SATURA PĀRSKATS

1

• Tiek uzrunāts Teofils (1—​5)

• Liecinieki līdz tālākajiem nostūriem (6—​8)

• Jēzus paceļas debesīs (9—​11)

• Mācekļi pulcējas kopā (12—​14)

• Jūdas vietā tiek izraudzīts Matijs (15—​26)

2

• Vasarsvētkos tiek izliets svētais gars (1—​13)

• Pētera runa (14—​36)

• Ļaudis atsaucas uz Pētera runu (37—​41)

  • Tiek kristīti trīs tūkstoši cilvēku (41)

• Kristieši uzticīgi turas kopā (42—​47)

3

• Pēteris izdziedina ubagu, kas nespēj staigāt (1—​10)

• Pētera runa Sālamana kolonādē (11—​26)

  • ”Laiks, kad tiks atjaunots viss” (21)

  • Tāds pravietis kā Mozus (22)

4

• Pēteri un Jāni apcietina (1—​4)

  • Ticīgo skaits sasniedz 5000 vīru (4)

• Apustuļi sinedrija priekšā (5—​22)

  • ”Mēs nevaram nerunāt” (20)

• Lūgšana pēc drosmes (23—​31)

• Mācekļi visā dalās (32—​37)

5

• Hananja un Sapfira (1—​11)

• Apustuļi dara daudz brīnumu (12—​16)

• Ieslodzīti, pēc tam atbrīvoti (17—​21)

• Atkal sinedrija priekšā (21—​32)

  • ”Jāklausa Dievam, nevis cilvēkiem” (29)

• Gamaliēla padoms (33—​40)

• Apustuļi sludina pa mājām (41, 42)

6

• Tiek izraudzīti septiņi vīri (1—​7)

• Stefanu apsūdz zaimošanā (8—​15)

7

• Stefana runa sinedrijā (1—​53)

  • Ciltstēvu laiki (2—​16)

  • Tautas vadītājs Mozus; izraēliešu elkdievība (17—​43)

  • Dievs nemājo cilvēku celtos tempļos (44—​50)

• Stefanu nomētā ar akmeņiem (54—​60)

8

• Sauls vajā kristiešus (1—​3)

• Filips sekmīgi sludina Samarijā (4—​13)

• Pēteri un Jāni sūta uz Samariju (14—​17)

• Sīmanis mēģina nopirkt svēto garu (18—​25)

• Etiopiešu augstmanis (26—​40)

9

• Sauls ceļā uz Damasku (1—​9)

• Hananja tiek sūtīts palīdzēt Saulam (10—​19)

• Sauls Damaskā sludina par Jēzu (19—​25)

• Sauls ierodas Jeruzālemē (26—​31)

• Pēteris izdziedina Aineju (32—​35)

• Dorkas augšāmcelšana (36—​43)

10

• Kornēlijs redz parādību (1—​8)

• ”Nesauc par aptraipītu to, ko Dievs ir attīrījis” (9—​16)

• Pēteris apmeklē Kornēliju (17—​33)

• Pēteris pasludina labo vēsti cittautiešiem (34—​43)

  • ”Dievs nešķiro cilvēkus” (34, 35)

• Cittautieši saņem svēto garu un tiek kristīti (44—​48)

11

• Pēteris izstāsta par Kornēlija kristīšanu (1—​18)

• Barnaba un Sauls Sīrijas Antiohijā (19—​26)

  • Mācekļus sāk saukt par kristiešiem (26)

• Agabs paredz badu (27—​30)

12

• Jēkabs tiek nogalināts; Pēteri iemet cietumā (1—​5)

• Eņģelis atbrīvo Pēteri (6—​19)

• Eņģelis soda Hērodu (20—​25)

13

• Barnaba un Sauls tiek sūtīti sludināt (1—​3)

• Sludināšana Kiprā (4—​12)

• Pāvila runa Pisidijas Antiohijā (13—​41)

• Pravietiska pavēle sludināt cittautiešiem (42—​52)

14

• Panākumi un pārbaudījumi Ikonijā (1—​7)

• Listrā apustuļus notur par dieviem (8—​18)

• Pāvilu nomētā ar akmeņiem; viņš izdzīvo (19, 20)

• Draudzes tiek stiprinātas (21—​23)

• Atgriešanās Sīrijas Antiohijā (24—​28)

15

• Antiohijā izceļas strīds par apgraizīšanu (1, 2)

• Jautājums tiek nodots izskatīšanai Jeruzālemē (3—​5)

• Sapulcējas vecākie un apustuļi (6—​21)

• Vadošās padomes vēstule (22—​29)

  • Norādījums atturēties no asinīm (28, 29)

• Vēstule uzmundrina draudzes (30—​35)

• Pāvila un Barnabas ceļi šķiras (36—​41)

16

• Pāvils izraugās par ceļabiedru Timoteju (1—​5)

• Pāvilu parādībā uzrunā maķedonietis (6—​10)

• Lidija kļūst par kristieti (11—​15)

• Pāvils un Sīla cietumā (16—​24)

• Cietuma uzraugs un viņa saime tiek kristīti (25—​34)

• Pāvils pieprasa oficiālu atvainošanos (35—​40)

17

• Pāvils un Sīla Tesalonikā (1—​9)

• Pāvils un Sīla Berojā (10—​15)

• Pāvils Atēnās (16—​22)

• Pāvila runa areopāgā (22—​34)

18

• Pāvils sludina Korintā (1—​17)

• Atgriešanās Sīrijas Antiohijā (18—​22)

• Pāvils dodas uz Galatiju un Frīģiju (23)

• Apolls saņem palīdzību (24—​28)

19

• Pāvils Efesā; daži tiek vēlreiz kristīti (1—​7)

• Pāvils māca (8—​10)

• Vēsts turpina izplatīties par spīti dēmonu ietekmei (11—​20)

• Nekārtības Efesā (21—​41)

20

• Pāvils Maķedonijā un Grieķijā (1—​6)

• Troādā tiek piecelts no nāves Eitihs (7—​12)

• No Troādas uz Milētu (13—​16)

• Pāvils tiekas ar Efesas draudzes vecākajiem (17—​38)

  • Mācīšana pa mājām (20)

  • ”Lielāka laime ir dot” (35)

21

• Ceļā uz Jeruzālemi (1—​14)

• Ierašanās Jeruzālemē (15—​19)

• Pāvils paklausa vecāko padomam (20—​26)

• Nekārtības templī; Pāvilu apcietina (27—​36)

• Pāvilam ļauj uzrunāt ļaudis (37—​40)

22

• Pāvila aizstāvības runa (1—​21)

• Pāvils izmanto Romas pilsoņa tiesības (22—​29)

• Sapulcējas sinedrijs (30)

23

• Pāvils uzrunā sinedriju (1—​10)

• Kungs stiprina Pāvilu (11)

• Jūdi slepeni plāno nogalināt Pāvilu (12—​22)

• Pāvilu pārved uz Cēzareju (23—​35)

24

• Apsūdzības pret Pāvilu (1—​9)

• Pāvils Fēliksa priekšā (10—​21)

• Pāvila lietu novilcina divus gadus (22—​27)

25

• Pāvils Fēsta priekšā (1—​12)

  • ”Es piesaucu imperatoru!” (11)

• Fēsts vēršas pie ķēniņa Agripas (13—​22)

• Pāvilu atved Agripas priekšā (23—​27)

26

• Agripa uzklausa Pāvila aizstāvības runu (1—​11)

• Pāvils stāsta, kā viņš kļuva par kristieti (12—​23)

• Fēsta un Agripas reakcija (24—​32)

27

• Pāvils ceļā uz Romu (1—​12)

• Kuģis iekļūst vētrā (13—​38)

• Kuģis avarē (39—​44)

28

• Maltas krastā (1—​6)

• Tiek izdziedināts Publija tēvs (7—​10)

• Uz Romu (11—​16)

• Pāvils Romā runā ar jūdiem (17—​29)

• Pāvils divus gadus drosmīgi sludina (30, 31)