1. Mozus
45 Tad Jāzeps vairs nespēja valdīties savu kalpu priekšā+ un izsaucās: ”Ejiet visi prom!” Un, kad pie viņa bija palikuši tikai brāļi, Jāzeps tiem atklāja, kas viņš ir.+
2 Viņš sāka raudāt tik skaļi, ka ēģiptieši to dzirdēja, un to uzzināja arī faraona galms. 3 ”Tas esmu es, Jāzeps!” viņš teica saviem brāļiem. ”Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?” Bet brāļi pārbijušies neko nespēja viņam atbildēt. 4 Jāzeps viņus aicināja: ”Nāciet tuvāk!”, un tie pienāca.
Tad viņš teica: ”Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti.+ 5 Bet neuztraucieties un nepārmetiet cits citam, ka pārdevāt mani uz šejieni, jo Dievs ir sūtījis mani jums pa priekšu, lai saglabātu jums dzīvību.+ 6 Šis ir tikai otrais bada gads.+ Vēl piecus gadus nebūs ne aršanas, ne pļaušanas. 7 Bet Dievs ir sūtījis mani jums pa priekšu, lai saglabātu jūsu dzimtas*+ un izcilā veidā glābtu jums dzīvību. 8 Tātad nevis jūs, bet Dievs ir atsūtījis mani šurp, un viņš mani ir iecēlis par galveno padomdevēju* faraonam, par kungu visam viņa galmam un par valdnieku pār visu Ēģipti.+
9 Steigšus dodieties atpakaļ pie mana tēva un sakiet viņam: ”Tavs dēls Jāzeps tev liek nodot šādu ziņu: ”Dievs mani ir iecēlis par kungu visai Ēģiptei.+ Nāc pie manis, nekavējies!+ 10 Tu varēsi apmesties Gošenes novadā,+ manā tuvumā, ar saviem dēliem un dēludēliem, sīklopiem un liellopiem un visu, kas vien tev pieder. 11 Es gādāšu, lai tev tur netrūktu pārtikas — ne tev pašam, ne tavai saimei, ne kādam citam, kas ir pie tevis, — un lai jums nebūtu jācieš trūkums, jo ir gaidāmi vēl pieci bada gadi.””+ 12 Jūs un mans brālis Benjamīns savām acīm redzat, ka tas tiešām esmu es.+ 13 Pastāstiet manam tēvam, kādā godā es esmu iecelts Ēģiptē, izstāstiet viņam visu, ko esat redzējuši. Steidzieties, vediet manu tēvu šurp!”
14 Tad Jāzeps krita ap kaklu savam brālim Benjamīnam un ļāva vaļu asarām, un Benjamīns, viņu apskāvis, arī raudāja.+ 15 Asarām acīs viņš skūpstīja visus savus brāļus, un pēc tam brāļi ar viņu runāja.
16 Kad faraona galmu sasniedza ziņa, ka ir atnākuši Jāzepa brāļi, faraons un viņa kalpi bija priecīgi. 17 Tāpēc faraons teica Jāzepam: ”Saki saviem brāļiem, lai viņi krauj nastas saviem lopiem mugurā un dodas uz Kanaāna zemi, 18 paņem līdzi savu tēvu un mājiniekus un atgriežas pie manis. Es viņiem došu pašu labāko, kas ir Ēģiptē, un viņi ēdīs mūsu zemes labumus*.+ 19 Saki viņiem:+ ”Paņemiet šeit, Ēģiptē, ratus,+ sēdiniet tajos savas sievas un bērnus un savu tēvu un vediet visus šurp.+ 20 Lai jums nav žēl savas iedzīves,+ jo pats labākais visā Ēģiptē būs jūsu.””
21 Izraēla dēli tā arī darīja, un Jāzeps pēc faraona pavēles iedeva viņiem ratus un ceļamaizi. 22 Katram brālim viņš uzdāvināja pa drēbju kārtai, bet Benjamīnam viņš uzdāvināja trīssimt sudraba gabalus un piecas drēbju kārtas.+ 23 Savam tēvam viņš sūtīja desmit ēzeļus, apkrautus ar Ēģiptes labumiem, un desmit ēzeļmātes, uz kurām bija uzkrauta labība, maize un cita pārtika, lai tēvam ceļā nekā netrūktu. 24 Tad viņš atvadījās no brāļiem un, tiem aizejot, vēl pieteica: ”Ceļā nestrīdieties!”+
25 Brāļi devās prom no Ēģiptes un, pārradušies Kanaānā pie sava tēva Jēkaba, 26 viņam pastāstīja: ”Jāzeps vēl ir dzīvs, viņš ir valdnieks pār visu Ēģipti!”+ Taču Jēkabs nespēja tam noticēt, tāpēc viņa sirds uz šiem vārdiem neatsaucās.+ 27 Bet, kad dēli viņam atstāstīja visu, ko Jāzeps bija teicis, un kad viņš redzēja ratus, ko Jāzeps bija atsūtījis, lai viņu atvestu, Jēkabam atgriezās dzīvesprieks. 28 ”Diezgan!” izsaucās Izraēls. ”Mans dēls Jāzeps ir dzīvs! Man jāiet, lai pirms nāves viņu vēl redzētu!”+