4. Mozus

12 Mozus bija apprecējis kušieti, un Mirjama un Ārons sāka nosodīt Mozu viņa sievas kušietes+ dēļ. 2 Viņi kurnēja: ”Vai tad Mozus ir vienīgais, caur kuru Jehova ir runājis? Vai viņš nav runājis arī caur mums?”+ Un Jehova to dzirdēja.+ 3 Bet Mozus bija ļoti pazemīgs*, viņš bija pazemīgākais cilvēks+ uz zemes.

4 Pēkšņi Jehova aicināja Mozu, Āronu un Mirjamu: ”Nāciet visi trīs uz saiešanas telti!”, un viņi trijatā devās turp. 5 Jehova nolaidās mākoņu stabā,+ nostājās pie telts ieejas un pasauca Āronu un Mirjamu. Kad tie abi pienāca tuvāk, 6 viņš teica: ”Tagad klausieties mani! Ja jūsu vidū ir kāds Jehovas pravietis, es viņam atklājos parādībā+ vai runāju ar viņu sapnī.+ 7 Turpretī ar manu kalpu Mozu ir citādi. Viņam ir uzticēta visa mana tauta.*+ 8 Es sarunājos ar viņu vaigu vaigā,+ tieši, nevis mīklās, un viņš redz Jehovas veidolu. Kā jūs uzdrīkstaties runāt sliktu par manu kalpu Mozu?”

9 Iededzies pret tiem dusmās, Jehova devās prom, 10 un, kad mākonis pacēlās no telts, izrādījās, ka Mirjama ir kļuvusi spitālīga, balta kā sniegs.+ Ārons pagriezās pret Mirjamu un ieraudzīja, ka tā ir spitālīga,+ 11 un viņš lūdzās Mozu: ”Ak, mans kungs! Lūdzams, neliec mums maksāt par grēku, ko savā muļķībā esam izdarījuši! 12 Lūdzu, lai viņa nav kā nedzīvs dzimis bērns, kam miesa pa pusei sairusi jau mātes klēpī!” 13 Tad Mozus vērsās pie Jehovas, saukdams: ”Dievs, izdziedini jel viņu! Es lūdzu!”+

14 Jehova Mozum atbildēja: ”Ja pašas tēvs viņai būtu iespļāvis sejā, vai viņa septiņas dienas nebūtu apkaunota? Lai Mirjama septiņas dienas pavada ārpus nometnes, nošķirta no citiem,+ bet pēc tam viņa drīkst nākt atpakaļ.” 15 Tā Mirjama uz septiņām dienām tika nošķirta no citiem,+ un tauta nedevās ceļā, kamēr Mirjama nebija atgriezusies nometnē. 16 Pēc tam tauta atstāja Hacērotu+ un apmetās Pārānas tuksnesī.+