Koutou Tokoni Ke Fiafia Takotou Fānau Lalahi

1, 2. Koteā te ʼu faigataʼaʼia pea mo te ʼu fiafia ʼaē ʼe feala ke hoko ʼi te temi tūpulaga?

KO he tamasiʼi kua aʼu ki tona temi tūpulaga, ʼe mole tatau ia mo he tamasiʼi ʼe kei taʼu hogofulu. ʼE hoko ʼi te temi tūpulaga te ʼu faigataʼaʼia pea mo te ʼu fihifihia, kae ʼe toe feala pe foki ke hoko ai he ʼu fiafia pea mo he ʼu fakapale. Ko te ʼu faʼifaʼitaki ohage ko Sosefo, mo Tavite, mo Sosiasi, pea mo Timoteo ʼe nātou fakahā mai ʼe feala ke tou falala ki te kau tūpulaga pea ʼe feala ke nātou felogoi lelei mo Sehova. (Senesi 37:2-11; 1 Samuele 16:11-13; 2 Hau 22:3-7; Gāue 16:1, 2) ʼE tokolahi te kau tūpulaga ia ʼaho nei ʼe nātou maʼu te manatu ʼaia. ʼE lagi koutou ʼiloʼi niʼihi ia nātou ʼaia.

² Kae ki ʼihi, ko te temi tūpulaga ʼe ko he temi ʼe hoko ai te ʼu fetogi. ʼI ʼihi temi ʼe nātou fiafia ai, pea ʼi ʼihi temi ʼe nātou lotomamahi ai. Kua lagi loto e te kau talavou mo te kau finemui ke lahi age tanatou faʼifaʼitaliha, pea ʼe mole lagi nātou leleiʼia te ʼu tuʼakoi ʼaē ʼe fai age e tanatou ʼu mātuʼa. Kae ko te kau tūpulaga ʼaia ʼe mole heʼeki nātou māhani mo te ʼu meʼa ʼo te maʼuli, pea ʼe ʼaoga kia nātou te tokoni ʼofa pea mo te faʼa kātaki ʼo tanatou ʼu mātuʼa. ʼE mahino ia, ko te temi tūpulaga ʼe feala ke fakatupu fiafia, kae ʼe toe feala pe foki ke fakatupu fihifihia—ki te ʼu mātuʼa pea mo te kau tūpulaga. ʼE lava feafeaʼi hatatou tokoni ki te kau tūpulaga lolotoga te ʼu temi ʼaia?

3. ʼE lava foaki feafeaʼi e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki he ʼu fealagia lelei ʼi tonatou maʼuli?

³ Ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nātou mulimuli ki te ʼu tokoni ʼa te Tohi-Tapu, ʼe nātou foaki ki tanatou ʼu tamaliki he ʼu fealagia lelei ke nātou fakalaka ʼi te ʼu temi faigataʼa ʼaia ʼo aʼu ki te temi ʼaē ka nātou liliu ai ko he ʼu hahaʼi lalahi. ʼI te ʼu fenua fuli pe pea ʼi te ʼu temi fuli pe, ko te ʼu mātuʼa pea mo te kau tūpulaga ʼaē neʼe nātou mulimuli ki te ʼu tokoni ʼa te Tohi-Tapu, neʼe nātou maʼu ai he ʼu fua lelei.—Pesalemo 119:1.

KO HE FELOGOI FAʼIFAʼITALIHA PEA MO FAKAHAGATONU

4. He koʼe ko te felogoi ʼe ko he faʼahi ʼe maʼuhiga ʼaupito lolotoga te temi tūpulaga?

⁴ ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “ ʼE mole lava he ʼu fakatuʼutuʼu mokā ʼe mole ʼi ai he ʼu felogoi ʼāteaina.” (Tāʼaga Lea 15:22) Kapau neʼe ʼaoga ke ʼi ai he ʼu felogoi ʼi te temi ʼaē neʼe kei veliveli ai te tamasiʼi, pea ʼe toe ʼaoga ʼaupito age te faʼahi ʼaia lolotoga tona temi tūpulaga—ʼaē ʼe veliveli ai te temi ʼe nātou nonofo ai ʼi fale, kae lahi age tanatou fakakaugā mo tonatou ʼu kaumeʼa ʼi te faleako peʼe ʼi ʼihi age potu. Kapau ʼe mole ʼi ai he ʼu faka felogoi mo nātou—he felogoi faʼifaʼitaliha pea mo fakahagatonu ʼa te fānau pea mo te ʼu mātuʼa—pea ʼe hage anai te kau tūpulaga ko he ʼu matāpule ʼi tonatou ʼapi. Koia ʼe lava feafeaʼi te taupau ʼo te faka felogoi?

5. Koteā te manatu ʼaē ʼe tonu ke maʼu e te ʼu fānau ʼo ʼuhiga mo tanatou felogoi mo tanatou ʼu mātuʼa?

⁵ ʼE fakalogo te faʼahi ʼaia ki te kau tūpulaga pea mo tanatou ʼu mātuʼa. ʼE moʼoni, ʼe lagi faigataʼa age ki te kau tūpulaga te felogoi mo tanatou ʼu mātuʼa ʼi te temi ʼaenī, ʼi tanatou felogoi mo nātou ʼi te temi ʼaē neʼe kei nātou veliveli ai. Kae koutou manatuʼi te faʼahi ʼaenī “kapau ʼe mole ʼi ai te poto ʼo te takitaki, pea ʼe fetōkaʼi te hahaʼi; kae ʼe maʼu te hāofaki ʼi te kaugamālie ʼo te kau fai tokoni.” (Tāʼaga Lea 11:14) ʼE ʼaoga te ʼu palalau ʼaenī ki te hahaʼi fuli, ki te kau tūpulaga ʼo feiā mo te hahaʼi lalahi. Ko te kau tūpulaga ʼaē ʼe nātou mahino ki te faʼahi ʼaia, ʼe nātou ʼiloʼi anai ʼe kei ʼaoga kia nātou he takitaki poto, koteʼuhi ʼe nātou tau mo te ʼu fihifihia ʼe faigataʼa age ʼi te ʼu fihifihia ʼaē neʼe tau mo nātou ʼi muʼa atu. ʼE tonu ke mahino kia nātou ko tanatou ʼu mātuʼa Kilisitiano, ʼe feala ke nātou fai tokoni age kia nātou, he kua nātou ʼiloʼi te ʼuhiga ʼo te maʼuli, pea kua talu mai fualoa mo tanatou ʼofa kia nātou. Koia, ʼi te temi ʼaia ʼo tonatou maʼuli, ko te kau tūpulaga popoto ʼe mole nātou mavae anai mai tanatou ʼu mātuʼa.

6. ʼE feafeaʼi anai te ʼu felogoi ʼa he ʼu mātuʼa popoto pea mo ʼofa, mo tanatou ʼu tamaliki?

⁶ Ko te felogoi ko tona faka ʼuhiga ko te faiga anai ʼa te ʼu mātuʼa ke nātou fakalogo mokā ʼe logoʼi e te tūpulaga ʼe ʼaoga ke fai palalau mo he tahi. Kapau ʼe koutou maʼu fānau, koutou faiga ke koutou faka fealagia te felogoi ʼaia. Ko te faʼahi ʼaia ʼe mole faigafua. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu ʼe ʼi ai “te temi moʼo fakalogologo pea mo te temi moʼo palalau.” (Tagata Tānaki 3:7) Kapau ʼe fia palalau takotou tamasiʼi, pea ʼe lagi tonu anai ke koutou nofo fakalogologo. Neʼe lagi koutou fakatuʼutuʼu te temi ʼaia ke koutou fai ai takotou ako, peʼe koutou mālōlō ai, peʼe koutou fai te ʼu gāue ʼo tokotou ʼapi. Kae kapau ʼe fia palalau atu takotou tamasiʼi, koutou faiga ke koutou fetogi te ʼu meʼa ʼaē neʼe koutou fakatuʼutuʼu kiai, pea mo koutou fagono. He kapau ʼe mole koutou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe mole toe faiga anai ke palalau mo koutou. Koutou manatuʼi te faʼifaʼitaki ʼa Sesu. ʼI te tahi ʼaho, neʼe ina fakatuʼutuʼu te temi ke mālōlō ai. Kae ʼi te ʼōmai ʼa te hahaʼi moʼo fakalogo ki tana ʼu akonaki, neʼe ina tuku ai tona temi mālōlō, kae faiakonaki kia nātou. (Maleko 6:30-34) Tokolahi te kau tūpulaga ʼe nātou fakatokagaʼi te maʼumaʼua ʼaupito ʼo tanatou ʼu mātuʼa, kae ʼe nātou fia ʼiloʼi papau peʼe nātou maʼu anai tanatou ʼu mātuʼa ʼi te temi ʼaē ka nātou fia palalau ai anai mo nātou. Koia, koutou tuku he temi kia nātou, pea mo koutou lotomahino ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fakahā atu.

7. Koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke tekeʼi e te ʼu mātuʼa?

⁷ Koutou manatuʼi pe neʼe koutou feafeaʼi ʼi takotou kei tūpulaga, pea ʼe ko he meʼa ʼe lelei ke koutou aga fakahuahua! ʼE tonu ke leleiʼia e te ʼu mātuʼa tanatou fakatahi mo tanatou ʼu tamaliki. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe fai e te ʼu mātuʼa ʼi te ʼu temi ʼaē ʼe nātou ava ai? Kapau ʼe nātou fia fakaʼaogaʼi tuʼumaʼu tonatou ʼu temi ʼaia moʼo fai ʼo he ʼu meʼa ʼe mole kau kiai tonatou famili, pea ʼe fakatokagaʼi vave anai e tanatou ʼu tamaliki ia te faʼahi ʼaia. Kapau ʼe manatu e te kau tūpulaga ʼe tokaga lahi age tonatou ʼu kaumeʼa ʼo te faleako kia nātou ʼi tanatou ʼu mātuʼa, pea ʼe hoko anai kia nātou te ʼu fihifihia lahi.

TE ʼU MEʼA ʼAĒ ʼE TONU KE PALALAU KIAI

8. ʼE lava akoʼi feafeaʼi ki te ʼu tamaliki ke nātou ʼiloʼi te maʼuhiga ʼo te aga fakahagatonu, te gāue kinakina, pea mo te aga ʼaē ʼe lelei?

⁸ Kapau neʼe mole heʼeki akoʼi e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki ke nātou leleiʼia te aga fakahagatonu pea mo te gāue kinakina, pea ʼe tonu ke nātou fai te faʼahi ʼaia lolotoga tonatou temi tūpulaga. (1 Tesalonika 4:11; 2 Tesalonika 3:10) ʼE toe maʼuhiga foki ke nātou ʼiloʼi papau peʼe tui moʼoni tanatou ʼu tamaliki ʼe maʼuhiga ke nātou fai te ʼu aga ʼaē ʼe lelei, pea mo nātou aga maʼa. (Tāʼaga Lea 20:11) ʼI te ʼu faʼahi ʼaia, ʼe akoʼi anai e te ʼu mātuʼa tanatou ʼu fānau ʼaki tanatou ʼu faʼifaʼitaki. Ohage ko te ʼu tagata ʼohoana ʼaē ʼe mole tui kia Sehova, ʼe feala ke “nātou tafoki mai ʼuhi ko te aga ʼo tonatou ʼu ʼohoana,” ʼo toe feiā pe, ʼe feala ke ako e te kau tūpulaga te ʼu pelesepeto faitotonu ʼaki te aga ʼo tanatou ʼu mātuʼa. (Vakaʼi ia 1 Petelo 3:1.) Kae ʼe mole feʼauga pe ʼaki te faʼifaʼitaki, koteʼuhi ka nātou fakakaugā anai mo te ʼu hahaʼi ʼo tuʼa, pea ʼe nātou sio ki te ʼu faʼifaʼitaki kovi pea mo nātou logo ki te ʼu tokoni kovi. Koia, kapau ʼe tokakaga lelei te ʼu mātuʼa, pea ʼe nātou fai palalau anai mo tanatou ʼu fānau, ke nātou ʼiloʼi ai te ʼu manatu ʼo tanatou ʼu fānau ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou sio kiai pea mo logo kiai.—Tāʼaga Lea 20:5.

9, 10. He koʼe ʼe tonu ki te ʼu mātuʼa ke nātou palalau ki tanatou ʼu tamaliki ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino, pea ʼe nātou lava fakahoko feafeaʼi te faʼahi ʼaia?

⁹ ʼE moʼoni tāfito te faʼahi ʼaia ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino. ʼU mātuʼa, ʼe koutou ufiufi koa ʼi te fai palalau mo takotou ʼu tamaliki ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino? Tatau aipe peʼe koutou ufiufi, kae ke koutou faiga ke koutou fai te faʼahi ʼaia, heʼe mahino papau ia ʼe ako anai e takotou ʼu tamaliki te faʼahi ʼaia mai he tahi kehe. Kapau ʼe mole koutou fakamahinohino age te ʼu faʼahi ʼaia kia nātou, pea ʼe lagi nātou ʼiloʼi anai te ʼu faʼahi ʼaia ʼi hona ʼu ʼaluʼaga ʼe kovi. ʼI te Tohi-Tapu, ʼe talanoa fakahagatonu ia Sehova ki te ʼu felāveʼi fakasino, pea ʼe tonu ke toe feiā mo te ʼu mātuʼa.—Tāʼaga Lea 4:1-4; 5:1-21.

¹⁰ Kaʼe meʼa lelei foki, heʼe maʼu ʼi te Tohi-Tapu te ʼu tokoni lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino, pea ʼe lahi te ʼu tokoni neʼe tohi e te Sosiete Watch Tower, ʼe hā ai ʼe kei ʼaoga te ʼu tokoni ʼa te Tohi-Tapu ʼi te malamanei ʼo te temi ʼaenī. He koʼe ʼe mole koutou fakaʼaogaʼi te ʼu tokoni ʼaia? Ohage la, he koʼe ʼe mole koutou vakaʼi mo takotou tama peʼe ko takotou taʼahine te talanoa ʼaē ki “Te ʼu Felāveʼi Fakasino Pea Mo Te ʼu Aga ʼAē ʼe Tonu Ke Fai” ʼi te tohi Les jeunes sʼinterrogent — Réponses pratiques ? ʼE lagi koutou punamaʼuli anai ki te ʼu fua lelei ʼaē ka maʼu e takotou ʼu fānau.

11. Koteā te faʼahiga fai ʼaē ʼe lelei ki te ʼu mātuʼa, ke nātou akoʼi ki tanatou ʼu tamaliki peʼe feafeaʼi tanatou tauhi kia Sehova?

¹¹ Koteā te faʼahi ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito ke fai palalau kiai te ʼu mātuʼa pea mo tanatou ʼu tamaliki? Neʼe talanoa te ʼapositolo ko Paulo ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia ʼi tana tohi fēnei: “Koutou haga ako [takotou fānau] ʼi te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova.” (Efesi 6:4) ʼE tonu ke ʼiloʼi e te ʼu fānau pe ko ai ia Sehova. Kae tāfito, ʼe tonu ke nātou ako te ʼofa ʼaē kia te ia, pea ʼe tonu ke nātou fia tauhi kia te ia. ʼO toe feiā aipe, ʼi te faʼahi ʼaia, ʼe lahi te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke akoʼi e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu fānau ʼaki tanatou faʼifaʼitaki. Kapau ʼe sio te ʼu tamaliki ʼe ʼofa tanatou ʼu mātuʼa ki te ʼAtua ‘ ʼaki tonatou loto katoa, pea mo tonatou nefesi katoa, pea mo tonatou laumālie katoa,’ ʼo nātou maʼu ai he ʼu fua lelei, pea ʼe nātou fia mulimuli anai ki tanatou faʼifaʼitaki. (Mateo 22:37) ʼO toe feiā aipe, kapau ʼe sio te kau tūpulaga ʼe maʼu e tanatou ʼu mātuʼa he ʼu manatu fakapotopoto ʼo ʼuhiga mo te ʼu koloā fakamālama, ʼo nātou fakamuʼamuʼa te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, pea ʼe tokoni anai te faʼahi ʼaia kia nātou ke nātou mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼa tanatou ʼu mātuʼa.—Tagata Tānaki 7:12; Mateo 6:31-33.

12, 13. Koteā te ʼu puani ʼaē ʼe tonu ke tou manatuʼi mo kapau ʼe tou loto ke ʼaoga te ako faka famili?

¹² Ko te fai ʼo he ako faka famili ʼi te vāhaʼa fuli ʼe ko he fakatuʼutuʼu maʼuhiga ʼaia moʼo akoʼi ki te kau tūpulaga te ʼu manatu fakalaumālie. (Pesalemo 119:33, 34; Tāʼaga Lea 4:20-23) ʼE maʼuhiga ke fai tuʼumaʼu te ako ʼaia. (Pesalemo 1:1-3) ʼE tonu ke mahino ki te ʼu mātuʼa pea mo tanatou ʼu tamaliki ʼe tonu ke ʼuluaki fakatuʼutuʼu te temi ʼaē ka fai ai te ako faka famili ʼi muʼa ʼo te fakatuʼutuʼu ʼo ʼihi ʼu gāue. Tahi ʼaē meʼa, kapau ʼe tou loto ke lelei te ako faka famili ʼaia, pea ʼe tonu ke lelei tatatou manatu ʼo ʼuhiga mo te ako ʼaia. Neʼe ʼui fēnei e te tāmai: “Kapau ko ia ʼaē ʼe ina takitaki te ako ʼe ina loto ke lelei te ako faka famili, pea ʼe tonu ke ina fai ke fakafiafia te ako ʼaia, pea mo fai ʼi te fakaʼapaʼapa—ʼo mole fai ke hage ko he meʼa fakamamalu, peʼe ko he meʼa ʼe mole faʼa maʼuhiga fau. ʼE lagi mole faigafua tuʼumaʼu te fakafuafua lelei ʼaia ʼo ʼuhiga mo te ako, pea ʼe tautau ʼaoga ke fakatonutonuʼi e te ʼu mātuʼa te aga ʼa nātou liliki. Kapau ʼi ʼihi temi ʼe mole haʼele lelei te ako, pea ke koutou ʼahiʼahi fai ʼi he tahi lakaga.” Neʼe ʼui e te tāmai ʼaia, ʼi tana faikole ʼi muʼa ʼo te ako, neʼe ina kole tāfito kia Sehova ke tokoni age ki tona famili fuli, ke nātou maʼu te manatu ʼaē ʼe lelei.—Pesalemo 119:66.

¹³ ʼE ko te maʼua ʼa te ʼu mātuʼa Kilisitiano ke nātou fai te ako faka famili. ʼE moʼoni, lagi ko ʼihi mātuʼa ʼe mole nātou faʼa poto ʼi te fai ʼo te ako, pea ʼe lagi faigataʼa kia nātou te fakaliliu ʼo te ako ko he meʼa ʼe leleiʼia e tanatou fānau. Kae kapau ʼe koutou ʼofa ki takotou ʼu tamaliki ʼaki “he ʼu gāue pea mo te moʼoni,” pea ʼe koutou holi anai ke koutou tokoni kia nātou, ʼaki te agavaivai pea mo te faitotonu, ke nātou tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie. (1 Soane 3:18) ʼI ʼihi temi, ʼe lagi nātou meo anai, kae ʼe nātou fakatokagaʼi anai ʼe koutou loto ke lelei tonatou maʼuli.

14. E feafeaʼi te fakahoko ʼo te ʼu vaega ʼo Teutalonome 11:18, 19 ʼi te ʼu felogoi fakalaumālie mo te ʼu tamaliki?

¹⁴ Ko te ako faka famili ʼe mole ko te lakaga pe ʼaia e tahi moʼo palalau ai ki te ʼu meʼa maʼuhiga ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼE koutou manatuʼi te fakatotonu ʼaē neʼe fai e Sehova ki te ʼu mātuʼa? Neʼe ina ʼui fēnei: “ ʼE tonu anai ke koutou tuku ki ʼokotou loto pea mo ʼokotou nefesi taku ʼu folafola pea ke koutou nonoʼo ki tokotou ʼu nima ohage ko he fakaʼiloga, pea ʼe tonu anai ke fakaʼaogaʼi nātou ohage ko he kaseti ʼi te vaha ʼo tokotou ʼu mata. Pea ʼe tonu anai ke koutou toe akoʼi age ki tokotou ʼu foha, ke ke palalau kiai mokā ke heka anai ʼi tou loto fale, mokā ke haʼele anai ʼi te ala, mokā ke moe anai pea mokā ke ʼala ake anai.” (Teutalonome 11:18, 19; vakaʼi mo Teutalonome 6:6, 7.) Ko te faʼahi ʼaia, ʼe mole ina faka ʼuhiga leva ke fai faka mafola tuʼumaʼu te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki. Kae ko te tāmai ʼaē ʼe ʼofa ki tona famili, ʼe ina fakaʼaogaʼi anai te ʼu faigamālie fuli moʼo fakamālohiʼi te maʼuli fakalaumālie ʼo tona famili.

TE AKONAKI PEA MO TE FAKAʼAPAʼAPA

15, 16. (a) Koteā te akonaki? (b) Ko ai ʼaē ʼe fakamaʼua ke ina akonakiʼi te ʼu fānau, pea ko ai ʼaē ʼe tonu ke tokaga ke ʼi ai he fua ʼo te akonaki ʼaia?

¹⁵ Ko te akonaki ʼe ko he ako ʼe ina fakatonutonuʼi, pea ʼe feala ke fai ʼaki he fai palalau. Ko te akonakiʼi ʼe faka ʼuhiga tāfito ki he fakatonutonuʼi kae mole ki he fakatūʼa—kae ko te fakatūʼa ʼe lagi ʼaoga anai. Neʼe tonu ke akonakiʼi takotou ʼu tamaliki ʼi tanatou kei veliveli, pea ʼi temi nei ʼaē kua nātou lalahi ai, kua lagi tonu ke toe lahi age tonatou akonakiʼi. Ko te kau tūpulaga ʼaē ʼe popoto, ʼe nātou ʼiloʼi ʼe moʼoni te faʼahi ʼaia.

¹⁶ ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “Ko ʼaē ʼe vale ʼe mole fakaʼapaʼapa ki te akonaki ʼa tana tāmai, kae ko ʼaē ʼe ina tokagaʼi te fakatonutonu ʼe poto lelei ia.” (Tāʼaga Lea 15:5) ʼE lahi te ʼu meʼa ʼe tou ako ʼi te vaega ʼaenī. ʼE ina ʼui mai ʼe tonu anai ke akonakiʼi. Ko he tūpulaga ʼe mole feala ke ina ‘tokagaʼi te fakatonutonu’ mo kapau ʼe mole fai age kia ia. ʼE tuku e Sehova te maʼua ʼaia ki te ʼu mātuʼa, tāfito ki te tāmai. Kae ʼe ko he maʼua ʼa te tūpulaga ke fakalogo ki te akonaki ʼaia. ʼE lahi age anai te ʼu meʼa ʼaē ka ina ako pea ʼe veliveli anai te ʼu hala ʼaē ka ina fai, mo kapau ʼe ina tokagaʼi te akonaki fakapotopoto ʼo tana tāmai pea mo tana faʼe. (Tāʼaga Lea 1:8) ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “Ko ʼaē ʼe ina meʼa noaʼi te akonaki, ʼe hoko kia ia te maʼuli masiva pea mo te ufiufi, kae ko ʼaē ʼe ina taupau te fakatonutonu ʼe faka kolōliaʼi ia.”—Tāʼaga Lea 13:18.

17. Ko te fakafuafua lelei feafeaʼi ʼaē ʼe tonu ke maʼu e te ʼu mātuʼa mokā nātou fakahoko te akonaki ki tanatou ʼu tamaliki?

¹⁷ ʼE tonu ke fakafuafua lelei e te ʼu mātuʼa te akonaki ʼaē ʼe nātou fai ki tanatou ʼu fānau ʼaē kua lalahi. ʼE mole tonu ke nātou fefeka fau ʼo fakatupu ʼita ai ki tanatou fānau, ʼo feala ke fakatupu kovi ai ki te falala ʼo tanatou fānau. (Kolose 3:21) Kae ʼe mole tonu ke fakapelepele vale ia te ʼu mātuʼa, ʼo mole nātou fai ki tanatou ʼu tamaliki te ako ʼaē ʼe maʼuhiga kia nātou. Ko te taʼi aga ʼaia ʼe feala ke fakatupu tuʼutāmaki. ʼE ʼui fēnei ia Tāʼaga Lea 29:17: “Akonakiʼi tou foha, pea ʼe ina fakafimālieʼi anai koe pea mo ina foaki atu anai he fiafia ki tou nefesi.” Kae ʼe ʼui fēnei ʼi te vaega 21: “Kapau ʼe kita fakapelepeleʼi hokita kaugana ʼi tona temi tūpulaga, pea ʼe liliu anai ki ʼamuli ʼi tona maʼuli ko he tahi ʼe mole loto fakafetaʼi.” Logope la ʼe talanoa te vaega ʼaenī ki he kaugana, kae ʼe toe fakaʼaoga tatau ki he tūpulaga ʼi te loto fale.

18. Kapau ʼe akonakiʼi te ʼu fānau, pea ʼe ko he fakamoʼoni ʼaia ʼo teā, pea koteā te ʼu fua kovi ʼaē ʼe feala ke hāo mai ai te ʼu mātuʼa, mo kapau ʼe nā fai te faʼahi ʼaia?

¹⁸ ʼI tona ʼuhiga moʼoni, ko he akonaki ʼe fai fakalelei ʼe ko te fakamoʼoni ʼaia ʼo te ʼofa ʼo te ʼu mātuʼa ki tanā tamasiʼi. (Hepeleo 12:6, 11) Kapau ko koutou ko he faʼe peʼe ko he tāmai, ʼe koutou ʼiloʼi ʼe ko he meʼa faigataʼa te fai tuʼumaʼu ʼo te akonaki pea mo tona fai fakapotopoto. Ke maʼu te tokalelei, ʼe lagi faigafua age te tuku ki he tūpulaga ke ina fai te meʼa ʼaē ʼe loto kiai. Kae ʼaki te temi, ʼe sio anai te ʼu mātuʼa ki te ʼu fua kovi ʼo te faʼahiga fai ʼaia, heʼe mole kei feala anai hanā puleʼi tonā loto fale.—Tāʼaga Lea 29:15; Kalate 6:9.

TE GĀUE PEA MO TE GAOʼI

19, 20. ʼE lava tokaga feafeaʼi te ʼu mātuʼa ki te vakaʼi fakapotopoto ʼo te ʼu fakafiafia ʼo tanatou ʼu tamaliki tūpulaga?

¹⁹ ʼI te ʼu temi muʼa neʼe ko he agamāhani ʼa te ʼu fānau ke nātou fai te ʼu gāue ʼo te loto fale pea mo te ʼu gāue kele. Ia ʼaho nei, ko te tokolahi ʼo te kau tūpulaga ʼe lahi te ʼu temi ʼaē ʼe mole nātou fai ai he meʼa pea ʼe mole leʼoleʼo nātou. ʼE foaki e te malamanei fakakoloa te ʼu tuʼuga gaoʼi ke fakaʼaogaʼi ʼi te ʼu temi mālōlō. Tahi ʼaē meʼa, ko te malamanei ʼe mole ina faka maʼuhigaʼi te ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te ʼu aga ʼaē ʼe tonu ke fai, pea kapau ʼe koutou fakatahiʼi fuli te ʼu meʼa ʼaia, ʼe koutou sio anai ki te tuʼutāmaki ʼaē ʼe feala ke hoko.

²⁰ Koia, ko te ʼu mātuʼa popoto ʼe nātou tuku ʼaki anai kia nātou te fai ʼo te ʼu tonu ʼaē ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakafiafia. Kae, ʼaua naʼa galo kia koutou, ʼe tuputupu te kau tūpulaga. ʼAki te temi, ʼe nātou fakaʼamu anai ke koutou gaohi ia nātou ohage ko he ʼu hahaʼi lalahi. Koia, ʼe ko he aga fakapotopoto ki te ʼu mātuʼa tanā fakagafua ki te tūpulaga, ʼi tana lahilahi ake, ke ina fili faʼitaliha tona ʼu temi mālōlō—mo kapau ʼe hā ʼi te ʼu fakafiafia ʼaē ʼe ina filifili, kua fakapotopoto ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI ʼihi temi, ʼe lagi filifili anai e te tūpulaga he ʼu meʼa ʼe mole lelei, ʼi te musika, mo te ʼu fakakaugā, pea mo ʼihi ʼatu ʼu meʼa. Kapau ʼe hoko te faʼahi ʼaia, pea ʼe tonu anai ke palalau te ʼu mātuʼa mo tanā tamasiʼi, ke lelei age anai te ʼu meʼa ʼaē ka ina fili ʼi te temi ka haʼu.

21. ʼE lava puipui feafeaʼi anai he tūpulaga mo kapau ʼe ina fakaʼaogaʼi fakapotopoto tona temi ki te ʼu fakafiafia?

²¹ ʼE tonu ke lahi feafeaʼi te temi ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ki te ʼu fakafiafia? ʼI ʼihi fenua ʼe ʼui ki te kau tūpulaga ʼe tonu ke nātou fakafiafia tuʼumaʼu. Koia, ʼe lagi fakatuʼutuʼu anai e he tūpulaga ʼi tana polokalama, ke ina fakaʼaogaʼi tuʼumaʼu tona temi ki te ʼu fakafiafia. ʼE ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe tonu ke nātou akoʼi ki tanatou ʼu fānau, ʼe toe ʼi ai foki la mo te temi ki te ako faka famili, mo te ako takitokotahi, mo te fakatahitahi mo te ʼu hahaʼi ʼaē kua fakapotopoto ʼi te faʼahi fakalaumālie, mo te ʼu fono faka Kilisitiano, pea mo te ʼu gāue ʼo te loto fale. Kapau ʼe nātou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe mole feala anai ki “te ʼu fakafiafia ʼo te maʼuli ʼaenī” ke nātou taʼomia te Folafola ʼa te ʼAtua.—Luka 8:11-15.

22. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki he tūpulaga moʼo fakafuafua lelei tona ʼu temi fakafiafia?

²² Neʼe ʼui fēnei e te Hau ko Salomone: “Kua ʼau ʼiloʼi ʼe mole ʼi ai he meʼa ʼe lelei age maʼa nātou ʼi hanatou fakafiafia pea mo hanatou fai te meʼa ʼaē ʼe lelei lolotoga tonatou maʼuli; pea ke kai foki te tagata fuli pe, ʼio ke ʼinu, pea mo mamata ki te lelei ʼo tana gāue kinakina katoa. ʼE ko te meʼa ʼofa ia ʼo te ʼAtua.” (Tagata Tānaki 3:12, 13) ʼIo, ko te fakafiafia ʼe ko he koga ʼe maʼu ʼi te maʼuli ʼaē ʼe fakafuafua lelei. Kae ʼe toe feiā foki mo te gāue kinakina. ʼE lahi te kau tūpulaga ia ʼaho nei ʼe mole nātou ʼiloʼi te fiafia ʼaē ʼe kita maʼu mokā kita gāue kinakina peʼe mo kapau neʼe kita tauʼi he fihifihia pea mo kita fakatokatoka. Ko ʼihi ʼe mole foaki age kia nātou te fealagia ʼaē ke nātou fakatuputupu tonatou poto peʼe ke nātou ako he gāue ʼe ʼaoga anai kia nātou ki ʼamuli. ʼE ko he meʼa faigataʼa ʼaupito ki te ʼu mātuʼa. ʼE koutou faiga anai koa ke maʼu e takotou fānau te ʼu fealagia ʼaia? Kapau ʼe koutou lava akoʼi ki takotou ʼu fānau te maʼuhiga ʼo te gāue kinakina pea ke nātou leleiʼia, pea ʼe mahino anai kia nātou te lelei ʼo te faʼahi ʼaia, pea ʼe nātou maʼu ai anai te ʼu fua lelei ʼi tonatou maʼuli.

MAI TE TEMI TŪPULAGA ʼO AʼU KI TE FOTUFOTUʼA TAGATA

23. ʼE lava fakaloto mālohiʼi feafeaʼi e te ʼu mātuʼa tanatou ʼu tamaliki ʼaē kua lalahi?

²³ Tatau aipe peʼe koutou fihifihia mo takotou tamasiʼi ʼaē kua lahi, ʼe mole fetogi anai te meʼa ʼaē ʼe ʼui e te Tohi-Tapu: “Ko te ʼofa ʼe molemo puli ia ʼi he lakaga.” (1 Kolonito 13:8) Koutou fakahā tuʼumaʼu takotou ʼofa ʼaē kia ia. Koutou fai te ʼu fehuʼi ʼaenī, ‘ ʼE ʼau fakaloto mālohiʼi koa taku ʼu tamaliki mo kapau neʼe nātou lava tauʼi he ʼu fihifihia peʼe ko he ʼu faigataʼaʼia neʼe tau mo nātou? ʼI te ʼu temi faigamālie, ʼe ʼau fakahā age koa ʼe ʼau ʼofa ki ai, peʼe kailoa?’ ʼI ʼihi temi ʼe feala ke hoko ai he ʼu femahinohalaʼaki, kae kapau ʼe ʼiloʼi papau e te kau tūpulaga ʼe koutou ʼoʼofa kia nātou, pea ʼe mahino ia ʼe nātou toe ʼoʼofa anai kia koutou.

24. ʼI te agamāhani, koteā te pelesepeto faka Tohi-Tapu ʼaē ʼe hoko moʼoni ʼo ʼuhiga mo te ako ʼo te fānau, kae koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke tou manatuʼi?

²⁴ ʼE mahino ia, ʼi te lahilahi ake ʼo takotou ʼu tamaliki, ʼe tonu anai ke nātou fai he ʼu tonu maʼuhiga, neʼe nātou fakafuafua lelei. Ko ʼihi ʼu tonu, ʼe lagi mole leleiʼia anai e te ʼu mātuʼa. ʼE feafeaʼi anai mo kapau ʼe mole kei fia tauhi takotou tamasiʼi kia Sehova ʼAtua? ʼE feala ke hoko te faʼahi ʼaia. Māʼiape la mo ʼihi ʼu foha fakalaumālie ʼo Sehova neʼe nātou fakafisi ki tana ʼu tokoni pea mo nātou agatuʼu. (Senesi 6:2; Suta 6) Ko te ʼu tamaliki ʼe mole ko he ʼu masini, ke nātou fai te ʼu meʼa ʼaē ʼe tou loto kiai. Neʼe fakatupu nātou ʼaki te loto faʼitaliha, pea ʼe nātou tali anai ia muʼa ʼo Sehova ʼo ʼuhiga mo te ʼu tonu ʼaē ʼe nātou fai. Kae ʼe moʼoni te manatu ʼaē ʼe tou maʼu ia Tāʼaga Lea 22:6: “Akoʼi te tama ki te ala ʼaē ʼe ʼaoga kia te ia; koteʼuhi tatau aipe mokā matuʼa anai, ʼe mole maliu kehe anai ia mai ai.”

25. Koteā te puleʼaki ʼaē ʼe lelei ke fakahā ai e te ʼu mātuʼa tanatou loto fakafetaʼi ki te pilivilesio ʼaē ko te maʼu fānau?

²⁵ Koia, koutou fakahā ki takotou ʼu tamaliki ʼe koutou ʼofa lahi kia nātou. Koutou faiga mālohi ke koutou akoʼi nātou ʼo mulimuli ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te Tohi-Tapu. Koutou tuku he faʼifaʼitaki lelei ʼo te aga ʼaē ʼe ʼalutahi mo te finegalo ʼo te ʼAtua. Kapau ʼe koutou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe koutou foaki anai ki takotou ʼu tamaliki te fealagia ʼaē ke nātou liliu ko he hahaʼi lalahi ʼe feala ke tou falala ki ai, pea mo nātou manavasiʼi ki te ʼAtua. ʼE ko he puleʼaki lelei ʼaia ki te ʼu mātuʼa ke nātou fakahā ai tanatou loto fakafetaʼi kia Sehova ʼo ʼuhiga mo te pilivilesio ʼaē ko te maʼu fānau.