ZAJ KAWM 19
ZAJ NKAUJ 6 Lub Ntuj Qhia Yehauvas Lub Koob Meej
Xyaum Cov Tub Txib Saum Ntuj Ceeb Tsheej
“Cov [tub txib saum ntuj] ceebtsheej . . . cia li qhuas [Yehauvas].”—PHAU NTAWV NKAUJ 103:20.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Peb yuav kawm seb peb yuav xyaum cov tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas li cas.
1-2. (1) Peb ho txawv cov tub txib saum ntuj li cas? (2) Peb thiab cov tub txib saum ntuj ho zoo sib thooj li cas?
THAUM peb los ntseeg Yehauvas, peb yog ib feem ntawm nws tsev neeg uas coob heev, tsis hais cov kwv tij nkauj muam nyob thoob plaws qab ntuj thiab cov tub txib saum ntuj ceeb tsheej. (Daniyees 7:9, 10) Thaum peb xav txog cov tub txib saum ntuj, peb kheev xav tias lawv thiab peb zoo tsis sib thooj. Xws li cov tub txib saum ntuj nyob ntev heev ua ntej muaj tib neeg tshwm sim los. (Yauj 38:4, 7) Lawv muaj zog tshaj peb, lawv dawb huv thiab ncaj ncees heev uas muab peb piv tsis tau rau vim peb yog noob txaug neeg txhaum.—Lukas 9:26.
2 Txawm peb zoo tsis thooj li cov tub txib saum ntuj los tseem muaj qho yam uas peb kuj ua tau ntau yam zoo sib xws. Xws li cov tub txib saum ntuj thiab peb kuj yoog tau Yehauvas tej cwj pwm. Lawv thiab peb nyias txiav txim rau nyias tus kheej. Tag nrho sawv daws nyias muaj nyias npe, nyias muaj nyias ib tug xeeb ceem, thiab nyias ua nyias ib teg hauj lwm rau Yehauvas. Ntxiv ntawd, lawv thiab peb muaj lub siab ntshaw teev tiam tus uas Tsim peb.—1 Petus 1:12.
3. Peb kawm tau dab tsi los ntawm cov tub txib saum ntuj?
3 Vim muaj ntau txoj kev uas peb zoo thooj li cov tub txib saum ntuj, lawv cov yam ntxwv yuav txhawb tau peb lub zog heev thiab peb yuav kawm tau ntau yam los ntawm lawv. Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog seb peb yoog tau lawv tus cwj pwm txo hwj chim, hlub tib neeg, thev taus, thiab pab kom lub koom txoos dawb huv li cas.
COV TUB TXIB SAUM NTUJ TXO HWJ CHIM
4. (1) Cov tub txib saum ntuj txo hwj chim li cas? (2) Vim li cas cov tub txib saum ntuj ho txo hwj chim? (Phau Ntawv Nkauj 89:7)
4 Cov tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas txo hwj chim heev. Txawm lawv paub ntau yam, muaj hwj chim, thiab ntse heev los lawv yeej mloog Yehauvas lus. (Phau Ntawv Nkauj 103:20) Thaum lawv ua tej hauj lwm uas Yehauvas muab rau lawv ua, lawv tsis khav txog tej yam lawv ua los sis ua tej yam rau luag qhuas. Lawv txaus siab ua tej uas Yehauvas txib kom lawv ua tab txawm tsis muaj neeg paub lawv lub npe thiab lawv yog leej twg.a (Chivkeeb 32:24, 29; 2 Vajntxwv 19:35) Lawv tsis kam leej twg qhuas lawv vim lawv xav kom qhuas Yehauvas tib leeg nkaus nkaus xwb. Cov tub txib saum ntuj txo hwj chim kawg nkaus li vim lawv hlub thiab hwm Yehauvas heev.—Nyeem Phau Ntawv Nkauj 89:7.b
5. Ib tug tub txib saum ntuj tau txo hwj chim li cas thaum Yauhas tau ua yuam kev? (Saib daim duab.)
5 Cia peb mus tham txog ib zaj uas qhia tias cov tub txib saum ntuj txo hwj chim heev. Kwv lam xyoo 96 tom qab Yexus, muaj ib tug tub txib saum ntuj uas peb tsis paub nws npe los ua ib zaj yog toog rau tus tub txib Yauhas pom. (Tshwmsim 1:1) Thaum Yauhas pom dheev zaj yog toog, Yauhas txawm txhos caug ntua pe tus tub txib saum ntuj. Tam sim ntawd tus tub txib saum ntuj txawm txwv hlo tsis pub Yauhas ua li ntawd thiab hais tias: “Tsis txhob pe kuv! Kuv yog ib tug tubtxib ib yam li koj thiab ib yam li koj cov kwvtij txhua tus . . . Koj cia li pehawm Vajtswv xwb!” (Tshwmsim 19:10) Tus tub txib saum ntuj yeej txo hwj chim heev thiab nws tsis xav kom luag qhuas. Nws thiaj hais kom Yauhas pe hawm Vajtswv Yehauvas tib leeg xwb. Tsis tas li ntawd, tus tub txib saum ntuj twb teev tiam Yehauvas tau ntev tshaj Yauhas thiab nws muaj hwj chim dua Yauhas los nws tsis tsav nws lub hwj chim kom loj tshaj Yauhas. Nws thiaj hais rau Yauhas tias nkawd tsuas yog ob tug tub txib tib yam nkaus. Txawm tus tub txib saum ntuj yuav tau hais Yauhas vim Yauhas ua yuam kev los nws tsis hais tshawv tshawv rau Yauhas. Tus tub txib saum ntuj tsuas ua tib zoo hais Yauhas vim nws pom tias Yauhas xav tsis thoob txog tej yam uas Yauhas pom ntawd xwb.
Tus tub txib saum ntuj txo hwj chim heev thaum nws hais lus rau Yauhas (Saib nqe 5)
6. Peb yoog cov tub txib saum ntuj txoj kev txo hwj chim li cas?
6 Peb yuav yoog cov tub txib saum ntuj txoj kev txo hwj chim li cas? Zoo ib yam li cov tub txib saum ntuj, thaum peb ua hauj lwm rau Yehauvas, peb yuav tau tsis txhob khav los sis hais tias peb ua tau npaum ub npaum no. (1 Kauleethaus 4:7) Ntxiv ntawd, cia peb tsis txhob tsav peb lub hwj chim loj dua lwm tus yog tias peb ho teev tiam Yehauvas ntev dua los sis peb ho tuav ib teg hauj lwm twg. Thaum peb yim ua hauj lwm ntau rau Yehauvas, peb yuav tau yim txo peb lub hwj chim kom qis. (Lukas 9:48) Peb yuav tau coj ib yam li cov tub txib saum ntuj es pab lwm tus. Peb yuav tau nco ntsoov tsis txhob ua rau lwm tus xav tias peb zoo dua lawv.
7. Thaum peb ntuas ib tug twg, peb yuav txo hwj chim li cas?
7 Yog tias peb yuav tau ntuas ib tug twg, xws li cov kwv tij nkauj muam los sis peb tus me nyuam, peb yuav tau txo hwj chim. Thaum ntuas lwm tus tej zaum peb yuav tau hais phua hlo rau lawv. Tiam sis zoo ib yam li tus tub txib saum ntuj, peb yuav tau ua tib zoo hais es tsis txhob hais lus tshawv tshawv, nyob tsam ua rau tus ntawd puas siab puas ntsws. Yog peb tsis tsav peb lub hwj chim siab dua tus ntawd ces peb yuav muab tau tej lus hauv phau Vajlugkub los ntuas kom txuag tau nws ntsej muag thiab ua rau nws pom tias peb hlub tshua txog nws peb thiaj ntuas xwb.—Kaulauxais 4:6.
COV TUB TXIB SAUM NTUJ HLUB TIB NEEG
8. (1) Raws li Lukas 15:10, ua li cas peb ho paub tias cov tub txib saum ntuj hlub tib neeg? (2) Cov tub txib saum ntuj ho pab peb tshaj tawm txoj xov zoo li cas? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)
8 Cov tub txib saum ntuj yeej txhawj xeeb txog tib neeg, saib lawv rau nqi, thiab hlub lawv heev. Thaum ib tug ua txhaum loj hloov dua siab tshiab los sis thaum ib tug hloov nws lub neej los teev tiam Yehauvas mas ua rau cov tub txib saum ntuj zoo siab kawg nkaus. (Nyeem Lukas 15:10.) Tsis tas li ntawd, cov tub txib saum ntuj kuj pab peb thaum peb tshaj tawm txoj xov zoo. (Tshwmsim 14:6) Txawm lawv tsis qhia kiag rau ib tug tib neeg twg los lawv kuj ua rau peb mus ntawm tus tib neeg uas nyiam. Nco ntsoov tias cov tub txib saum ntuj tsis ua li no rau peb txhua zaus vim tej thaud Yehauvas kuj siv lwm txoj hau kev xws li siv nws lub hwj huam dawb huv los pab peb thiab. (Tes Hauj Lwm 16:6, 7) Yog li ntawd thaum peb mus tshaj tawm txoj xov zoo, cia li tso siab plhuav tias Yehauvas siv nws cov tub txib saum ntuj los pab peb.—Saib lub ntsiab “Yehauvas Teb Lawv Cov Lus Thov.”
Ib nkawm niam txiv tab tom teeb laub tag. Thaum nkawd taug kev los mus tsev, tus muam pom ib tug poj niam nyob mluas mlob. Tus muam xam pom tias tej zaud cov tub txib saum ntuj kuj ua rau nkawd pom tej tug uas xav tau kev pab. Nws thiaj li tig thiab xav mus hais lus nplig tus poj niam siab (Saib nqe 8)
9. Peb xyaum kom txawj hlub tib neeg ib yam li cov tub txib saum ntuj li cas?
9 Peb yuav yoog cov tub txib saum ntuj txoj kev hlub rau tib neeg li cas? Thaum peb hnov tshaj tawm tias ib tug raug muab tshem tawm rov qab los ua Yehauvas ib tug Tim Khawv, peb zoo siab ib yam li cov tub txib saum ntuj. Peb yuav mus hu thiab tos txais nws luag ntxhi xwv nws thiaj paub tias peb hlub nws thiab peb zoo siab tias nws rov qab los teev tiam Yehauvas dua. (Lukas 15:4-7; 2 Kauleethaus 2:6-8) Tsis tas li ntawd, peb kuj yoog cov tub txib saum ntuj es rau siab ntso mus tshaj tawm txoj xov zoo. (Tej Lus Qhia 11:6) Nco ntsoov tias cov tub txib saum ntuj yeej txhawb nqa peb thaum peb mus tshaj tawm txoj xov zoo ces peb yuav tau txhawb nqa cov kwv tij nkauj muam tib yam nkaus. Xws li peb kuj nrog tej tug uas nyuam qhuav pib mus tshaj tawm mus qhia Vajlugkub ua ke. Ntxiv ntawd, peb kuj nrog cov kwv tij nkauj muam uas laus los sis cov cev tsis meej xeeb mus tshaj tawm thiab.
10. Ntxawm tso tau tus yam ntxwv zoo li cas rau peb xyaum?
10 Peb yuav ua li cas yog tias peb ua tsis tau ntau npaum li peb lub siab xav rau Yehauvas? Txawm li ntawd los cov tub txib saum ntuj haj tseem pab peb qhia tau txoj xov zoo rau ntau txoj hau kev. Cia peb mus tham txog ib tug muam npe hu ua Ntxawmc nyob rau teb chaws Eedias (India). Ntxawm ua ib tug tho kev kwv lam li 20 lub xyoos ces nws txawm tau ib tug mob ua rau nws sawv tsis taus saum txaj li lawm. Qhov no ua rau nws ntsoos heev. Vim muaj cov kwv tij nkauj muam nyob hauv nws lub koom txoos pab thiab nws niaj hnub nyeem Vajlugkub ces Ntxawm thiaj li rov qab kaj siab zuj zus tuaj lawm. Nws txawm nrhiav dua lwm txoj hau kev los mus tshaj tawm txoj xov zoo. Nws sawv tsis taus los zaum sau ntawv, nws thiaj li hu xov tooj mus qhia tib neeg. Yog li ntawd, nws thiaj hu xov tooj mus rau cov uas kawm Vajlugkub nrog nws thiab lawv kuj qhia rau nws txog tej tug uas xav kawm Vajlugkub thiab. Ob peb lub hlis tom qab ntawd, Ntxawm txawm muaj 70 tus uas nws qhia Vajlugkub rau! Nws qhia tsis yeej rau lawv ces nws thiaj muab faib rau cov nyob hauv lub koom txoos mus pab qhia. Cov uas kawm ntawd ib txhia kuj tuaj kev sib txoos. Ntshe cov tub txib saum ntuj zoo siab kawg li uas tau ua hauj lwm nrog tej tug kwv tij nkauj muam zoo li Ntxawm uas kub siab tshaj tawm txoj xov zoo!
COV TUB TXIB SAUM NTUJ THEV TAUS
11. Cov tub tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas tau thev li cas?
11 Cov tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas thev ntau yam heev. Xws li lawv tau thev tej kev tsis ncaj ncees thiab kev phem tau ntau txhiab xyoo. Lawv pom Xatas thiab cov dab sawv tawm tsam Yehauvas. (Chivkeeb 3:1; 6:1, 2; Yudas 6) Nyob hauv phau Vajlugkub qhia txog ib tug tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas sib ntsuas zog nrog ib tug dab uas muaj hwj chim heev. (Daniyees 10:13) Txij puag thaum Adas thiab Evas nkawd los, cov tub txib saum ntuj tsuas pom qho tus tib neeg thiaj kam teev tiam Yehauvas xwb. Txawm li ntawd los cov tub txib saum ntuj yeej zoo siab hlo thiab rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Lawv paub hais tias thaum txog Vajtswv lub sij hawm, nws yeej yuav muab tej kev tsis ncaj ncees rhuav tshem huv tib si mus.
12. Dab tsi yuav pab kom peb thev taus?
12 Peb yuav yoog cov tub txib saum ntuj txoj kev thev taus li cas? Tej zaud peb kuj yuav pom tej yam kev tsis ncaj ncees los sis raug tawm tsam ib yam li cov tub txib saum ntuj. Tiam sis zoo ib yam lawv, peb kuj muaj kev ntseeg tias thaum txog caij txog nyoog, Vajtswv yeej yuav muab tej kev phem ntawd tshem tawm mus. Yog li ntawd, peb thiaj tsis “nkees ua tej haujlwm zoo.” (Kalatias 6:9) Vajtswv cog lus tias nws yuav pab kom peb thev kom dhau. (1 Kauleethaus 10:13) Peb kuj thov tau Yehauvas kom nws muab nws lub hwj huam dawb huv pab kom peb ua siab ntev thiab muaj kev kaj siab. (Kalatias 5:22; Kaulauxais 1:11) Yog koj tab tom raug ib yam kev tawm tsam twg, cia li tso siab plhuav rau Yehauvas thiab tsis txhob ntshai. Nws yeej yuav pab thiab txhawb koj lub zog.—Henplais 13:6.
COV TUB TXIB SAUM NTUJ PAB KOM LUB KOOM TXOOS DAWB HUV
13. Cov tub txib saum ntuj tau tes hauj lwm tseem ceeb twg ua nyob rau tiam kawg? (Mathais 13:47-49)
13 Nyob rau tiam kawg, Yehauvas tau muab ib teg hauj lwm tseem ceeb heev rau cov tub txib saum ntuj ua. (Nyeem Mathais 13:47-49.) Nyob thoob plaws ntiaj teb no muaj qas plhom leej xav mloog txoj xov zoo. Ib co kuj los ua Yehauvas Cov Tim Khawv tiam sis ib txhia kuj tsis kam los ntseeg. Cov tub txib saum ntuj tes hauj lwm yog “muab cov lim hiam cais ntawm cov ncaj ncees mus.” Qhov no qhia tau tias cov tub txib saum ntuj kuj pab tiv thaiv cov koom txoos kom dawb huv. Qhov no tsis yog txhais tias cov uas tsis kam tuaj nrog peb koom lawm yuav tsis rov qab los nrog peb ntseeg Yehauvas. Thiab qhov no tsis yog txhais tias cov uas nyob hauv lub koom txoos yuav tsis muaj teeb meem li. Txawm li ntawd los peb xam pom tias cov tub txib saum ntuj phwb tes tsog pab kom tej koom txoos dawb huv.
14-15. Yuav kom lub koom txoos dawb huv, peb yuav yoog cov tub txib saum ntuj li cas? (Saib cov duab.)
14 Peb yuav yoog cov tub txib saum ntuj txoj kev txhawj kom lub koom txoos dawb huv li cas? Cia peb nyias ua nyias feem los pab kom lub koom txoos dawb huv. Cia peb ceev peb lub siab es nrog cov uas hlub Yehauvas thiab tsis txhob ua ib yam twg los mus rhuav peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. (Phau Ntawv Nkauj 101:3) Cia peb pab peb cov kwv tij nkauj muam kom tuav rawv lawv txoj kev ntseeg rau Yehauvas. Xws li peb yuav ua li cas yog peb paub tias ib tug kwv tij nkauj muam twg tau ua kev txhaum loj? Vim peb hlub tus ntawd, peb yuav txhawb kom nws mus cuag cov txwj laus. Tiam sis yog nws tsis kam mus ces peb yuav tau mus qhia rau cov txwj laus txog qhov teeb meem ntawd. Peb xav kom tus ntawd tau kev pab sai li sai tau vim nws txoj kev ntseeg tsuag lawm.—Yakaunpaus 5:14, 15.
15 Cov uas ua kev txhaum loj yuav tau muab tshem tawm hauv lub koom txoos mus. Thaum muaj li no peb “tsis txhob nrog” cov zoo li no ua ke.d (1 Kauleethaus 5:9-13) Qhov uas tau npaj tseg li no yuav pab kom lub koom txoos dawb huv. Qhov uas peb tsis kam nrog cov uas raug tshem tawm lawm ua ke tsuas qhia tias peb hlub lawv xwb. Qhov uas peb coj li no yuav pab tau kom lawv rov qab los cuag Yehauvas. Thaum lawv rov qab los lawd, peb, Yehauvas thiab cov tub txib saum ntuj yuav zoo siab heev.—Lukas 15:7.
Yog peb paub tias ib tug kwv tij nkauj muam twg tau ua txhaum loj, peb yuav tau ua li cas? (Saib nqe 14)e
16. Koj yuav xyaum cov tub txib saum ntuj li cas?
16 Yog ib qho txiaj ntsig zoo kawg nkaus li uas Yehauvas cia peb los kawm txog cov tub txib saum ntuj thiab nrog lawv ua hauj lwm ua ke! Cia peb khaws tseg lawv tej yam ntxwv zoo zoo cia, xws li qhov uas lawv txo hwj chim, hlub tib neeg, thev taus, thiab pab kom lub koom txoos dawb huv. Yog peb xyaum cov tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas cov yam ntxwv ces peb yuav yog Yehauvas tsev neeg mus ib txhis.
ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov
a Yehauvas muaj qas txhiab qas plhom leej tub txib saum ntuj tiam sis nyob hauv phau Vajlugkub tsuas hais txog ob tug lub npe uas yog Mikhayees thiab Kali-ees.—Daniyees 12:1; Lukas 1:19.
b Phau Ntawv Nkauj 89:7 (NWT ): “Cov dawb huv txhua tus puav leej hwm koj, thiab sawv ntawm koj xub ntiag uas yog ntawm lub rooj sab laj.”
c Tau muab cov npe hauv zaj no hloov lawm.
d Raws li hais nyob rau hauv zaj yeeb yaj kiab Pab Uas Ntaus Thawj Txoj Xov Xwm 2 Xyoo 2024, yog tus raug tshem tawm tuaj kev sib txoos, nyias yuav tau txiav txim siab raws li nyias tau kawm hauv phau Vajlugkub seb nyias xav hu los tsis hu nws.
e COV DUAB: Ib tug muam txhawb kom nws tus phooj ywg mus nrog cov txwj laus tham. Tau ib nyuag ncua sij hawm los tus phooj ywg pheej tsis mus nrog cov txwj laus tham ces tus muam ntawd thiaj yuav tau mus qhia rau cov txwj laus paub.