievu.+
Tad viņi metas zemē un to pielūdz.+
7 Viņi ceļ to plecos un nes,+
noliek vietā, un tur tas stāv.
Tas nekustas ne no vietas.+
Viņi tam lūdzas, bet tas neatbild —
nevienu tas nevar izglābt no nelaimes.+
8 Pieminiet to visu un smelieties drosmi!
Lieciet to pie sirds, pārkāpēji!
9 Atcerieties, kas noticis senlaikos!
Es esmu Dievs, un nav neviena cita,
es esmu Dievs, un nav neviena, kas man līdzinātos.+
10 Jau sākumā es pavēstu, kāds būs iznākums,
jau senlaikos es esmu paziņojis, kam vēl jānotiek.+
Kā esmu teicis, tā notiks,
ko esmu nolēmis, to paveikšu.+
12 Klausieties, stūrgalvji,
jūs, kas esat tālu no taisnīguma!
13 Brīdis, kad es izpaudīšu savu taisnīgumu, tuvojas,
tas vairs nav tālu!
Glābiņš neaizkavēsies!+
Es sagādāšu glābšanu Cionai un ietērpšu savā krāšņumā Izraēlu.”+
Sēdi zemē, haldiešu meita!
Tevi nekad vairs nesauks par smalku un izlutinātu.
2 Paņem rokas dzirnavas un mal miltus!
Noņem plīvuru,
novelc savu tērpu, atsedz kājas
un brien pāri upēm!
3 Atsegsies tavs kailums,
un visiem būs redzams tavs apkaunojums.
Es atriebšos,+ un neviens man nestāsies ceļā*.
5 Sēdi un klusē!
Lai tevi ieskauj tumsa, haldiešu meita!+
Tevi vairs nesauks par valstu pavēlnieci*.+
7 Tu sacīji: ”Es esmu pavēlniece uz laiku laikiem, uz mūžiem!”+
Tu neapdomāji, kā viss beigsies,
un neliki to pie sirds.
Es nekļūšu par atraitni
un bērnus nezaudēšu.”+
9 Taču tieši tas ar tevi notiks —
pēkšņi, vienā dienā+ tu zaudēsi bērnus un kļūsi par atraitni.
10 Tu juties neapdraudēta savā ļaunumā
un sacīji: ”Neviens mani neredz.”
Bet tavas zināšanas un gudrība tevi ir pievīlušas,
un tu spried: ”Tikai es esmu tāda, citas tādas nav.”
11 Tomēr tevi skars nelaime,
un tev nelīdzēs nekādas burvestības.
Tevi pārsteigs posts — tu no tā nespēsi izbēgt.
Pār tevi pēkšņi nāks iznīcība — neko tādu tu nebūsi pieredzējusi.+
12 Turpini vien vārdot un burties!+
Ar to tu esi ņēmusies jau kopš savas jaunības.
Varbūt tas tev kaut ko dos
un tev izdosies iedvest ļaudīs bailes.
13 Tu esi nomocījusies ar neskaitāmiem padomdevējiem.
Lai nu nāk un tevi glābj tie,
kas pielūdz debesis,* kas vēro zvaigznes,+
kas jaunā mēnesī
tev vēstī nākotni!
14 Tie būs kā salmi,
ko aprij uguns.
Tie nevarēs paglābt no liesmām pat paši sevi.
Tās nebūs kvēlojošas ogles, pie kurām sasildīties,
tā nebūs uguns, pie kuras pasēdēt.
15 Lūk, tā klāsies taviem burvjiem,
ar kuriem tu esi noņēmusies jau kopš jaunības.
Tie aizklīdīs katrs uz savu pusi,
un nebūs neviena, kas tevi paglābtu.+
48 Klausieties, Jēkaba pēcnācēji, —
jūs visi, kas saucat sevi Izraēla vārdā,+
kas esat cēlušies no Jūdas*!
Jūs zvērat Jehovas vārdā+
un piesaucat Izraēla Dievu,
bet nedarāt to patiesībā un taisnīgumā,+
2 lai gan saucat sevi par svētās pilsētas iedzīvotājiem+
un cerat uz Izraēla Dievu,+
ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.
3 ”Pagātnē notikušo es jums biju atklājis jau iepriekš.
Es pats to biju pavēstījis
un darījis zināmu.+
Tad es piepeši rīkojos, un pavēstītais piepildījās.+
4 Tā kā es zināju, ka jūs esat stūrgalvīgi,
ka jūsu kakla cīpslas ir no dzelzs un piere no vara,+
5 es jums to visu pateicu jau krietni iepriekš.
Pirms tas īstenojās, es jums darīju to zināmu,
lai jūs neteiktu: ”To paveica mūsu elki,
tas notika pēc mūsu cirsto un lieto tēlu pavēles.”
6 Jūs to visu esat redzējuši un dzirdējuši.
Vai gan to nesludināsiet?+
Tagad es jums paziņoju ko jaunu,+
ko tādu, kas ir bijis rūpīgi glabāts noslēpumā un ko jūs nezinājāt.
7 Tas atklājas tikai tagad, tas nav atklājies senatnē.
Līdz pat šai dienai jūs par to nebijāt dzirdējuši,
un jūs nevarat teikt: ”Es to jau zināju!”
8 Nudien, jūs to neesat dzirdējuši,+ jums tas nav bijis zināms,
un jūsu ausis nav bijušas vaļā.
9 Bet sava vārda dēļ es apvaldīšu dusmas.+
Lai sagādātu sev slavu,
es savaldīšos un jūs neiznīcināšu.+
11 Sevis paša dēļ, jā, sevis paša dēļ es rīkošos.+
Jo kā gan es varētu pieļaut, ka tiek zaimots mans vārds?+
Savu godu es nedošu nevienam.*
12 Uzklausi mani, Jēkab! Klausies, Izraēl, mans izredzētais!
Es vienmēr palieku tas pats.+ Es esmu pirmais, es esmu arī pēdējais.+
13 Pats savām rokām es liku pamatus zemei,+
un mana labā roka izpleta debesis,+
un, kad es saucu, tās* nostājas manā priekšā.
14 Sanāciet visi un klausieties!
Kurš no dieviem* to ir pavēstījis jau iepriekš?
Tas, ko es, Jehova, esmu mīlējis,+
izpildīs manu gribu, uzbrukdams Babilonai,+
ar savu roku vērsdamies pret haldiešiem.+
15 Es pats to esmu pavēstījis un esmu viņu aicinājis.+
Es viņu esmu atvedis, un viņa gaitas sekmēsies.+
16 Panāciet tuvāk un klausieties!
Jau kopš pirmsākumiem es esmu runājis atklāti.+
Kad tas sāka piepildīties, es biju tur klāt.”
Tagad Visaugstais Kungs Jehova ir sūtījis mani un* savu garu.
17 Jehova, tavs Izpircējs, Izraēla Svētais,+ saka tā:
”Es, Jehova, esmu tavs Dievs.
18 Kaut jel tu ievērotu manus likumus!+
19 Tad tev būs tik daudz pēcnācēju kā smilšu
un pēcteču — kā smilšu graudu.+
Tavs vārds neizzudīs, tas netiks izdzēsts.”
20 Dodieties prom no Babilonas,+
bēdziet no haldiešiem!
Vēstiet par to ar gavilēm! Izziņojiet visiem!+
21 Kad viņš tos veda cauri tuksnešiem, tie necieta slāpes.+
Viņš tiem deva ūdeni, lika tam izplūst no klints.
Viņš pāršķēla klinti, un no tās izšļācās ūdens.”+
22 ”Bet ļaundariem nav miera,” saka Jehova.+
49 Uzklausiet mani, salas,
ieklausieties, tālās tautas!+
Jehova mani aicināja, pirms es biju dzimis.+
Viņš mani sauca vārdā, kad es vēl biju mātes klēpī.
2 Viņš manu mēli darīja asu kā zobenu,
paslēpa mani savas rokas pavēnī.+
Viņš mani darīja par spožu bultu
un noglabāja savā bultu makā.
4 Bet es teicu: ”Velti esmu pūlējies,
tikai niekiem un tukšībai šķiedis spēkus.
5 Es vēl biju mātes klēpī, kad Jehova mani veidoja par savu kalpu.
Viņš man lika atvest atpakaļ Jēkabu,
sapulcināt pie viņa Izraēlu.+
Es tikšu pagodināts Jehovas acīs,
un mans Dievs būs mans spēks.
6 Viņš teica: ”Es tevi padarīju ne tikai par savu kalpu,
kam jāatjauno Jēkaba ciltis
un jāatved atpakaļ atlikušie izraēlieši,
bet arī par gaismu tautām,+
lai manis dāvātā glābšana sniegtos līdz pat zemes malām.”+
7 Tā Jehova, Izraēla Izpircējs un Izraēla Svētais,+ saka tam, ko tauta nicina+ un pret ko tā izjūt riebumu, valdnieku kalpam:
”Visa tā dēļ, ko valdnieki redzēs, viņi piecelsies,
un augstmaņi zemosies
aiz cieņas pret Jehovu, kas ir uzticams,+
aiz cieņas pret Izraēla Svēto, kas tevi ir izraudzījies.”+
Es tevi esmu pasargājis, lai dotu ļaudīm par ķīlu*,+
lai tu atjaunotu zemi
un atdotu viņiem pamestos īpašumus,+
9 lai izskanētu aicinājums gūstekņiem: ”Nāciet ārā!”+
un tiem, kas tumsā:+ ”Nāciet šurp!”
Tie ganīsies ceļmalās,
tiem būs ganības gar iemītām takām*.
10 Viņi necietīs izsalkumu un slāpes,+
viņus nemocīs svelme, nekveldēs saule,+
jo tas, kurš par viņiem ir iežēlojies, viņus vadīs+
un vedīs pie ūdens avotiem.+
11 Kalnu vietā es izveidošu ceļus,
un augstu pacelti būs mani lielceļi.+
13 Gavilējiet, debesis! Priecājies, zeme!+
Līksmojiet un gavilējiet, kalni!+
15 Vai māte var aizmirst savu zīdaini?
Vai viņa neiežēlotos par miesīgo dēlu?
Pat ja viņa aizmirstu, es tevi nekad neaizmirsīšu!+
16 Savās plaukstās es esmu iegriezis tavu vārdu.
Tavi mūri vienmēr man ir acu priekšā.
17 Tavi dēli steidzas atpakaļ.
Bet tie, kas tevi sagrāva un nopostīja, no tevis aizies.
”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” saka Jehova.
”Tu greznosies ar tiem kā ar rotām,
apliksi tos ap sevi kā līgava.
19 Tu biji nopostīta un pamesta, zeme bija vienās drupās.+
20 Dēli, kas dzimuši laikā, kad tu savus bērnus biji zaudējusi, tev dzirdot, teiks:
”Mums te par šauru!
Gādā mums vietu, lai varam šeit dzīvot!”+
21 Tu brīnīsies:
”Kā bērni ir šie visi, kas tagad pie manis?
Es taču esmu bez bērniem un neauglīga,
aizvesta gūstā un ieslodzīta.
Kas tos ir izaudzinājis?+
Es biju palikusi pilnīgi viena.+
No kurienes tad šie?””+
22 Visaugstais Kungs Jehova saka tā:
”Es pacelšu roku, lai tautas ierauga,
es uzsliešu karogu tautām.+
Tās atnesīs tavus dēlus uz rokām
un tavas meitas uz pleciem.+
23 Valdnieki tevi aprūpēs,+
un princeses būs tavas zīdītājas.
Tad tu sapratīsi, ka es esmu Jehova.
Tie, kas cer uz mani, nepieredzēs kaunu.”+
24 Vai stiprajam var atņemt tos, ko viņš ir sagūstījis?
Vai kāds var atbrīvot varmākas gūstekņus?
Es vērsīšos pret tiem, kas vēršas pret tevi,+
un izglābšu tavus dēlus.
26 Tiem, kas dara tev pāri, es likšu ēst pašiem savu miesu.
Tie piedzersies no savām asinīm kā no salda vīna.
Tad visiem ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Jehova+ —
tavs Glābējs+ un tavs Izpircējs,+
Jēkaba Varenais.”+
50 Jehova saka tā:
”Vai tad, sūtīdams prom jūsu māti, es viņai devu šķiršanās apliecību?+
Vai es jūs pārdevu tāpēc, ka būtu bijis kādam parādā?
2 Kāpēc neviena nebija, kad es atnācu?
Kāpēc neviens neatbildēja, kad es saucu?+
Vai tad mana roka ir par īsu, lai izglābtu?
Vai man trūkst spēka, lai atbrīvotu?+
Bez ūdens zivis noslāpst,
nobeidzas un sapūst.
3 Debesis es ietērpju tumsā,+
uzvelku tām maisa drānas.”
4 Visaugstais Kungs Jehova man ir mācījis, kā runāt,+
Viņš mani modina ik rītu,
viņš mani rosina klausīties tā, kā klausās māceklis.+
6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita,
un savu vaigu — tiem, kas plēsa manu bārdu.
Es neaizgriezos, kad mani nievāja un uz mani spļāva.+
7 Visaugstais Kungs Jehova man palīdzēs,+
tāpēc es nejutīšos apkaunots.
8 Tas, kurš mani atzīst par taisnu, ir man līdzās.
Kas mani apsūdzēs?+
Stāsimies aci pret aci!
Kas ar mani tiesāsies?
Lai viņš nāk!
9 Visaugstais Kungs Jehova man palīdzēs.
Kas mani atzīs par vainīgu?
Tie visi būs kā sadilušas, kožu saēstas drānas.
10 Kurš no jums bīstas Jehovu
un paklausa viņa kalpam?+
Kurš ir staigājis dziļā tumsā, kur nav ne gaismas stariņa?
Tas lai cer uz Jehovas vārdu un paļaujas uz savu Dievu!
11 ”Lai nu visi tie, kas dedz uguni,
dzirkstelēm šķīstot,
staigā savas uguns gaismā —
savu kvēlojošo dzirksteļu gaismā!
Lūk, ko jūs no manis saņemsiet:
jūs apgulsieties lielās mokās.
51 Uzklausiet mani, jūs visi, kas tiecaties pēc taisnīguma
un meklējat Jehovu!
Raugieties uz klinti, no kuras esat izcirsti,
un uz akmeņlauztuvi, no kuras esat ņemti!
2 Raugieties uz savu tēvu Ābrahāmu
un uz Sāru,+ kas jūs dzemdējusi!
Cionā valdīs gaviles un līksmība,
skanēs pateicība un dziesmas.+
4 Ieklausieties, mani ļaudis!
Mana tauta,+ uzklausi mani!
6 Palūkojieties uz debesīm
un paskatieties uz zemi!
Debesis izgaisīs kā dūmi,
zeme sadils kā drānas,
un tās iedzīvotāji aizies bojā kā knišļi.
Nebaidieties no cilvēku izsmiekla
un no viņu nievām!
8 Kodes tos saēdīs kā drānas,
kožu kāpuri tos sagrauzīs kā vilnu.+
Bet mans taisnīgums paliks mūžīgi,
un manis dāvātā glābšana — paaudžu paaudzēs.”+
9 Mosties! Mosties!
Tērpies spēkā, Jehovas roka!+
Mosties tāpat kā senajās dienās, kā agrāko paaudžu laikā!
Vai tad tu nesadragāji Rahabu*?+
Vai tu nenodūri jūras nezvēru?+
10 Vai tad tu nenosusināji jūru, dzelmes ūdeņus?+
Vai tu nepašķīri jūras dzīli, lai rastos ceļš izpirktajiem?+
12 ”Es esmu tas, kas jūs mierina.+
Kāpēc jums jābaidās no mirstīgajiem,+
no cilvēku dēliem, kas nokalst kā zāle?
Augu dienu jūs drebējāt bailēs no apspiedēja dusmām,
it kā tas spētu jūs pazudināt.
Kur nu ir apspiedēja niknums?
15 Bet es esmu Jehova, jūsu Dievs,
kas sabango jūru, tā ka viļņi trako,+ —
mani sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.+
16 Es jums likšu pavēstīt manus vārdus
un jūs pasargāšu savas rokas pavēnī,+
lai izveidotu debesis un ieliktu pamatus zemei+
un lai varētu sacīt Cionai: ”Tu esi mana tauta!”+
17 Mosties, Jeruzāleme, mosties! Celies augšā!+
Tu no Jehovas rokas esi saņēmusi viņa dusmu kausu.
Tu esi dzērusi no šī kausa,
esi to iztukšojusi un tāpēc streipuļo.+
18 Neviens no dēliem, ko esi laidusi pasaulē, tevi nevada,
neviens no dēliem, ko esi izaudzinājusi, tevi netur pie rokas.
19 Tev ir uzbrukušas divas nelaimes.
Kas gan tevi žēlos?
Tevi skāris posts un iznīcība, bads un zobens.+
Kas gan tevi mierinās?+
Tie līdz mielēm ir izjutuši Jehovas dusmas, tava Dieva nosodījumu.”
21 Tad nu klausies, apspiestā,
tu, kas esi piedzērusies, bet ne no vīna!
22 Tavs Kungs Jehova, tavs Dievs, kas aizstāv savu tautu, saka:
”Es izņemšu no tavas rokas kausu, kura dēļ tu streipuļo,+ —
manu dusmu kausu.
Tev vairs nebūs no tā jādzer.+
23 Es to došu taviem mocītājiem,+
kas tev pavēlēja: ”Meties zemē, lai mēs varētu staigāt pa tevi!”
Tu gulēji, pieplakusi pie zemes,
tava mugura viņiem bija kā iela.”
52 Mosties! Mosties un tērpies spēkā,+ Ciona!+
Apvelc krāšņas drānas,+ Jeruzāleme, svētā pilsēta!
Tevī vairs neienāks neviens, kas neapgraizīts un netīrs.+
2 Nokrati putekļus, celies un ieņem goda vietu, Jeruzāleme!
Noraisi valgus no kakla, sagūstītā Cionas meita!+
4 Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Sākumā mani ļaudis devās uz Ēģipti, un viņi dzīvoja svešā zemē;+
vēlāk Asīrija viņus apspieda bez kāda iemesla.”
5 ”Ko es tagad darīšu?” vaicā Jehova.
”Mana tauta ir paņemta par velti.
Tie, kas pār to valda, gavilē,”+ saka Jehova,
”un mans vārds pastāvīgi, dienu no dienas, tiek nievāts.+
6 Tāpēc mana tauta atzīs manu vārdu+
un tajā dienā sapratīs, ka tas esmu es, kas runā, —
ka tas patiešām esmu es!”
7 Cik jauki ir redzēt pār kalniem soļojam labas vēsts nesēju,+
kas vēstī mieru,+
kas ir atnesis priecīgas ziņas par kaut ko labu,
kas vēstī glābšanu
un saka Cionai: ”Tavs Dievs ir kļuvis par Ķēniņu!”+
8 Klau! Atskan tavu sargu saucieni,
tie visi vienā balsī gavilē,
jo paši savām acīm redz, kā Jehova ved atpakaļ Cionas ļaudis.
9 Priecājieties, Jeruzālemes gruveši,+ gavilējiet vienā balsī,
jo Jehova ir mierinājis savu tautu,+ viņš ir izpircis Jeruzālemi!+
10 Visu tautu acu priekšā Jehova ir parādījis savu svēto spēku,+
11 Prom! Ejiet prom! Dodieties projām no turienes,+ neaiztieciet neko netīru!+
12 Jūs nedosieties prom, baiļu pārņemti,
un jums nebūs jābēg,
jo Jehova ies jums pa priekšu+
un no aizmugures Izraēla Dievs jūs sargās.+
13 Mans kalps+ rīkosies gudri.
Viņam dāvās augstu stāvokli,
viņš būs paaugstināts un izcili pagodināts.+
14 Viņu redzot, daudzi šausminājās —
viņa izskats bija pārvērsts tā, ka viņš nelīdzinājās cilvēkam,
viņa āriene bija pārvērsta līdz nepazīšanai —,
15 bet nu viņš pats liks iztrūkties daudzām tautām.+
Valdnieki viņa priekšā apklusīs,+
jo viņi redzēs to, kas viņiem nebija stāstīts,
un būs spiesti ieklausīties tajā, ko iepriekš nebija dzirdējuši.+
53 Kas ir ticējis tam, ko dzirdējis no mums*?+
Kam ir atklājies+ Jehovas spēks*?+
2 Viņš parādījās tā* priekšā kā dzinums,+ viņš bija kā sakne izkaltušā zemē.
Viņam nebija ne diženuma, ne krāšņuma,+
un viņa izskats mums nešķita pievilcīgs.
3 Viņu nicināja, un ļaudis no viņa vairījās;+
viņš bija iepazinis sāpes, un slimības viņam nebija svešas.
Šķita, it kā viņa seja mūsu skatam būtu apslēpta.*
Viņu nicināja, un mēs viņu uzskatījām par niecību.+
Taču mums likās, ka Dievs viņam uzsūtījis mocības, viņu sodījis un licis viņam ciest.
Viņu veda kā avi uz nokaušanu.+
Viņš bija kā avs, kas klusē cirpēju rokās,
viņš neatvēra muti.+
9 Kaut arī viņš nebija darījis neko ļaunu
un viņa vārdos nebija viltus,+
kapavietu viņam piešķīra pie ļaundariem;+
10 Tā bija tava griba, Jehova, ka viņš pieredzēja mokas, un tu ļāvi viņam ciest.
Ja tu ziedosi viņa dzīvību par vainas upuri,+
viņš redzēs savus pēcnācējus un dzīvos ilgi+
un ar viņa starpniecību īstenosies tas, ko vēlies tu, Jehova.+
11 Pēc izciestajām mokām viņš būs gandarīts par to, ko redzēs.
Pēc visa pieredzētā taisnais, mans kalps,+
daudziem palīdzēs, lai tie tiktu atzīti par taisniem,+
un viņš nesīs to grēkus.+
12 Tāpēc es viņam piešķiršu daļu tāpat kā daudziem citiem,
un viņš dalīsies ar stiprajiem guvumā,
jo viņš atdeva savu dzīvību+
un tika pieskaitīts pārkāpējiem.+
54 ”Gavilē, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi!+
2 ”Paplašini savu telti,+
taisi lielākus sava diženā mājokļa pārsegus!
Darbojies droši! Pagarini telts virves
un nostiprini mietiņus.+
3 Tu pletīsies pa labi un pa kreisi.
Tavi pēcnācēji pakļaus tautas
un apmetīsies izpostītajās pilsētās.+
Tu aizmirsīsi jaunības laika kaunu
un vairs nepieminēsi savas atraitnības negodu.”
Izraēla Svētais ir tavs Izpircējs.+
Viņu sauks par visas zemes Dievu.+
6 Jehova aicināja tevi kā pamestu, skumju māktu sievu,+
kas jaunībā apprecēta, bet vēlāk atstumta,” saka tavs Dievs.
7 ”Uz īsu brīdi es tevi atstāju,
bet, apliecinādams tev lielu žēlsirdību, atvedīšu tevi atpakaļ.+
8 Dusmu uzplūdā es uz brīdi no tevis novērsos,+
bet savā mūžīgajā mīlestībā* es par tevi iežēlošos,”+ saka tavs Izpircējs+ — Jehova.
9 ”Būs kā Noasa dienās+ —
kā es toreiz zvērēju, ka ūdeņi vairs neapklās zemi,+
tā es tagad zvēru, ka vairs nedusmošos uz tevi un tevi nesodīšu.+
10 Kalni var zust,
un pakalni var tikt satricināti,
bet mana uzticīgā mīlestība pret tevi nezudīs+
un mans miera līgums netiks atcelts,”+ saka Jehova, kas iežēlojas par tevi.+
11 ”Nelaimīgā,+ vētras trenktā, bez mierinājuma palikusī,+
tavas sienas es mūrēšu no akmeņiem, tos sastiprinot ar javu,
un tavos pamatos likšu safīrus.+
12 Tavus dzeguļus* es darināšu no rubīniem
un vārtus — no zaigojošiem akmeņiem.
Tavas robežas es iezīmēšu ar dārgakmeņiem.
14 Tu stingri balstīsies uz taisnīgumu.+
Spaidi būs tālu no tevis,+
tu ne no kā nebaidīsies, un tev arī nebūs iemesla bīties,
jo nekas tevi neapdraudēs.+
15 Ja arī kāds tev uzbruks,
tas nenotiks pēc manas gribas.
Ikviens, kas tev uzbruks, cietīs sakāvi.”+
16 ”Es esmu radījis kalēju,
kas oglēs uzpūš uguni
un izkaļ ieročus.
Es esmu radījis arī postītāju, kas visu izposta.+
17 Lai kādus ieročus pret tevi kaltu, tie tevi nepieveiks,+
lai kādas apsūdzības pret tevi vērstu, tu tās atspēkosi.
Tāds ir Jehovas kalpu mantojums,
un manās acīs viņi ir taisni,” saka Jehova.+
55 Nāciet pie ūdens,+ visi izslāpušie!+
Nāciet visi, kam nav naudas, ņemiet* un ēdiet!
Nāciet un ņemiet* vīnu un pienu+ par velti, bez maksas!+
2 Kāpēc jūs izdodat naudu par to, kas nemaz nav maize?
Kāpēc sūri nopelnīto tērējat par to, kas nedod sātu?
3 Ieklausieties vērīgi un nāciet pie manis!+
Uzklausiet mani, un jūs dzīvosiet,
un es noslēgšu ar jums mūžīgu līgumu,+
pieminot solījumu vienmēr parādīt Dāvidam uzticīgu mīlestību.+
5 Tu* aicināsi tautu, ko nepazīsti.
Ļaudis no tautas, kas tevi nepazīst, steigsies pie tevis
Jehovas, tava Dieva, Izraēla Svētā, dēļ,+
jo viņš tevi cels godā.+
6 Meklējiet Jehovu, kamēr viņš ir atrodams!+
Piesauciet viņu, kamēr viņš ir tuvu!+
7 Lai ļaundaris atstāj savu ceļu,+
lai nekrietnais atmet savus nodomus!
Lai viņš atgriežas pie Jehovas, kas būs pret viņu žēlsirdīgs,+ —
pie mūsu Dieva, kas piedos labprāt.+
8 ”Manas domas nav jūsu domas,+
un jūsu gaitas nav manējās,” saka Jehova.
9 ”Tāpat kā debesis ir augstākas par zemi,
manas gaitas ir augstākas par jūsu gaitām
un manas domas — par jūsējām.+
10 Kā lietus un sniegs, kas nāk no debesīm,
tur neatgriežas, kamēr nav veldzēta zeme, liekot visam dīgt un augt
un dodot sēklu sējējam un maizi ēdējam,
11 tā arī vārdi, kas nāk no manas mutes,+
neatgriezīsies pie manis neīstenojušies+ —
tie paveiks visu, ko vēlos,+
tiem izdosies viss, kādēļ es tos sūtīju.
13 Ērkšķu krūmu vietā izaugs kadiķi,+
un nātru vietā sazels mirtes.
Tas sagādās slavu Jehovam+
un kļūs par mūžīgu, nezūdošu zīmi.”
56 Jehova saka tā:
”Nodrošiniet taisnību,+ rīkojieties taisnīgi,
jo drīz es dāvāšu glābšanu
un atklāsies mans taisnīgums.+
2 Laimīgs ir cilvēks, kas tā dara,
cilvēka dēls, kas to ņem vērā,
kas ievēro sabatu un to neapgāna+
un kas nedara neko ļaunu!
3 Svešzemnieki, kas sākuši kalpot Jehovam,+ lai nesaka:
”Jehova mani noteikti nošķirs no savas tautas.”
Einuhi lai nesaka: ”Es esmu nokaltis koks!””
4 Lūk, ko pasludina Jehova: ”Einuhiem, kuri ievēro manus sabatus, kuri ir izlēmuši darīt to, kas man patīk, un kuri pilda manu līgumu,
5 es došu savā namā un savos mūros paliekošu vietu un vārdu —
tas būs kaut kas labāks par dēliem un meitām.
Es viņiem došu mūžīgu vārdu,
kas nekad neizzudīs.
6 Arī svešzemniekus, kas nākuši pie Jehovas, lai viņam kalpotu,
lai mīlētu Jehovas vārdu+
un būtu viņa kalpi,
visus, kas ievēro sabatu un to neapgāna
un kas pilda manu līgumu,
7 es atvedīšu uz savu svēto kalnu+
un iepriecināšu savā lūgšanu namā.
Es pieņemšu dedzināmos un kaujamos upurus, ko viņi ziedos uz mana altāra.
Mans nams būs lūgšanu nams visām tautām.”+
8 Visaugstais Kungs Jehova, kas sapulcina izklīdinātos izraēliešus,+ saka:
”Pie tiem, kas jau ir sapulcināti, es piepulcēšu vēl citus.”+
9 Visi lauka kustoņi un meža zvēri,
nāciet un ēdiet!+
10 Sargi ir akli+ — neviens neko nav pamanījis.+
Tie visi ir mēmi suņi, kas nespēj riet.+
Tie nogūlušies elso, tiem patīk snaust.
11 Tie ir rijīgi suņi,
kam nekad nav diezgan.
Tie ir gani bez sapratnes.+
Tie ir aizgājuši paši savu ceļu,
visi kā viens tie tīko pēc negodīgas peļņas un saka:
12 ”Nāciet! Sadabūsim vīnu
un dzersim, kamēr piedzersimies!+
Un rītdiena būs tāda pati kā šodiena — nē, vēl labāka!”
57 Taisnie iet bojā,
bet neviens neliekas ne zinis.
2 Viņi rod mieru.
Visi, kas dzīvojuši taisnīgi, atdusas kapā*.
3 ”Panāciet šurp, zīlnieces dēli,
bērni, kas dzimuši laulības pārkāpējam un prostitūtai!
4 Par ko jūs tā ņirgājaties,
atpletuši muti un izbāzuši mēli?
Vai jūs neesat grēka bērni,
melu pēcteči,+
5 kas iedegušies kaislē
zem dižkokiem,+ zem katra zaļojoša koka,+
un kas ielejās starp klintīm nogalina bērnus?+
6 Tava* daļa ir ielejās atrastie gludie akmeņi.+
Jā, tie ir tava daļa.
Tiem tu lej savus lejamos upurus un ziedo dāvanas.+
Kā gan man tas varētu patikt?
8 Pie* durvīm un durvju stenderēm tu saliki piemiņas zīmes*.
Tu atstāji mani un atkailināji sevi,
kāpi augšup un taisīji plašu guļvietu.
Tu slēdzi līgumu ar saviem mīļākajiem,
ar kuriem labprāt dalīji gultu,+
un skatījies uz vīrieša locekli*.
9 Tu devies pie Meleha* ar eļļu
un lielu daudzumu smaržvielu.
Tu sūtīji sūtņus uz tālām zemēm.
Tu esi nolaidusies līdz pat kapam*.
10 Tu smagi nopūlējies, staigādama savus ceļus,
un tomēr neatzini, ka tas ir veltīgi.
Tu sevī radi jaunus spēkus,
tāpēc tu joprojām nepadodies*.
11 No kā tu bijies un baidījies,
ka tu sāki melot?+
Es taču klusēju un apvaldījos,+
bet tu pret mani neizjuti nekādu bijību.
13 Kad tu sauksi pēc palīdzības,
neviens no taviem daudzajiem elkiem tevi neglābs.+
Tos visus aiznesīs vējš,
aizpūtīs viegla vēsma.
Bet, kas pie manis tveras, iemantos zemi
un manu svēto kalnu.+
14 Atskanēs aicinājums: ”Taisiet ceļu! Taisiet un izveidojiet ceļu!+
Novāciet visus šķēršļus, kas ir manas tautas ceļā!””
15 Tā saka tas, kurš ir augsts un dižens,
kurš dzīvo mūžīgi+ un kura vārds ir svēts:+
”Es mītu augstumos, svētā vietā,+
bet esmu arī ar tiem, kas ir nelaimīgi un nomākti,
lai atspirdzinātu nomāktos
un stiprinātu nelaimīgos.+
16 Es nebūšu ar tiem ienaidā uz mūžiem,
nedusmošos uz tiem bez mitas,+
citādi ļaudis nonīktu,+
novārgtu ikviens, kam dvaša un ko esmu radījis.
17 Es dusmojos par viņu* grēcīgo dzīšanos pēc negodīgas peļņas.+
Sašutis es viņus sodīju un novērsos no viņiem,
bet viņi tik gāja maldu ceļus,+ klausīdami savai sirdij.
19 ”Es sev sagādāšu lūpu augļus.
Tiem, kas tuvu, un tiem, kas tālu, tiks dāvāts nebeidzams miers,”+ saka Jehova,
”un es viņus dziedināšu.”
20 ”Bet ļaundari ir kā sabangota jūra, kas nevar rimties,
kas uzvanda jūraszāles un dūņas.
21 Ļaundariem nav miera,”+ saka mans Dievs.
58 ”Sauc pilnā balsī, nebīsties!
Tava balss lai skan kā rags!
Dari maniem ļaudīm zināmus viņu pārkāpumus,+
Jēkaba pēcnācējiem viņu grēkus.
2 Dienu no dienas tie meklē mani
un priecājas, ka pazīst manus ceļus,
it kā tie būtu tauta, kas rīkojas taisnīgi
un nav atteikusies no sava Dieva taisnīguma.+
Tie no manis prasa taisnus spriedumus,
priecādamies, ka tuvojas Dievam,+
3 un saka: ”Kāpēc tu neievēro, ka mēs gavējam,+
un kāpēc tu nepamani, ka mēs zemojamies?”+
Tāpēc, ka dienā, kad jūs gavējat, jūs esat aizņemti ar saviem darbiem
un izkalpināt savus strādniekus.+
4 Jūsu gavēšana noved pie strīdiem un ķildām
un pie nežēlīgas dūru vicināšanas.
Šādi gavējot, jūs nevarat cerēt, ka jūsu balss debesīs tiks sadzirdēta.
5 Vai tad es vēlos, lai gavēšana jums būtu tikai diena,
kad zemoties,
kad noliekt galvu kā niedrei,
kad gulēt pelnos uz maisa drānām?
Vai to jūs saucat par gavēšanu un Jehovam patīkamu dienu?
6 Es vēlos, lai tad, kad jūs gavējat,
jūs noņemtu ļaunprātīgi uzliktās važas,
atraisītu jūga saites,+
atlaistu brīvībā apspiestos+
un salauztu visus jūgus,
7 dalītu savu maizi ar izsalkušajiem,+
uzņemtu savā namā trūcīgos un bez pajumtes palikušos,
lai, pamanījuši kādu bez drēbēm, jūs to apģērbtu+
un neuzgrieztu muguru saviem brāļiem.
8 Tad jūsu gaisma atspīdēs kā rīta ausma+
un jūsu dziedināšana nekavēsies.
9 Kad jūs sauksiet, Jehova jums atbildēs,
kad jūs sauksiet pēc palīdzības, viņš atsauksies: ”Te es esmu!”
Ja jūs noņemsiet kalpības jūgu,
beigsiet bakstīt ar pirkstu* un runāt ļaunu,+
10 ja jūs izsalkušajiem dosiet, pēc kā paši kārojat,+
un gādāsiet par cietējiem,
tad jūsu gaisma spīdēs pat tumsā
un jūsu krēsla būs tik gaiša kā dienas vidus.+
11 Jehova jūs allaž vadīs
un par jums gādās pat izkaltušā zemē.+
12 Jūsu dēļ no jauna tiks uzceltas sen sagrautas pilsētas.+
Jūs atjaunosiet pamatus, kas paaudzēm ilgi ir bijuši drupās,+
un par jums teiks: ”Viņi ir salabojuši bojātos mūrus+
un atjaunojuši ielas, un tur atkal dzīvo ļaudis.”
13 Ja sabatā, manā svētajā dienā, jūs nebūsiet aizņemti ar savām darīšanām,+
ja jums būs prieks par sabatu, ja tā jums būs godājama, svēta diena Jehovam+
un ja jūs to godāsiet, nevis darīsiet to, kas pašiem tīk, un runāsiet niekus,
14 tad jums būs prieks Jehovas dēļ.
Un tad es nodošu jūsu varā zemes augstienes+
un ļaušu jums baudīt jūsu tēvutēva Jēkaba mantojuma augļus.+
Tā ir teicis Jehova.”
2 Jūsu pašu pārkāpumi jūs ir nošķīruši no Dieva.+
Jūsu grēku dēļ viņš ir novērsies no jums
un nevēlas jūs uzklausīt.+
3 Jūsu rokas ir aptraipītas asinīm,+
un pie jūsu pirkstiem ir pielipuši noziegumi.
Jūsu lūpas runā melus,+ uz mēles jums ir netaisnība.
4 Neviens neiestājas par taisnību+
un tiesā nesaka patiesību.
5 Viņi izperē indīgu čūsku olas
un auž zirnekļu tīklus.+
Kas šādu olu ēd, tas mirst,
un no pāršķeltas olas izlien odze.
6 Viņu noaustie tīkli neder apģērbam,
viņi nespēj ietērpties savos darinājumos.+
Viņu darbi nes postu,
un viņu rokas ir pilnas ar varmācību.+
7 Viņu kājas trauc darīt ļaunu,
viņi steidz izliet nevainīgas asinis.+
Viņi perina ļaunus nodomus
un savā ceļā sēj postu un ciešanas.+
8 Miera ceļu viņi nepazīst
un pa taisnības takām neiet.+
Viņi staigā greizus ceļus —
neviens, kas pa tiem iet, mieru neredzēs.+
9 Tāpēc taisnība ir tālu no mums
un taisnīgums līdz mums nesniedzas.
Mēs ceram uz gaismu, bet visapkārt tikai tumsa,
ceram uz dienas gaišumu, bet staigājam tumsībā.+
10 Mēs taustāmies gar sienām kā akli,
taustāmies, it kā mums nebūtu acu.+
Mēs klūpam gaišā dienas laikā kā mijkrēslī,
stipro vidū esam gluži kā miruši.
11 Mēs visi rūcam kā lāči
un sērīgi ūjinām kā baloži.
Mēs ceram uz taisnību, bet velti,
ceram uz glābšanu, bet tā nenāk.
Mūsu pārkāpumi ir mūsu acu priekšā,
mēs labi apzināmies savus nodarījumus.+
13 Mēs esam grēkojuši, esam nolieguši Jehovu.
Mēs esam novērsušies no mūsu Dieva.
Mēs kūdām uz spaidiem un dumpi.+
Mēs perinām viltu, no mūsu sirds nāk aplami vārdi.+
Pilsētas laukumā godīgums* klūp
un krietnums netiek iekšā.
Ja kāds novēršas no ļauna, tas tiek aplaupīts.
Jehova redzēja, ka taisnība ir pagaisusi,+
un tas viņam ļoti nepatika.
16 Viņš redzēja, ka nav neviena, kas palīdz,
un bija pārsteigts, ka neviens negrib iejaukties.
Tāpēc viņš sagādāja glābšanu* ar savu roku,
un viņu mudināja viņa taisnīgums.
Viņš ietērpās atriebībā kā drānās+
un ietinās dedzībā kā apmetnī.
18 Viņš tiem atmaksās par visu, ko tie darījuši,+ —
izlies dusmas pār saviem pretiniekiem, atriebsies saviem ienaidniekiem.+
Arī salas saņems pēc nopelniem.
19 Rietumos bīsies Jehovas vārdu
un austrumos — viņa diženumu*,
jo Jehova nāks kā varena un strauja upe,
ko dzen viņa gars.
20 ”Izpircējs+ atnāks uz Cionu,+
atnāks pie Jēkaba pēcnācējiem, kas novēršas no saviem grēkiem,”+ saka Jehova.
21 ”Lūk, es slēdzu ar viņiem līgumu!”+ saka Jehova. ”Mans gars, ko es tev esmu devis, un mani vārdi, ko esmu licis tavā mutē, netiks atņemti ne tev, ne taviem bērniem, ne taviem bērnubērniem. Tā būs no šī laika mūžīgi,” saka Jehova.
60 ”Celies!*+ Staro, jo pār tevi ir atspīdējusi gaisma!
Tevi apgaismo Jehovas spožums*.+
2 Tumsa apklās zemi,
un dziļa tumsība — tautas,
bet tevi apgaismos Jehova,
un tevī atstarosies viņa spožums.
4 Pacel acis un paveries apkārt!
Visi ir sapulcēti, visi nāk pie tevis.
5 Kad tu to redzēsi, tu starosi priekā,+
tava sirds ietrīsēsies un tevi pārņems līksme,
jo pie tevis saplūdīs jūras bagātības,
tautu manta nonāks pie tevis.+
8 Kas tur trauc kā mākoņi,
kā baloži, kas laižas uz savām mītnēm?
9 Uz mani cer salas.+
Priekšgalā traucas Taršišas kuģi,
kas no tālienes ved tavus dēlus*+
un viņu sudrabu un zeltu,
lai sagādātu slavu Jehovas, tava Dieva, vārdam, slavu Izraēla Svētajam,
jo viņš vēlas tevi celt godā.+
10 Svešzemnieki būvēs tavus mūrus,
un viņu ķēniņi tev kalpos.+
Savās dusmās es tevi sodīju,
bet savā labvēlībā es par tevi apžēlošos.+
11 Tavi vārti vienmēr būs atvērti+ —
tie nebūs slēgti ne dienu, ne nakti,
lai savu ķēniņu vadībā
tautas tevī sanestu savu mantu.+
12 Ikviena tauta un valsts, kas tev nekalpos, ies bojā —
šīs tautas tiks pilnībā iznīcinātas.+
Tie izdaiļos manu svētnīcu,
un es celšu godā vietu, kas zem manām kājām.+
14 Pie tevis nāks tavu apspiedēju dēli un zemosies tavā priekšā,
visiem, kas tevi nicinājuši, būs jāmetas zemē pie tavām kājām.
Viņi tevi sauks par Jehovas pilsētu,
par Izraēla Svētā Cionu.+
15 Tu biji pamesta un ienīsta, un neviens tevī neiegriezās,+
bet es panākšu, ka ar tevi leposies laiku laikos
un par tevi priecāsies paaudžu paaudzēs.+
16 Tu zīdīsi tautu pienu,+
ēdīsi pie ķēniņu krūtīm,+
un tu sapratīsi, ka es, Jehova, esmu tavs Glābējs,
ka Jēkaba Varenais ir tavs Izpircējs.+
17 Varu es aizstāšu ar zeltu,
dzelzi — ar sudrabu,
koku — ar varu,
bet akmeni — ar dzelzi;
par tavu pārraugu es iecelšu mieru
un par tavu priekšnieku — taisnīgumu.+
18 Tavā zemē vairs nedzirdēs par varmācību
un tavās robežās — par postu un iznīcību.+
Savus mūrus tu dēvēsi par glābšanu+ un savus vārtus — par slavināšanu.
19 Saule vairs nebūs tavs gaismeklis dienā,
nedz arī mēness naktī,
jo tava gaisma mūžīgi būs Jehova+
un tavs Dievs būs tavs krāšņums.+
20 Tava saule vairs nenorietēs,
un tavs mēness vairs neizbālēs,
jo tava gaisma mūžīgi būs Jehova,+
un tavs sēru laiks būs beidzies.+
21 Tavā tautā visi būs taisni,
un zeme tiem piederēs uz mūžiem.
22 Kas mazs, kļūs par tūkstoti,
kas niecīgs — par varenu tautu.
Es, Jehova, noteiktā laikā to visu pasteidzināšu.”
61 Pār mani ir Visaugstā Kunga Jehovas gars,+
Viņš mani ir sūtījis dziedināt tos, kam satriekta sirds,
pasludināt gūstekņiem, ka tie atgūs brīvību,
un ieslodzītajiem, ka tiem atvērsies acis,+
2 izsludināt Jehovas labvēlības gadu
un mūsu Dieva atriebes dienu,+
mierināt visus, kas bēdājas,+
3 un gādāt, lai tiem, kas skumst par Cionu,
pelnu vietā būtu grezna galvassega,
bēdu vietā — līksmības eļļa
un nomāktības vietā — slavināšanas drānas.
4 Viņi no jauna uzbūvēs mūrus, kas ilgi gulējuši drupās,
atjaunos sen izpostītās vietas+
un sagrautās pilsētas+ —
uzcels visu, kas bijis izpostīts paaudžu paaudzēs.+
6 Bet jūs sauks par Jehovas priesteriem,+
par mūsu Dieva kalpiem.
7 Apkaunojumu nomainīs divkāršas svētības,
un pazemojumu — gaviles par savu daļu.
Savā uzticībā es viņus atalgošu,
es slēgšu ar viņiem mūžīgu līgumu.+
9 Viņu pēcnācējus pazīs tautu starpā,+
un viņu pēctečus — starp ciltīm.
Visi, kas tos redzēs, sapratīs,
ka tie ir pēcnācēji, ko Jehova svētījis.”+
Viņš mani ietērpis glābšanas drānās,+
ietinis taisnības apmetnī, —
es esmu kā līgavainis, kam galvā priestera turbāns,+
kā līgava, kas greznojusies ar rotām.
11 Kā zeme liek izdīgt asniem
un dārzs — tajā iesētajam,
tā Visaugstais Kungs Jehova, visām tautām redzot,
62 Cionas labad es neklusēšu,+
Jeruzālemes labad es nepalikšu mierā,
kamēr tās taisnīgums neatspīdēs kā spoža gaisma+
un tās glābšana neuzliesmos kā lāpa.+
Tad tevi sauks jaunā vārdā,+
ko tev dos pats Jehova.
3 Tu būsi grezns kronis Jehovas rokā,
ķēnišķīgs turbāns sava Dieva rokā.
Tevi sauks ”Mans prieks”+
un tavu zemi — ”Laulātā”,
jo Jehovam par tevi būs prieks
un tava zeme būs kā laulāta sieva.
5 Kā jauneklis apņem jaunavu par sievu,
tā tavi dēli apņems tevi.
Kā līgavainis priecājas par līgavu,
tā tavs Dievs priecāsies par tevi.+
6 Uz taviem mūriem, Jeruzāleme, es esmu nolicis sargus.
Lai tie neklusē ne mirkli — ne dienu, ne nakti!
Jūs, kas piesaucat Jehovu, nerimstieties
7 un nedodiet viņam mieru, kamēr viņš nebūs nostiprinājis Jeruzālemi
un panācis, ka to daudzina visā zemē.”+
8 Paceldams savu labo roku, savu stipro roku, Jehova ir zvērējis:
”Es vairs neatdošu tavu labību ienaidniekiem
un neļaušu svešzemniekiem izdzert jauno vīnu, kura dēļ tu esi smagi strādājusi.+
9 Kas ievāks ražu, tie arī ēdīs maizi un slavēs Jehovu.
Kas lasīs vīnogas, tie arī dzers vīnu manos svētajos pagalmos.”+
10 Izejiet, izejiet pa vārtiem!
Sagatavojiet ceļu manai tautai!+
Viņam līdzi ir balva,
viņš ir sagatavojis atalgojumu.””+
”Tas esmu es* — tas, kurš runā taisnību,
kurš spēkā varens un spēj izglābt.”
2 Kāpēc tavas drēbes ir sarkanas
gluži kā vīna spiedes minējam?+
3 ”Es minu vīna spiedi viens pats,
neviens no ļaudīm nebija ar mani.
Savās dusmās es saminu ienaidniekus,
tos sabradāju savā niknumā.+
Manas drēbes ir aptraipītas ar viņu asinīm,
ar tām nošķiests viss mans tērps.
4 Es esmu noteicis atriebes dienu,+
un klāt ir manas tautas izpirkšanas gads.
5 Es raudzījos apkārt, bet nebija neviena, kas palīdz.
Es biju sašutis, ka neviens nepiedāvāja savu atbalstu.
7 Es pieminēšu uzticīgo mīlestību, ko paudis Jehova,
runāšu par Jehovas cildenajiem darbiem —
Jehova tik daudz ir darījis mūsu labā,+
tik daudz laba darījis izraēliešiem
savā žēlastībā un lielajā uzticīgajā mīlestībā.
10 Bet tie sacēlās+ un apbēdināja viņa svēto garu,+
un viņš tiem kļuva par ienaidnieku+
un karoja ar tiem.+
11 Tad tie atcerējās senās dienas,
viņa kalpa Mozus dienas, un teica:
”Kur ir tas, kurš viņus līdz ar sava ganāmpulka+ ganiem izveda caur jūru?+
Kur ir tas, kurš Mozum* deva savu svēto garu?+
12 Kur ir tas, kurš ar savu diženo roku vadīja Mozus labo roku?+
Kur ir tas, kurš viņu priekšā pāršķēla ūdeņus,+
lai viņa vārds tiktu daudzināts mūžīgi,+
13 un kurš viņus izveda cauri bangojošiem* ūdeņiem,
tā ka viņi gāja un nekur neklupa,
gluži kā zirgs klajā laukā?
14 Jehovas gars viņiem dāvāja atpūtu+ —
viņi bija kā ganāmpulks, kas nonācis ielejā.”
Tā tu vadīji savu tautu,
lai sagādātu slavu savam cildenajam vārdam.+
15 Raugies no debesīm,
lūkojies no augstumiem, no sava svētā un diženā mājokļa!
Kur ir tava dedzība un varenība?
Kur tava līdzjūtība+ un žēlsirdība?+
Tās mums ir liegtas.
16 Tu esi mūsu Tēvs.+
Ābrahāms mūs varētu nepazīt,
un Izraēls mūs varētu neatzīt,
bet tu, Jehova, esi mūsu Tēvs.
Jau no seniem laikiem tevi sauc par mūsu Izpircēju.+
17 Jehova, kāpēc tu mums ļāvi noklīst* no taviem ceļiem?
Kāpēc tu mums ļāvi nocietināt sirdi*, tā ka mēs tevi vairs nebīstamies?+
Esi mums atkal labvēlīgs —
savu kalpu dēļ, tev piederošo cilšu dēļ!+
18 Tavai svētajai tautai zeme piederēja tikai īsu brīdi.
Mūsu pretinieki ir sabradājuši tavu svētnīcu.+
19 Jau pārāk ilgi mums klājas tā, it kā tu nekad nebūtu valdījis pār mums,
it kā mēs nekad nebūtu bijuši nosaukti tavā vārdā.
64 Kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu lejā,
tā ka tavā priekšā drebētu kalni, —
2 nāktu kā uguns, kas aizdedzina žagarus
un liek uzvirst ūdenim!
Tad tavi pretinieki uzzinātu tavu vārdu
un tautas trīcētu tavā priekšā.
3 Tu darīji varenus darbus, tādus, uz kuriem mēs pat necerējām;+
tu nāci lejā, un tavā priekšā drebēja kalni.+
4 Nemūžam neviens nav dzirdējis, nevienam nav nācis ausīs
un neviens nav manījis, ka bez tevis būtu vēl kāds Dievs,
kas dara labu tiem, kuri pacietīgi gaida uz viņu.+
5 Tu panāc pretī tiem, kam prieks rīkoties pareizi,+
kas piemin tevi un staigā tavus ceļus.
Bet mēs grēkojām, un tu sadusmojies.+
Mēs jau ilgi esam grēkojuši.
Vai gan mēs varam cerēt uz glābšanu?
6 Mēs visi esam netīri,
un mūsu labie darbi ir kā mēnešreižu lupatas.+
Mēs novītīsim kā lapas,
mūsu pārkāpumi mūs aizraus kā vējš.
7 Nav neviena, kas piesauktu tavu vārdu,
neviena, kas atjēgtos un tvertos pie tevis.
Tu esi novērsies no mums,+
un savu pārkāpumu dēļ mums jānonīkst.
8 Jehova, tu esi mūsu Tēvs.+
9 Neiekaisti pārāk karstās dusmās, Jehova,+
nepiemini mūsu pārkāpumus mūžīgi!
Jel uzlūko mūs! Mēs taču esam tava tauta.
10 Tavas svētās pilsētas ir pārvērtušās par tuksnesi;
Ciona ir kļuvusi par tuksnesi,
Jeruzāleme — par postažu.+
11 Svētais un krāšņais nams*,
kur mūsu tēvi tevi slavēja,
ir nodedzināts,+
un viss, kas mums bija dārgs, guļ drupās.
12 Jehova, vai tiešām tu neko nedarīsi?
Vai tu klusēsi un ļausi mums tik ļoti ciest?+
65 ”Es ļāvu sevi meklēt tiem, kas par mani nejautāja,
ļāvu sevi atrast tiem, kas mani nemeklēja.+
Tautai, kas nepiesauca manu vārdu, es teicu: ”Es esmu te! Esmu te!”+
2 Augu dienu manas rokas bija pastieptas pretī stūrgalvīgai tautai,+
ļaudīm, kuri iet sliktu ceļu,+
kuri rīkojas pēc sava prāta,+
3 tautai, kas mani atklāti apvaino,+
4 Viņi sēž pie kapavietām+
un pavada nakti slēptuvēs*;
viņi ēd cūkas gaļu,+
viņiem traukos ir no riebeklībām vārīta vira.+
5 Viņi saka: ”Turies pa gabalu, nenāc man klāt,
jo es esmu svētāks par tevi*!”
Viņi ir kā dūmi man degunā, kā uguns, kas deg cauru dienu.
6 Tas viss ir rakstīts manā priekšā.
Es necietīšu klusu,
es viņiem atmaksāšu,+
atmaksāšu pilnā mērā
7 gan par viņu pašu, gan par viņu tēvu pārkāpumiem,”+ saka Jehova.
”Viņi kalnos ir dedzinājuši upurus
un zaimojuši mani uz pakalniem,+
tāpēc es sākšu ar to, ka atmaksāšu viņiem pēc nopelniem.”
Tāpat es izturēšos pret saviem kalpiem —
es neatmetīšu viņus visus.+
9 Es gādāšu, lai Jēkabam būtu pēcnācēji
un Jūdam — ļaudis, kas iemantos manus kalnus;+
šo kalnu zemi iegūs mani izredzētie,
tur apmetīsies mani kalpi.+
10 Maniem ļaudīm, kas mani meklē,
Šārona+ kļūs par aitu ganībām
un Āhoras ieleja+ — par vietu, kur atgulsies liellopi.
11 Bet jūs esat atstājuši Jehovu,+
aizmirsuši manu svēto kalnu,+
jūs klājat galdu laimes dievam
un lejat kausos vīnu likteņa dievam.
12 Es jūs nodošu zobenam,+
un, noliektus pie zemes, jūs nogalinās,+
jo es saucu, bet jūs neatsaucāties,
es runāju, bet jūs neklausījāties.+
Jūs darījāt to, kas manās acīs ir ļauns,
pieķērāties tam, kas man nepatīk.”+
13 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova paziņo:
”Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši,+
mani kalpi dzers,+ bet jūs būsiet izslāpuši,
14 Mani kalpi sirdspriekā gavilēs,
bet jūs sirdssāpēs vaimanāsiet
un satriekti vaidēsiet.
15 No jums pāri paliks tikai vārds, ko mani izredzētie lietos lāstam.
Visaugstais Kungs Jehova jūs nonāvēs,
bet savus kalpus viņš sauks jaunā vārdā.+
16 Ikvienu, kas šajā zemē tieksies pēc svētībām,
svētīs patiesības Dievs*,
un ikviens, kas šajā zemē zvērēs,
zvērēs pie patiesības Dieva.+
17 Lūk! Es radu jaunas debesis un jaunu zemi.+
To, kas bijis, vairs nepieminēs,
un tas vairs nenospiedīs sirdi.+
18 Tāpēc priecājieties un līksmojiet mūžīgi par to, ko es radu!
Es pārradu Jeruzālemi priekam
un tās ļaudis līksmībai.+
19 Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu.+
Tur vairs nedzirdēs ne raudas, ne vaimanas.”+
20 ”Vairs nebūs zīdaiņu, kas nodzīvo vien dažas dienas,
ne sirmgalvju, kas mūžu neizdzīvo.
Par kādu, kas mirs simt gadu vecumā, teiks, ka tas vēl jauneklis,
un grēcinieku skars lāsts, kaut viņš būtu simt gadu vecs*.
22 Viņi necels namus, lai citi tur dzīvotu,
un nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus.
23 Viņu pūles nebūs veltas+
un viņu bērni nedzims postam,
jo viņi un viņu pēcnācēji+
ir Jehovas svētīto tauta.+
24 Pirms viņi sauks, es jau atbildēšu,
viņi vēl lūgsies, bet es jau atsaukšos.
Visā manā svētajā kalnā tie nedarīs nekā ļauna un neko nepostīs,”+ saka Jehova.
66 Jehova saka tā:
”Debesis ir mans tronis, un zeme — mans kājsoliņš.+
Kādu gan namu jūs varētu man uzcelt?+
Kur man būtu atpūtas vieta?”+
2 ”Mana roka to visu ir radījusi —
tā viss ir tapis,” saka Jehova.+
”Es uzlūkošu tos, kas ir pazemīgi,
kam salauzts gars un kas jūt bijību pret maniem vārdiem.+
3 Kas nokauj bulli, tāds pats vien ir kā tas, kas nonāvē cilvēku,+
kas upurē aitu, — kā tas, kas lauž sprandu sunim,+
kas ziedo dāvanu, — kā tas, kas upurē cūkas asinis,+
un, kas kvēpina vīraku,+ — kā tas, kas svētīdams runā buramvārdus*!+
Viņi ir izraudzījušies paši savus ceļus,
viņiem tīk viss riebīgais.
4 Tāpēc es izraudzīšos viņiem sodu+
un uzsūtīšu tieši to, no kā viņi baidās,
jo, kad es saucu, neviens neatsaucās,
kad es runāju, neviens neklausījās.+
Viņi darīja to, kas manās acīs ir ļauns,
pieķērās tam, kas man nepatīk.”+
5 Klausieties, jūs, kas jūtat bijību pret viņa vārdiem! Klausieties, ko saka Jehova:
”Jūsu brāļi mana vārda dēļ jūs nīst un padzen un tad vēl izsaucas: ”Lai slavēts Jehova!”+
Tomēr viņš parādīsies un jūs iepriecinās,
bet viņi taps apkaunoti.”+
6 No pilsētas nāk duna, no tempļa — troksnis!
Tur Jehova atmaksā saviem ienaidniekiem pēc nopelniem.
7 Pirms Cionu sagrāba radību sāpes, viņa jau bija dzemdējusi,+
pirms sākās dzemdības, viņa jau bija laidusi pasaulē dēlu.
8 Vai kāds kaut ko tādu ir dzirdējis?
Vai kāds ko tādu ir redzējis?
Vai zeme var tapt vienā dienā?
Vai tauta var piedzimt vienā brīdī?
Tomēr, tiklīdz Cionai uznāca dzemdību sāpes, viņai tūlīt piedzima dēli.
9 ”Vai es atdarītu mātes klēpi, bet neļautu bērnam piedzimt?” vaicā Jehova.
”Vai es liktu bērnam nākt pasaulē, bet aizdarītu mātes klēpi?” vaicā jūsu Dievs.
10 Priecājieties un līksmojiet līdz ar Jeruzālemi,+ jūs visi, kas viņu mīlat!+
Gavilējiet līdz ar viņu, jūs visi, kas par viņu esat sērojuši,
11 jo jūs zīdīsiet viņas krūti līdz sātam, līdz atveldzei.
Jūs kāri dzersiet pienu un priecāsieties, jo viņa būs celta godā.
12 Jehova saka tā:
”Es viņai piešķiršu mieru, kas plūdīs kā upe,+
un dāvāšu tautu bagātības, kas palos kā straume.+
Jūs tiksiet zīdīti un nesti uz rokām,
jūs ņems klēpī un auklēs.
13 Kā māte mierina savu dēlu,
tā es mierināšu jūs.+
Jūs gūsiet mierinājumu, raugoties uz Jeruzālemi.+
14 Jūs to redzēsiet un līksmosiet,
un jūsu kauli būs spirgti kā zaļa zāle.
Viņš nāks, lai kvēlās dusmās tiem atmaksātu,
viņa nosodījums būs kā versmaina uguns.+
16 Jehova izpildīs spriedumu ar uguni,
viņa zobens vērsīsies pret visiem cilvēkiem,
un daudz būs Jehovas nonāvēto.
17 Visiem, kas sagatavojas un attīrās, lai dotos uz dārziem*+ un nostātos aiz tā, kas ir vidū, un visiem, kas ēd cūkas gaļu,+ peles+ un citas riebeklības, pienāks gals,” paziņo Jehova. 18 ”Es zinu, kādi ir viņu darbi un domas. Tāpēc es nāku, lai sapulcinātu cilvēkus no visām tautām, cilvēkus, kuri runā dažādās valodās. Tie atnāks un skatīs manu godu.”
19 ”Es likšu ļaužu vidū parādīties zīmei. Dažus izglābtos es sūtīšu pie tautām uz Taršišu,+ Pūlu un Lūdu+ — uz loka šāvēju zemēm —, uz Tubalu, Jāvānu+ un tālajām salām, kur ļaudis par mani neko nav dzirdējuši un nav redzējuši manu godu. Viņi vēstīs par manu godu tautām.+ 20 No visām zemēm viņi atvedīs jūsu brāļus+ uz manu svēto kalnu, uz Jeruzālemi, lai dāvinātu Jehovam; viņi atvedīs tos uz zirgiem, ratos, kulbās, uz mūļiem un ātrajiem kamieļiem,” saka Jehova, ”tāpat kā izraēlieši tīros traukos nes savas dāvanas uz Jehovas namu.”
21 ”Dažus no viņiem es iecelšu par priesteriem un dažus par levītiem,” saka Jehova.
22 ”Jaunās debesis un jaunā zeme,+ ko es radu, vienmēr pastāvēs manā priekšā,” paziņo Jehova, ”un tāpat pastāvēs arī jūsu pēcnācēji un jūsu vārds.”+
23 ”Mēnesi pēc mēneša, nedēļu pēc nedēļas
ļaudis nāks un mani pielūgs,”+ saka Jehova.
24 ”Izgājuši viņi redzēs to cilvēku līķus, kuri bija sacēlušies pret mani, —
tārpi, kas tos apklās, nemirs,
un uguns, kurā tie degs, netiks nodzēsta.+
Tos redzot, visi ļaudis izjutīs riebumu.”
Noz. ”glābšana, ko sagādā Jehova”.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Acīmredzot runa ir par dižkokiem un dārziem, kas bija saistīti ar elku pielūgsmi.
Burt. ”Dienu beigās”.
Vai ”likumi”.
Vai ”netaisos jūs dziedināt”.
Vai ”piekariņus”.
Vai ”gliemežvāku rotas”.
Domāts negods, kas jācieš tāpēc, ka viņām nav vīra un bērnu.
”Svelošas uguns”. Vai ”attīrošu”.
Burt. ”izkārnījumus”.
Vai ”asinsizliešanu”.
T.i., tik liela, cik dienas laikā varēja apart ar desmit jūgiem vēršu. Apm. 4 ha.
22 l. Sk. pielikumu B14.
220 l.
22 l.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”augstmaņi”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”svēti pēcnācēji”.
Vai ”Sīrijas”.
Noz. ”atgriezīsies tikai atlikušie”.
Vai, iesp., ”sēsim tajā bailes”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Septuagintā — ”jaunavai”.
Noz. ”Dievs ir ar mums”.
Vai ”dzirdināšanas vietās”.
T.i., Eifratas.
Rakstāmrīks — tievs kociņš ar smailu galu, ar kuru rakstīja uz māla vai vaskota koka plāksnēm.
Iesp., nozīmē ”steigties pēc laupījuma, nākt ātri pēc guvuma”.
Domāta Jesajas sieva.
Šīloaha bija ūdensapgādes kanāls.
T.i., Eifratas.
Vai ”zarotās gultnes”.
Sk. 7:14.
Vai ”Apjozieties”.
Burt. ”ausmas”.
Burt. ”Uz viņa pleciem”.
Vai, iesp., ”to vietā stādīsim”.
Vai, iesp., ”palmu zarus”.
Burt. ”godu”.
Iesp., runa ir par eļļu, ar ko Izraēlā tika svaidīti ķēniņi, vai par eļļu, ar ko piesūcināja lāpas (tādas, kādas izmantoja Gideona 300 vīri).
Vai ”nepārmācīs”.
Vai, iesp., ”pamācīs pazemīgos uz zemes”.
Vai, iesp., ”teļš un jauns lauva ganīsies kopā”.
T.i., Babilonijā.
Vai, iesp., ”nosusinās”.
Burt. ”mēli”.
T.i., Eifratu.
Vai, iesp., ”to sadalot septiņās straumēs”.
Jah ir vārda Jehova saīsināta forma.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”dies ļaunie gari”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeolā”.
Vai ”šeolā”.
Vai ”nevēlams zars”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”ir atskanējuši kaujas saucieni”.
Vai ”Ašēras stabiem”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.
Uzrunāta Jeruzāleme.
Vai ”svešus dievus”.
Vai ”kā vējritenis”.
Vai, iesp., ”no savas mītnes”.
T.i., Memfisas.
Vai, iesp., ”palmu zari”.
Domāta ebreju valoda.
Ebr. tartān.
Acīmredzot domāta Babilonijas dienvidu daļa, ko ik gadus applūdināja Eifrata un Tigra.
Acīmredzot domāta Babilonija.
Vai ”ieziediet”. Sk. ”svaidīt” skaidrojošajā vārdnīcā.
Noz. ”klusums”.
Acīmredzot domāta Jeruzāleme.
Burt. ”Manas tautas meita”. Pārnestā nozīmē izmantots vārdu savienojums, ko, iesp., lietoja, paužot līdzjūtību.
Vai ”jātniekiem”.
Vai ”Kīras vairogs ir kaujas gatavībā”.
Vai ”jātnieki”.
Vai ”aizsardzība būs zudusi”.
”Dusas vietu”. Burt. ”mājokli”.
Vai ”dzimtas; dinastijas”.
Domāts kāds Nīlas atzars.
Vai, iesp., ”kur piestāt kuģiem”.
Iesp., domāta Tira.
Vai, iesp., ”izžūst”.
Ebr. vārds, kas tulkots ”mūžīgs”, ne vienmēr izsaka domu par mūžību burtiskā nozīmē. Tas var norādīt arī uz ilgu, nenoteiktu laikposmu.
Vai, iesp., ”izžūst”.
Vai ”rietumos”.
Burt. ”ar kaulu smadzenēm”.
Burt. ”aprīs”.
Vai, iesp., ”kas garā stipri”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Acīmredzot domāta izraēliešu tauta.
Vai ”Ašēras staba”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.
T.i., Eifratas.
Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”vainagam”. Acīmredzot domāta galvaspilsēta Samarija.
Vai ”šeolu”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeolu”.
Vai, iesp., ”Kad viņi sapratīs pavēstīto, viņus pārņems šausmas”.
Vai ”pārmāca”.
Vai, iesp., ”gudrība — iespaidīga”.
Iesp., nozīmē ”Dieva altāra ugunsvieta”. Acīmredzot domāta Jeruzāleme.
Vai, iesp., ”viņus pamāca”.
Burt. ”seja nenobālēs”.
Burt. ”garu”.
Vai, iesp., ”ūdenstvertnes”.
Vai, iesp., ”un sauksiet tos par mēsliem”.
Burt. ”Jehovas vārds”.
Vai ”elpa”.
Vai, iesp., ”skanot stabulei”.
Šeit — iznīcības simbols.
”Kara zirgiem”. Vai ”jātniekiem”.
Vai ”uguns”.
Vai ”dāsnu”.
Vai ”Dāsnam”.
Acīmredzot pakalns Jeruzālemē.
Burt. ”roku”.
Vai, iesp., ”izžūst”.
Burt. ”gars”.
Vai, iesp., ”kalnos pludos viņu asinis”.
Acīmredzot domāta Edomas galvaspilsēta Bocra.
Vai, iesp., ”ļaunie gari”.
Burt. ”papirusniedres”.
Burt. ”izpirktie”.
Ebr. ravšāqē.
T.i., ebreju valodā.
Ebr. ravšāqē.
Vai, iesp., ”starp”.
Vai ”Nīlas kanālus Ēģiptē”.
T.i., Hiskijam.
Vai ”no izbirušajiem graudiem”.
Vai ”ar visu”.
Iesp., pēc ēnas novietojuma uz šīm kāpnēm tika noteikts laiks.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
”Meža strazda”. Vai, iesp., ”dzērves”.
Vai ”esi aizmetis, lai tos vairs neredzētu”.
Vai ”Šeols”.
Vai ”divkāršu”.
Vai ”uzticīgā mīlestība”.
Vai ”gars”.
Vai ”par avīm, kas zīda jērus”.
Vai, iesp., ”izpratis; aptvēris”.
Vai ”lodes”.
Vai ”valdniekus”.
T.i., debesu spīdekļus.
Vai ”Klusējiet, salas, manā priekšā!”.
Vai ”Nebaiļojies”.
Vai ”mācīs”.
Burt. ”līgumu”.
Vai ”Savā godā es nedalīšos ne ar vienu”.
Vai ”atsegsies krasti”.
Acīmredzot domāti viltus dievi.
Vai ”smaržīgas niedres”.
Vai ”tavu dumpošanos”.
Iesp., domāti bauslības skolotāji.
Burt. ”klēpja”.
Noz. ”taisnais”. Pagodinošs Izraēla apzīmējums.
Vai, iesp., ”iztvīkušai zemei”.
Vai ”svētnīcā”.
Vai ”viltus praviešu”.
Vai ”atraisītu ķēniņiem jostas”.
Burt. ”no saules lēkta līdz rietam”.
Vai, iesp., ”Vai māls var sacīt: ”Tavam darinājumam trūkst osu!””.
T.i., debesu spīdekļus.
Vai, iesp., ”strādnieki”.
Vai, iesp., ”tirgoņi”.
Vai, iesp., ”nevis tādēļ, lai tā paliktu tukša”.
Vai ”lēmums”.
Vai, iesp., ”neviens, ko satikšu, lai necer uz manu laipnību”.
Vai ”ķēniņieni”.
Vai, iesp., ”par spīti visām tavām burvestībām un spēcīgajiem buramvārdiem”.
Vai, iesp., ”debesu dalītāji; astrologi”.
Burt. ”no Jūdas ūdeņiem”.
Vai, iesp., ”izraudzījies”.
Vai ”Savā godā es nedalīšos ne ar vienu”.
T.i., zeme un debesis.
Burt. ”no tiem”.
Vai ”ar”.
Vai ”Jehova man gādās taisnību”.
Burt. ”līgumu”.
Vai, iesp., ”kailos pakalnos”.
Vai, iesp., ”stiprināt nogurušos ar īstajiem vārdiem”.
Burt. ”Es esmu padarījis seju cietu kā krams”.
Burt. ”mierinās tās drupas”.
Burt. ”roku”.
Vai ”mana mācība”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”izpirktie”.
Vai ”redzēs mūsu Dieva uzvaru”.
Vai, iesp., ”ko esam dzirdējuši”.
Burt. ”roka”.
Var attiekties uz vērotāju no malas vai Dievu.
Vai, iesp., ”Viņš bija tāds, no kādiem ļaudis novēršas”.
Burt. ”Ar spaidiem un tiesu”.
Burt. ”viņu paņēma”.
Vai, iesp., ”to, kā viņš dzīvoja”.
Vai ”saņēmis sitienu”.
Burt. ”bagātā”.
Vai ”kungs”.
Vai ”kungs”.
Vai ”uzticīgajā mīlestībā”.
Mūra augšdaļas robojums.
Vai ”bērnus”.
Burt. ”pērciet”.
Burt. ”pērciet”.
T.i., Jēkabs jeb Izraēls.
Vai, iesp., ”un tiem nav jāpieredz posts”.
Burt. ”guļvietā”.
T.i., Jeruzālemes.
Acīmredzot domāta pagāniska kulta vieta.
Burt. ”Aiz”.
Iesp., ar elkdievību saistīti priekšmeti.
Iesp., runa ir par falla kulta rituāliem.
Vai, iesp., ”pie ķēniņa”.
Vai ”šeolam”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”nepagursti”.
Acīmredzot domāti izraēlieši.
Vai ”gods”.
Iesp., tas tika darīts, ņirgājoties vai kādu nepatiesi apsūdzot.
Burt. ”jūsu kaulus”.
Vai ”patiesība”.
Vai ”Patiesība ir zudusi”.
Vai ”guva uzvaru”.
Vai ”uzvaras”.
Vai ”godu”.
Acīmredzot uzrunāta Jeruzāleme.
Vai ”gods; diženums”.
Burt. ”Tevi”.
Vai ”Šebas”.
Vai, iesp., ”Taršišas kuģi tāpat kā agrāk no tālienes ved tavus dēlus”.
Burt. ”mani ir svaidījis”.
Vai ”krāšņumam”.
Vai ”spožumu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”košsarkanās”.
T.i., Dievs.
Vai ”guvu uzvaru”.
Vai ”eņģeli, kas bija pie viņa”.
Burt. ”viņam”.
Vai ”dziļiem”.
Vai ”mūs aizvedi prom”.
Vai ”tu nocietināji mūsu sirdi”.
Vai ”un tu mūs veido”.
Vai ”templis”.
Iesp., domāta ar ķieģeļiem bruģēta virsma upurēšanas vietā vai arī ar dakstiņiem klāts jumts.
Vai, iesp., ”sargbūdiņās”.
Vai, iesp., ”lai es tevi nepadarītu svētu”.
Burt. ”jauns vīns”.
Vai ”uzticības Dievs”. Burt. ”āmen Dievs”.
Vai ”grūtības”.
Vai, iesp., ”un, kas nesasniegs simt gadu vecumu, tiks uzskatīts par nolādētu”.
Burt. ”savu roku darbu”.
Vai, iesp., ”kas pielūdz elkus”.
Burt. ”roku”.
T.i., dārziem, kas saistīti ar elku pielūgsmi.