34 Un Jēkabs saplēsa savas drēbes, aplika ap gurniem maisa drānu un ilgi sēroja par savu dēlu. 35 Visi viņa dēli un meitas centās viņu mierināt, bet viņš nekādi nerada mierinājumu un teica: ”Sērodams es noiešu kapā*+ pie sava dēla.” Tā tēvs Jāzepu apraudāja.
38 Taču Jēkabs sacīja: ”Mans dēls neies jums līdzi, jo viņa brālis ir miris un viņš viens ir palicis.+ Ja ceļā ar viņu notiks nelaime, jūs mani, sirmu un bēdu salauztu, novedīsiet kapā*.”+