Kāpite 43

Te Kolo Taulekaleka

Te meʼa ʼaē neʼe hā 16​—Fakahā 21:9–22:5

Te manatu tāfito: ʼE fakamatala peʼe koteā ia te Selusalemi Foʼou

Te temi ʼaē ʼe hoko ai: ʼI te hili ʼo te mamahi lahi pea mo te temi pilisoni ʼo Satana ʼi te vanu

1, 2. (a) Ko te potu fea ʼaē neʼe ʼave kiai e te ʼāselo ia Soane ke sio ki te Selusalemi Foʼou, pea koteā ia te kehekehe ʼo te kolo ʼaia pea mo te meʼa ʼaē neʼe ʼuluaki sio kiai? (b) He koʼē ʼe ko te ikuʼaga lahi ʼaia ʼo te Fakahā?

NEʼE taki ia Soane e te ʼāselo ki te toafa moʼo fakahā age ia Papiloni Lahi. ʼI te temi nei, ko te tahi ʼāselo, ʼe ina taki ia Soane ki te moʼuga māʼoluga, pea neʼe sio ai ki te kolo taulekaleka. Neʼe mole kei sio ia ki he kolo ʼe heʼemaʼa, ʼe fai ai ni aga heʼeʼaoga ohagē ko te fafine paomutu ʼaē ko Papiloni, kae neʼe sio ia ʼe hifo mai te lagi, ia te Selusalemi Foʼou, ʼaē ʼe maʼa, mo fakalaumālie, pea mo māʼoniʼoni.—Fakahā 17:1, 5.

² Māʼia mo te Selusalemi fakakelekele, neʼe mole heʼeki ina maʼu he taulekaleka fēia. Neʼe ʼui fēnei e Soane: “Pea neʼe haʼu te tahi ʼāselo ʼo te toko fitu ʼāselo, ʼaē neʼe natou nonofo mo te ʼu ʼipu e fitu ʼaē neʼe fonu ai ko te ʼu tautea fakaʼosi e fitu, pea neʼe palalau mo au ʼo ʼui māʼana: ‘Haʼu ki henī, ʼe au fakahā atu anai te fafine ʼohoana, ia te ʼohoana ʼo te ʼAkeno.’ Pea neʼe ina ʼave au ʼaki te mālohi ʼo te laumālie, ki te toe moʼuga māʼoluga, pea neʼe ina fakahā mai te kolo taputapu, ia Selusalemi ʼaē neʼe hifo ifo mai te lagi, mai te ʼAtua, pea neʼe ina maʼu te kolōlia ʼo te ʼAtua.” (Fakahā 21:9-11a) Mai te potu lelei ʼaē neʼe tuʼu ai te moʼuga māʼoluga ʼaia, neʼe sio ia Soane ki te kolo taulekaleka ʼi tona ʼu faʼahi fuli. Neʼe fakatalitali ia te hahaʼi tui ʼaki he loto fakaʼamu ke haʼu lā te kolo ʼaia, talu mai te tō ʼo te mālamanei ki te agahala pea mo te mate. Pea koʼenī leva kua tou sisio kiai! (Loma 8:19; 1 Kolonito 15:22, 23; Hepeleo 11:39, 40) Ko te kolo fakalaumālie taulekaleka ʼaia, ʼaē ko te toko 144 000 kau agatonu, ʼe gigila ʼaki tona māʼoniʼoni pea mo ina fakatapa ia te kolōlia ʼo Sehova. ʼE ko te ikuʼaga lahi ʼaia ʼo te Fakahā!

3. Koteā te fakamatala ʼaē neʼe fai e Soane ʼo ʼuhiga mo te taulekaleka ʼo te Selusalemi Foʼou?

³ ʼE taulekaleka ia te Selusalemi Foʼou: “Ko tona gigila, neʼe hagē ko te gigila ʼo he maka maʼugataʼa ʼaupitō, ohagē ko he maka sāsipa ʼe gigila ohagē ko te kilisitale. Neʼe ʼi ai tona kaupā lahi pea mo māʼoluga, pea neʼe ʼi ai ʼona matapā e hogofulu-mā-lua, pea ʼi te ʼu matapā ʼaia neʼe ʼi ai te ʼu ʼāselo e toko hogofulu-mā-lua, pea neʼe tohi ai te ʼu higoa, ko te ʼu higoa ʼo te ʼu telepī ʼaē e hogofulu-mā-lua ʼo te ʼu foha ʼo Iselaele. ʼI te potu ʼesitē, neʼe ʼi ai matapā e tolu, pea ʼi te potu noleto ko matapā e tolu, pea ʼi te potu sautē ko matapā e tolu, pea ʼi te potu ʼuesitē ko matapā e tolu. Neʼe ʼi ai foki te ʼu maka fakatafito e hogofulu-mā-lua ʼo te kaupā ʼo te kolo, pea neʼe tohi ai te ʼu higoa e hogofulu-mā-lua ʼo te kau ʼapositolo e toko hogofulu-mā-lua ʼa te ʼAkeno.” (Fakahā 21:11b-14) ʼE tau mo feʼauga ke ʼuluaki fakamatala mai e Soane ia te gigila ʼo te kolo ʼaia! ʼI tona taulekaleka ohagē ko he fafine ʼe ʼamanaki ʼohoana, ʼe tāu mo te Selusalemi Foʼou ke ʼohoana mo Kilisito. ʼIo, ʼe gigila he neʼe fakatupu e “te Tamai ʼo te ʼu mālama ʼaē ʼi te lagi.”—Sake 1:17.

4. Koteā ʼaē ʼe hā ʼaki ai ko te Selusalemi Foʼou ʼe mole ko te puleʼaga ʼo te Iselaele fakakakano?

⁴ ʼI te ʼu matapā e 12 ʼo te kolo ʼaia, ʼe tohi ai te ʼu higoa ʼo te ʼu telepī ʼaē e 12 ʼo Iselaele. Koia, ko te kolo fakatātā ʼaia ʼe ko te toko 144 000, ʼaē neʼe fakaʼiloga “mai te ʼu telepī fuli ʼo te ʼu foha ʼo Iselaele.” (Fakahā 7:4-8) ʼO ʼalutahi mo te faʼahi ʼaia, ʼe tohi ʼi te ʼu maka fakatafito, ia te ʼu higoa ʼo te toko 12 kau ʼapositolo ʼa te ʼAkeno. ʼE mahino mai, ko te Selusalemi Foʼou ʼe mole ko te puleʼaga ʼo te Iselaele fakakakano, ʼaē ko tona ʼu tafitoʼaga neʼe ko te ʼu foha e toko 12 ʼo Sakopo, kae ʼe ko te Iselaele fakalaumālie ʼaē ko tona ʼu tafitoʼaga ʼe ko “te kau ʼapositolo pea mo te kau polofetā.”—Efesi 2:20.

5. Koteā tona faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ko te Selusalemi Foʼou ʼe ʼi ai “tona kaupā lahi pea mo māʼoluga,” pea mo te tutuʼu ʼa te ʼu ʼāselo ʼi te ʼu hūʼaga takitahi?

⁵ ʼE ʼi ai te kaupā lahi ʼo te kolo fakatātā ʼaia. ʼI te temi muʼa, neʼe fakatuʼu he ʼu kaupā ʼo te ʼu kolo lalahi moʼo puipui ʼo nātou mai tonatou ʼu fili. Ko te “kaupā lahi pea mo māʼoluga” ʼo te Selusalemi Foʼou, ʼe ina fakatātā ia te hao ʼo te kolo ʼaia ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼE mole feala anai ke hū kiai he tahi ʼe fakafeagai ki te faitotonu, he tahi ʼe aga heʼemaʼa peʼe heʼe agatonu. (Fakahā 21:27) Kae ko nātou ʼaē ʼe fakagafua ke natou hū kiai, ʼe hagē tanatou hū ki te kolo taulekaleka ʼaia, ko hanatou hū ki te Palatiso. (Fakahā 2:7) ʼI te ʼosi kapu ʼo Atama, neʼe tutuʼu te ʼu kelupimi ʼi muʼa ʼo te Palatiso olisinale, moʼo tapuʼi ia te hū kiai ʼa te hahaʼi ʼaē ʼe aga heʼemaʼa. (Senesi 3:24) ʼO toe fēia aipē, ʼe tutuʼu te ʼu ʼāselo ʼi te ʼu hūʼaga takitahi ʼo te kolo tapu, ia Selusalemi, moʼona leʼoleʼo ke haohaoa ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI tona fakahagatonu, ʼi te lolotoga ʼo te ʼu ʼaho fakamuli, ʼe puipui e te kau ʼāselo ia te kōkelekāsio ʼo te kau Kilisitiano fakanofo, ʼaē kā liliu ko te Selusalemi Foʼou, ke ʼaua naʼa pikisia ʼi te ʼu aga ʼa Papiloni.—Mateo 13:41.

ʼE Fua Te Kolo e Te ʼĀselo

6. (a) ʼE fakamatala feafeaʼi e Soane te fua ʼo te kolo, pea koteā tona faka ʼuhiga? (b) Koteā ʼapē te fakamahino ʼe feala ke tou fai ʼi te ʼui ʼaē ʼe fua “ ʼo mulimuli ki te fua fakatagata, ʼaē ʼe ko te tahi pē fua faka ʼāselo”? (Vakaʼi te nota ʼaē ʼi te lalo pāsina.)

⁶ ʼE toe hoko atu e Soane tana fakamatala ʼo ina ʼui fēnei: “Pea ko ia ʼaē neʼe palalau mo au, neʼe ina puke ia te meʼa fua, ko te kaho ʼaulo, moʼo fua ʼo te kolo mo ʼona matapā pea mo tona kaupā. Pea ʼe tapa fā te kolo, pea ʼe tatau tona loa pea mo tona laulahi. Pea neʼe ina fua ia te kolo ʼaki te kaho, ko sitate e hogofulu-mā-lua afe; ʼe tatau tona loa, tona laulahi pea mo tona māʼoluga. Pea neʼe ina fua tona kaupā, ko fasiga nima e teau fāgofulu-mā-fā, ʼo mulimuli ki te fua fakatagata, ʼaē ʼe ko te tahi pē fua faka ʼāselo.” (Fakahā 21:15-17) ʼI te temi ʼaē neʼe fua ai te fale lotu, neʼe fakamoʼoni ai ʼe hoko anai te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te fale lotu ʼaia. (Fakahā 11:1) ʼI te temi nei, ʼi tana fua ia te Selusalemi Foʼou, ʼe fakahā ai e te ʼāselo ʼe mole fetogi anai te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te kolo faka kolōlia ʼaia.a

7. Koteā ʼaē ʼe fakaofoofo ai te ʼu fua ʼo te kolo ʼaia ʼi te lagi?

⁷ ʼI kolo fakaofoofo foki! ʼE ko he kupi e sitate 12 000 tona tākai (ko te teitei kilometa e 2 220) pea ʼe mole hona kiʼi meʼa ʼe kovi, pea ʼe ʼātakai e te kaupā ko fasiga nima e 144, peʼe ko meta e 64 tona māʼoluga. ʼE mole feala ki he kolo ʼi te kele ke ina maʼu ia te ʼu fua ʼaia. Heʼe kapau koia ʼaia, pea ʼe tuʼa 14 anai tona lahi age ʼi te Iselaele ʼo totatou temi, pea ʼe kaku anai tona māʼoluga kiā kilometa e 560! Mai tona ʼuhiga ʼaē, ko te Fakahā ʼe fai ʼaki he ʼu fakaʼiloga, koteā te ako ʼaē ʼe tou maʼu ʼaki te ʼu fua ʼaia ʼo ʼuhiga mo te Selusalemi Foʼou ʼaē ʼi te lagi?

8. Koteā te faka ʼuhiga (a) ʼo te kaupā ʼe fasiga nima 144 tona māʼoluga? (b) te tākai ʼo te kolo, ʼe ko sitate e 12 000? (c) te agaaga ʼo te kolo ʼe ko he kupi ʼe tatau tona ʼu fua?

⁸ Ko te māʼoluga ʼo te kaupā, ʼe ko fasiga nima e 144, pea ʼe tou manatuʼi ai ko te kolo ʼaia ʼe faʼufaʼu e te toko 144 000, ʼaē kua vavae nātou e te ʼAtua ʼaki tona laumālie, ke natou liliu ko tona ʼu foha. Ko te nūmelo 12 ʼaē ʼe hā ʼi te ʼu 12 000 sitate ʼo te ʼu fua ʼo te kolo, ʼaē neʼe tatau tona loa, tona laulahi, pea mo tona māʼoluga, ʼe fakaʼaogaʼi fakatātā ʼi te ʼu lea faka polofetā ʼo te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo he ʼu fai fakatuʼutuʼu. Koia, ʼe lelei te ʼu fakatuʼutuʼu ʼo te Selusalemi Foʼou moʼo fakahoko ia te fakatuʼutuʼu heʼegata ʼa te ʼAtua. ʼO fakatahi mo te Hau ko Sesu Kilisito, ʼe nā faʼufaʼu ia te kautahi ʼaē ko te Puleʼaga ʼo Sehova. Koʼenī te agaaga ʼo te kolo: ko te kupi ʼe tatau tona ʼu fua. ʼI te fale lotu ʼo Salomone, neʼe tuku ʼi te Potu Taputapu ʼAupitō, te fakafofoga fakatātā ʼo te ʼafioʼaga ʼo Sehova, pea neʼe ko he kupi neʼe tatau tona ʼu fua. (1 Hau 6:19, 20) Koia, ʼe tāu mo feʼauga ke hā mai te Selusalemi Foʼou, ʼaē ʼe faka mālamagia e te kolōlia ʼo Sehova, ʼe ko he foʼi kupi lahi pea ʼe tatau tona ʼu fua! ʼE lelei ʼaupitō te ʼu fua ʼo te kolo ʼaia, pea ʼe mole ʼi ai hona kiʼi mele.—Fakahā 21:22.

Te ʼu Maka ʼAē ʼe Laga ʼAki ʼo Te Kolo

9. Neʼe fakamatala feafeaʼi e Soane ia te ʼu maka ʼaē neʼe laga ʼaki te kolo?

⁹ Neʼe toe hoko atu fēnei ia te fakamatala ʼa Soane: “Pea neʼe faʼu tona kaupā ʼaki te sāsipa, pea ko te kolo neʼe ko te ʼaulo maʼa, ʼe tatau mo he sioʼata māina. Neʼe teuteuʼi te ʼu tafitoʼaga ʼo te kaupā ʼaki te ʼu maka maʼugataʼa kehekehe: ko te ʼuluaki tafitoʼaga neʼe ko te sāsipa, te lua neʼe ko te safile, te tolu neʼe ko te kalesetone, te fā neʼe ko te emelote, te nima neʼe ko te saletone, te ono neʼe ko te salatione, ko te fitu neʼe ko te kisolite, te valu neʼe ko te pelule, te hiva neʼe ko te topasi, te hogofulu neʼe ko te kilisapaso, te hogofulu-mā-tahi neʼe ko te iasinita, pea ko te hogofulu-mā-lua neʼe ko te ametite. Pea ko te ʼu matapā e hogofulu-mā-lua neʼe ko mataʼi tofe e hogofulu-mā-lua; neʼe faʼu te ʼu matapā takitahi ʼaki te mataʼi tofe e tahi. Pea ko te ʼala lahi ʼo te kolo neʼe ko te ʼaulo maʼa, ohagē ko he sioʼata māina.”—Fakahā 21:18-21.

10. Koteā tona faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ko te kolo ʼe laga ʼaki te sāsipa, mo te ʼaulo, pea mo “te ʼu maka maʼugataʼa kehekehe”?

¹⁰ ʼE fakaofoofo ʼaupitō ia te laga ʼo te kolo. ʼE mole faʼu ʼaki te ʼu meʼa māhani ʼaē ko te lahe peʼe ko te maka, kae ʼe faʼu ia ʼaki te sāsipa, mo te ʼaulo maʼa, pea mo “te ʼu maka maʼugataʼa kehekehe.” ʼE tāu mo feʼauga ia te ʼu maka maʼugataʼa ʼaia moʼo laga ʼaki he kolo ʼi te lagi, pea ʼe taulekaleka ʼaupitō. ʼI te temi muʼa, ko te ʼaleka ʼo te fuakava, neʼe ʼaofi ʼaki te ʼaulo maʼa, pea ʼi te Tohi-Tapu, ʼe tau fakatātā te ʼaulo ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe taulekaleka pea mo maʼugataʼa. (Ekesote 25:11; Tāʼaga Lea 25:11; Isaia 60:6, 17) Kae ko te Selusalemi Foʼou kātoa, pea mo tana ʼala lahi, ʼe faʼu ʼaki “te ʼaulo maʼa ohagē ko he sioʼata māina,” ʼo hā ʼaki mai ʼe mole he fakatatau ʼo tona taulekaleka pea mo tona maʼuhiga ʼaupitō.

11. Koteā ʼaē ʼe ina fakamoʼoni mai ko nātou ʼaē ʼe natou faʼufaʼu ia te Selusalemi Foʼou, ʼe natou maʼu anai ia he maʼa fakalaumālie makehe?

¹¹ ʼE mole feala ki he tagata haka ukamea, ke ina fakaliliu he ʼaulo ʼo maʼa fēia. Kae ko Sehova te Tagata Haka Ukamea Lahi. ʼE heka “ohagē ko he tagata ʼe ina tutu pea mo ina fakamaʼa te siliva,” pea ʼe ina fakamaʼa te hahaʼi agatonu ʼo te Iselaele fakalaumālie “ohagē ko te ʼaulo pea mo te siliva,” ʼo ina toʼo iā nātou ia te ʼu meʼa heʼemaʼa fuli. Gata pē kiā nātou ʼaē neʼe fakamaʼa moʼoni, ʼe natou kau anai ki te Selusalemi Foʼou, ʼo feala ai ke tou ʼui, ʼe faʼu e Sehova ia te kolo ʼaki te ʼu maka maʼuli, ʼo natou maʼu ai ia he maʼa fakalaumālie makehe.—Malakia 3:3, 4.

12. Koteā tona faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē (a) ko te ʼu tafitoʼaga ʼo te kolo ʼe teuteuʼi ʼaki te ʼu maka maʼugataʼa e 12? (b) ko te ʼu matapā ʼo te kolo ʼe ko he ʼu mataʼi tofe koa?

¹² Māʼia mo te ʼu tafitoʼaga ʼo te kolo, ʼe teuteuʼi ʼaki te ʼu maka maʼugataʼa e 12. ʼAki te agaaga ʼaia, ʼe tou manatuʼi ia te pelepitelō lahi Sutea ʼo te temi muʼa, koteʼuhi ʼi te ʼu toʼotoʼoga, neʼe ina ʼai te efote neʼe teuteuʼi ʼaki te ʼu maka maʼugataʼa kehekehe e 12, ʼe teitei tatau mo te ʼu maka maʼugataʼa ʼaē ʼe tou talanoa kiai ʼi henī. (Ekesote 28:15-21) ʼE mahino ia, ʼe mole ko he meʼa ʼe hoʼi hoko fēia pē! Kae ʼe ina fakahā lelei mai ia te gāue faka pelepitelō ʼo te Selusalemi Foʼou, ʼaē ko Sesu ia te Pelepitelō Lahi ʼe ko tona “mālama.” (Fakahā 20:6; 21:23; Hepeleo 8:1) Tahi ʼaē meʼa, ʼaki te Selusalemi Foʼou, ʼe maʼu e te mālamanei ia te ʼu lelei ʼo te gāue faka pelepitelō lahi ʼa Sesu. (Fakahā 22:1, 2) Ko te ʼu matapā e 12 ʼo te kolo, ko nātou takitahi ʼe ko he ʼu mataʼi tofe ʼe matalelei ʼaupitō, ʼe natou fakamanatuʼi mai ia te lea fakatātā ʼa Sesu, ʼaē neʼe fakatatau ai ia te Puleʼaga ki he mataʼi tofe ʼe maʼuhiga ʼaupitō. Ko nātou fuli ʼaē ʼe natou hū ʼi te ʼu matapā ʼaia, neʼe kua natou fakahā ʼe maʼuhiga kiā nātou ia te ʼu meʼa fakalaumālie.—Mateo 13:45, 46; vakaʼi ia Sopo 28:12, 17, 18.

Ko He Kolo Mālamagia

13. Koteā ʼaē neʼe ʼui e Soane ʼo ʼuhiga mo te Selusalemi Foʼou, pea he koʼē ʼe mole hona ʼaoga ki te kolo ʼaia ke ʼi ai hona fale lotu?

¹³ ʼI te temi ʼo Salomone, neʼe hā lelei ʼi Selusalemi ia te fale lotu ʼaē neʼe fakatuʼu ʼi te potu ʼaē ʼe māʼoluga ʼaupitō ʼo te kolo, te Moʼuga ko Molia, ʼi te potu noleto. Kae ʼe feafeaʼi ʼo ʼuhiga mo te Selusalemi Foʼou? Neʼe ʼui fēnei e Soane: “Pea neʼe mole au sio au ki he fale lotu ʼi te potu ʼaia, heʼe ko tona fale lotu ʼe ko Sehova ʼAtua ia te Māfimāfi, pea mo te ʼAkeno. Pea ʼe mole ʼaoga ki te kolo ia te laʼā pea mo te māhina moʼona fakamālamaʼi, he neʼe fakamālamaʼi e te kolōlia ʼo te ʼAtua, pea ko tona mālama neʼe ko te ʼAkeno.” (Fakahā 21:22, 23) ʼI tona fakahagatonu, ʼe mole ʼaoga ke fakatuʼu he fale lotu ʼi te kolo ʼaia. Ko te fale lotu ʼāfea ʼo te kau Sutea neʼe ko he faʼifaʼitaki pē ia, pea ko te fale lotu moʼoni, ia te fale lotu fakalaumālie lahi, neʼe fakatuʼu talu mai te temi ʼaē neʼe fakanofo ai e Sehova ia Sesu ko te Pelepitelō Lahi ʼi te taʼu 29 ʼo totatou temi. (Mateo 3:16, 17; Hepeleo 9:11, 12, 23, 24) Tahi ʼaē meʼa, kapau ʼe ko he fale lotu, pea ʼe tonu foki ke ʼi ai hona kalasi faka pelepitelō moʼo momoli ia te ʼu sākilifisio kiā Sehova maʼa te hahaʼi. Kae ʼe pelepitelō ia nātou fuli ʼaē ʼe natou kau ki te Selusalemi Foʼou. (Fakahā 20:6) Pea ko te sākilifisio lahi, ʼaē ko te maʼuli fakatagata haohaoa ʼo Sesu, neʼe momoli tuʼa tahi ʼo talu ai. (Hepeleo 9:27, 28) Tahi ʼaē meʼa, ko nātou fuli ʼaē ʼe nonofo ʼi te kolo ʼaia, ʼe feala hanatou fakaovi ia nātou totonu kiā Sehova.

14. (a) He koʼē ʼe mole hona ʼaoga ki te Selusalemi Foʼou ke fakamālamaʼi e te laʼā pea mo te māhina? (b) Koteā ʼaē neʼe fakakikite ʼi te lea faka polofetā ʼa Isaia ʼo ʼuhiga mo te kautahi faka ʼatulaulau ʼa Sehova, pea koteā tona pikipikiga mo te Selusalemi Foʼou?

¹⁴ ʼI te temi ʼaē neʼe sio ai ia Moisese ki te kolōlia ʼo Sehova ʼi te Moʼuga ʼo Sinai, neʼe gigila ʼaupitō ai tona fofoga, pea neʼe tonu ke ina pūlouʼi tona fofoga iā muʼa ʼo tona ʼu tehina Iselaele. (Ekesote 34:4-7, 29, 30, 33) Kae ʼe feala koa hakotou fakakaukauʼi peʼe feafeaʼi ʼapē ia te gigila ʼo he kolo ʼe mālama tuʼumaʼu ʼaki te kolōlia ʼo Sehova? ʼE mole he ʼaho ʼe feala ai ke fakapōʼuli ia te kolo ʼaia. ʼE mole ʼaoga anai ke fakamālamaʼi e te laʼā pea mo te māhina. ʼE mālama anai ʼo heʼegata. (Vakaʼi ia 1 Timoteo 6:16.) ʼE nofo te Selusalemi Foʼou ʼi te taʼi faʼahiga mālama ʼaia. ʼIo, ko te fafine ʼohoana ʼaia pea mo tona ʼOhoana Hau, ʼe nā liliu ko he kolo hau ʼo te kautahi faka ʼatulaulau ʼa Sehova—tona “ ʼohoana,” ia “te Selusalemi ʼaē ʼi ʼoluga”—ʼaē neʼe fakakikite fēnei e Isaia: “ ʼE mole toe fakamālamaʼi anai ia koe e te laʼā ʼi te ʼaho, pea ʼe mole toe fakamālamaʼi anai koe e te māhina. Pea ʼe tonu anai ke liliu ia Sehova ko hou mālama ʼo aʼu ki he temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga, pea ʼe liliu anai tou ʼAtua ko tou taulekaleka. ʼE mole toe tō anai tou laʼā, pea ʼe mole hifo anai tou māhina; heʼe ko Sehova totonu ʼe liliu anai ko hou mālama ʼo aʼu ki he temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga, pea ʼe gata ai anai te ʼu ʼaho ʼo tau putu.”—Isaia 60:1, 19, 20; Kalate 4:26.

Ko He Mālama Ki Te ʼu Puleʼaga

15. ʼI te Fakahā, ko te ʼu palalau fea ʼo ʼuhiga mo te Selusalemi Foʼou ʼe tatau mo te lea faka polofetā ʼaē ʼa Isaia?

¹⁵ Neʼe toe ʼui fēnei ʼi te lea faka polofetā ʼa Isaia: “Pea ʼe mahino papau ia, ʼe ʼolo atu anai he ʼu puleʼaga ki tou mālama, pea ʼe ʼolo atu anai he ʼu hau ki tau kamata mafoa ake.” (Isaia 60:3) ʼE ʼui ʼi te Fakahā neʼe faka ʼuhiga ia te ʼu palalau ʼaia ki te Selusalemi Foʼou: “Pea ʼe haʼele anai ia te ʼu puleʼaga ʼaki tona mālama, pea ko te ʼu hau ʼo te kele ʼe natou ʼaumai anai kiai tonatou kolōlia. Pea ʼe mole māpunuʼi anai tona ʼu matapā ʼi te ʼaho, heʼe ʼi te kolo ʼaia, ʼe mole pōʼuli anai. Pea ʼe natou ʼaumai anai kiai te kolōlia pea mo te fakaʼapaʼapa ʼa te ʼu puleʼaga.”—Fakahā 21:24-26.

16. Ko ai ia “te ʼu puleʼaga” ʼaē kā natou haʼele anai ʼaki ia te mālama ʼo te Selusalemi Foʼou?

¹⁶ Ko ai ia “te ʼu puleʼaga” ʼaia ʼaē ʼe natou haʼele ʼaki te mālama ʼo te Selusalemi Foʼou? ʼE ko te hahaʼi ʼaē neʼe kau ʼi te temi ʼaē, ki te ʼu puleʼaga ʼo te mālama agakovi ʼaenī, pea kua natou tali ʼi te temi nei ia te mālama ʼaē ʼe haʼu mai te kolo faka kolōlia ʼaia ʼaē ʼi te lagi. Ko nātou ʼuluaki ʼe ko te toe hahaʼi tokolahi, ʼaē kua natou ʼosi mavae mai “te ʼu fenua fuli, mo te ʼu telepī, mo te ʼu hahaʼi pea mo te ʼu lea” pea mo natou fakatahi mo te kalasi ʼo Soane ʼo ʼatolasio ki te ʼAtua ʼi te ʼaho mo te pō. (Fakahā 7:9, 15) ʼI te ʼosi hifo mai anai ʼo te Selusalemi Foʼou mai te lagi, pea ʼi te ʼosi fakaʼaogaʼi anai e Sesu ia te ʼu kalavī ʼo te mate pea mo te Hatesi moʼo fakatuʼuake ia te kau mate, ʼe fakatahi anai ki te toe hahaʼi tokolahi ia te tahi ʼu lauʼi miliona hahaʼi, ʼaē neʼe kau ʼi te temi ʼaē ki “te ʼu puleʼaga,” pea ʼe natou ʼoʼofa anai kiā Sehova pea mo tona ʼAlo, ʼaē ʼe fakatatau ki he ʼAkeno, te ʼOhoana ʼo te Selusalemi Foʼou.—Fakahā 1:18.

17. Ko ai koa ia “te ʼu hau ʼo te kele” ʼaē “ ʼe natou ʼaumai . . . tonatou kolōlia” ki te Selusalemi Foʼou?

¹⁷ Kae ko ai koa ia “te ʼu hau ʼo te kele” ʼaē “ ʼe natou ʼaumai . . . kiai tonatou kolōlia”? ʼE mole ko te ʼu hau ʼo te kele heʼe fakaʼauha anai ia nātou ʼi tanatou laga tau ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼi Halamaketone. (Fakahā 16:14, 16; 19:17, 18) ʼE feala koa hatatou ʼui ko te ʼu hau ʼaia, ʼe ko he ʼu hahaʼi maʼu tuʼulaga ʼo te ʼu puleʼaga, ʼe natou liliu ʼo kau ki te toe hahaʼi tokolahi, peʼe ko he ʼu hau ʼe fakatuʼuake anai pea mo natou fakalogo ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼi te mālama foʼou? (Mateo 12:42) ʼE faigataʼa hakita taupau ia te mahino ʼaia, heʼe tokolahi ʼi te ʼu hau ʼaia neʼe natou maʼu ia te kolōlia ʼi te mālamanei ʼāfea pea kua puli talu mai fualoa tonatou kolōlia ʼaia. Koia, ʼe mahino ia, ko “te ʼu hau ʼo te kele” ʼaē ʼe natou ʼaumai tonatou kolōlia ki te Selusalemi Foʼou, ʼe ko te toko 144 000, ʼaē ʼe “totogi . . . mai te ʼu telepī kehekehe, mo te ʼu lea kehekehe, mo te ʼu hahaʼi kehekehe pea mo te ʼu puleʼaga kehekehe” ke natou hau fakatahi mo te ʼAkeno, ia Sesu Kilisito. (Fakahā 5:9, 10; 22:5) ʼE natou ʼaumai ki te kolo ʼaia ia tonatou kolōlia ʼaē neʼe foaki age e te ʼAtua, moʼo fakaʼāsili te gigila ʼo te kolo.

18. (a) Ko ai ʼaē kā mole hū anai ki te Selusalemi Foʼou? (b) ʼE gata pē anai kiā ai ia te fakagafua ʼaē ke natou hū ki te kolo?

¹⁸ Neʼe toe ʼui fēnei e Soane: “Kae ʼe mole hū anai kiai he meʼa ʼe mole taputapu pea mo he tahi ʼe ina fai he meʼa ʼe fakalialia pea mo loi; ʼe gata pē anai kiā nātou ʼaē kua tohi ʼi te takaiga tohi ʼo te maʼuli ʼa te ʼAkeno.” (Fakahā 21:27) ʼE mole he meʼa ʼuli ʼi te tuʼu ʼa Satana, ʼe feala ke kau ki te Selusalemi Foʼou. Logolā ʼi te temi fuli pē ʼe ava ai tona ʼu matapā, kae ʼe mole fakagafua anai ke hū he tahi “ ʼe ina fai he meʼa ʼe fakalialia pea mo loi.” ʼE mole ʼi ai anai he ʼapositā ʼi te kolo ʼaia pea mo he tahi ʼe kau kiā Papiloni Lahi. Pea kapau ʼe faiga ʼihi ke natou ʼulihi ia te taputapu ʼo te kolo, ʼo natou fakahalaʼi ia nātou ʼaē kā kau ki te kolo ʼaia ʼi tanatou kei māʼuʼuli ʼi te kele, ʼe mole he fua anai ʼo tanatou ʼu faiga. (Mateo 13:41-43) ʼE gata pē anai “kiā nātou ʼaē kua tohi ʼi te takaiga tohi ʼo te maʼuli ʼa te ʼAkeno,” te toko 144 000, ʼaē kā natou hū anai ki te Selusalemi Foʼou.b—Fakahā 13:8; Taniela 12:3.

Te Vaitafe Vai ʼo Te Maʼuli

19. (a) Neʼe fakamatala feafeaʼi e Soane ia te foaki e te Selusalemi Foʼou ia te ʼu tapuakina ki te mālamanei? (b) Ko te temi fea ʼaē ʼe tafe ai ia “te vaitafe vai ʼo te maʼuli,” pea ʼe tou ʼiloʼi feafeaʼi ia te faʼahi ʼaia?

¹⁹ ʼE lahi anai te ʼu tapuakina ʼaē kā foaki e te Selusalemi Foʼou taulekaleka ki te hahaʼi. Neʼe fakahā mai e Soane ia te faʼahi ʼaia: “Pea neʼe ina fakahā mai kiā te au te vaitafe vai ʼo te maʼuli, ʼe tāsilo ohagē ko te kilisitale, ʼe haʼu mai te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua pea mo te ʼAkeno, pea ʼe tafe ʼi te lotomālie ʼo te ʼala lahi ʼo te kolo.” (Fakahā 22:1, 2a) Ko te temi fea ʼaē ʼe tafe ai ia te “vaitafe” ʼaia? Kapau ʼe tafe “mai te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua pea mo te ʼAkeno,” pea ʼe mahino ia, neʼe tafe ʼi te ʼosi kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki ʼi te taʼu 1914. Neʼe ko te taʼu ʼaia ʼaē neʼe hoko ai ia te meʼa ʼaē neʼe fakahā e te fitu puhi fakatagi pea mo te tala ʼo te meʼa fakaofoofo ʼaenī: “ ʼI te temi nei kua hoko mai te fakamaʼuli mo te mālohi mo te puleʼaga ʼo totatou ʼAtua pea mo te pule ʼo tana Kilisito.” (Fakahā 11:15; 12:10) ʼI te temi fakaʼosi, ko te laumālie pea mo te fafine ʼohoana, ʼe nā fakaafe ia te hahaʼi ʼaē ʼe lotolelei ke natou toʼo noa te vai ʼo te maʼuli. Ko te vai ʼo te vaitafe ʼe tafe anai maʼa nātou ʼo aʼu ki te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼaenī, pea ʼe toe hoko fēia atu anai ʼi te mālama foʼou, mokā ‘hifo mai anai ia te Selusalemi Foʼou mai te lagi mai te ʼAtua.’—Fakahā 21:2.

20. Koteā ʼaē ʼe hā ʼaki mai ai ʼe kua feala ke tou ʼiʼinu ki he moʼi vai ʼo te maʼuli?

²⁰ ʼE mole ko te hoki fai ʼaenī ʼo te foaki ʼo te vai maʼuli ki te mālamanei. ʼI tana kei maʼuli ʼi te kele, neʼe talanoa ia Sesu ʼo ʼuhiga mo te vai, ʼaē ʼe ina foaki mai ia te maʼuli heʼegata. (Soane 4:10-14; 7:37, 38) Tahi ʼaē meʼa, neʼe mole tuai pea neʼe logo ia Soane ki te fakaafe ʼaenī ʼe fonu ʼi te ʼofa: “Ko te laumālie pea mo te fafine ʼohoana ʼe nā ʼui tuʼumaʼu: ‘Haʼu!’ Pea ko ʼaē ʼe fagono ke ina ʼui fēnei: ‘Haʼu!’ Pea ko ʼaē ʼe fia ʼinu ke haʼu; ko ʼaē ʼe loto kiai ke ina toʼo noa te vai ʼo te maʼuli.” (Fakahā 22:17) Kua fai ʼi te temi nei ia te fakaafe ʼaia, ʼo hā ʼaki mai ʼi hona tahi faʼahiga fakafuafua, kua feala ke tou ʼiʼinu ki he moʼi vai ʼo te maʼuli. Kae ʼi te mālama foʼou, ʼe tafe anai te ʼu vai ʼaia mai te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua pea ʼe natou tafe anai ʼi te Selusalemi Foʼou ohagē ko he vaitafe moʼoni.

21. Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te “vaitafe vai ʼo te maʼuli,” pea ʼe tokoni feafeaʼi mai ia te meʼa ʼaē neʼe hā kiā Esekiele ke tou ʼiloʼi ia te faʼahi ʼaia?

²¹ Koteā koa ia te “vaitafe vai ʼo te maʼuli”? Ko te vai ʼe maʼuhiga ki te maʼuli. Ko he tagata ʼe mole kai, ʼe feala ke maʼuli ʼi ni ʼu vāhaʼa, kae kapau ʼe mole ʼinu, pea ʼe feala ke mate ʼi te hili ʼo he vāhaʼa e tahi. Tahi ʼaē meʼa, ko te vai ʼe ina fakamaʼa pea mo ʼaoga ki te maʼuli lelei ʼo te sino. Koia, ʼe mahino ia ʼe fakatātā e te vai ʼo te maʼuli ia te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga ki te maʼuli pea mo te mālōlō fakasino ʼo te tagata. Neʼe toe sio foki mo te polofetā ko Esekiele ki te “vaitafe vai ʼo te maʼuli,” pea neʼe sio ia ʼe haʼu ia te vaitafe mai te fale lotu pea neʼe tafe ki te Tai Mate. Pea neʼe hoko te milakulo! Neʼe liliu te tai ʼaia ʼaē neʼe mole maʼuli ai he meʼa, ko he tai kua maʼa pea mo ikaʼia! (Esekiele 47:1-12) ʼIo, ko te vai ʼaē neʼe sio kiai ia Soane, ʼe ina toe fakamaʼuli ia te ʼu meʼa ʼaē neʼe kua mamate, ʼo ina fakamoʼoni ai ko te vaitafe vai ʼaia ʼo te maʼuli, ʼe ina fakatātā ia te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai e te ʼAtua ʼaki ia Sesu Kilisito moʼo foaki ia te maʼuli haohaoa ki te kau “mate.” Ko te vaitafe ʼaia “ ʼe tāsilo ohagē ko te kilisitale,” ʼo hā ʼaki mai te maʼa pea mo te māʼoniʼoni ʼo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua. ʼE kehekehe ʼaupitō ia mo te ʼu “vai” totoʼia pea mo fakatupu mate ʼo te Keletiate.—Fakahā 8:10, 11.

22. (a) ʼE tafe maifea ia te vaitafe, pea he koʼē ʼe tāu mo feʼauga ia te faʼahi ʼaia? (b) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te vai ʼo te maʼuli pea mo te vaitafe?

²² ʼE tafe ia te vaitafe ʼaia mai “te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua pea mo te ʼAkeno.” ʼE tāu mo feʼauga ia te faʼahi ʼaia, koteʼuhi ko te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa Sehova moʼo foaki ia te maʼuli, ʼe fakatafito ki te sākilifisio faitotogi, pea neʼe hoko ia te sākilifisio ʼaia, heʼe ko Sehova “ ʼi tona ʼofa lahi ʼaē ki te mālamanei neʼe ina foaki ai tona ʼAlo ʼulu tokotahi, koteʼuhi ko ʼaē ʼe haga tui kiā te ia ke ʼaua naʼa fakaʼauha, kae ke ina maʼu ia te maʼuli heʼegata.” (Soane 3:16) Ko te vai ʼo te maʼuli ʼe ina toe fakatātā foki ia te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼaē ʼi te Tohi-Tapu ʼe fakatatau ki te vai. (Efesi 5:26) Kae ko te vaitafe vai ʼaia ʼo te maʼuli, ʼe ina fakatātā ia te moʼoni pea mo te ʼu fakatuʼutuʼu fuli ʼa Sehova, ʼaē ʼe fakatafito ki te sākilifisio ʼa Sesu, moʼo faka ʼāteaina ia te hahaʼi fakalogo mai te agahala pea mo te mate, pea mo foaki kiā nātou ia te maʼuli heʼegata.—Soane 1:29; 1 Soane 2:1, 2.

23. (a) He koʼē koa ʼe tāu mo feʼauga ke tafe ia te vaitafe vai ʼo te maʼuli ʼi te lotomālie ʼo te ʼala lahi ʼo te Selusalemi Foʼou? (b) Koteā te fakapapau fakaʼatua ʼaē neʼe fai kiā Apalahamo, kā hoko anai ʼi te temi ʼaē kā tafe lahi ai ia te vai ʼo te maʼuli?

²³ Lolotoga ia te ʼAfio Iā Taʼu e Afe, ʼe fakahoko kātoa anai ia te ʼu lelei ʼo te totogi e te gāue faka pelepitelō ʼa Sesu pea mo tana toko 144 000 kau pelepitelō ʼaē ʼe fakatahi mo ia. Koia, ʼe tāu mo feʼauga ke tafe te vaitafe vai ʼo te maʼuli ʼi te lotomālie ʼo te ʼala lahi ʼo te Selusalemi Foʼou. ʼE faʼufaʼu ia te kolo ʼaia e te Iselaele fakalaumālie, ʼaē ʼe nā faʼufaʼu mo Sesu ia te hako moʼoni ʼo Apalahamo. (Kalate 3:16, 29) Koia, kā tafe lahi anai te vai ʼo te maʼuli ʼi te lotomālie ʼo te ʼala lahi ʼo te kolo fakatātā, “ko te ʼu puleʼaga fuli ʼo te kele,” ʼe natou maʼu anai ia te ʼu fealagia fuli ʼaē ke tapuakiʼi ia nātou e te hako ʼo Apalahamo. ʼE hoko kātoa anai ia te fakapapau ʼaē neʼe fai e Sehova kiā Apalahamo.—Senesi 22:17, 18.

Te ʼu Fuʼu ʼAkau ʼo Te Maʼuli

24. Koteā ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼi te ʼu kauvai ʼo te vaitafe vai ʼo te maʼuli, pea koteā ʼaē ʼe natou fakatātā?

²⁴ ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kiā Esekiele, neʼe toe liliu foki te vaitafe ko he ʼu vai ʼe tatafe mālohi, pea neʼe sio ia te polofetā ki te ʼu fuʼu ʼakau kehekehe mo ʼonatou fua ʼe homohomo ʼi te ʼu kauvai. (Esekiele 47:12) Kae koteā ʼaē neʼe sio kiai ia Soane? Neʼe sio ki te meʼa ʼaenī: “Pea ʼi te ʼu kauvai ʼo te vaitafe, neʼe ʼi ai te ʼu fuʼu ʼakau ʼo te maʼuli, ʼe natou fai te ʼu taʼukai e hogofulu-mā-lua, ʼo natou fua ʼi te māhina fuli. Pea ko te ʼu lau ʼo te ʼu fuʼu ʼakau neʼe fakaʼaogaʼi ki te fakamālōlō ʼo te ʼu puleʼaga.” (Fakahā 22:2b) ʼE mahino ia, ko “te ʼu fuʼu ʼakau ʼo te maʼuli,” ʼe natou toe fakatātā te tahi koga ʼo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa Sehova, moʼo foaki ia te maʼuli heʼegata ki te hahaʼi fakalogo.

25. ʼI te Palatiso kātoa, koteā ia te fakatuʼutuʼu ʼofa ʼaē ʼe fai e Sehova ki te hahaʼi ʼaē ʼe natou loto fakafetaʼi kiā te ia?

²⁵ ʼI fakatuʼutuʼu lotoʼofa ʼaē ʼe fai e Sehova ki te hahaʼi ʼaē ʼe natou loto fakafetaʼi kiā te ia! ʼE feala hanatou ʼiʼinu ki te ʼu vai mokomoko ʼaia, pea mo toe feala pē foki ke natou toli tuʼumaʼu ia te ʼu fua kehekehe pea mo kano lelei ʼo te ʼu fuʼu ʼakau ʼaia. ʼI meʼa lelei foki mo kanapau lā neʼe māʼuʼuli fakafeʼauga pē ia tatatou ʼu ʼuluaki mātuʼa ʼo mulimuli ki te fakatuʼutuʼu “lelei” ʼaē neʼe fai ʼo ʼuhiga mo nāua ʼi te Palatiso ʼo Eteni! (Senesi 2:9) Kae ʼi te temi leva ʼaenī, kua mafola ia te Palatiso ʼi te mālamanei kātoa, pea ʼe tokaga ia Sehova ke ‘fakamālōlō ia te ʼu puleʼaga’c ʼaki te ʼu lau ʼo te ʼu fuʼu ʼakau fakatātā ʼaia. ʼE lelei age ia te ʼu lau ʼaia ʼi te ʼu faitoʼo ʼaē ʼe tufa ʼi te temi ʼaenī, ʼaē ʼe faʼu ʼaki te ʼu lauʼakau pea mo ʼihi ʼatu faitoʼo, pea ko te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu lauʼakau fakatātā ʼaia, ʼe ina foaki anai ki te hahaʼi tui, ia te maʼuli haohaoa ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo te faʼahi fakasino.

26. Koteā ʼaē ʼe feala ke fakatātā e te ʼu fuʼu ʼakau, pea koteā ia tona tupuʼaga?

²⁶ Ko te ʼu fuʼu ʼakau ʼaia, ʼaē ʼe fakavai leleiʼi e te vaitafe, ʼe feala ke natou fakatātā ia te toko 144 000 ʼo te ʼohoana ʼo te ʼAkeno. ʼI tanatou kei māʼuʼuli ʼi te kele, ʼe natou fakaʼaogaʼi mo nātou ia te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai e te ʼAtua ʼaki ia Sesu Kilisito. ʼE tou fakatokagaʼi lelei ko te ʼu tehina ʼaia ʼa Sesu ʼaē neʼe fakatupu ʼaki te laumālie, ʼe fakahigoaʼi faka polofetā ia nātou ko “te ʼu fuʼu ʼakau lalahi ʼo te faitotonu.” (Isaia 61:1-3; Fakahā 21:6) Kua lahi te ʼu fua fakalaumālie kua natou fakatupu moʼo fakavikiviki kiā Sehova. (Mateo 21:43) Pea ʼi te lolotoga ʼo te ʼAfio Iā Taʼu e Afe, ʼe natou kau anai ki te foaki ʼo te ʼu fakatuʼutuʼu faitotogi ʼaē kā ʼaoga anai ki “te fakamālōlō ʼo te ʼu puleʼaga,” ʼaē ko tonatou faka ʼāteaina mai te agahala pea mo te mate.—Vakaʼi ia 1 Soane 1:7.

ʼE Mole Toe Pōʼuli Anai

27. Koteā ia te tahi ʼu tapuakina ʼaē neʼe ʼui e Soane ʼe maʼu anai e nātou ʼaē kā natou maʼu ia te pilivilēsio ʼaē ko te hū ki te Selusalemi Foʼou, pea he koʼē ʼe ʼui “ ʼe mole toe ʼi ai anai he malaʼia”?

²⁷ ʼE mahino ia, ʼe ko he toe pilivilēsio ia te hū ʼaē ki te Selusalemi Foʼou! Kotou fakakaukauʼi age muʼa, ko te hahaʼi ʼaē neʼe vaivavai ʼi te temi ʼaē pea mo heʼe haohaoa, ʼe natou mulimuli anai kiā Sesu ʼi te lagi ke natou liliu ko he ʼu hahaʼi ʼe kau ki te kolo ʼe kolōlia ʼaupitō! (Soane 14:2) Neʼe fakamatala fēnei e Soane ia te ʼu tapuakina ʼaē kā natou maʼu: “Pea ʼe mole toe ʼi ai anai he malaʼia. Kae ʼe tuʼu anai ʼi te kolo ia te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua pea mo te ʼAkeno, pea ʼe tauhi anai kiā te ia tana ʼu kaugana ʼaki he tauhi taputapu; pea ʼe natou sisio anai ki tona fofoga, pea ʼe tuʼu anai tona huafa ʼi ʼonatou laʼe.” (Fakahā 22:3, 4) ʼI te liliu ʼaē ʼa te kau pelepitelō Iselaele ʼo aga fakahehema, neʼe hoko kiā nātou ia te malaʼia mai ia Sehova. (Malakia 2:2) Neʼe ʼui e Sesu kua liʼaki ia te “ ʼapi” heʼe agatonu ʼo Selusalemi. (Mateo 23:37-39) Kae ʼi te Selusalemi Foʼou, “ ʼe mole toe ʼi ai anai he malaʼia.” (Vakaʼi ia Sakalia 14:11.) Ko nātou fuli ʼaē ʼe nonofo ʼi te kolo ʼaia, ʼe kua ʼahiʼahi nātou e te afi, ʼaē ʼe ina fakatātā ia te ʼu ʼahiʼahi ʼaē neʼe fai kiā nātou ʼi te kele, pea ʼi tanatou ʼosi mālo, ʼe natou ‘maʼu ia te maʼuli heʼe popo pea mo te maʼuli tuputupua.’ ʼO ʼuhiga mo nātou ʼaia, ʼe ʼiloʼi e Sehova, ʼe natou faʼifaʼitaki anai kiā Sesu, ʼo mole natou maliu mai ia te ia. (1 Kolonito 15:53, 57) Tahi ʼaē meʼa, ʼe tuʼu anai ʼi te potu ʼaia “te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua pea mo te ʼAkeno,” ʼo fakatuʼu mālohi te kolo ʼaia ʼo talu ai.

28. He koʼē ʼe tohi ia te huafa ʼo te ʼAtua ʼi te ʼu laʼe ʼo nātou ʼaē ʼe kau ki te Selusalemi Foʼou, pea koteā ia te fakatuʼutuʼu fakaofoofo ʼaē ʼe natou fakatalitali kiai?

²⁸ Ohagē pē ko Soane, ko nātou fuli ʼaē kā kau anai ki te kolo ʼaia ʼaē ʼi te lagi, ʼe ko te ʼu “kaugana” ʼa te ʼAtua. ʼI tonatou ʼuhiga kaugana, ʼe tohi lelei ʼi ʼonatou laʼe ia te huafa ʼo te ʼAtua, ʼo hā ʼaki ai neʼe totogi nātou e Sehova. (Fakahā 1:1; 3:12) ʼE natou faka ʼuhiga anai ʼe ko he pilivilēsio lahi, hanatou tauhi kiā te ia ʼaki he tauhi taputapu, heʼe natou kau ki te Selusalemi Foʼou. ʼI te kei maʼuli ʼa Sesu ʼi te kele, neʼe ina fai ia te fakapapau fakaofoofo kiā nātou ʼaē kā hau ki ʼamuli, ʼo ina ʼui fēnei: “Fiafia ia nātou ʼaē ʼe loto maʼa, heʼe natou sisio anai ki te ʼAtua.” (Mateo 5:8) ʼI fiafia leva kā maʼu anai e te ʼu kaugana ʼaia ʼi tanatou sisio pea mo ʼatolasio kiā Sehova!

29. He koʼē neʼe ʼui e Soane “ ʼe mole toe pōʼuli anai” ʼi te Selusalemi Foʼou ʼaē ʼi te lagi?

²⁹ Neʼe toe ʼui fēnei e Soane: “ ʼE mole toe pōʼuli anai, pea ʼe mole hona ʼaoga kiā nātou ia te mālamagia ʼo te mālama taki pea mo te mālamagia ʼo te laʼā, heʼe ko Sehova ʼAtua ʼe ina folahi anai kiā nātou tona mālama.” (Fakahā 22:5a) Ohagē ko te kolo fuli pē, ko te Selusalemi ʼāfea neʼe ʼaoga kiai ia te mālama ʼo te laʼā, pea ʼi te pōʼuli neʼe ʼaoga kiai te mālama ʼo te māhina pea mo te tahi age ʼu mālama. Kae ʼi te Selusalemi Foʼou ʼaē ʼi te lagi, ʼe mole toe ʼaoga anai ia te ʼu mālama ʼaia, heʼe faka mālamagia anai e Sehova totonu. ʼE toe feala pē foki ke fakaʼaogaʼi ia te kupu “pōʼuli” ʼi hona ʼaluʼaga fakatātā, moʼo faka ʼuhiga ki te ʼu faigataʼaʼia pea mo te māvete ʼaē mo Sehova. (Mikea 3:6; Soane 9:4; Loma 13:11, 12) ʼE mole feala tuʼa tahi ke maʼu te taʼi pōʼuli ʼaia ʼi te ʼafioʼaga faka kolōlia pea mo gigila ʼo te ʼAtua Māfimāfi.

30. Neʼe fakaʼosi feafeaʼi e Soane ia tana fai fakamatala ki te kolo taulekaleka ʼaē neʼe sio kiai, pea koteā te fakamoʼoni ʼaē ʼe tuku mai kiā tātou ʼi te Fakahā?

³⁰ Neʼe fakaʼosi e Soane tana fai fakamatala ʼo ʼuhiga mo te kolo taulekaleka ʼaē neʼe sio kiai, ʼo ina ʼui fēnei ʼo ʼuhiga mo te ʼu kaugana ʼaia ʼa te ʼAtua: “Pea ʼe natou nonofo hau anai ʼo talu ai.” (Fakahā 22:5b) ʼIo, ʼi te fakaʼosi ʼo te ʼu taʼu e afe, ʼe kua foaki kātoa anai ia te ʼu lelei ʼo te totogi, pea ʼe tuku anai e Sesu ki tana Tamai, ia he mālamanei kua maʼuli haohaoa. (1 Kolonito 15:25-28) ʼE mole tou ʼiloʼi peʼe koteā ʼaē kua fakatuʼutuʼu e Sehova maʼa Sesu pea mo te toko 144 000 ʼi te hili ʼo te ʼu meʼa ʼaia. Kae ʼe fakamoʼoni mai e te Fakahā kiā tātou, ʼe natou hoko atu anai ʼo talu ai, tonatou pilivilēsio ʼaē ko te tauhi kiā Sehova ʼaki he tauhi taputapu.

Te Ikuʼaga Fakafiafia ʼo Te Fakahā

31. (a) Koteā ia te ikuʼaga fakafiafia ʼaē ʼe fakahā ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā ai te Selusalemi Foʼou? (b) Koteā ʼaē ʼe fai e te Selusalemi Foʼou ki te tahi kau hahaʼi agatonu?

³¹ Ko te hoko ʼo te meʼa ʼaē neʼe hā ai ia te Selusalemi Foʼou, te ʼohoana ʼo te ʼAkeno, ʼe ko te ikuʼaga fakafiafia ʼaē ʼe tala ʼi te Fakahā, pea ʼe tāu mo feʼauga ia te faʼahi ʼaia. ʼI te ʼuluaki sēkulō, ko te ʼu kaugā fagona Kilisitiano fuli ʼo Soane ʼaē neʼe ʼuluaki fai kiai te tohi ʼaia, neʼe kua natou fakaʼamu age lā ke natou hū ki te kolo ʼaia, ke natou kaugā hau mo Sesu Kilisito ʼi tonatou ʼuhiga laumālie tuputupua. Ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē ʼe kei māʼuʼuli iā ʼaho nei ʼi te kele, ʼe natou maʼu mo nātou ia te ʼamanaki ʼaia. Koia, kua fakaovi te Fakahā ki tona ikuʼaga lahi, mokā fakatahi anai te ʼohoana kātoa ki te ʼAkeno. Ki muli age, ʼaki ia te Selusalemi Foʼou, ʼe foaki anai ia te ʼu lelei ʼo te sākilifisio faitotogi ʼa Sesu ki te hahaʼi, ke feala ai ki te kau agatonu fuli ke natou maʼu ia te maʼuli heʼegata. ʼI te ʼaluʼaga ʼaia, ko te fafine ʼohoana, ia te Selusalemi Foʼou, ʼi tona ʼuhiga hoa faitotonu ʼo te ʼOhoana Hau, ʼe kau anai ki te fakatuʼu ʼo he kele foʼou faitotonu ʼaē kā tuʼu anai ʼo talu ai, ʼo faka kolōlia ki te Tuʼi ʼAliki ko Sehova.—Mateo 20:28; Soane 10:10, 16; Loma 16:27.

32, 33. Koteā ia te ʼu faʼahi ʼaē neʼe fakamahino mai ʼi te Fakahā, pea ʼe tonu anai ke ina ʼekenaki tātou ke tou fai teā?

³² ʼI fiafia leva ʼaē kā tou maʼu ʼi tatatou fakaaʼu ki te fakaʼosi ʼo te tohi ʼo te Fakahā! Neʼe tou vakaʼi ʼe mole hoko anai te ʼu faiga fakaʼosi ʼa Satana pea mo tona hako, kae ʼe fakahoko kātoa anai te ʼu fakamāu faitotonu ʼa Sehova. ʼE tonu ke pulihi ʼo talu ai, ia Papiloni Lahi pea mo te tahi ʼu meʼa fakahehema ʼaupitō ʼo te mālama ʼa Satana. ʼE lī anai ia Satana pea mo tana kau temonio ki te vanu, pea ki ʼamuli, ʼe fakaʼauha anai ia nātou. Mai te lagi, ʼe pule anai ia te Selusalemi Foʼou pea mo Kilisito, pea ʼe hoko anai te fakatuʼuake pea mo te fakamāuʼi ʼo te kau mate, pea moʼo fakaʼosi, ko te hahaʼi ʼaē kua natou maʼu ia te maʼuli haohaoa, ʼe natou māʼuʼuli anai ʼo heʼegata ʼi te Palatiso fakakelekele. ʼE fakamatala lelei ia te ʼu meʼa fuli ʼaia ʼi te Fakahā! ʼE ina fakaloto mālohiʼi ia totatou loto ʼaē ke ‘kalagaʼi ʼi te temi nei te logo lelei heʼegata ʼaia ʼi te kele, ohagē he evaselio ki te ʼu puleʼaga kehekehe, mo te ʼu telepī kehekehe, te ʼu lea kehekehe pea mo te hahaʼi kehekehe’! (Fakahā 14:6, 7) ʼE kotou kau koa ki te gāue lahi ʼaia ʼo mulimuli ki tokotou ʼu fealagia?

³³ ʼAki he loto fakafetaʼi, tou fakatokagaʼi ʼi te lakaga nei ia te ʼu palalau fakaʼosi ʼaē ʼi te Fakahā.

[Kiʼi nota]