2. Mozus
18 Mozus sievastēvs Jetrus, Midiānas priesteris,+ uzzināja visu, ko Dievs bija darījis Mozus un izraēliešu, savas tautas, labā — kā Jehova bija izvedis Izraēlu no Ēģiptes.+ 2 Jetrus bija pieņēmis pie sevis Mozus sievu Ciporu, ko Mozus bija aizsūtījis mājās 3 ar abiem dēliem,+ no kuriem vienu sauca Gēršoms*+ (jo Mozus bija teicis: ”Es esmu ienācējs svešā zemē”), 4 bet otru — Eliezers* (jo viņš bija teicis: ”Mana tēva Dievs ir mans palīgs, viņš mani ir izglābis no faraona zobena”).+
5 Tad Mozus sievastēvs Jetrus ar viņa dēliem un sievu ieradās tuksnesī, kur Mozus bija apmeties pie Dieva kalna,+ 6 un sūtīja Mozum ziņu: ”Es, tavs sievastēvs Jetrus,+ nāku pie tevis ar tavu sievu un abiem dēliem.” 7 Mozus devās sievastēvam pretī, paklanījās un sveicināja viņu ar skūpstu. Viņi apvaicājās viens otram, kā klājas, un pēc tam iegāja teltī.
8 Mozus izstāstīja sievastēvam, ko Jehova izraēliešu dēļ bija izdarījis ar faraonu un ēģiptiešiem,+ kādas grūtības viņi bija pieredzējuši ceļā+ un kā Jehova viņus bija izglābis. 9 Jetrus priecājās par visu labo, ko Jehova bija darījis izraēliešiem, atbrīvodams viņus no Ēģiptes. 10 ”Lai slavēts Jehova, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešiem un no faraona un ir atbrīvojis tautu no Ēģiptes kundzības!” viņš izsaucās. 11 ”Nu es zinu, ka Jehova ir dižāks par visiem citiem dieviem,+ jo viņš ir izglābis savu tautu no tās augstprātīgajiem ienaidniekiem.” 12 Tad Jetrus nesa dedzināmos un kaujamos upurus Dievam, un pēc tam Ārons un visi izraēliešu vecākie ieradās, lai kopā ar Mozus sievastēvu ieturētu maltīti Dieva priekšā.
13 Nākamajā dienā Mozus, kā parasti, apsēdās spriest ļaudīm tiesu, un tie nāca un stājās Mozus priekšā no rīta līdz vakaram. 14 Redzēdams visu, ko viņš dara tautas labā, sievastēvs Mozum prasīja: ”Kāpēc tu tā dari? Kāpēc sēdi un tiesā viens pats un ļaudis stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?” 15 Mozus atbildēja: ”Ļaudis nāk pie manis, lai vaicātu padomu Dievam. 16 Ja ir izšķirama kāda lieta, viņi nāk pie manis un es spriežu tiesu viņu starpā un daru zināmus Dieva norādījumus un likumus.”+
17 Mozus sievastēvs viņam sacīja: ”Tu dari nepareizi. 18 Tā tu pats pārgursi un arī tavi ļaudis, jo šis pienākums tev ir par smagu un tu viens netiksi galā. 19 Uzklausi mani! Es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi.+ Pārstāvi ļaudis Dieva priekšā+ un izklāsti viņu lietas Dievam.+ 20 Māci viņiem norādījumus un likumus+ un dari zināmu, kā viņiem jādzīvo un kas jādara. 21 Bet izraugies no tautas spējīgus un uzticamus vīrus,+ kas bīstas Dievu un nav mantkārīgi*,+ un iecel viņus par tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītājiem.+ 22 Lai viņi spriež ļaudīm tiesu, kad vien rodas vajadzība. Ja lieta ir grūta, lai viņi to nodod tev,+ bet mazākās lietas lai iztiesā paši. Atvieglo savu nastu, daloties tajā ar viņiem!+ 23 Ja tu tā rīkosies un Dievs tev tā pavēlēs, tu spēsi ar visu tikt galā un ikviens dosies mājās apmierināts.”
24 Mozus paklausīja sievastēvam un darīja, kā tas bija ieteicis. 25 Viņš izraudzījās no izraēliešiem spējīgus vīrus un iecēla tos par tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītājiem. 26 Viņi sprieda ļaudīm tiesu, kad vien radās vajadzība. Grūtās lietas viņi nodeva Mozum,+ bet visas mazākās lietas iztiesāja paši. 27 Pēc tam Mozus atvadījās no sievastēva,+ un tas devās atpakaļ uz savu zemi.