4. Mozus
13 Jehova uzrunāja Mozu: 2 ”Sūti vīrus izlūkot Kanaāna zemi, ko es dodu izraēliešiem. Sūti pa vienam vīram no katras cilts, pa vienam vadonim.”+
3 Tad Mozus pēc Jehovas pavēles no Pārānas tuksneša+ sūtīja vīrus izlūkos. Tie visi bija izraēliešu vadoņi. 4 Lūk, viņu vārdi: Šammua, Zakūra dēls, no Rūbena cilts; 5 Šafats, Horija dēls, no Simeona cilts; 6 Kālebs,+ Jefunnes dēls, no Jūdas cilts; 7 Jigals, Jāzepa dēls, no Isašara cilts; 8 Hošea,+ Nūna dēls, no Efraima cilts; 9 Paltijs, Rāfū dēls, no Benjamīna cilts; 10 Gadiēls, Sodija dēls, no Zebulona cilts; 11 Gadijs, Sūsija dēls, no Jāzepa cilts,+ tas ir, no Manases cilts;+ 12 Amiēls, Gemalija dēls, no Dana cilts; 13 Setūrs, Mihaēla dēls, no Ašera cilts; 14 Nahbijs, Vafsija dēls, no Naftaļa cilts; 15 Geuēls, Mahija dēls, no Gada cilts. 16 Tie ir vīri, kurus Mozus sūtīja izlūkot zemi. Un Mozus nosauca Hošeu, Nūna dēlu, par Jozuu*.+
17 Sūtīdams tos izlūkot Kanaāna zemi, Mozus norādīja: ”Dodieties uz Negevu un pēc tam augšup kalnos.+ 18 Apskatieties, kāda ir tā zeme+ un kādi ir tās iedzīvotāji, vai tie ir stipri vai vāji, vai to ir daudz vai maz, 19 vai viņu zeme ir laba vai slikta un vai viņu pilsētas ir nocietinātas vai nav. 20 Noskaidrojiet, vai zeme ir trekna vai liesa+ un vai tur ir koki. Esiet drosmīgi+ un atnesiet kādus no tās zemes augļiem!” Bija pirmo vīnogu laiks.+
21 Tad vīri gāja un izlūkoja zemi no Cīna tuksneša+ līdz Rehobai+ netālu no Lebo-Hamātas*.+ 22 Viņi nonāca Negevā un pēc tam devās uz Hebronu,+ kur dzīvoja Ahimans, Šēšajs un Talmajs*,+ Anāka pēcnācēji.+ Hebrona bija uzcelta septiņus gadus pirms Ēģiptes pilsētas Coanas. 23 Sasnieguši Eškolas ieleju*,+ izlūki tur nogrieza vīnogulāja zaru ar vīnogu ķekaru, kas bija tik liels, ka diviem vīriem tas bija jānes uz kārts. Viņi paņēma arī granātābolus un vīģes.+ 24 To vietu nosauca par Eškolas* ieleju,+ jo tur izraēlieši bija nogriezuši vīnogu ķekaru.
25 Pēc četrdesmit dienām+ vīri atgriezās no izlūkgājiena. 26 Ieradušies pie Mozus un Ārona un visiem izraēliešiem Pārānas tuksnesī, Kadešā,+ viņi pastāstīja tautai, ko bija redzējuši, un parādīja atnestos augļus. 27 Viņi Mozum pavēstīja: ”Mēs bijām tajā zemē, kurp tu mūs sūtīji, un tur patiesi plūst piens un medus,+ un, lūk, kādi ir tās zemes augļi!+ 28 Taču ļaudis, kas tur dzīvo, ir stipri, un viņu pilsētas ir ļoti lielas un nocietinātas, turklāt mēs tur redzējām arī Anāka pēcnācējus.+ 29 Negevā+ mīt amalekieši,+ kalnos — hetieši, jebūsieši+ un amorieši,+ bet pie jūras+ un gar Jordānu — kanaānieši.”+
30 Kālebs centās nomierināt ļaudis, kas bija sastājušies Mozus priekšā, sacīdams: ”Iesim tūlīt pat un ieņemsim šo zemi! Nav nekādu šaubu, ka mēs spēsim to iekarot!”+ 31 Bet pārējie izlūki teica: ”Mēs nevaram doties cīņā pret tiem ļaudīm, jo viņi ir stiprāki par mums.”+ 32 Un tie sastāstīja izraēliešiem daudz slikta+ par to zemi, ko bija izlūkojuši. ”Tā zeme, kuru mēs izlūkodami pārstaigājām, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus,” viņi teica, ”un visi ļaudis, ko mēs tur redzējām, ir neparasti liela auguma.+ 33 Mēs tur redzējām arī milžus*, Anāka dēlus,+ milžu pēcnācējus, — viņu priekšā mēs sajutāmies kā sienāži, un viņu acīs tādi arī bijām.”