Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w23 Lub 11 Hlis Ntuj sab 26-30
  • Kuv Tsis Txhawj Tsis Ntshai Rau Qhov Kuv Tso Siab Rau Yehauvas

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Kuv Tsis Txhawj Tsis Ntshai Rau Qhov Kuv Tso Siab Rau Yehauvas
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2023
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • THAUM KUV PIB TSO SIAB RAU YEHAUVAS
  • TSO SIAB RAU YEHAUVAS THAUM MUAJ TSOV ROG
  • RAUG KEV TAWM TSAM HAUV NAINTSAWS
  • TSIS HNOV XOV TXOG COV KWVTIJ NKAUJ MUAM HAUV NKINIM
  • KUV POJ NIAM WB TSO SIAB RAU YEHAUVAS
  • YEHAUVAS TIV THAIV PEB
  • Muaj Tej Qub Txeeg Qub Teg Ntawm Sab Kev Ntseeg Kuv Thiaj Tawg Paj Ntsa Iab
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2019
  • Kuv Pom Cov Ntseeg Hlob Mos Nyoos
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2023
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2023
w23 Lub 11 Hlis Ntuj sab 26-30
Ixayees Ithantsaunpis.

KUV LUB NEEJ

Kuv Tsis Txhawj Tsis Ntshai Rau Qhov Kuv Tso Siab Rau Yehauvas

IXAYEES ITHANTSAUNPIS (ISRAEL ITAJOBI) PIAV TXOG NWS LUB NEEJ

THAUM tib neeg nug txog kuv lub neej, kuv qhia rau lawv tias, “Kuv zoo li lub phij xab uas Yehauvas nqa rawv nrog nws.” Qhov kuv hais ntawd yog kuv hais tias thaum kuv mus ub mus no kuv yeej nqa rawv kuv lub phij xab ces kuv xav kom Yehauvas thiab nws lub koom haum coj kuv ib yam li ntawd, qhia seb kuv yuav mus qhov twg thiab yuav mus thaum twg. Kuv raug txib mus ua tej txoj hauj lwm uas nyuaj heev thiab phom sij kawg li. Kuv pom tias qhov uas tso siab rau Yehauvas pab tau kuv tsis txhawj tsis ntshai.

THAUM KUV PIB TSO SIAB RAU YEHAUVAS

Kuv yug rau xyoo 1948 hauv ib lub me nyuam zos hauv teb chaws Naintsawlias (Nigeria). Lub sij hawm ntawd kuv txiv ntxawm Muxitafas (Moustapha), thiab kuv tus tij laug hlob Vahanpis (Wahabi) nkawd ua kev cai raus dej ua Yehauvas ob tug tim khawv. Thaum kuv muaj cuaj xyoos ces kuv txiv txawm tuag. Kuv lub siab dua rhe. Vahanpis qhia kuv tias peb yuav rov pom peb txiv thaum Vajtswv tsa nws ciaj sawv rov los. Qhov no nplig tau kuv siab kawg li kuv thiaj pib kawm Vajlugkub. Kuv ua kev cai raus dej rau xyoo 1963. Kuv ob tug tij laug thiab ib tug kwv kuj ua kev cai raus dej lawm thiab.

Xyoo 1965, kuv thiaj mus nrog kuv tus tij laug Vixoos (Wilson) nyob hauv lub nroog Lankos (Lagos). Kuv zoo siab tau nrog cov tho kev hauv lub koom txoos Inpaunpis (Igbobi) ua ke. Kuv pom lawv muaj kev zoo siab xyiv fab heev yog li ntawd kuv thiaj ua ib tug tho kev rau xyoo 1968 thaum lub 1 Hlis ntuj lawm thiab.

Ib tug kwv tij hauv Npe-ee hu ua Alanpaw Olunpenpis (Albert Olugbebi), tuaj ntsib peb cov hluas, tuaj nrog peb tham seb leej twg puas mus tau pem Naintsawlias qaum teb mus ua cov tho kev tshwj xeeb. Kuv tseem nco kwv tij Alanpaw tham kub siab lug tias: “Nej tseem hluas. Nej kuj muab nej lub sij hawm thiab nej lub dag lub zog rau Yehauvas. Muaj hauj lwm ntau heev rau nej ua!” Kuv xav xyaum tus cev Vajtswv lus Yaxayas tus qauv. Kuv thiaj rau npe mus.​—Yaxayas 6:8.

Thaum lub 5 Hlis Xyoo 1968, kuv raug txib mus ua ib tug tho kev tshwj xeeb nyob rau hauv lub nroog Kano, sab Naintsawlias qaum teb. Lub sij hawm no yog lub sij hawm muaj ntsuj rog Npiafalas (Biafran War), uas yog xyoo 1967 txog 1970. Ntsuj rog no ua rau coob leej uas nyob rau sab Naintsawlias qaum teb raug kev mob kev nkeeg thiab kev ploj kev tuag. Ntsuj rog kuj nthuav mus rau sab hnub tuaj hauv Naintsawlias lawm thiab. Ib tug kwv tij cheem kom kuv tsis txhob mus rau sab Naintsawlias qaum teb tsam kuv raug mob. Tiam sis kuv hais rau nws tias: “Ua tsaug uas koj txhawj txog kuv. Yog Yehauvas xav kom kuv mus ua nws tes hauj lwm nyob rau ped ces kuv ntseeg tias nws yeej yuav nrog nraim kuv.”

Daim qhia teb chaws txog Afikas sab hnub poob qhia seb kwv tij Ixayees Ithantsaunpis tau nyob thiab tshaj tawm rau tej chaws twg: Kaunakalis, Nkinim; Xiala Li-oo; Nia-amis, Naintsaws; Kano, Audexunpaudes, thiab Lankos, Naintsawlias.

TSO SIAB RAU YEHAUVAS THAUM MUAJ TSOV ROG

Ntsuj rog nyob rau hauv Kano mas phem kawg li ua rau lub nroog puas tsuaj tag. Thaum peb mus qhia Vajlugkub, qee zaug peb mus pom tej cev tuag nyob rau tom tej kev. Nyob hauv lub nroog Kano kuj muaj ib co koom txoos thiab, tiam sis cov kwv tij feem coob khiav tag lawm. Tsuas tshuav li 15 tug tshaj tawm thiaj tsis khiav xwb tiam sis lawv ntshai thiab qaug zog heev. Lawv zoo siab kawg thaum lawv pom peb 6 leej mus txog ntawm lawv. Peb kuj txhawb tau lawv zog kawg li thiab. Peb pab tau lawv rov mus kev sib txoos thiab mus qhia Vajlugkub. Thiab peb kuj pab tau lawv rov xa sij hawm thiab seb lawv cheem tsuj tej ntaub ntawv twg mus rau Npe-ee.

Peb cov tho kev tshwj xeeb txawm pib kawm yam lus Hausa. Thaum cov tib neeg hnov peb qhia txoj xov zoo ua lawv yam lus mas lawv kuj mloog thiab. Tiam sis cov neeg uas nyob hauv txoj kev ntseeg loj hauv lub nroog Kano tsis nyiam peb. Yog li ntawd peb yuav tau ceev faj heev. Muaj ib zaug ib tug yawg nqa riam caum tus kwv tij wb. Tiam sis zoo uas wb pom nws es wb twb khiav ua ntej lawm, nws thiaj caum tsis cuag wb. Txawm muaj tej kev phom sij no los Yehauvas yeej pab kom peb nyob tso siab plhuav thiab muaj neeg coob zuj zus los teev tiam Nws. (Phau Ntawv Nkauj 4:8) Niaj hnub niam no, hauv lub nroog Kano muaj tshaj li 500 tus tshaj tawm nyob rau hauv 11 lub koom txoos.

RAUG KEV TAWM TSAM HAUV NAINTSAWS

Ua ib tug tho kev tshwj xeeb hauv lub nroog loj Nia-amis, teb chaws Naintsaws

Nyob rau lub 8 Hli xyoo 1968, tom qab kuv nyob hauv lub nroog Kano tau ob peb hli, kuv thiab ob tug tho kev tshwj xeeb raug xa mus rau teb chaws Naintsaws hauv lub nroog loj hu ua Nia-amis (Niamey). Thaum txog teb chaws Naintsaws uas nyob Afikas sab hnub poob, peb mam paub tias lub teb chaws no kub heev. Peb yuav tau xyaum thev tshav kub thiab kawm lus Fabkis. Txawm tias tsis yooj yim ua li no los peb yuav tau tso siab rau Yehauvas thiab pib mus tshaj tawm hauv lub nroog loj uas tsuas muaj tsawg tsawg tus tshaj tawm xwb. Tsis ntev xwb txhua tus uas txawj nyeem ntawv hauv lub nroog Nia-amis txais tau phau ntawv Qhov Tseeb Uas Pab Peb Tau Txojsia Ib Txhis Tsis Kawg (The Truth That Leads to Eternal Life). Hos tseem muaj coob tus tuaj nrhiav kom tau peb es thov phau ntawv ntawd thiab.

Peb nyob tsis ntev xwb peb mam pom tias cov nom tswv saib tsis taus Yehauvas Cov Tim Khawv. Nyob rau lub 7 Hli xyoo 1969, yog thawj zaug uas muaj lub rooj sib txoos hauv teb chaws no. Muaj kwv lam li 20 leej tuaj koom. Peb tos tsis hnyu yuav muab ob tug ua kev cai raus dej tiam sis tub ceev xwm tuaj txwv tsis pub peb sib txoos. Ntxiv ntawd lawv txawm coj tag nrho cov tho kev tshwj xeeb thiab tus kwv tij saib xyuas thaj tsam coj mus soj qab taug lws tim tsev loj cuj. Tom qab lawv tshuaj peb tas, lawv txib kom peb rov qab tuaj tag kis. Vim cov tub ceev xwm ua nyuaj nyuaj rau peb, peb thiaj npaj tias yuav cev zaj lus qhia rau cov ua kev cai raus dej hauv ib tug kwv tij ntseeg lub tsev, ces tom qab mam coj nkawv mus ua kev cai raus dej ntawm ib tug dej.

Ob peb lub lim tiam tom qab xwb, cov nom tswv txawm muab kuv thiab tsib tug tho kev tshwj xeeb ntiab tawm lub teb chaws Naintsaws. Lawv tsuas cia ob hnub rau peb tawm lub teb chaws xwb. Tsis tag li ntawv peb yuav tau npaj seb peb yuav tawm mus li cas. Peb ua li nom tswv hais ces peb thiaj khiav rov qab mus rau ceg Naintsawlias. Thaum txog ceg Naintsawlias lawv txawm muab hauj lwm tshiab rau peb ua.

Kuv raug txib mus rau ib lub zos hu ua Audexunpaudes (Orisunbare). Txawm tsis muaj cov kwv tij nkauj muam coob hauv lub zos no los kuv nyiam mus tshaj tawm hauv kawg. Tiam sis tom qab rau lub hli xwb ceg Npe-ee txawm rov qab xa kuv tib leeg mus rau teb chaw Naintsaws. Kuv xav tsis thoob thiab kuv ntshai me ntsis tias lawv yuav rov qab xa kuv mus, tiam sis kuv kuj nco cov kwv tij hauv teb chaws Naintsaws thiab tos tsis tau rov pom lawv dua.

Kuv rov mus rau lub nroog loj Nia-amis. Thaum kuv tuaj txog xwb kuv txawm ntsib ib tug yawg Naintsawlias uas tuaj ua lag luam. Nws pom tias kuv yog ib tug Tim Khawv nws thiaj nug kuv txog phau Vajlugkub. Wb txawm kawm Vajlugkub ua ke ces nws tsis haus luam yeeb, tsis quav cawv lawm, thiab ua kev cai raus dej. Kuv zoo siab kawg nkaus li uas tau nrog cov kwv tij nkauj muam mus tshaj tawm hauv teb chaws Naintsaws thiab pom muaj coob tus los txais qhov tseeb. Thaum kuv tuaj txog lub teb chaws no tsuas muaj 31 tug Tim Khawv xwb tiam sis thaum kuv rov qab mus lawm muaj li 69 tus Tim Khawv.

TSIS HNOV XOV TXOG COV KWVTIJ NKAUJ MUAM HAUV NKINIM

Thaum xyoo 1977 yuav xaus, kuv rov mus rau teb chaws Naintsawlias rau ib qho kev kawm. Txoj kev kawm no ntev li peb lub lim tiam ces thaum xaus kwv tij Maulakeem Viko (Malcolm Vigo) uas yog tus dhia hauj lwm ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg, muab ib tsab ntawv ntawm ceg Xiala Li-oo (Sierra Leone) rau kuv nyeem. Ceg Xiala Li-oo tab tom nrhiav ib tug kwv tij los ua tus saib xyuas thaj tsam hauv teb chaws Nkinim (Guinea). Lawv thov kom tau ib tug kwv tij khov kho uas tseem ua taus, tsis tau yuav txwj nkawm, thiab yog ib tug tho kev uas txawj hais lus Askiv thiab Fabkis. Kwv tij Viko qhia rau kuv tias qhov kuv tuaj kawm peb lub lim tiam no yog npaj kuv rau txoj hauj lwm ntawd. Nws hais ntxiv tias txoj hauj lwm ntawd tsis yog ib txoj hauj lwm yooj yim es kom kuv ua tib zoo xav tso seb kuv puas kam txais. Kuv teb kiag tam sid, “Yehauvas txib kuv mus cev kuv yuav tau mus.”

Kuv caij dav hlau mus rau Xiala Li-oo mus ntsib cov kwv tij uas nyob rau ceg ntawd. Ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ceg ntawd hais tias, “Peb tsis paub xyov peb cov kwv tij nkaum muam hauv Nkinim noj li cas nyob li cas lawm.” Txawm ceg ntawd yog ceg uas saib xyuas tes hauj lwm tshaj tawm hauv lub teb chaws Nkinim los, cov kwv tij tsis hnov cov tshaj tawm moo vim lub teb chaws tsis tiaj tsis tus. Muaj ob peb zaug lawv twb xav txib ib tug mus xyuas tiam sis lub teb chaws ntawd tsis tso cai. Yog li ntawd, kuv thiaj raug txib mus rau hauv lub nroog loj Kaunakalis (Conakry), teb chaws Nkinim, seb nom tswv puas tso cai rau kuv nyob.

“Yehauvas txib kuv mus cev kuv yuav tau mus”

Thaum kuv mus txog rau hauv lub nroog Kaunakalis, kuv mus ntsib Naintsawlias tus thuj (ambassador). Kuv qhia rau nws tias kuv xav tshaj tawm txoj xov zoo nyob rau hauv Nkinim. Nws hais kom kuv txhob nyob, yog kuv nyob ces tej zaum kuv yuav raug ntes los sis tseem raug ntaus thiab. Nws txawm hais ntxiv tias: “Koj rov mus rau Naintsawlias, mus tshaj tawm rau qhov ntawd.” Ces kuv thiaj teb nws tias: “Kuv twb txiav txim siab nyob ntawm no lawm.” Yog li ntawd, nws thiaj sau ib tsab ntawv mus thov tus nom uas saib xyuas kev ruaj ntseg hauv teb chaws Nkinim kom pab kuv, ces nws thiaj pab kuv.

Tom qab ntawd xwb, kuv rov mus rau ceg Xiala Li-oo thiab qhia rau cov kwv tij txog qhov uas tus nom saib xyuas kev ruaj ntseg hauv teb chaws Nkinim tau txiav txim siab. Thaum cov kwv tij hnov tias Yehauvas tau foom koob hmoov rau kuv, lawv txawm qw zoo siab xyiv fab hlo. Cov nom tswv hauv Nkinim tau tso cai rau kuv nyob lawm.

Ixayees zoo siab hlo nqa nws lub phij xab.

Mus saib xyuas thaj tsam hauv teb chaws Xiala Li-oo

Xyoo 1978 txog xyoo 1989, kuv tau tuav tes hauj lwm saib xyuas thaj tsam nyob rau hauv teb chaws Nkinim, teb chaws Xiala Li-oo, thiab ua ib tug pab tus saib xyuas thaj tsam nyob rau hauv teb chaws Lainpelia (Liberia). Thaum kuv nyuam qhuav mus txog mas kuv ib sij mob ib zaug. Tej thaud kuv mob thaum kuv tseem nyob tom tej zos deb deb nroog. Tiam sis cov kwv tij kuj ua li lawv ua tau kom kuv mus txog tom tsev kho mob.

Muaj ib zaug kuv tau tus mob npaws yoov thiab muaj cua nab hauv plab. Thaum kuv zoo lawd, kuv mam paub tias cov kwv tij twb sab laj seb yuav muab kuv faus rau qhov twg. Txawm kuv raug tej kev uas txaus ntshai heev no los kuv yeej tsis xav tias kuv yuav tso tes hauj lwm no tseg. Kuv ntseeg tias yog peb muab Yehauvas ua peb qhov chaw tso siab ces txawm peb tuag los nws yeej yuav tsa tau peb ciaj sawv rov los.

KUV POJ NIAM WB TSO SIAB RAU YEHAUVAS

Ixayees thiab Dokas nkawd daim duab sib yuav.

Wb sib sau ua neej rau xyoo 1988

Xyoo 1988, kuv ntsib tus muam Dokas (Dorcas). Nws yog ib tug tho kev uas hlub Yehauvas heev. Wb thiaj tau sib sau los ua neej ces tom qab ntawd nws nrog kuv mus saib xyuas tej koom txoos. Dokas yog ib tug neeg nquag heev thiab tso txhua yam tseg ua Yehauvas tes hauj lwm. Wb mus ib lub koom txoos rau ib lub mas wb mus ko taw xwb, muaj tej lub deb li 25 kilumev (15 mais). Thaum wb mus wb tsuas nqa tau wb lub phij xab xwb. Thaum wb mus xyuas tej koom txoos uas nyob deb, muaj dab tsi los wb yeej caij huv si vim tej kev ntawd nkos thiab muaj qhov ntau heev.

Dokas yog ib tug neeg siab loj siab tawv heev. Muaj tej thaud wb yuav tau hla tej dej uas muaj kheb coob heev. Muaj ib zaug wb tau taug kev tsib hnub nkaus thiab tau caij nkoj hla dej vim tej choj puas tag. Thaum Dokas sawv nqes nkoj nws txawm vau kiag rau hauv dej. Wb tsis txawj ua luam dej thiab tus dej ntawd muaj kheb coob heev. Wb zoo siab heev uas muaj ib co hluas txawm dhia rau hauv dej mus cawm kuv poj niam. Wb pheej ua npau suav phem txog qhov ntawd tau ib ntus tiam sis wb yeej tsis tso wb tes hauj lwm tseg.

Ntsankias thiab Eliv yees duab ntawm lub tsev nceeg vaj

Wb ob tug me nyuam, Ntsankias thiab Eliv uas yog Yehauvas pub

Thaum pib xyoo 1992, wb twb xav tsis txog tiam sis Dokas cia li xeeb me nyuam. Wb yuav tau txiav txim siab seb wb yuav tso wb tes hauj lwm puv ntoob tseg los wb tsis tso. Wb ntseeg tias wb tus me ntxhais yog Yehauvas pub. Yog li ntawd wb thiaj muab tis npe hu ua Ntsankias (Jahgift), uas txhais tias Yehauvas pub. Plaub lub xyoos tom qab wb muaj Ntsankias, wb mam muaj ib tug tub hu ua Eliv (Eric). Wb ob tug me nyuam yeej yog Yehauvas pub rau wb tiag. Ntsankias kuj tau ua hauj lwm nyob rau hauv lub tsev txhais lus hauv Kaunakalis tau ib ntus. Ho Eliv yog ib tug tub leg num.

Ixayees thiab Dokas nrog nkawd ob tug menyuam, Eliv, thiab Ntsankias sawv ntawm lub tsev nceeg vaj.

Txawm Dokas yuav tau tso tes hauj lwm tho kev tshwj xeeb tseg los, nws yeej tseem ua ib tug tho kev thiab tu wb ob tug me nyuam. Vim muaj Yehauvas pab, kuv thiaj tseem tuav tau tes hauj lwm puv ntoob. Tom qab wb ob tug me nyuam hlob lawm, Dokas kuj rov ua ib tug tho kev tshwj xeeb. Tam sim no wb kuj yog ob tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws.

YEHAUVAS TIV THAIV PEB

Kuv yeej ib txwm cia Yehauvas txib kuv. Ntau zaus kuv poj niam wb yeej pom Yehauvas tiv thaiv wb thiab foom koob hmoov rau wb. Vim wb tso siab rau Yehauvas wb thiaj tsis raug tej teeb meem thiab tej kev txhawj xeeb uas cov tsis paub Yehauvas raug. Kuv poj niam Dokas wb pom tias Yehauvas yog wb qhov chaw tiv thaiv thiab tus “Vajtswv uas cawm peb dim”. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 16:35) Kuv ntseeg tias txhua tus uas tso siab rau Yehauvas, Yehauvas yuav tsom kwm nws.​—1 Xamuyees 25:29.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2025)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus