“ ʼE Gigila Anai Te Kau Agatonu Ohagē Ko Te Gigila ʼo Te Laʼā”

“ ʼI te temi ʼaia, ʼe gigila anai te kau agatonu ohagē ko te gigila ʼo te laʼā, ʼi te puleʼaga ʼo tanatou Tamai.”—MAT. 13:43.

1. Neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu ia te ʼu lea fakatātā moʼo fakamahino ia te ʼu faʼahi kehekehe fea ʼo te Puleʼaga?

NEʼE fakaʼaogaʼi e Sesu Kilisito te ʼu tuʼuga lea fakatātā, moʼo fakamahino te ʼu faʼahi kehekehe ʼo te Puleʼaga. “Neʼe tala . . . pē e Sesu te ʼu meʼa ʼaia ki te hahaʼi ʼaki te ʼu lea fakatātā. ʼIo, neʼe mole palalau age kiā nātou kae mole ʼi ai hana lea fakatātā.” (Mat. 13:34) ʼI tana ʼu lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te tūtū ʼo te pulapula ʼo te ʼu moʼoni ʼo te Puleʼaga, neʼe fakahā lelei e Sesu ia te maʼuhiga ʼo te agaaga ʼo te loto ʼo he tahi moʼo tali ia te logo, ʼo fēia mo te ʼaoga ʼa Sehova ke ina fakatuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie. (Mko. 4:3-9, 26-29) Neʼe toe fai e Sesu te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te tuputupu makehe ʼo te ʼu lelei ʼo te Puleʼaga ʼi te kele, logolā ʼe mole tokagaʼi tuʼumaʼu ia te tuputupu ʼaia ʼi tona kamata. (Mat. 13:31-33) Pea neʼe ina fakahā ʼe mole ko te hahaʼi fuli ʼaē ʼe natou tali ia te logo ʼo te Puleʼaga ʼaē kā tāu mo nātou ia te Puleʼaga ʼaia.—Mat. 13:47-50.a

2. ʼI te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fulumeto pea mo te vao kovi, koteā ʼaē ʼe ina fakatā ia te pulapula lelei?

² Kae ʼi te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu ʼe ʼi ai te tahi lea fakatātā ʼe talanoa tāfito ai ʼo ʼuhiga mo te tānaki ʼo nātou ʼaē kā kaugā hau anai mo Sesu ʼi tona Puleʼaga. ʼE fakahigoaʼi māhani ia te lea fakatātā ʼaia ko te lea fakatātā ʼo te fulumeto pea mo te vao kovi pea ʼe fakamatala iā Mateo kāpite 13. Logolā ʼi te tahi lea fakatātā, ʼe ʼui mai e Sesu ko te pulapula ʼaē ʼe tō ʼe ko “te folafola ʼo te puleʼaga,” kae ʼi te lea fakatātā ʼaenī, ʼe ina ʼui mai ko te pulapula lelei ʼe ina fakatā te tahi age meʼa: Ko “te ʼu foha ʼo te puleʼaga.” (Mat. 13:19, 38) Ko nātou ʼaia ʼe mole ko te ʼu hahaʼi fakalogo ʼo te Puleʼaga, kae ko “te ʼu foha,” peʼe ko te kau maʼu tofiʼa ʼo te Puleʼaga.—Loma 8:14-17; lau ia Kalate 4:6, 7.

Te Lea Fakatātā ʼo Te Fulumeto Pea Mo Te Vao Kovi

3. Kotou fakamahino ia te fihifihia ʼaē ʼe hoko ki te tagata ʼi te lea fakatātā pea koteā ʼaē ʼe ina fai moʼo fakatokatoka ia te fihifihia ʼaia.

³ Koʼenī ia te lea fakatātā ʼaia: “Ko te puleʼaga ʼo selō kua liliu ʼo tatau mo he tagata neʼe ina tūtū ia he pulapula lelei ʼi tana gāueʼaga. Pea ʼi te lolotoga ʼo te māʼumoea ʼa te kau tagata, neʼe haʼu tona fili ʼo toe tūtū kiai mo te vao kovi, ʼi te lotolotoiga ʼo te fulumeto, pea ʼalu ia. Pea ʼi te homo ake ʼo te kauʼi fulumeto ʼo fua, neʼe toe hā ake ai mo te vao kovi. Pea neʼe fakaovi age ai te kau kaugana ʼo te pule ʼo te ʼapi ʼo ʼui maʼa nātou kiā te ia: ‘ ʼAliki, neʼe mole koa lā ke tūtū he pulapula lelei ʼi tau gāueʼaga? He koʼē ia ʼe toe homo ake ai mo te vao kovi?’ Neʼe ʼui māʼana kiā nātou: ‘Ko he fili, ko he tagata, neʼe ina fai te meʼa ʼaia.’ Neʼe ʼui maʼa nātou kiā te ia: ‘ ʼE ke loto ke matou ʼolo ʼo tae?’ Neʼe ʼui māʼana: ‘Kailoa, naʼa kotou taʼaki ai mo te fulumeto, ʼi takotou tae te vao kovi. Kotou tuku ia nāua ke tutupu fakatahi ʼo kaku ki te tānaki ʼo te taʼukai; pea ʼi te temi ʼo te tānaki ʼo te taʼukai ʼe au ʼui age anai ki te kau tānaki taʼukai: Kotou tānaki muʼa te vao kovi ʼo haʼihaʼi fakafuhiga ke tutu, pea ke kotou tānaki age te fulumeto ki toku fale koloa.’ ”—Mat. 13:24-30.

4. (a) Ko ai te tagata ʼi te lea fakatātā? (b) Ko te temi fea pea neʼe kamata feafeaʼi e Sesu ia te tūtū ʼo te pulapula ʼaia?

⁴ Ko ai te tagata ʼaē neʼe ina tūtū ia te pulapula lelei ʼi tana gāueʼaga? ʼE tali e Sesu ki muli age, ʼi tana fakamahino fēnei ki tana ʼu tisipulo: “Ko ia ʼaē ʼe ina tūtū te pulapula lelei, ʼe ko te Foha ʼo te tagata.” (Mat. 13:37) Ko Sesu, te “Foha ʼo te tagata,” neʼe ina teuteuʼi ia te gāueʼaga ke tō ai te pulapula lolotoga te ʼu taʼu e tolu vaelua ʼo tana minisitelio ʼi te kele. (Mat. 8:20; 25:31; 26:64) Talu mai te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe ina kamata tūtū ai te pulapula lelei—“te ʼu foha ʼo te puleʼaga.” ʼE mahino ia, neʼe hoko te tūtū ʼaia ʼi te temi ʼaē neʼe kamata foaki ai e Sesu, ʼi tona ʼuhiga fakafofoga ʼo Sehova, ia te laumālie māʼoniʼoni ki te ʼu tisipulo, ʼo ina fakanofo ai nātou ko he ʼu foha ʼa te ʼAtua.b (Gāue 2:33) Ko te pulapula lelei neʼe tuputupu ʼo liliu ko he ʼu fulumeto kua matuʼa. Koia ko te fakatuʼutuʼu ʼo te tūtū ʼo te pulapula lelei neʼe ko te fakatahi ki muli age ke kātoa te kaugamālie ʼo nātou kā liliu anai ko te kau maʼu tofiʼa pea mo kaugā hau mo Sesu ʼi tona Puleʼaga.

5. ʼI te lea fakatātā, ko ai te fili, pea ko ai ʼaē ʼe natou fakatā ia te vao kovi?

⁵ Ko ai ia te fili, pea ko ai te vao kovi? ʼE ʼui mai e Sesu ko te fili ʼe “ko te Tēvolo.” Ko te vao kovi ʼe “ko te ʼu foha ʼo te agakovi.” (Mat. 13:25, 38, 39) ʼI te talanoa ʼa Sesu ki te vao kovi, neʼe lagi manatu ki te sisania. Ko te ʼakau kona ʼaia ʼe hagē tona agaaga ko te fulumeto ʼi tana kamata homo ake ʼi muʼa ʼo tana liliu ʼo matuʼa. ʼE ko he fakatā lelei ʼaia ʼo te kau Kilisitiano loi, ʼaē ʼe natou ʼui ko he ʼu foha nātou ʼo te Puleʼaga kae mole natou maʼu ia te ʼu fua ʼaē ʼe lelei! Ko te kau Kilisitiano mālualoi ʼaia ʼaē ʼe natou ʼui ʼe natou tui kiā Kilisito, ʼi tona fakahagatonu, ʼe natou kau ʼi te “hako” ʼa Satana te Tēvolo.—Sen. 3:15.

6. Ko te temi fea ʼaē neʼe kamata hā ai te vao kovi, pea ʼaki te temi, neʼe “māʼumoea” feafeaʼi te ʼu tagata?

⁶ Ko te temi fea ʼaē neʼe hā ai te kau Kilisitiano ʼaia ʼe natou hagē ko te vao kovi? ʼE ʼui fēnei e Sesu: “ ʼI te lolotoga ʼo te māʼumoea ʼa te kau tagata.” (Mat. 13:25) Neʼe ko te temi fea ʼaia? ʼE maʼu te tali ʼi te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e te ʼapositolo ko Paulo ki te ʼu tagata ʼāfea ʼo Efesi, ʼo ina ʼui fēnei: “ ʼE au ʼiloʼi ʼi taku ʼosi mavae, ʼe fehūfi mai anai kiā koutou te ʼu lupo pule fakamālohi ʼe mole natou gaohi fakaleleiʼi anai te faga ovi, pea ʼi te lotolotoiga ʼo koutou ʼe mafuta ake anai te ʼu tagata ʼe natou palalau ki te ʼu meʼa pikopiko, koteʼuhi ke natou toho te kau tisipulo ke mulimuli iā nātou.” (Gāue 20:29, 30) Neʼe hoko atu tana fakatokaga ki te ʼu tagata ʼāfea ʼaia ke natou nonofo ʼalaʼala ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI te ʼosi momoe ʼa te ʼu ʼapositolo ʼi te mate, ʼaē neʼe ko nātou ʼaia ʼaē neʼe natou “tāʼofi” ia te ʼapositasia, tokolahi te kau Kilisitiano neʼe natou māʼumoea ʼi te faʼahi fakalaumālie. (Lau ia 2 Tesalonika 2:3, 6-8.) Ko te temi ʼaia neʼe kamata ai ia te ʼapositasia lahi.

7. Neʼe liliu koa he ʼu fulumeto ko he vao kovi? Kotou fakamahino.

⁷ Neʼe mole ʼui e Sesu ʼe liliu anai ia te fulumeto ko he vao kovi, kae neʼe tūtū ia te vao kovi ʼi te lotolotoiga ʼo te fulumeto. Koia ko te lea fakatātā ʼaia ʼe mole ina fakatā he kau Kilisitiano moʼoni ʼe natou mavae ʼi te moʼoni. Kae ʼe fakaʼuhiga ki te faiga mālohi ʼa Satana ke ina ʼulihi ia te kōkelekāsio Fakakilisitiano, ʼaki tana fakahū ki loto he ʼu hahaʼi agakovi. ʼI te temi ʼo te ʼapositolo fakamuli ko Soane, ʼaē neʼe kua matuʼa, neʼe hā lelei ia te ʼapositasia ʼaia.—2 Pet. 2:1-3; 1 Soa. 2:18.

“Kotou Tuku Ia Nāua Ke Tutupu Fakatahi ʼo Kaku Ki Te Tānaki ʼo Te Taʼukai”

8, 9. (a) He koʼē neʼe mahino ki te hahaʼi ʼaē neʼe fakalogo kiā Sesu ia te ʼu fakatotonu ʼaē neʼe fai e te Pule? (b) ʼI te hoko ʼo te lea fakatātā, neʼe feafeaʼi te tutupu fakatahi ʼa te fulumeto pea mo te vao kovi?

⁸ Ko te ʼu kaugana ʼa te Tagata Pule ʼe natou fakahā age kiā ia ia te fihifihia pea mo natou fehuʼi age fēnei: “ ʼE ke loto ke matou ʼolo ʼo tae [te vao kovi]?” (Mat. 13:27, 28) ʼE mata fakapunamaʼuli ia te tali ʼaē ʼe ina fai. ʼE ina ʼui age kiā nātou ke natou tuku ia te fulumeto pea mo te vao kovi ke nā tutupu fakatahi ʼo kaku ki te temi ʼo te tānaki ʼo te taʼukai. Neʼe mahino te ʼu tisipulo ʼa Sesu ki te fakatotonu ʼaia. ʼE lagi natou ʼiloʼi te faigataʼa ʼo te fakakehekeheʼi ʼo te fulumeto mai te vao kovi. Ko nātou ʼaē ʼe natou mālama ki te gāue kele ʼe natou toe ʼiloʼi, ʼi te agamāhani, ko te ʼu aka ʼo te sisania ʼe natou efihia mo te ʼu aka ʼa te fulumeto.c Koia lā ʼaē ʼe mole mata faikehe kiā nātou ia te fakatotonu ʼa te Pule ke natou fakatalitali!

⁹ ʼO toe fēia pē, ʼaki te ʼu sēkulō, ko te ʼu magaʼi lotu kehekehe ʼo te Keletiate neʼe natou fakatupu lahi ia he vao kovi—ʼuluaki ʼi te ʼu lotu Katolika pea mo Orthodoxe, pea ki muli age ʼi te ʼu tuʼuga kūtuga Polotesitā ʼaē neʼe fakatuʼu. Pea ʼi te temi pē ʼaia neʼe toe tūtū ai mo te ʼu pulapula ʼo te fulumeto ʼi te mālamanei kae mole lahi. ʼI te lea fakatātā, ko te pule neʼe ina fakatalitali ʼi he temi fualoa ke tutupu ai te fulumeto pea mo te vao kovi, ʼo aʼu ki te hoko mai ʼo te temi nounou ke tānaki ai te taʼukai.

Te Temi Taʼukai Kua Fualoa Te Fakatalitali Kiai

10, 11. (a) Ko ʼāfea ia te temi ʼaē ʼe tānaki ai te taʼukai? (b) ʼE tānaki feafeaʼi ia te fulumeto fakatātā ki te fale koloa ʼa Sehova?

¹⁰ ʼE ʼui fēnei mai kiā tātou e Sesu: “Ko te taʼukai, ko te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo he ʼu faʼahiga meʼa, pea ko te kau tānaki taʼukai, ko te kau ʼāselo.” (Mat. 13:39) Lolotoga te ʼu ʼaho fakaʼosi ʼo te tuʼu agakovi ʼaenī, ʼe hoko ai te vaevae, ko te tānaki ʼo te ʼu foha ʼo te Puleʼaga pea mo tuku kehe nātou mai te hahaʼi ʼaē ʼe natou hagē ko te vao kovi. ʼO ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼe ʼui fēnei mai kiā tātou e te ʼapositolo ko Petelo: “Ko te temi ʼaenī ʼaē kua fakakatofa, ʼaē ʼe fai ai te fakamāu ʼo kamata mai te ʼapi ʼo te ʼAtua. Koia kapau ʼe kamata iā tātou, pea ʼe koteā anai te fakaʼosi ʼo nātou ʼaē ʼe mole natou fakalogo ki te logo lelei ʼa te ʼAtua?”—1 Pet. 4:17.

¹¹ ʼO mole fualoa ʼi te kua ʼosi kamata ʼo te ʼu ʼaho fakaʼosi, peʼe ko “te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo he ʼu faʼahiga meʼa,” neʼe kamata ia te fakamāu ʼo nātou ʼaē neʼe natou lau ko he ʼu Kilisitiano moʼoni, pe neʼe ko ‘te ʼu foha moʼoni ʼo te puleʼaga’ pe neʼe ko “te ʼu foha ʼo te agakovi.” Neʼe tonu “muʼa” ke tō ia Papiloni Lahi, “pea” neʼe tānaki fakatahi ai ia te ʼu foha ʼo te Puleʼaga ʼi te kamata ʼo te taʼukai. (Mat. 13:30) Kae iā ʼaho nei, ʼe tānaki feafeaʼi ia te fulumeto fakatātā ki te fale koloa ʼa Sehova? Ko nātou ʼaia neʼe tānaki, pe neʼe ʼaumai nātou ki te kōkelekāsio Fakakilisitiano ʼaē kua toe fakatuʼu, ʼo natou maʼu ai ia te ʼofa pea mo te puipui ʼa te ʼAtua, pe kua foaki age kiā nātou ia tonatou fakapale ʼi selō.

12. ʼE feafeaʼi te loaloaga ʼo te temi ʼaē ʼe hoko atu ai te tānaki ʼo te taʼukai?

¹² ʼE feafeaʼi te loaloaga ʼo te fai fakamāu? Neʼe talanoa Sesu ki te taʼukai ʼo ina ʼui ʼe ko he “temi,” ʼe hoko atu lolotoga he temi. (Fakh. 14:15, 16) Ko te fakamāu ʼo te kau fakanofo takitokotahi ʼe hoko atu ʼi te temi ʼo te fakaʼosi. ʼE hoko atu pē anai ʼo aʼu ki tonatou fakaʼiloga fakaʼosi.—Fakh. 7:1-4.

13. Ko te ʼu faʼahi fea ʼaē ʼe fakatupu tūkia ai te vao kovi, pea ʼe feafeaʼi tanatou manuki ki te lao?

¹³ Ko ai ʼaē kā tānaki anai mai te Puleʼaga pea ʼe feafeaʼi tanatou fakatupu tūkia pea mo natou manuki ki te lao? (Mat. 13:41) Ko te kau takitaki lotu ʼo te Keletiate, ʼaē ʼe natou hagē ko te vao kovi, neʼe natou kākāʼi ia te ʼu toko lauʼi miliona hahaʼi lolotoga ni ʼu sēkulō. Neʼe natou fai ia te faʼahi ʼaia ʼaki te ʼu akonaki ʼe natou fakalainoaʼi ia te ʼAtua, ko “te ʼu meʼa . . . ʼaē ʼe fakatupu tūkia,” ohagē ko te akonaki ʼo te tautea ʼo heʼegata ʼi he ʼifeli kakaha pea mo te akonaki ʼo te Tahitolu, ʼaē ʼe fakatupu maveuveu pea ʼe ko he misitelio. Tokolahi te kau takitaki lotu neʼe natou tuku ia he faʼifaʼitaki kovi ki tanatou ʼu ovi, ʼaki tanatou fakakaumeʼa mo te mālama ʼaenī pea ʼi ʼihi ʼaluʼaga, ʼaki tanatou aga heʼeʼaoga lahi. (Sake 4:4) Tahi ʼaē meʼa, kua lahi te tali ʼa te Keletiate ia te aga heʼeʼaoga ʼa tana hahaʼi. (Lau ia Suta 4.) Logolā ia te ʼu faʼahi fuli ʼaia, kae ʼe natou haga fakahāhā ʼi tuʼa tanatou pipiki ki te ʼAtua pea mo he aga fakalotu. ʼI meʼa fakafiafia ki te ʼu foha ʼo te Puleʼaga hanatou mavae mai te hahaʼi ʼaia ʼe fakatatau ki te vao kovi pea mo natou liʼaki te ʼu akonaki hala ʼaē ʼe fakatupu tūkia.

14. ʼE feafeaʼi ia te tagi pea mo te makiki nifo ʼa te hahaʼi ʼaē ʼe natou hagē ko te vao kovi?

¹⁴ ʼE feafeaʼi ia te tagi pea mo te makiki nifo ʼa te hahaʼi ʼaē ʼe natou hagē ko te vao kovi? (Mat. 13:42) Ko “te ʼu foha ʼo te agakovi” ʼe natou hoha heʼe ko “te ʼu foha ʼo te puleʼaga” neʼe natou fakahāhā ia te ʼaluʼaga fakalaumālie kovi ʼa te ʼu hahaʼi ʼaia ʼe hagē ko te vao kovi. ʼE natou toe fetāgihi foki ʼi te kua veliveli ʼo te lagolago ʼa te hahaʼi fakalogo ki tanatou lotu, pea mo tanatou mole kei lava pule ki te ʼu hahaʼi.—Lau ia Isaia 65:13, 14.

15. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te tutu ʼo te vao kovi ʼi te afi?

¹⁵ Koteā te fakaʼuhiga ʼo te tānaki ʼo te vao kovi pea mo tutu ʼi te afi? (Mat. 13:40) ʼE fakaʼuhiga ia te faʼahi ʼaia ki te ikuʼaga fakaʼosi ʼo te vao kovi. ʼI hona ʼaluʼaga fakatā, ko te lī ʼo nātou ki te gutuʼumu kakaha, ʼe fakahā ai ʼe fakaʼauha anai nātou ʼo talu ai. (Fakh. 20:14; 21:8) Ko te kau Kilisitiano loi, te hahaʼi kākā, ʼe fakaʼauha anai nātou lolotoga ia “te mamahi lahi.”—Mat. 24:21.

ʼE Natou “Gigila Anai . . . Ohagē Ko Te Gigila ʼo Te Laʼā”

16, 17. Koteā ʼaē neʼe fakakikite e Malakia ʼo ʼuhiga mo te fale lotu ʼa te ʼAtua, pea neʼe kamata hoko feafeaʼi ia te faʼahi ʼaia?

¹⁶ ʼE ko te temi fea ʼaē neʼe “gigila [ai] . . . ohagē ko te gigila ʼo te laʼā” ia te hahaʼi ʼaē ʼe hagē ko te fulumeto? (Mat. 13:43) ʼO ʼuhiga mo te fakamaʼa ʼo te fale lotu ʼa te ʼAtua, neʼe fakakikite fēnei e Malakia: “ ‘Fokifā pē, ʼe haʼu anai ki Tona fale lotu te ʼAliki moʼoni ʼaē ʼe kotou kumi, pea mo te tagata ʼave logo ʼo te fuakava, ʼaē ʼe kotou fiafia ai. Koʼenī, ʼe haʼu moʼoni anai,’ ko te ʼui ʼaia ʼa Sehova ʼo te ʼatu kautau. ‘Kae ko ai anai kā ina kātakiʼi te ʼaho ʼo tana haʼele mai, pea ko ai anai ʼe tuʼu mokā hā mai anai ia ia? Heʼe hagē anai ko te afi ʼo te tagata fakamaʼa ukamea pea mo te sota ʼa te kau fai fō. Pea ʼe tonu anai ke heka ohagē ko he tagata ʼe ina fakamaʼa pea mo fakaʼātea te siliva, pea ʼe tonu anai ke ina fakamaʼa te ʼu foha ʼo Levi; pea ʼe tonu anai ke ina fakamaʼa ia nātou ohagē ko te ʼaulo pea mo te siliva, pea ʼe mahino papau ia, ʼe natou liliu anai maʼa Sehova ko he hahaʼi ʼe natou momoli he mōlaga ʼaki te faitotonu.’ ”—Mala. 3:1-3.

¹⁷ ʼI totatou temi, neʼe kamata hoko ia te lea fakapolofetā ʼaia ʼi te taʼu 1918, ʼi te sivisivi ʼaē e Sehova pea mo “te tagata ʼave logo ʼo te fuakava,” ia Sesu Kilisito ia te fale lotu fakalaumālie. ʼE ʼui mai e Malakia te meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te kua ʼosi ʼo te sivisivi ʼaia, ʼo ina ʼui fēnei: “ ʼE mahino papau ia, ʼe kotou toe sisio anai ki te kehekehe ʼo te tagata faitotonu pea mo te tagata agakovi, te kehekehe ʼo te tagata ʼaē ʼe kaugana ki te ʼAtua pea mo te tagata ʼaē ʼe mole kaugana kiā te ia.” (Mala. 3:18) Ko te tuputupu ʼo te gāue ʼa te kau Kilisitiano moʼoni ʼaē neʼe natou toe maʼu ia te mālohi, ʼe ina fakahā ai ʼe ko te temi ʼaia ʼaē ʼe kamata ai ia te tānaki ʼo te taʼukai.

18. Koteā ʼaē neʼe fakakikite e Taniela kā hoko ʼi totatou temi?

¹⁸ Neʼe talanoa ia te polofetā ko Taniela ʼo ʼuhiga mo totatou temi ʼi tana fakakikite fēnei: “Ko te kau fakasiosio poto, ʼe natou gigila anai ohagē ko te mālamagia ʼo te lagi; pea ko nātou ʼaē ʼe natou ʼaumai te tokolahi ki te faitotonu, ʼe natou gigila anai ohagē ko te ʼu fetuʼu ʼo aʼu ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga, ʼeī ʼo talu ai.” (Tan. 12:3) Ko ai ia nātou ʼaia ʼaē ʼe gigila lahi fēia? ʼE ko te kau Kilisitiano fakanofo, te fulumeto moʼoni ʼaē neʼe talanoa kiai Sesu ʼi tana lea fakatātā ʼo te fulumeto pea mo te vao kovi. Neʼe mahino lelei ia te toe hahaʼi tokolahi ʼe tuputupu tuʼumaʼu ki te ‘tānaki’ ʼo te kau Kilisitiano loi ʼaē ʼe hagē ko te vao kovi. ʼI tanatou fakatahi mo te toe ʼo te Iselaele fakalaumālie, ko te hahaʼi ʼaia kā liliu anai ko he ʼu fakalogo ʼo te Puleʼaga, ʼi hona ʼaluʼaga fakatā, ʼe natou fakagigila tonatou mālama ʼi te mālamanei fakapōʼuli ʼaenī.—Sakl. 8:23; Mat. 5:14-16; Filp. 2:15.

19, 20. Koteā ʼaē ʼe fakatalitali kiai ia “te ʼu foha ʼo te puleʼaga,” pea koteā ʼaē kā tou talanoa anai kiai ʼi te ʼalatike kā hoa mai?

¹⁹ Iā ʼaho nei, ko “te ʼu foha ʼo te puleʼaga,” ʼe natou fakatalitali ki tonatou fakapale fakakolōlia ʼi selō. (Loma 8:18, 19; 1 Ko. 15:53; Filp. 1:21-24) Kae ʼo aʼu ki te temi ʼaia, ʼe tonu ke natou nonofo agatonu, ʼo natou haga fakagigila tonatou mālama, ʼo natou fakahā tonatou kehe mai “te ʼu foha ʼo te agakovi.” (Mat. 13:38; Fakh. 2:10) ʼE feala ke tou fiafia lahi fuli ʼi tatatou maʼu ia te pilivilēsio ke tou sisio ki te ʼu fua ʼo te ‘tānaki’ ʼi hona ʼaluʼaga fakatātā, ʼo te vao kovi ʼi totatou temi!

²⁰ Kae koteā te pikipikiga ʼo te ʼu foha ʼaia ʼo te Puleʼaga pea mo te hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe tuputupu ʼaē ʼe natou ʼamanaki māʼuʼuli ʼo heʼegata ʼi te kele, ʼo natou fakalogo ki te Puleʼaga? ʼE tali anai kiai ia te ʼalatike ʼaē ʼe hoa mai.

[ʼU nota]

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

ʼI te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fulumeto pea mo te vao kovi, koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai ia te ʼu koga ʼaenī ʼo te lea fakatātā?

• Te pulapula lelei

• Te tagata ʼaē neʼe ina tūtū ia te pulapula

• Te tūtū ʼo te pulapula

• Te fili

• Te vao kovi

• Te temi ʼo te tānaki ʼo te taʼukai

• Te fale koloa

• Te tagi pea mo te makiki nifo

• Te gutuʼumu kakaha

[Paki ʼo te pasina 20]

ʼI te Penikositē ʼo te taʼu 33, neʼe kamata ai ia te tūtū ʼo te pulapula lelei

[Paki ʼo te pasina 23]

Ko te fulumeto fakatātā ʼe lolotoga tānaki nei ki te fale koloa ʼa Sehova

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.