Te Tokoni ʼa Te Kau ʼAselo Kia Koutou
ʼE FAKAMOʼONI e te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼe maʼuli moʼoni te kau ʼaselo. ʼE ina ʼui mai ko te kau ʼaselo ʼaia ʼe nātou kaugamālie ʼaupito. Ko te tagata kaugana ʼa Sehova ʼAtua ko Taniela, neʼe hā kia ia te ʼu meʼa ʼaē ʼi selo, pea neʼe ina tohi ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaia: “Ko te toko afe mo afe neʼe tauhi ki [te ʼAtua], pea ko te toko hogofulu afe tuʼa hogofulu afe neʼe tutuʼu ia muʼa ʼo tona ʼafioʼaga.”—Taniela 7:10.
Koutou fakatokagaʼi, ʼe mole gata ʼaki pe te fakahā mai e Taniela te kaugamālie ʼa te kau ʼaselo. Kae ʼe ina toe fakahā mai ʼe tauhi te kau ʼaselo ki te ʼAtua. ʼE ko tana ʼu kaugana. ʼO mulimuli ki te faʼahi ʼaia, neʼe hiva fēnei te tagata fai pesalemo: “Koutou tapuakiʼi ia Sehova, ia koutou ʼaē ko tana kau ʼaselo, ʼaē ʼe lahi ʼi te mālohi, ʼaē ʼe koutou fakahoko tona folafola, ʼo koutou fakalogo ki te leʼo ʼo tana folafola. Koutou tapuakiʼi ia Sehova, ia koutou ʼaē ko tana kautau, ia koutou ko tana ʼu minisi, ʼo koutou fai tona finegalo.”—Pesalemo 103:20, 21.
ʼE toe fakamahino mai e te Tohi-Tapu neʼe mole ʼuluaki maʼuli te kau ʼaselo ʼi te kele, ohage ko he ʼu tagata. Neʼe fakatupu e Sehova te kau ʼaselo ʼi selo ʼi muʼa ʼo tana fakatupu te kele. ʼI te temi ʼaē neʼe ‘fakatupu ai e te ʼAtua te kele, ko te ʼu foha fuli ʼo te ʼAtua neʼe nātou fakavikiviki kia te ia.’—Sopo 38:4-7.
Ko te kau ʼaselo ʼe ko he ʼu laumālie—ʼe nātou fakapulipuli, mo mālohi, pea mo popoto. ʼI te Tohi-Tapu, neʼe fakaliliu te kupu faka Hepeleo mal·ʼakhʹ pea mo te kupu faka Keleka agʹge·los ʼaki te kupu “ ʼaselo,” mokā talanoa ki he laumālie. ʼE teitei tuʼa 400 te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu kupu ʼaia ʼi te Tohi-Tapu. ʼE faka ʼuhiga te ʼu kupu ʼaia e lua ki he “tagata ʼave logo.”
Te ʼu Hahaʼi Neʼe Nātou Fetaulaki Mo Te Kau ʼAselo
ʼE mahino papau ia ko te kau ʼaselo ʼe nātou tala he ʼu logo. ʼE lagi koutou ʼiloʼi lelei te fakamatala ʼo te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te ʼaselo ko Kapeliele ʼaē neʼe hā kia Malia. Neʼe ina ʼui age kia ia, logope la neʼe kei taupoʼou, kae ʼe ina faʼeleʼi anai he tama pea ʼe tonu anai ke ina fakahigoaʼi ko Sesu. (Luka 1:26-33) Neʼe toe hā te tahi ʼaselo ki te ʼu tagata tauhi manu ʼaē neʼe nātou nonofo ʼi te gāueʼaga. Neʼe ina tala fēnei kia nātou: “Kua tupu maʼa koutou tokotou Fakamaʼuli, ʼe ko Kilisito te ʼAliki.” (Luka 2:8-11) ʼO toe feiā pe, neʼe ʼi ai te kau ʼaselo neʼe nātou fakahā te ʼu logo kia Akale, mo Apalahamo, pea mo ʼihi atu ʼi te Tohi-Tapu.—Senesi 16:7-12; 18:1-5, 10; 19:1-3; 32:24-30; Ekesote 3:1, 2; Kau Fakamāu 6:11-22; Luka 22:39-43; Hepeleo 13:2.
Koutou fakatokagaʼi, ko te ʼu logo fuli ʼaē neʼe foaki e te kau ʼaselo ʼave logo ʼaia, neʼe ʼalutahi mo te fakahoko ʼo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua, kae mole pipiki kiai te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te tagata. Neʼe hā te kau ʼaselo ʼi tonatou ʼuhiga kau fakafofoga ʼa te ʼAtua, ʼo mulimuli ki tona finegalo pea ki te temi ʼaē kua ina fakakatofa ki te faʼahi ʼaia. ʼE mole tonu ke fetapā te hahaʼi kia nātou.
ʼE Tonu Koa Ke Tou Kole Tokoni Ki Te Kau ʼAselo?
ʼE lelei koa hatatou fetapā ki te kau ʼaselo ʼi te ʼu temi ʼaē ʼe tou tau ai mo he ʼu faigataʼaʼia? Kapau koia ʼaia, pea ʼe lagi tou fia ʼiloʼi lelei anai te higoa ʼo he ʼaselo ke feala hana tokoni mai kia tatou. Koia, ʼe ʼi ai te ʼu tohi ʼe fakatau pea ʼe tuʼu ai te lisi ʼe ʼui ʼe ko te ʼu higoa ʼo te kau ʼaselo ʼe tokolahi, ʼaki tanatou ʼu tuʼulaga, mo tanatou ʼu higoa faka tuʼulaga, pea mo tanatou ʼu gāue. ʼI te tahi tohi, ʼe tuʼu ai te meʼa ʼaē ʼe higoaʼi ko te “ ʼu ʼuluaki ʼaselo e hogofulu,” te “kau ʼaselo ʼaē ʼe ʼiloa ʼi te Potu Hihifo ʼo te malamanei.” ʼE hilifaki ki te lisi ʼaia, te ʼu tokoni ʼe ʼui ai ke koutou pupunu ʼokotou mata, mo koutou puʼaki liuliuga te higoa ʼo te ʼaselo, mo koutou mānava māmālie, pea “mo koutou teuteuʼi tokotou loto ke feala hakotou felogoi mo nātou.”
Kae ʼi te Tohi-Tapu ʼe tou maʼu te ʼu higoa pe e lua ʼo te ʼu ʼaselo agatonu ʼa te ʼAtua, ʼe ko Mikaele pea mo Kapeliele. (Taniela 12:1; Luka 1:26) Neʼe lagi fakahā mai te ʼu higoa ʼaia ke tou ʼiloʼi ai ko te kau ʼaselo takitokotahi ʼe ko he ʼu laumālie ʼe nātou kehekehe pea ʼe ʼi ai tonatou higoa takitahi, kae ʼe mole ʼui pe ʼe ko he ʼu mālohi.
ʼE lelei hatatou fakatokagaʼi, ko ʼihi ʼaselo neʼe mole nātou fia fakahā age tonatou higoa ki te hahaʼi. ʼI te kole ʼa Sakopo ki te ʼaselo ke ina fakahā age tona higoa, neʼe fakafisi ki te faʼahi ʼaia. (Senesi 32:29) ʼI te fia ʼiloʼi e Sosue te higoa ʼo te ʼaselo, neʼe fakahā age pe e te ʼaselo ko ia ko te “tama ʼaliki ʼo te kautau ʼa Sehova.” (Sosue 5:14) ʼI te kole ʼa te ʼu mātuʼa ʼo Samisoni te higoa ʼo te tahi ʼaselo, neʼe ina ʼui fēnei: “He koʼe koa ʼe koulua fia ʼiloʼi toku higoa, kae ʼe ko he higoa fakatalakitupua?” (Kau Fakamāu 13:17, 18) ʼI te mole fakahā mai e te Tohi-Tapu he lisi ʼo te ʼu higoa ʼa te kau ʼaselo, ʼe ina tāʼofi ai tatou ke ʼaua naʼa tou faka maʼuhigaʼi fau te kau ʼaselo pea ke ʼaua naʼa tou tauhi kia nātou. Ohage ko te meʼa ʼaē ka tou vakaʼi anai, ʼe toe akoʼi mai e te Tohi-Tapu ke mole tou fetapā kia nātou.
Tou Fetapā Ki Te ʼAtua
ʼE ʼui mai e te Tohi-Tapu ʼe tonu kia tatou fuli ke tou ʼiloʼi te ʼu potu fakalaumālie. Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Ko te Tohi-Tapu katoa ʼe haʼu mai te ʼAtua pea ʼe ʼaoga moʼo akoʼi . . . ke maʼu katoa e te tagata ʼa te ʼAtua te ʼu kalitate ʼaē ʼe ʼaoga ki te gāue lelei fuli pe.” (2 Timoteo 3:16, 17) Kanapaula neʼe loto e te ʼAtua ke tou ʼiloʼi te higoa ʼa te ʼatu kau ʼaselo, kanaʼauala neʼe ina fakahā mai ʼi tana Folafola, te Tohi-Tapu. Pea kanapaula neʼe loto e te ʼAtua ke ina akoʼi mai kia tatou te meʼa ʼaē ʼe tonu ke tou fai ke feala ai hatatou felogoi mo te kau ʼaselo pea mo tou faikole kia nātou, kanaʼauala neʼe ina foaki mai he ʼu tokoni ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia.
Kae neʼe akoʼi fēnei mai e Sesu Kilisito: “Ka ke faikole, hū ki tou kogafale, pea ʼi tau ʼosi fakamaʼu te matapā, faikole ki tau Tāmai ʼaē ʼe ʼi te lilo . . . Koia ʼe tonu ke koutou faikole fēnei: ‘Ko tamatou Tāmai ʼe ʼi selo, ke tāpuhā tou huafa.’ ” (Mateo 6:6, 9) Koʼeni te manatu ʼa te Tohi-Tapu: ʼE mole tonu ke tou fetapā ki te kau ʼaselo pea mo tou faikole kia nātou, kae ʼe tonu ke tou faikole kia ia ʼaē neʼe ina fakatupu te kau ʼaselo, ia te ʼAtua totonu. Ko tona huafa ʼe mole ko he misitelio, pea ʼe mole ʼaoga ki he tahi ke sio ki he meʼa ke ina ʼiloʼi ai tona huafa. Logope la ko ʼihi neʼe nātou faiga ke nātou pulihi te huafa ʼo te ʼAtua, kae ʼe hā tuʼa 7 000 ʼi te Tohi-Tapu. Ohage la, neʼe hiva fēnei e te tagata fai pesalemo ʼo ʼuhiga mo te Tāmai ʼaē ʼe ʼi selo: “Ko koe, ko tou huafa ko Sehova, ko koe tokotahi pe, te Māʼoluga ʼAupito ʼi te kele katoa.”—Pesalemo 83:18.
ʼE mole maʼumaʼua fau ia Sehova ke mole feala hana fagono mai kia tatou mokā tou faikole fakalelei kia te ia. ʼE fakapapau fēnei mai e te Tohi-Tapu: “ ʼO ʼuhiga mo Sehova, ko tona ʼu mata ʼe feʼaluʼaki ʼi te kele katoa, ke ina fakahā tona mālohi kia nātou ʼaē ʼe katoa tonatou loto kia te ia.”—2 Fakamatala 16:9.
Te Kau ʼAselo Pea Mo Te ʼu Aga ʼAē ʼe Tonu Ke Fai
ʼO mole hage ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe tautau ʼui e te ʼu tala logo pea mo te ʼu nusipepa, ʼe mole fakamāuʼi e te kau ʼaselo te hahaʼi. ʼE moʼoni te faʼahi ʼaia, koteʼuhi ʼe mole fakagafua ki te kau ʼaselo ke nātou fakamāu te hahaʼi. Ko Sehova ʼe ko “te Tuʼi Fakamāu ʼo te hahaʼi fuli,” kae “neʼe ina tuku ki te ʼAlo [ia Sesu Kilisito] te fakamāu katoa.” (Hepeleo 12:23; Soane 5:22) Kae ʼe mole tonu leva ke tou manatu ʼe mole tokaga te kau ʼaselo ki totatou maʼuli. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “ ʼE ʼi ai te fiafia ʼi te kau ʼaselo ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo he tagata agahala e tahi ʼe fakahemala.”—Luka 15:10.
Kae ko te kau ʼaselo ʼe mole nātou sioʼi pe tatou. ʼI te temi muʼa, neʼe nātou fakahoko te tautea ʼo te ʼu fakamāu ʼa te ʼAtua. Ohage la, neʼe fakaʼaogaʼi e te ʼAtua te kau ʼaselo moʼo fakafeagai ki te kau Esipito. ʼE ʼui ia Pesalemo 78:49, “neʼe ina fakahoko kia nātou tona ʼita lahi, te hāūhāū, mo te tūʼa pea mo te mataku, pea ko te ʼu ʼaselo fakafofoga neʼe nātou fakahoko te malaʼia ʼaia.” ʼE toe fakamatala e te Tohi-Tapu, ʼi te po pe e tahi, neʼe fakaʼauha e te ʼaselo e tahi te kau tagata solia Asilia e toko 185 000.—2 Hau 19:35.
ʼO toe feiā pe, ʼi te temi ka haʼu, ʼe fakaʼauha anai e te kau ʼaselo ia nātou ʼaē ʼe nātou gaohi koviʼi te hahaʼi, pea mo fakafisi ke nātou mulimuli ki te ʼu lekula faitotonu ʼa te ʼAtua. ʼE haʼu anai ia Sesu “mo tana kau ʼaselo mālohi, ʼi he afi ulo, ʼo ina fakahoko anai te lagavaka kia nātou ʼaē ʼe mole nātou ʼiloʼi te ʼAtua, pea mo nātou ʼaē ʼe mole fakalogo ki te logo lelei.”—2 Tesalonika 1:7, 8.
Koia ʼe fakahā e te Tohi-Tapu ʼe fai tuʼumaʼu e te kau ʼaselo faitotonu ʼa te ʼAtua tona finegalo, ʼo nātou fakahā tana ʼu fakatotonu pea mo nātou lagolago ki tana ʼu lekula faitotonu. Koia, kapau ʼe tou loto ke tokoni mai kia tatou te kau ʼaselo ʼa te ʼAtua, pea ʼe tonu ke tou ʼiloʼi pe koteā te finegalo ʼa te ʼAtua pea mo tou faiga fakamalotoloto ke tou fai tona finegalo.
Te Kau ʼAselo Tauhi
ʼE tokakaga koa te kau ʼaselo ki te hahaʼi pea ʼe nātou puipui koa nātou? Neʼe fehuʼi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Ko nātou fuli [te kau ʼaselo] ʼe mole koa la ko he ʼu laumālie ʼe nātou tauhi te hahaʼi, neʼe fekauʼi ke nātou tauhi ia nātou ʼaē ka nātou maʼu te maʼuli?” (Hepeleo 1:14) Koia, ʼe feala ke tou tali ei ki te fehuʼi ʼa Paulo.
ʼUhi ko tanatou fakafisi ʼaē ke nātou tulolo ʼi muʼa ʼo te fakatātā aulo ʼaē neʼe fakatuʼu e te Hau ʼo Papiloni ko Nepukanesa, ko te kau Hepeleo e toko tolu ko Satalake, mo Mesake, pea mo Apeteneko neʼe lī nātou ki te gutuʼumu kakaha. Kae neʼe mole vela te ʼu kaugana agatonu ʼaia ʼa te ʼAtua. ʼI te fakasiosio ʼa te hau ki te loto gutuʼumu, neʼe sio ia “ki te ʼu tagata e toko fā,” pea neʼe ina ʼui ko te “agaaga ʼo te fā tagata [neʼe] hage ia ko he foha ʼo te ʼu ʼatua.” (Taniela 3:25) Hili kiai ni ʼu taʼu, neʼe lī ia Taniela ki te luo ʼo te ʼu laione ʼuhi ko tana nofo agatonu. Neʼe toe hāofaki mo ia pea neʼe mole hoko he meʼa kovi kia ia, pea neʼe ina ʼui fēnei: “Ko toku ʼAtua neʼe ina fekauʼi mai tana ʼaselo pea neʼe ina māpunuʼi te gutu ʼa te ʼu laione.”—Taniela 6:22.
ʼI te fakatuʼu ʼo te kokelekasio ʼa te kau tisipulo ʼa Kilisito ʼi te ʼuluaki sēkulō ʼo totatou temi, neʼe toe hā te kau ʼaselo, ʼo nātou faka ʼāteainaʼi te kau ʼapositolo ʼaē neʼe pilisoniʼi. (Gāue 5:17-24; 12:6-12) Pea ʼi te temi ʼaē neʼe meihiʼi pe ke mate ai ia Paulo ʼi te tai, neʼe fakapapau age kia ia e te ʼaselo, ʼe fakaaʼu haohaoa anai ki Loma.—Gāue 27:13-24.
Ko te kau kaugana ʼa Sehova ʼAtua ʼo te temi ʼaenī ʼe nātou ʼiloʼi papau ʼe ʼi ai moʼoni te ʼu kautau ʼaselo fakapulipuli ʼa te ʼAtua, pea ʼe feala ke nātou puipui nātou ohage ko tanatou fai kia Eliseo pea mo tana tagata kaugana. (2 Hau 6:15-17) Ei, “ko te ʼaselo ʼa Sehova ʼe nofo faka ʼapitaki ʼo ʼatakai ia nātou ʼaē ʼe manavasiʼi kia te ia, pea ʼe ina hāofaki nātou.”—Pesalemo 34:7; 91:11.
Te Logo ʼAē ʼe Fakahā e Te Kau ʼAselo
Logope la ʼe tokaga te kau ʼaselo kia nātou ʼaē ʼe nātou tauhi kia Sehova ʼAtua, kae ʼe nātou toe faiga foki ke ʼiloʼi e te hahaʼi te ʼAtua pea mo tana ʼu fakatuʼutuʼu. Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Soane: “Neʼe ʼau sio ki te tahi ʼaselo ʼe lele ʼi te lotomalie ʼo te lagi, pea neʼe ʼi ai tana logo lelei ʼe heʼegata ke ina kalagaʼi ohage he evaselio kia nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kele, pea mo te puleʼaga kehekehe, te telepi kehekehe, te lea kehekehe pea mo te hahaʼi kehekehe, ʼo ina ʼui leʼo mālohi: ‘Koutou manavasiʼi ki te ʼAtua pea mo koutou faka kolōlia kia te ia.’ ”—Fakahā 14:6, 7.
ʼE koutou fia ʼiloʼi koa pe koteā te “logo lelei . . . heʼegata” ʼaia? Kapau koia, pea koutou kole ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. ʼE nātou fiafia anai ʼi te fakahā atu kia koutou te logo ʼaia.
[Paki ʼo te pasina 7]
Ko te ʼaselo ʼi te lotomalie ʼo te lagi ʼe ina tala te logo lelei ʼe heʼegata. ʼE koutou fia ʼiloʼi koa pe koteā te logo lelei ʼaia?