2 ”Pavēli izraēliešiem izsūtīt ārā no nometnes ikvienu, kas ir spitālīgs+ vai kam ir izdalījumi,+ vai kas ir kļuvis netīrs kāda mirušā dēļ.+

14 Jehova Mozum atbildēja: ”Ja pašas tēvs viņai būtu iespļāvis sejā, vai viņa septiņas dienas nebūtu apkaunota? Lai Mirjama septiņas dienas pavada ārpus nometnes, nošķirta no citiem,+ bet pēc tam viņa drīkst nākt atpakaļ.”

3 Pie pilsētas vārtiem bija četri spitālīgie,+ un tie runāja savā starpā: ”Kāpēc mums te jāsēž un jāgaida gals?

20 Palūkojušies uz Usiju, virspriesteris Azarja un pārējie priesteri ieraudzīja, ka viņa pieri ir skārusi spitālība. Tāpēc tie steigšus veda viņu laukā, un arī viņš pats steidzās iziet, jo Jehova viņu bija sodījis.

21 Ķēniņš Usija palika spitālīgs līdz pat savai nāvei. Spitālības dēļ viņš dzīvoja atsevišķā namā+ un viņam bija liegts doties uz Jehovas namu. Viņa dēls Jotāms pārvaldīja ķēniņa pili un tiesāja ļaudis.+