2. Mozus

17 No Sīna tuksneša izraēlieši devās tālāk,+ ceļā apmezdamies tur, kur Jehova lika.+ Viņi uzcēla nometni Refidīmā,+ bet tur ļaudīm nebija ūdens, ko dzert.

2 Tāpēc ļaudis uzbruka Mozum ar pārmetumiem+ un prasīja: ”Dod mums ūdeni!” ”Kāpēc jūs man pārmetat?” vaicāja Mozus. ”Kāpēc jūs izaicināt* Jehovu?”+ 3 Tomēr ļaudis bija ļoti izslāpuši un kurnēja pret Mozu:+ ”Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes? Vai tādēļ, lai mēs, mūsu bērni un mūsu lopi mirtu no slāpēm?” 4 Mozus vērsās pie Jehovas, izsaukdamies: ”Ko man iesākt ar šo tautu? Vēl mazliet, un tie mani nomētās ar akmeņiem!”

5 Tad Jehova Mozum sacīja: ”Dodies tautai pa priekšu kopā ar dažiem no izraēliešu vecākajiem. Paņem arī nūju, ar kuru tu siti Nīlu,+ un ej! 6 Es nostāšos tavā priekšā uz kādas klints Horebā. Sit pa šo klinti, un no tās izplūdīs ūdens, ko tauta varēs dzert.”+ Izraēliešu vecākajiem redzot, Mozus tā arī izdarīja. 7 Viņš to vietu nosauca par Masu*+ un Merību*,+ jo tur izraēlieši bija izteikuši pārmetumus un pārbaudījuši Jehovu,+ jautādami: ”Vai Jehova ir ar mums vai ne?”

8 Pēc tam amalekieši+ nāca uz Refidīmu karot ar izraēliešiem,+ 9 un Mozus sacīja Jozuam:+ ”Izraugies vīrus un dodies cīņā ar amalekiešiem, bet es rīt nostāšos pakalna galā ar Dieva nūju rokā.” 10 Jozua darīja, kā Mozus viņam bija licis,+ un cīnījās ar amalekiešiem. Bet Mozus, Ārons un Hūrs+ uzkāpa pakalna galā.

11 Kamēr Mozus turēja rokas paceltas, pārsvars bija izraēliešiem, bet, līdzko viņš tās nolaida, virsroku guva amalekieši. 12 Kad Mozum rokas pagura, Ārons un Hūrs nolika akmeni, kur viņam apsēsties, un katrs no savas puses balstīja viņa rokas, tā ka Mozus rokas palika paceltas līdz saulrietam. 13 Tā Jozua sakāva amalekiešu karaspēku.+

14 Jehova Mozum lika: ”Ieraksti grāmatā, lai to nekad neaizmirstu, un saki to arī Jozuam: ”Es pilnīgi izdzēsīšu amalekiešu piemiņu zemes virsū*.””+ 15 Tad Mozus uzcēla altāri un nosauca to ”Jehova — mana kaujas zīme”*, 16 teikdams: ”Tā kā amalekieši ir pacēluši roku pret Jah troni,+ Jehova karos pret tiem paaudžu paaudzēs.”+