TREŠĀ MOZUS GRĀMATA

1 Jehova pasauca Mozu un no saiešanas telts+ viņam teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds grib nest upuri Jehovam no lopiem, lai viņš izraugās upurim liellopu vai sīklopu.+

3 Ja kāds grib upurēt par dedzināmo upuri liellopu, viņam jāņem bullis bez vainas.+ Viņam tas no laba prāta+ jāatved Jehovas priekšā pie saiešanas telts ieejas. 4 Lai viņš liek roku uz galvas dzīvniekam, kas tiks upurēts par dedzināmo upuri, un tas tiks pieņemts viņa grēku izlīdzināšanai.

5 Tad jaunais bullis ir jānokauj Jehovas priekšā, un priesteri,+ Ārona dēli, lai atnes asinis un slaka tās uz visām malām altārim,+ kas atrodas pie saiešanas telts ieejas. 6 Dedzināmais upuris jānodīrā un jāsadala gabalos.+ 7 Priesteri, Ārona dēli, lai uzliek uz altāra kvēlojošas ogles+ un saliek uz tām malku. 8 Lai viņi sakārto upura gabalus,+ arī galvu un taukus*, uz malkas, kas deg uz altāra. 9 Zarnas un apakšstilbi ir jāmazgā ūdenī, un lai priesteris to visu sadedzina uz altāra par dedzināmo upuri, par uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam.+

10 Ja kāds grib nest par dedzināmo upuri sīklopu,+ viņam jāņem nevainojams auns vai āzis.+ 11 Tas jānokauj Jehovas priekšā altāra ziemeļu pusē, un priesteriem, Ārona dēliem, jāslaka tā asinis uz visām altāra malām.+ 12 Lai to sadala gabalos, un priesteris tos kopā ar galvu un taukiem lai sakārto uz malkas, kas deg uz altāra. 13 Zarnas un apakšstilbi ir jāmazgā ūdenī, un priesteris lai to visu upurē — sadedzina uz altāra. Tas ir dedzināmais upuris, uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam.

14 Bet, ja kāds grib nest par dedzināmo upuri Jehovam putnu, lai viņš izraugās upurim ūbeli vai jaunu balodi.+ 15 Lai priesteris pienes putnu pie altāra, pārkniebj tam kaklu un sadedzina putnu uz altāra; asinīm jāļauj notecēt uz altāra malas. 16 Lai viņš atdala guzu, noplūc spalvas un nomet to visu līdzās altārim austrumu pusē, kur ir vieta pelniem*.+ 17 Lai viņš putnu ieplēš starp spārniem, bet nesadala uz pusēm. Pēc tam priesterim tas jāuzliek uz malkas, kas deg uz altāra, un jāsadedzina. Tas ir dedzināmais upuris, uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam.

2 Ja kāds grib nest labības upuri+ Jehovam, dāvanai jāņem smalkie milti, jāpārlej tie ar eļļu un jāuzliek virsū vīraks*.+ 2 Lai viņš atnes to priesteriem, Ārona dēliem. Priesteris lai paņem sauju smalko miltu, kas pārlieti ar eļļu, un visu vīraku un sadedzina uz altāra. Šī daļa attēlo visu upuri+ — uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam. 3 Tas, kas atliek no labības upura, pieder Āronam un viņa dēliem,+ un tā ir īpaši svēta daļa no Jehovam ziedotā uguns upura.+

4 Ja kāds grib nest labības upuri, kas cepts krāsnī, tam jābūt no smalkajiem miltiem. Tiem jābūt neraudzētas maizes gredzeniem, kas gatavoti ar eļļu, vai neraudzētiem cepumiem, kam uzziesta eļļa.+

5 Ja tas ir labības upuris, kas gatavots uz plāts,+ tam jābūt neraudzētam, no smalkajiem miltiem, samaisītiem ar eļļu. 6 Uz plāts izceptais jāsalauž gabalos un jāpārlej ar eļļu.+ Tas ir labības upuris.

7 Ja tas ir labības upuris, kas gatavots uz pannas, tam jābūt no smalkajiem miltiem, samaisītiem ar eļļu. 8 Šādi pagatavotais labības upuris ir jāatnes Jehovam, tas ir jāiedod priesterim, kurš to nesīs pie altāra. 9 Priesteris lai ņem daļu no labības upura, kura attēlo visu upuri,+ un lai to sadedzina uz altāra par uguns upuri, par patīkamu smaržu Jehovam.+ 10 Tas, kas atliek no labības upura, pieder Āronam un viņa dēliem, un tā ir īpaši svēta daļa no Jehovam ziedotā uguns upura.+

11 Neviens labības upuris, ko jūs nesat Jehovam, nedrīkst būt raudzēts.+ Jūs nedrīkstat dedzināt par uguns upuri Jehovam neko, kas gatavots ar ieraugu vai medu*.

12 Tos jūs varat nest Jehovam par pirmās ražas upuri,+ bet nedrīkstat dedzināt uz altāra viņam par patīkamu smaržu.

13 Visiem labības upuriem ir jābūt sālītiem ar sāli; labības upuriem lai nepietrūkst sāls, jo sāls atgādina par jūsu līgumu ar Dievu. Visiem saviem upuriem pievienojiet sāli.+

14 Ja kāds grib dot Jehovam labības upuri no pirmās ražas, tad lai ņem ugunī grauzdētus un rupji maltus graudus no jaunās labības. Tas būs labības upuris no pirmās ražas.+ 15 Tam jāpārlej eļļa un jāuzliek virsū vīraks. Tas ir labības upuris. 16 Daļu no samaltajiem graudiem, kas pārlieti ar eļļu, un visu vīraku priesteris lai sadedzina. Šī daļa, kas attēlo visu upuri,+ ir uguns upuris Jehovam.

3 Ja kāds grib nest miera* upuri+ no liellopiem, viņam jāatved Jehovas priekšā bullis vai govs, kas ir bez vainas. 2 Viņam jāliek roka uz dzīvnieka galvas, un tam jātiek nokautam pie saiešanas telts ieejas; priesteri, Ārona dēli, lai slaka asinis uz visām altāra malām. 3 Daļa no miera upura lai tiek nesta par uguns upuri Jehovam:+ tauku slānis,+ kas klāj zarnas, visi tauki, kas ir ap zarnām, 4 un abas nieres ar to taukiem, kas ir pie gurniem. Līdz ar nierēm ir jāatdala arī tauki, kas ir pie aknām.+ 5 Ārona dēli lai to visu sadedzina uz altāra, uz dedzināmā upura, kas uzlikts uz malkas.+ Tas būs uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam.+

6 Ja kāds grib nest Jehovam miera upuri no sīklopiem, viņam jāņem tēviņš vai mātīte, kas ir bez vainas.+ 7 Ja viņš upurim ņem jaunu aunu, viņam tas jāatved Jehovas priekšā. 8 Viņam jāliek roka uz dzīvnieka galvas, un tam jātiek nokautam saiešanas telts priekšā, bet Ārona dēli lai slaka tā asinis uz visām altāra malām. 9 Tauki no miera upura lai tiek nesti par uguns upuri Jehovam.+ Ir jānocērt visa taukaste līdz pat mugurkaulam un jāatdala tauku slānis, kas klāj zarnas, visi tauki, kas ir ap zarnām, 10 un abas nieres ar to taukiem, kas ir pie gurniem. Līdz ar nierēm ir jāatdala arī tauki, kas ir pie aknām.+ 11 Priesteris lai to visu sadedzina uz altāra. Tas ir ēdiens*, uguns upuris Jehovam.+

12 Ja kāds upurē āzi*, viņam tas jāatved Jehovas priekšā. 13 Viņam jāliek roka uz tā galvas, un tam jātiek nokautam saiešanas telts priekšā, bet Ārona dēli lai slaka asinis uz visām altāra malām. 14 Lai viņš nes no tā par uguns upuri Jehovam tauku slāni, kas klāj zarnas, visus taukus, kas ir ap zarnām,+ 15 un abas nieres ar to taukiem, kas ir pie gurniem. Līdz ar nierēm ir jāatdala arī tauki, kas ir pie aknām. 16 Priesteris lai to visu sadedzina uz altāra par patīkamu smaržu Dievam. Tas ir ēdiens*, uguns upuris. Visi tauki pienākas Jehovam.+

17 Tas jums ir mūžīgs* likums uz paaudžu paaudzēm, lai kur jūs dzīvotu: jūs nedrīkstat ēst ne taukus, ne asinis!””+

4 Tad Jehova teica Mozum: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Lūk, kā jārīkojas, ja kāds netīši grēko,+ darīdams kaut ko tādu, ko Jehova ir aizliedzis: 3 ja svaidītais priesteris*+ grēko,+ tā ka uz tautu gulstas vaina, tad par grēku, ko viņš ir izdarījis, viņam jādod Jehovam grēku upuris — jauns bullis bez vainas.+ 4 Lai viņš atved bulli Jehovas priekšā pie saiešanas telts ieejas,+ liek savu roku uz buļļa galvas un nokauj bulli Jehovas priekšā.+ 5 Pēc tam svaidītajam priesterim+ jāņem daļa no buļļa asinīm un tās jāienes saiešanas teltī. 6 Priesteris lai iemērc pirkstu asinīs+ un septiņas reizes tās slaka+ Jehovas priekšā pie svētās vietas priekškara. 7 Priesterim jāuzziež nedaudz asiņu uz tā altāra ragiem, uz kura tiek dedzināts smaržīgs kvēpināmais+ un kurš atrodas saiešanas teltī Jehovas priekšā, bet atlikušās asinis viņam jāizlej pie dedzināmo upuru altāra pamatnes,+ kurš ir pie saiešanas telts ieejas.

8 Viņam jāatdala visi grēku upura buļļa tauki: tauku slānis, kas klāj zarnas, visi tauki, kas ir ap zarnām, 9 un abas nieres ar to taukiem, kas ir pie gurniem; līdz ar nierēm ir jāatdala arī tauki, kas ir pie aknām,+ 10 tāpat kā tos atdala bullim, ko nes par miera upuri.+ Priesterim tie jāsadedzina uz dedzināmo upuru altāra.

11 Bet buļļa āda, gaļa, galva, apakšstilbi un zarnas ar to saturu+ — 12 viss, kas no buļļa atlicis, — ir jāiznes ārpus nometnes uz tīru vietu, kur tiek izbērti pelni, jāuzliek uz malkas un jāsadedzina.+ Tas viss ir jāsadedzina vietā, kur tiek izbērti pelni.

13 Ja visa Izraēla tauta ir kļuvusi vainīga, netīši grēkojot,+ bet draudze* nav zinājusi, ka ir izdarīts kaut kas tāds, ko Jehova ir aizliedzis,+ 14 un vēlāk grēks kļūst zināms, tad draudzei jādod jauns bullis par grēku upuri un tas jāatved pie saiešanas telts ieejas. 15 Tautas vecākajiem Jehovas priekšā ir jāliek rokas uz buļļa galvas; bullis ir jānokauj Jehovas priekšā.

16 Pēc tam svaidītajam priesterim jāienes daļa buļļa asiņu saiešanas teltī. 17 Priesteris lai iemērc pirkstu asinīs un septiņas reizes slaka tās Jehovas priekšā pie priekškara.+ 18 Viņam jāuzziež nedaudz asiņu uz tā altāra+ ragiem, kurš ir Jehovas priekšā saiešanas teltī, bet atlikušās asinis viņam jāizlej pie dedzināmo upuru altāra pamatnes, kurš atrodas pie saiešanas telts ieejas.+ 19 Viņam jāatdala visi buļļa tauki un tie jāsadedzina uz altāra.+ 20 Ar šo bulli priesterim jārīkojas tāpat kā ar to bulli, ko viņš upurē par savu grēku, — viņam ar šo bulli jārīkojas tieši tāpat. Viņš lai veic izlīdzināšanu par ļaužu grēkiem,+ un ļaudīm tiks piedots. 21 Bullis ir jāiznes ārpus nometnes un jāsadedzina, tāpat kā tiek sadedzināts par priestera grēku upurētais bullis.+ Tas ir grēku upuris par draudzi.+

22 Ja kāds vadonis+ netīši grēko, darīdams kaut ko tādu, ko Jehova, viņa Dievs, ir aizliedzis, un kļūst vainīgs 23 vai arī ja viņš uzzina, ka ir grēkojis, jo ir pārkāpis kādu bausli, tad viņam jāatved par upuri jauns āzis bez vainas. 24 Lai viņš liek roku uz āža galvas un nokauj to vietā, kur Jehovas priekšā tiek kauti dedzināmie upuri.+ Tas ir grēku upuris. 25 Priesteris lai iemērc pirkstu grēku upura asinīs un uzziež tās uz dedzināmo upuru altāra ragiem,+ bet pārējās asinis lai izlej pie dedzināmo upuru altāra pamatnes.+ 26 Āža tauki ir jāsadedzina uz altāra, tāpat kā miera upura tauki,+ un priesteris lai veic izlīdzināšanu viņa labā par viņa grēku, un viņam tiks piedots.

27 Ja kāds no vienkāršajiem ļaudīm netīši grēko un kļūst vainīgs, darīdams kaut ko tādu, ko Jehova ir aizliedzis,+ 28 vai ja viņš uzzina, ka ir izdarījis grēku, tad viņam jāatved jauna kaza bez vainas — upuris par izdarīto grēku. 29 Lai viņš liek roku kazai uz galvas un to nokauj tajā pašā vietā, kur tiek kauti dedzināmie upuri.+ 30 Priesteris lai iemērc pirkstu grēku upura asinīs un tās uzziež uz dedzināmo upuru altāra ragiem, bet pārējās asinis lai izlej pie altāra pamatnes.+ 31 Priesterim jāatdala visi tauki,+ tāpat kā tiek atdalīti miera upura tauki,+ un tie jāsadedzina uz altāra par patīkamu smaržu Jehovam; lai priesteris veic izlīdzināšanu viņa labā, un viņam tiks piedots.

32 Bet, ja viņš par grēku upuri grib nest jēru, tai jābūt aitiņai bez vainas. 33 Lai viņš liek roku tai uz galvas un nokauj to par grēku upuri tajā vietā, kur tiek kauti dedzināmie upuri.+ 34 Priesteris lai iemērc pirkstu grēku upura asinīs un tās uzziež uz dedzināmo upuru altāra ragiem,+ bet pārējās asinis lai izlej pie altāra pamatnes. 35 Priesteris lai atdala visus taukus, tāpat kā tiek atdalīti tauki jaunajam aunam, ko nes par miera upuri, un tos sadedzina uz altāra; tie jāliek uz uguns upuriem Jehovam.+ Lai priesteris veic izlīdzināšanu viņa labā par izdarīto grēku, un viņam tiks piedots.+

5 Ja kāds, kas ir dzirdējis aicinājumu liecināt*,+ nevienam nestāsta par to, kam ir bijis liecinieks, ko ir redzējis vai par ko ir uzzinājis, tad viņam jāatbild par savu grēku.

2 Ja kāds, pats to neapzinādamies, ir pieskāries kaut kam netīram* — vai tas būtu nobeidzies netīrs zvērs, nobeidzies netīrs mājlops vai kāds nobeidzies netīrs radījums no tiem, kas mudž uz zemes+ —, viņš ir netīrs un ir kļuvis vainīgs. 3 Ja kāds, pats to neapzinādamies, ir pieskāries kāda cilvēka netīrībai+ — jebkam, kas viņu padara netīru —, viņš ir kļuvis vainīgs. Arī tad, ja viņš to saprot tikai pēc kāda laika, viņš ir vainīgs.

4 Ja kāds dod zvērestu darīt vai nu labu, vai ļaunu, lai kas tas būtu, un neatskārst, ka ir zvērējis pārsteidzīgi, viņš kļūst vainīgs. Arī tad, ja viņš to atskārst tikai vēlāk, viņš ir vainīgs.*+

5 Ja viņš kļūst vainīgs kādā no šiem nodarījumiem, tad viņam jāatzīstas+ savā grēkā. 6 Lai viņš par savu grēku atved Jehovam vainas upuri+ no sīklopiem — jaunu aitu vai kazu par grēku upuri. Pēc tam priesteris lai veic izlīdzināšanu viņa labā par viņa grēku.

7 Bet, ja viņš nevar atļauties sīklopu, viņam par vainas upuri grēka dēļ jādod Jehovam divas ūbeles vai divi jauni baloži+ — viens putns par grēku upuri, bet otrs par dedzināmo upuri.+ 8 Lai viņš tos aiznes priesterim, kas vispirms upurēs grēku upurim domāto putnu. Priesteris tam pārkniebs kaklu, galvu neatdalot. 9 Daļu no grēku upura asinīm priesteris lai slaka uz altāra malas, bet pārējām asinīm ļauj notecēt pie altāra pamatnes.+ Tas ir grēku upuris. 10 Otru putnu priesteris lai upurē par dedzināmo upuri pēc parastās kārtības;+ priesterim jāveic izlīdzināšana viņa labā par grēku, ko viņš ir izdarījis, un viņam tiks piedots.+

11 Ja viņš nevar atļauties divas ūbeles vai divus jaunus baložus, tad lai viņš sava grēka dēļ atnes desmito daļu ēfas*+ smalko miltu par grēku upuri. Lai viņš tiem nepievieno eļļu un neliek virsū vīraku, jo tas ir grēku upuris. 12 Tas jāaiznes priesterim; priesterim no tā jāpaņem sauja un šī daļa, kas attēlo visu upuri, jāuzliek uz altāra, uz uguns upuriem Jehovam, un jāsadedzina. Tas ir grēku upuris. 13 Priesteris lai veic izlīdzināšanu viņa labā par izdarīto grēku (vienalga, kurš no minētajiem grēkiem tas būtu), un viņam tiks piedots.+ Bet tas, kas no upura atliek, pieder priesterim,+ tāpat kā tas, kas atliek no labības upura.””+

14 Pēc tam Jehova Mozum teica: 15 ”Ja kāds rīkojas neuzticīgi, netīši grēkojot pret kaut ko, kas ir svēts Jehovam,+ viņam jādod Jehovam par vainas upuri nevainojams auns,+ kura vērtība sudraba šekeļos* ir noteikta pēc svētās vietas šekeļa* svara.+ 16 Turklāt viņam jāatlīdzina zaudējumi, ko viņš ir radījis, grēkojot pret svēto vietu, un jāpieliek klāt vēl piektā daļa.+ Viņam tas viss jādod priesterim, un priesteris lai veic izlīdzināšanu+ viņa labā ar aunu, kas nests par vainas upuri, un viņam tiks piedots.+

17 Ja kāds grēko, darīdams kaut ko tādu, ko Jehova ir aizliedzis, pat ja viņš to neapzinās, viņš tik un tā ir vainīgs, un viņam jāatbild par savu pārkāpumu.+ 18 Viņam jāatved priesterim par vainas upuri atbilstošas vērtības auns, kas ir bez vainas.+ Priesteris lai veic izlīdzināšanu viņa labā par netīšo pārkāpumu, ko viņš neapzināti ir izdarījis, un viņam tiks piedots. 19 Tas ir vainas upuris. Viņš ir vainīgs, jo ir grēkojis pret Jehovu.”

6 Jehova sacīja Mozum: 2 ”Ja kāds grēko un lauž uzticību Jehovam,+ maldinādams savu tuvāko, kas viņam kaut ko ir nodevis glabāšanā,+ ja viņš aplaupa vai apkrāpj savu tuvāko 3 vai atrod kaut ko pazaudētu, bet to noliedz, un ja viņš nepatiesi zvēr, ka nav darījis nevienu no šiem grēkiem,+ tad, lūk, kā viņam jārīkojas: 4 ja viņš ir grēkojis un ir vainīgs, viņam jāatdod tas, ko viņš bija nozadzis, ko viņš bija izspiedis, ko viņš bija izkrāpis, kas viņam bija nodots glabāšanā, vai pazaudētais, ko viņš bija atradis, 5 vai jebkas cits, par ko viņš bija nepatiesi zvērējis. Viņam tas pilnībā jāatlīdzina,+ pieliekot klāt vēl piekto daļu vērtības. Lai viņš to atdod īpašniekam tajā dienā, kad noskaidrojas, ka viņš ir vainīgs. 6 Viņam jānes Jehovam vainas upuris. Lai viņš atved priesterim par vainas upuri atbilstošas vērtības aunu, kas ir bez vainas.+ 7 Lai priesteris Jehovas priekšā veic izlīdzināšanu viņa labā, un viņam tiks piedots itin viss, ko viņš ir darījis, kļūdams vainīgs.”+

8 Tad Jehova teica Mozum: 9 ”Saki Āronam un viņa dēliem: ”Likums par dedzināmo upuri ir šāds:+ dedzināmajam upurim jāpaliek uz altāra uguns visu nakti līdz rītam, un altāra uguns nedrīkst izdzist. 10 Priesterim jāuzvelk linu amata tērps+ un linu bikses,+ lai apsegtu kailumu. Pēc tam viņam jāsavāc dedzināmā upura pelni,+ kurš ir sadedzināts uz altāra, un tie jāizber blakus altārim. 11 Tad viņam jānovelk linu drēbes,+ jāapģērbj citas drēbes un jāaiznes pelni uz tīru vietu ārpus nometnes.+ 12 Uguns uz altāra lai deg un neapdziest. Tur priesterim katru rītu jāsaliek malka,+ jāsakārto dedzināmais upuris un jāsadedzina miera upuru tauki.+ 13 Ugunij jādeg uz altāra pastāvīgi, tā nedrīkst izdzist.

14 Likums par labības upuri ir šāds:+ Ārona dēli lai to pienes pie altāra Jehovas priekšā. 15 Viens no viņiem lai ņem no labības upura sauju smalko miltu, kas pārlieti ar eļļu, un visu vīraku, kas ir uz labības upura, un šo daļu, kas attēlo visu upuri, lai sadedzina uz altāra par patīkamu smaržu Jehovam.+ 16 Atlikumu no labības upura lai ēd Ārons un viņa dēli.+ No tā ir jāgatavo neraudzēta maize un jāēd svētā vietā — viņiem tā jāēd saiešanas telts pagalmā.+ 17 To nedrīkst gatavot ar ieraugu.+ Tā ir viņu daļa, ko es viņiem esmu devis no uguns upuriem,+ kas man tiek nesti, tā ir īpaši svēta,+ tāpat kā grēku upuris un vainas upuris. 18 To lai ēd tikai Ārona dēli.+ Tā ir viņu daļa no uguns upuriem Jehovam uz mūžiem, uz paaudžu paaudzēm.+ Viss, kas ar tiem* saskaras, ir svēts.””

19 Jehova Mozum sacīja: 20 ”Ārona svaidīšanas dienā viņam un viņa dēliem jānes Jehovam šāds upuris:+ desmitā daļa ēfas*+ smalko miltu par pastāvīgu labības upuri+ — puse no rīta un puse vakarā. 21 Tam jābūt gatavotam ar eļļu uz plāts.+ Pēc izcepšanas šis labības upuris, pārliets ar eļļu un sadalīts gabalos, jānes par patīkamu smaržu Jehovam. 22 Tāpat lai rīkojas svaidītā priestera dēls,+ kurš stājas viņa vietā. Šis upuris jāsadedzina par pilnupuri Jehovam. Tas ir mūžīgs likums. 23 Ikvienam priestera labības upurim jābūt pilnupurim, to nedrīkst ēst.”

24 Jehova teica Mozum: 25 ”Saki Āronam un viņa dēliem: ”Likums par grēku upuri ir šāds:+ grēku upuris ir jānokauj Jehovas priekšā,+ turpat, kur tiek kauti dedzināmie upuri. Tas ir īpaši svēts. 26 Lai to ēd priesteris, kas to upurē par grēkiem.+ Lai viņš ēd savu daļu svētā vietā — saiešanas telts pagalmā.+

27 Viss, kas saskaras ar upura gaļu, ir svēts, un, ja kāds ar tā asinīm notraipa apģērbu, tad asinīm notraipītais ir jāmazgā svētā vietā. 28 Māla trauks, kurā gaļa tika vārīta, ir jāsadauza. Bet, ja tā tika vārīta vara traukā, tad trauks jāizberž un jāizskalo ar ūdeni.

29 Šo gaļu drīkst ēst tikai priesteri.+ Tas ir īpašs svētums.+ 30 Taču grēku upuri, kura asinis ir ienestas saiešanas teltī, lai izlīdzinātu grēkus svētajā vietā, nedrīkst ēst.+ Tas ir jāsadedzina.

7 Likums par vainas upuri.+ Vainas upuris ir īpaši svēts. 2 Tas jānokauj vietā, kur tiek kauti dedzināmie upuri, un tā asinis+ jāslaka uz visām altāra malām.+ 3 Upurēšanai lai tiek sagatavoti visi tā tauki:+ taukaste, tauku slānis, kas klāj zarnas, 4 un abas nieres ar to taukiem, kas ir pie gurniem. Līdz ar nierēm ir jāatdala arī tauki, kas ir pie aknām.+ 5 Priesteris lai tos sadedzina uz altāra par uguns upuri Jehovam+ — tas ir vainas upuris. 6 Upura gaļu drīkst ēst tikai priesteri,+ un tā jāēd svētā vietā. Tas ir īpašs svētums.+ 7 Gan uz grēku upuri, gan uz vainas upuri attiecas viens likums. Upura gaļa pienākas priesterim, kas ar to izlīdzina grēkus.+

8 Priesterim, kas ir upurējis dedzināmo upuri kāda labā, pienākas upurētā dzīvnieka āda.+

9 Labības upuri, kas ir cepti krāsnī vai gatavoti uz pannas vai plāts,+ pienākas priesterim, kas tos ziedo.+ 10 Bet citi labības upuri — gan tie, kuriem ir pievienota eļļa,+ gan tie, kuriem nav,+ — lai tiek sadalīti līdzīgās daļās visiem Ārona dēliem.

11 Likums par miera upuri,+ kas tiek nests Jehovam, ir šāds: 12 ja to nes, lai pateiktos,+ tad kopā ar pateicības upuri jānes neraudzētas maizes gredzeni, kas gatavoti ar eļļu, neraudzēti cepumi, kam uzziesta eļļa, un maizes gredzeni, kas cepti no smalkajiem miltiem, bagātīgi sajauktiem ar eļļu. 13 Lai šo dāvanu nes kopā ar raudzētas maizes gredzeniem un miera upuriem, kas nesti par pateicības upuri. 14 No katra maizes veida pa vienai maizei ir jānes par svētu daļu Jehovam; tā pienākas priesterim, kas slaka uz altāra miera upuru asinis.+ 15 Aiz pateicības nesto miera upuru gaļa ir jāēd upurēšanas dienā, neko no tās nedrīkst atstāt uz rītu.+

16 Ja upuris ir solījuma+ vai labprātīgais upuris,+ tas jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā. 17 Taču viss, kas no upura gaļas atliek līdz trešajai dienai, ir jāsadedzina.+ 18 Ja miera upura gaļa tiek ēsta trešajā dienā, tad upura devējs nesaņem Dieva labvēlību. Viņa upuris ir nests veltīgi; tāda gaļa ir pretīga, un cilvēkam, kas to ēd, jāatbild par savu pārkāpumu.+ 19 Gaļu, kas saskārusies ar kaut ko netīru, nedrīkst ēst — tā ir jāsadedzina. Turpretī tīru gaļu var ēst ikviens, kas ir tīrs.

20 Cilvēks, kas ēd Jehovam ziedotā miera upura gaļu, būdams netīrs, lai tiek sodīts ar nāvi.+ 21 Ja kāds pieskaras kaut kam netīram — vai tā būtu kāda cilvēka netīrība,+ netīrs dzīvnieks+ vai jebkāds derdzīgs radījums,+ kas ir netīrs, — un ēd Jehovam ziedotā miera upura gaļu, viņš jāsoda ar nāvi.””

22 Jehova teica Mozum: 23 ”Saki izraēliešiem: ”Jūs nedrīkstat ēst ne buļļu, ne aitu, ne kazu taukus.+ 24 Dzīvnieka taukus, ja tas ir nobeidzies vai saplosīts, jūs varat lietot jebkādam citam nolūkam, bet jūs nedrīkstat tos ēst.+ 25 Ja kāds ēd tā dzīvnieka taukus, kuru viņš nes par uguns upuri Jehovam, viņš jāsoda ar nāvi.

26 Jūs nedrīkstat ēst asinis,+ lai kur jūs dzīvotu, — ne putnu, ne dzīvnieku asinis. 27 Ikviens, kas ēd jebkādas asinis, ir jāsoda ar nāvi.””+

28 Pēc tam Jehova sacīja Mozum: 29 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds nes Jehovam miera upuri, lai daļu no sava miera upura viņš dod par dāvinājumu Jehovam.+ 30 Lai viņš pats savām rokām nes taukus+ kopā ar krūtsgabalu par uguns upuri Jehovam, un lai viņš to šūpo par šūpojamo upuri+ Jehovas priekšā. 31 Priesteris lai sadedzina taukus uz altāra,+ bet krūtsgabals pienākas Āronam un viņa dēliem.+

32 No jūsu miera upuriem labā pakaļkāja jādod priesterim par svētu daļu.+ 33 Labā pakaļkāja pienākas+ tam no Ārona dēliem, kurš ziedo miera upura asinis un taukus. 34 No izraēliešu miera upuriem es ņemu krūtsgabalu, kas tiek nests par šūpojamo upuri, un pakaļkāju, svēto daļu, un tos atdodu priesterim Āronam un viņa dēliem.+ Izraēliešiem tas lai ir mūžīgs likums.

35 Tā ir priesteru — Ārona un viņa dēlu — likumīgā daļa no uguns upuriem Jehovam. Tā viņiem ir piešķirta dienā, kad viņi tika svaidīti par Jehovas priesteriem.+ 36 Tajā dienā, kad Jehova viņus svaidīja,+ viņš lika izraēliešiem šo daļu dot viņiem. Tas ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm.””

37 Tādu likumu par dedzināmo upuri,+ labības upuri,+ grēku upuri,+ vainas upuri,+ iecelšanas upuri+ un miera upuri+ 38 Jehova deva Mozum Sīnāja kalnā+ tajā dienā, kad viņš Sīnāja tuksnesī pavēlēja izraēliešiem nest Jehovam upurus.+

8 Jehova Mozum teica: 2 ”Atved Āronu un viņa dēlus,+ paņem drānas,+ svaidāmo eļļu,+ bulli grēku upurim, divus aunus un grozu ar neraudzētām maizēm+ 3 un sapulcini visu tautu pie saiešanas telts ieejas.”

4 Mozus darīja, kā Jehova viņam bija pavēlējis, un tauta sapulcējās pie saiešanas telts ieejas. 5 Mozus sacīja tautai: ”Lūk, ko Jehova mums ir pavēlējis darīt!” 6 Un Mozus atveda Āronu un viņa dēlus un lika tiem mazgāties* ūdenī.+ 7 Pēc tam viņš uzvilka Āronam garu kreklu,+ apjoza viņu ar jostu,+ ietērpa viņu virssvārkos bez piedurknēm,+ aplika viņam efodu*+ un, lai to nostiprinātu, apjoza ar austo efoda jostu.+ 8 Mozus uzlika viņam krūšu zīmi+ un krūšu zīmē ielika urīmu un tumīmu*,+ 9 uzlika viņam galvā turbānu+ un turbāna priekšpusē piestiprināja spožu zelta plāksni, svēto diadēmu,*+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

10 Tad Mozus paņēma svaidāmo eļļu un slacīja ar to mājokli un visu, kas bija tajā,+ lai to iesvētītu. 11 Viņš slacīja eļļu uz altāra septiņas reizes un svaidīja altāri un visus tā piederumus, mazgājamo trauku un tā pamatni, lai tos iesvētītu. 12 Visbeidzot Mozus uzlēja mazliet svaidāmās eļļas Āronam uz galvas un viņu svaidīja, lai iesvētītu.+

13 Pēc tam Mozus atveda Ārona dēlus un uzvilka tiem garus kreklus, apjoza tos ar jostām un uzlika tiem galvassegas,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

14 Tad Mozus atveda bulli grēku upurim, un Ārons un viņa dēli lika rokas uz buļļa galvas.+ 15 Mozus to nokāva, iemērca pirkstu tā asinīs+ un tās uzzieda uz visiem altāra ragiem, attīrīdams altāri, bet pārējās asinis viņš izlēja pie altāra pamatnes. Tā viņš to iesvētīja, lai uz tā varētu izlīdzināt grēkus. 16 Mozus ņēma visus taukus, kas bija ap zarnām, taukus, kas bija pie aknām, un abas nieres ar to taukiem un sadedzināja to visu uz altāra.+ 17 Visu, kas no buļļa bija atlicis, — ādu, gaļu un zarnas ar to saturu — sadedzināja ārpus nometnes,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

18 Pēc tam viņš atveda aunu dedzināmajam upurim, un Ārons un viņa dēli lika rokas uz auna galvas.+ 19 Mozus to nokāva un slacīja asinis uz visām altāra malām. 20 Viņš sadalīja aunu gabalos un šos gabalus kopā ar galvu un taukiem* lika ugunī. 21 Mozus mazgāja zarnas un apakšstilbus ūdenī un tad sadedzināja visu aunu uz altāra. Tas bija dedzināmais upuris, uguns upuris par patīkamu smaržu Jehovam, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

22 Tad viņš atveda otru aunu — to, kas bija domāts iecelšanas upurim —,+ un Ārons un viņa dēli lika rokas uz auna galvas.+ 23 Mozus to nokāva, paņēma tā asinis un uzzieda uz Ārona labās auss ļipiņas, labās rokas īkšķa un labās kājas īkšķa. 24 Atvedis Ārona dēlus, Mozus uzzieda nedaudz asiņu uz viņu labās auss ļipiņas, labās rokas īkšķa un labās kājas īkšķa, bet pārējās asinis Mozus slacīja uz visām altāra malām.+

25 Viņš ņēma taukus, taukasti, visus taukus, kas bija ap zarnām, taukus, kas bija pie aknām, abas nieres ar to taukiem un labo pakaļkāju.+ 26 No groza ar neraudzētām maizēm, kas bija Jehovas priekšā, viņš izņēma vienu neraudzētas maizes gredzenu,+ vienu maizes gredzenu, kas pagatavots ar eļļu,+ un vienu cepumu; tos viņš novietoja uz taukiem, kas bija uzlikti uz labās pakaļkājas. 27 Tad viņš lika to visu Ārona un viņa dēlu rokās un šūpoja to par šūpojamo upuri Jehovas priekšā. 28 Pēc tam Mozus to visu paņēma no viņu rokām, uzlika uz dedzināmā upura, kas atradās uz altāra, un sadedzināja. Tas bija iecelšanas upuris, uguns upuris par patīkamu smaržu Jehovam.

29 Mozus paņēma krūtsgabalu un šūpoja to par šūpojamo upuri Jehovas priekšā.+ Tā bija Mozus daļa no auna, kas tika nests par iecelšanas upuri, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+

30 Paņēmis svaidāmo eļļu+ un asinis, kas bija uz altāra, Mozus slacīja tās pār Āronu un viņa drēbēm, pār viņa dēliem un dēlu drēbēm. Tā Mozus iesvētīja Āronu, viņa drēbes, kā arī viņa dēlus+ un to drēbes.+

31 Mozus sacīja Āronam un viņa dēliem: ”Vāriet+ gaļu pie saiešanas telts ieejas un tur ēdiet to kopā ar maizi, kas ir priesteru iesvētīšanas grozā, jo man bija pavēlēts: ”To lai ēd Ārons un viņa dēli!”+ 32 Kas no gaļas un maizes atliks, to sadedziniet.+ 33 Neejiet prom no saiešanas telts ieejas septiņas dienas, kamēr jūsu iecelšanas dienas nebūs galā, jo jūsu iecelšana par priesteriem ilgs septiņas dienas.+ 34 Mēs šodien esam darījuši to, ko Jehova mums lika darīt, lai izlīdzinātu grēkus jūsu labā.+ 35 Palieciet pie saiešanas telts ieejas septiņas dienas,+ dienu un nakti, un pildiet Jehovas norādījumus,+ lai jūs nemirtu! Tā man ir pavēlēts.”

36 Ārons un viņa dēli darīja visu tā, kā Jehova ar Mozus starpniecību bija pavēlējis.

9 Astotajā dienā+ Mozus pasauca Āronu, viņa dēlus un izraēliešu vecākos. 2 Viņš teica Āronam: ”Ņem teļu par grēku upuri+ un aunu par dedzināmo upuri, abus bez vainas, un atved tos Jehovas priekšā. 3 Bet izraēliešiem saki: ”Ņemiet āzi par grēku upuri, teļu un jēru*, gadu vecus un bez vainas, par dedzināmo upuri 4 un bulli un aunu par miera upuri,+ ko upurēt Jehovas priekšā, kā arī labības upuri,+ kas samaisīts ar eļļu, jo šodien jums parādīsies Jehova.””+

5 Viņi ieradās pie saiešanas telts ar visu, ko Mozus bija licis paņemt līdzi. Visa tauta sapulcējās un nostājās Jehovas priekšā. 6 Mozus teica: ”To Jehova jums ir licis darīt, lai jums parādītos Jehovas spožums*!”+ 7 Tad Mozus sacīja Āronam: ”Pieej pie altāra un ziedo savu grēku upuri+ un savu dedzināmo upuri, un veic grēku izlīdzināšanu pats savā+ un savas dzimtas* labā; ziedo arī tautas upuri+ un veic grēku izlīdzināšanu tās labā,+ kā Jehova ir pavēlējis.”

8 Ārons piegāja pie altāra un nokāva teļu, kas bija grēku upuris par viņu.+ 9 Ārona dēli pienesa viņam asinis,+ viņš iemērca asinīs pirkstu un uzzieda tās uz altāra ragiem, bet pārējās asinis izlēja pie altāra pamatnes.+ 10 Grēku upura taukus, nieres un taukus, kas bija pie aknām, viņš sadedzināja uz altāra, kā Jehova Mozum bija pavēlējis,+ 11 bet gaļu un ādu viņš sadedzināja ārpus nometnes.+

12 Pēc tam viņš nokāva dedzināmo upuri, Ārona dēli pienesa viņam asinis, un viņš tās slacīja uz visām altāra malām.+ 13 Tie padeva viņam dedzināmā upura gabalus, arī galvu, un viņš to visu sadedzināja uz altāra. 14 Tad viņš mazgāja zarnas un apakšstilbus un tos sadedzināja uz dedzināmā upura, kas bija uz altāra.

15 Pēc tam viņš ziedoja tautas upuri: ņēma āzi, kas bija grēku upuris par tautu, nokāva to un nesa par grēku upuri, tāpat kā pirmo grēku upuri. 16 Viņš nesa arī dedzināmo upuri un rīkojās ar to pēc parastās kārtības.+

17 Bez rīta dedzināmā upura+ viņš nesa arī labības upuri:+ viņš pagrāba no tā sauju un sadedzināja uz altāra.

18 Pēc tam viņš nokāva bulli un aunu, kas bija miera upuris par tautu. Ārona dēli pienesa viņam asinis, un viņš tās slacīja uz visām altāra malām.+ 19 Bet buļļa taukus,+ auna taukasti, tauku slāni, kas klāj zarnas, nieres un taukus, kas pie aknām,+ — 20 visus šos taukus viņi uzlika uz krūtsgabaliem. Pēc tam Ārons sadedzināja taukus uz altāra.+ 21 Bet krūtsgabalus un labo pakaļkāju viņš šūpoja par šūpojamo upuri Jehovas priekšā, kā Mozus bija pavēlējis.+

22 Ziedojis grēku upuri, dedzināmo upuri un miera upuri, Ārons pagriezās pret ļaudīm, pacēla rokas un tos svētīja.+ Tad viņš nokāpa no altāra lejā. 23 Mozus un Ārons iegāja saiešanas teltī, un, kad viņi iznāca ārā, viņi svētīja tautu.+

Tad ļaudīm parādījās Jehovas spožums,+ 24 un no Jehovas izšāvās uguns+ un aprija dedzināmo upuri un taukus uz altāra. Kad visi ļaudis to redzēja, tie uzgavilēja un nometās ar seju pie zemes.+

10 Ārona dēli Nadabs un Abijs+ ņēma katrs savu ogļu trauku, ielika tur kvēlojošas ogles, tām virsū uzlika kvēpināmo+ un nesa Jehovam neatļautu upuri*,+ ko viņš tiem nebija pavēlējis darīt. 2 Tad no Jehovas izšāvās uguns un tos aprija,+ un tie nomira Jehovas priekšā.+ 3 Mozus sacīja Āronam: ”Tā ir teicis Jehova: ”Lai tie, kas man tuvojas, atzīst mani par svētu,+ un lai visa tauta mani godā.”” Bet Ārons cieta klusu.

4 Pasaucis Mišaēlu un Elcāfānu, Ārona tēvoča Uziēla+ dēlus, Mozus tiem teica: ”Nāciet šurp! Iznesiet savus brāļus no svētā mājokļa pagalma un aiznesiet tos prom no nometnes!” 5 Tie pienāca un iznesa mirušos ar visām drēbēm ārpus nometnes, kā Mozus tiem bija norādījis.

6 Āronam un viņa dēliem Eleāzaram un Itamāram Mozus sacīja: ”Neatstājiet matus nesakoptus un nesaplēsiet savas drēbes,+ lai jūs nemirtu un Dievs nesadusmotos uz visu tautu. Tos, kurus Jehova ir sadedzinājis, lai apraud jūsu brāļi, visa Izraēla tauta. 7 Jūs nedrīkstat iet prom no saiešanas telts ieejas, citādi jūs mirsiet, jo uz jums ir Jehovas svaidāmā eļļa.”+ Un viņi darīja, kā Mozus teica.

8 Tad Jehova Āronam pavēlēja: 9 ”Kad tu un tavi dēli ejat saiešanas teltī, nedzeriet ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus,+ citādi jūs mirsiet. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm, 10 lai jūs spētu atšķirt svētu no nesvēta un netīru no tīra+ 11 un mācītu izraēliešiem visus norādījumus, ko Jehova ir darījis zināmus ar Mozus starpniecību.”+

12 Mozus sacīja Āronam un viņa atlikušajiem dēliem Eleāzaram un Itamāram: ”No uguns upuriem Jehovam ņemiet to, kas ir atlicis no labības upura, izcepiet neraudzētas maizes un ēdiet blakus altārim,+ jo tas ir īpašs svētums.+ 13 Tas jums jāēd svētā vietā+ — tā ir tava un tavu dēlu daļa no uguns upuriem Jehovam, jo tā man ir pavēlēts. 14 Ēdiet arī krūtsgabalu, kas tiek nests par šūpojamo upuri, un pakaļkāju, svēto daļu.+ Tev, taviem dēliem un meitām+ tas viss jāēd tīrā vietā, jo tā ir tava un tavu dēlu daļa, kas jums ir dota no izraēliešu miera upuriem. 15 Tiks atnesta pakaļkāja, kas ir svētā daļa, un krūtsgabals, kas ir šūpojamais upuris, kopā ar uguns upuru taukiem, lai Jehovas priekšā šūpotu šūpojamo upuri. Jehova ir noteicis, ka tā ir tava un tavu dēlu daļa uz mūžiem.”+

16 Tad Mozus meklēja, kur palikusi grēku upura āža gaļa,+ un atklāja, ka tā ir sadedzināta. Viņš sadusmojās uz Eleāzaru un Itamāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un prasīja: 17 ”Kāpēc jūs neesat ēduši grēku upuri svētā vietā?+ Tas ir īpašs svētums, kas jums dots, lai jūs nestu tautas pārkāpumus un Jehovas priekšā izlīdzinātu grēkus tās labā. 18 Tā asinis taču nav ienestas svētā vietā!+ Jums tas bija jāēd svētā vietā, jo tā man tika pavēlēts.” 19 Ārons Mozum atbildēja: ”Šodien ir nests grēku upuris un dedzināmais upuris Jehovas priekšā.+ Vai gan Jehovam būtu paticis, ja pēc nelaimes, kas mani šodien piemeklējusi, es būtu ēdis grēku upuri?” 20 Kad Mozus dzirdēja šo atbildi, viņš ar to bija mierā.

11 Tad Jehova teica Mozum un Āronam: 2 ”Saki izraēliešiem: ”No radījumiem, kas ir uz zemes, jūs drīkstat ēst+ 3 visus, kam ir šķelti nagi un nagu starpā ir sprauga un kas atgremo.

4 Bet no atgremotājiem un tiem, kam ir šķelti nagi, neēdiet šos: kamieli, jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu, — tas lai jums ir netīrs;+ 5 klinšu damanu,+ jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu, — tas lai jums ir netīrs; 6 zaķi, jo tas gan atgremo, bet tam nav šķeltu nagu, — tas lai jums ir netīrs; 7 cūku,+ jo tai gan ir šķelti nagi un nagu starpā ir sprauga, bet tā neatgremo, — tā lai jums ir netīra. 8 To gaļu neēdiet un maitai nepieskarieties. Tie lai jums ir netīri.+

9 No tiem, kas ir ūdeņos, jūs drīkstat ēst visus, kam ir spuras un zvīņas, vai tie mīt jūrās vai upēs; tos jūs drīkstat ēst.+ 10 Turpretī tie jūru un upju iemītnieki, kam nav spuru un zvīņu, — vai tie būtu radījumi, kas baros mudž ūdeņos, vai kādas citas ūdens radības — lai jums derdzas. 11 Tie lai jums ir derdzīgi, neēdiet to gaļu,+ un lai jums riebjas to maita. 12 Visi, kas ir ūdeņos un kam nav spuru un zvīņu, lai jums derdzas.

13 Šādi spārnotie radījumi lai jums riebjas, un tos nedrīkst ēst, jo tie ir derdzīgi: ērglis,+ zivju ērglis, melnais grifs,+ 14 sarkanā klija, melnā klija, 15 visu veidu kraukļi, 16 strauss, pūce, kaija, visu veidu piekūni, 17 apogs, jūraskrauklis*, ausainā pūce, 18 gulbis, pelikāns, grifs, 19 stārķis, visu veidu gārņi, pupuķis un sikspārnis. 20 Visi spārnainie kukaiņi, kas mudž baros un pārvietojas uz četrām kājām, lai jums derdzas.

21 No spārnainajiem kukaiņiem, kas mudž baros un pārvietojas uz četrām kājām, jūs varat ēst tikai tos, kam ir arī lēcējkājas. 22 No tiem jūs varat ēst visu veidu klejotājsiseņus, citus ēdamos siseņus,+ circeņus un sienāžus. 23 Visi pārējie spārnainie kukaiņi, kas mudž baros un kam ir četras kājas, lai jums derdzas. 24 To dēļ jūs varat kļūt netīri. Ikviens, kas tiem pieskaras, kad tie ir beigti, kļūst netīrs līdz vakaram,+ 25 un, ja beigtais kukainis kādam ir uz drēbēm, viņam jāmazgā savas drēbes,+ un viņš ir netīrs līdz vakaram.

26 Visi dzīvnieki, kam ir šķelti nagi, bet kam nav spraugas nagu starpā un kas neatgremo, lai jums ir netīri. Tas, kas tiem pieskaras, kļūst netīrs.+ 27 No četrkājainajiem dzīvniekiem visi, kas pārvietojas uz ķepām, lai jums ir netīri. Tas, kas pieskaras to maitai, kļūst netīrs līdz vakaram. 28 Kas nes šo dzīvnieku maitu, tam ir jāmazgā savas drēbes,+ un viņš ir netīrs līdz vakaram.+ Tie jums ir netīri.

29 Šādi radījumi, kas mudž uz zemes, lai jums ir netīri: aklis*, pele,+ visu veidu ķirzakas, 30 gekons, lielā ķirzaka, tritons, smilšu ķirzaka un hameleons. 31 Šie radījumi lai jums ir netīri.+ Ikviens, kas pieskaras to maitai, kļūst netīrs līdz vakaram.+

32 Viss, uz kā tie nokrīt, kad ir nobeigušies, kļūst netīrs, vai tas būtu koka trauks, apģērbs, āda vai maisa drāna. Ikviens trauks, lai kāds būtu tā lietojums, jāmazgā ūdenī, un tas ir netīrs līdz vakaram; pēc tam tas ir tīrs. 33 Ja tie iekrīt māla traukā, tad tas jāsasit.+ Viss, kas bija šajā traukā, ir netīrs. 34 Ēdiens, kam uzlīst ūdens no šāda trauka, ir netīrs, un dzēriens šādā traukā ir netīrs. 35 Viss, uz kā nokrīt to maita, kļūst netīrs. Vai tā ir krāsns vai katlturis, tas jāsadauza gabalos; tie ir netīri, un tie jums paliks netīri. 36 Tikai avots vai ūdenstvertne, kurā tie iekrīt, paliek tīri, taču tas, kurš aizvāc maitu, kļūst netīrs. 37 Ja maita nokrīt uz sēšanai paredzētas sēklas, tā ir tīra. 38 Bet, ja sēklai ir uzliets ūdens un tai uzkrīt kaut kas no to maitas, sēkla ir netīra.

39 Ja nobeidzas dzīvnieks, ko jūs drīkstat ēst, tad ikviens, kas pieskaras tā maitai, kļūst netīrs līdz vakaram.+ 40 Tas, kurš ēd tā maitu, lai mazgā savas drēbes, un viņš ir netīrs līdz vakaram.+ Tas, kurš aiznes tā maitu, lai mazgā savas drēbes, un viņš ir netīrs līdz vakaram. 41 Visi netīrie radījumi, kas mudž uz zemes, ir derdzīgi;+ tos nedrīkst ēst. 42 Neēdiet nevienu no radījumiem, kas mudž uz zemes, — ne tos, kas lien uz vēdera, ne tos, kas pārvietojas uz četrām kājām, ne daudzkājainos. Tie ir derdzīgi.+ 43 Nepadariet sevi riebīgus, ēdot kādu no radījumiem, kas mudž baros, neaptraipiet sevi un nekļūstiet netīri to dēļ.+ 44 Es esmu Jehova, jūsu Dievs.+ Svētījieties un esiet svēti,+ jo es esmu svēts.+ Nepadariet sevi netīrus ar radījumiem, kas čum un mudž uz zemes! 45 Es esmu Jehova, es jūs esmu izvedis no Ēģiptes, lai būtu jūsu Dievs.+ Tāpēc esiet svēti,+ jo es esmu svēts!+

46 Tāds ir likums par dzīvniekiem, putniem, visām dzīvām radībām, kas mīt ūdeņos, un visiem radījumiem, kas mudž uz zemes, 47 lai jūs spētu atšķirt netīru no tīra un radījumus, ko drīkst ēst, no tiem, ko nedrīkst ēst.””+

12 Jehova teica Mozum: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja sievietei iestājas grūtniecība un viņa dzemdē zēnu, viņa ir netīra septiņas dienas; viņa ir netīra tāpat kā mēnešreižu dienās.+ 3 Astotajā dienā zēna priekšāda ir jāapgraiza.+ 4 Lai viņa attīrās vēl trīsdesmit trīs dienas, lai viņa neaizskar neko svētu un neiet svētā vietā, kamēr viņas attīrīšanās dienas nebūs pagājušas.

5 Ja viņa dzemdē meiteni, viņa ir netīra četrpadsmit dienas; viņa ir netīra tāpat kā mēnešreižu laikā. Lai viņa attīrās vēl sešdesmit sešas dienas. 6 Kad viņas attīrīšanās dienas par dēlu vai meitu būs pagājušas, lai viņa dod priesterim gadu vecu jēru* par dedzināmo upuri+ un jaunu balodi vai ūbeli par grēku upuri pie saiešanas telts ieejas. 7 Priesteris tos lai nes Jehovas priekšā un izlīdzina grēkus viņas labā, un viņa būs tīra no savas asiņošanas. Tāds ir likums par sievieti, kas ir dzemdējusi zēnu vai meiteni. 8 Bet, ja viņa nevar atļauties jēru, tad lai viņa ņem divas ūbeles vai divus jaunus baložus+ — vienu putnu par dedzināmo upuri, bet otru par grēku upuri —, un priesteris lai izlīdzina grēkus viņas labā, un viņa būs tīra.””

13 Jehova sacīja Mozum un Āronam: 2 ”Ja kādam uz ādas ir pietūkums, krevele vai plankums, kas varētu liecināt par spitālību*,+ viņš ir jāved pie priestera Ārona vai pie viena no tā dēliem, kas ir priesteri.+ 3 Priesteris lai apskata šo vainu. Ja tajā vietā mati ir kļuvuši balti un vaina ir acīmredzami dziļāka par ādu, tad tā ir spitālība. Priesteris lai to apskata un pasludina viņu par netīru. 4 Bet, ja plankums uz ādas ir balts, ja bojājums neizskatās dziļāks par ādu un mati nav kļuvuši balti, tad priesteris šādu cilvēku lai nošķir no citiem uz septiņām dienām.+ 5 Septītajā dienā priesteris lai viņu apskata, un, ja izrādās, ka vaina nav mainījusies un tālāk uz ādas nav izplatījusies, priesteris lai viņu nošķir vēl uz septiņām dienām.

6 Septītajā dienā priesteris lai viņu atkal apskata, un, ja skartā vieta ir apdzijusi un vaina uz ādas nav izplatījusies, tad priesteris lai viņu pasludina par tīru;+ tas ir bijis tikai nekaitīgs izsitums. Lai šis cilvēks mazgā savas drēbes un ir tīrs. 7 Bet, ja pēc tam, kad viņš bija parādījies priesterim, lai tiktu atzīts par tīru, vaina uz ādas ir izplatījusies, tad viņam atkal jāparādās priesterim. 8 Priesteris lai viņu apskata, un, ja vaina uz ādas ir izplatījusies, priesteris lai viņu pasludina par netīru. Tā ir spitālība.+

9 Ja cilvēkam ir spitālība, viņš ir jāved pie priestera, 10 un priesteris lai viņu apskata.+ Ja uz ādas ir balts pietūkums, mati tajā vietā ir kļuvuši balti un tur ir jēlums,+ 11 tā ir ilgstoša spitālība, un priesteris lai viņu pasludina par netīru. Viņš nav jānošķir*,+ jo viņš ir netīrs. 12 Ja spitālība ir izplatījusies pa visu ādu un ir pārņēmusi saslimušo no galvas līdz kājām, kā priesterim redzams, 13 tad priesteris, kas ir apskatījis šo cilvēku un ir redzējis, ka spitālība ir pārklājusi visu viņa ādu, lai pasludina saslimušo par tīru*. Viņš ir tīrs, jo visa viņa āda ir kļuvusi balta. 14 Bet, kolīdz viņam uz ādas parādās jēlums, viņš ir netīrs. 15 Priesteris lai apskata jēlumu un pasludina šo cilvēku par netīru.+ Jēlums ir netīrība; tā ir spitālība.+ 16 Bet, ja jēlums sadzīst un āda atkal ir balta, viņam jāiet pie priestera. 17 Priesteris lai viņu apskata,+ un, ja skartā vieta ir kļuvusi balta, priesteris lai pasludina saslimušo par tīru. Viņš ir tīrs.

18 Ja cilvēkam ādā ir augonis un tas sadzīst, 19 bet augoņa vietā parādās balts pietūkums vai sārti balts plankums, viņam jāparādās priesterim. 20 Priesteris lai to apskata,+ un, ja bojājums izskatās dziļāks par ādu un mati tur ir kļuvuši balti, priesteris lai viņu pasludina par netīru. Tā ir spitālība, kas ir izsitusies augoņa vietā. 21 Bet, ja priesteris to apskata un redz, ka tur nav baltu matu, bojājums nav dziļāks par ādu un apsārtums ir mazinājies, priesteris lai viņu nošķir no citiem uz septiņām dienām.+ 22 Ja plankums uz ādas ir izplatījies tālāk, priesteris lai pasludina viņu par netīru. Tā ir spitālība. 23 Bet, ja plankums nav mainījies un nav izplatījies, tas ir tikai augoņa radīts iekaisums, un priesteris lai pasludina šādu cilvēku par tīru.+

24 Ja kādam ir apdegums un brūces vietā, kur ir jēlums, parādās sārti balts vai balts plankums, 25 priesteris lai to apskata. Ja mati uz plankuma ir kļuvuši balti un bojājums izskatās dziļāks par ādu, tā ir spitālība, kas ir izsitusies apdeguma vietā, un priesteris lai pasludina viņu par netīru. Tā ir spitālība. 26 Bet, ja priesteris apskata plankumu un redz, ka tur nav baltu matu, bojājums nav dziļāks par ādu un izskatās apdzijis, priesteris lai viņu nošķir uz septiņām dienām.+ 27 Septītajā dienā priesteris lai viņu apskata, un, ja plankums uz ādas ir izplatījies, priesteris lai pasludina viņu par netīru. Tā ir spitālība. 28 Bet, ja plankums nav mainījies, proti, nav izplatījies tālāk, un ja tas izskatās apdzijis, tādā gadījumā tas ir tikai apdeguma radīts pietūkums, un priesteris lai pasludina cilvēku par tīru, jo tas ir apdeguma radīts iekaisums.

29 Ja vīrietim vai sievietei ir vaina galvas ādā vai uz zoda, 30 priesteris lai to apskata.+ Ja vaina izskatās dziļāka par ādu un mati tur ir kļuvuši dzelteni un plāni, priesteris lai pasludina viņu par netīru; tā ir slimība, kas iemetusies galvas matainajā daļā vai bārdā, — tā ir galvas ādas vai zoda spitālība. 31 Bet, ja priesterim izskatās, ka vaina ādā nav dziļa un vainas skartajā vietā nav melnu matu, priesteris lai šo cilvēku nošķir no citiem uz septiņām dienām.+ 32 Septītajā dienā priesteris lai apskata vainu, un, ja tā nav izplatījusies, tur nav dzeltenu matu un skartā vieta neizskatās dziļāka par ādu, 33 cilvēkam jānoskujas, bet vainas skartā vieta lai paliek nenoskūta. Pēc tam priesteris lai viņu nošķir vēl uz septiņām dienām.

34 Septītajā dienā priesteris lai atkal apskata vainu, un, ja galvas matainās daļas vai bārdas slimība nav izplatījusies tālāk un neizskatās, ka tā ir dziļāk ādā, priesteris lai pasludina cilvēku par tīru. Lai šis cilvēks mazgā savas drēbes un ir tīrs. 35 Bet, ja pēc attīrīšanās vaina uz ādas izplatās, 36 priesteris lai viņu apskata, un, ja vaina uz ādas ir izplatījusies, priesterim vairs nav jāraugās, vai tur ir dzelteni mati, — viņš ir netīrs. 37 Bet, ja izrādās, ka vaina nav izplatījusies un skartajā vietā ir izauguši melni mati, vaina ir izdziedināta. Viņš ir tīrs, un priesteris lai pasludina viņu par tīru.+

38 Ja vīrietim vai sievietei uz ādas ir plankumi un šie plankumi ir balti, 39 priesteris lai tos apskata.+ Ja plankumi uz ādas ir bālgani, tie ir nekaitīgi izsitumi, kas ir parādījušies uz ādas. Šāds cilvēks ir tīrs.

40 Ja kādam galvvidū izkrīt mati un veidojas plikgalvība, viņš ir tīrs. 41 Arī tad, ja kādam mati atkāpjas no pieres un veidojas plikgalvība, viņš ir tīrs. 42 Bet, ja uz plikā galvvidus vai pieres parādās sārti balts jēlums, tā ir spitālība, kas ir izsitusies uz galvvidus vai pieres. 43 Priesteris lai viņu apskata, un, ja uz viņa plikā galvvidus vai pieres ir radies sārti balts pietūkums, kas izskatās pēc spitālības, 44 viņš ir spitālīgs. Viņš ir netīrs, un priesteris lai pasludina viņu par netīru, jo viņam galvas ādā ir kaite. 45 Kam ir spitālība, tam jāstaigā saplēstās drēbēs. Viņa mati lai paliek nesakopti, lai viņš aizklāj muti* un sauc: ”Netīrs! Netīrs!” 46 Viņš ir netīrs visu slimības laiku. Tā kā viņš ir netīrs, lai viņš dzīvo atsevišķi, ārpus nometnes.+

47 Ja spitālība iemetas vilnas vai linu apģērbā — 48 linu vai vilnas auduma velkos vai audos* —, ādā vai ādas darinājumā 49 un uz apģērba, ādas, auduma velkiem vai audiem vai uz ādas darinājuma parādās dzeltenzaļš vai iesarkans plankums, tā ir spitālības pazīme, un vaina ir jārāda priesterim. 50 Priesteris lai apskata vainu un neļauj tuvoties vainas skartajai lietai septiņas dienas.+ 51 Kad viņš septītajā dienā apskata vainu un redz, ka tā ir izplatījusies uz apģērba, uz auduma velkiem vai audiem vai uz ādas (lai kas no tās būtu darināts), tā ir ļauna spitālība. Šis priekšmets ir netīrs.+ 52 Lai viņš sadedzina apģērbu, vilnas vai linu audumu vai ādas darinājumu, kurā vaina ir iemetusies, jo tā ir ļauna spitālība; priekšmets ir jāsadedzina.

53 Bet, ja priesteris apskata vainu, kas ir vai nu apģērbā, vai uz auduma velkiem vai audiem, vai uz ādas darinājuma, un redz, ka tā nav izplatījusies, 54 priesteris lai liek mazgāt lietu, kurā vaina ir iemetusies, un neļauj tai tuvoties vēl septiņas dienas. 55 Kad vainas skartā lieta ir izmazgāta, priesterim tā jāapskata, un, ja bojātā vieta izskatās tāpat, priekšmets ir netīrs, pat ja vaina nav izplatījusies. Lai tas tiek sadedzināts, jo tas ir saēsts vai nu no iekšpuses, vai ārpuses.

56 Bet, ja priesteris apskata vainas skarto vietu un redz, ka plankums pēc mazgāšanas ir pabalējis, lai viņš izplēš bojāto apģērba, ādas vai auduma daļu. 57 Ja vaina no jauna parādās uz apģērba, uz auduma velkiem vai audiem vai uz ādas darinājuma, tā izplatās, un bojātā lieta ir jāsadedzina.+ 58 Bet, ja pēc mazgāšanas tā no apģērba, no auduma velkiem vai audiem vai no ādas darinājuma izzūd, priekšmets ir jāmazgā vēlreiz, un tad tas ir tīrs.

59 Tāds ir likums par spitālību uz vilnas vai linu apģērba, uz auduma velkiem vai audiem vai uz ādas darinājumiem, lai varētu noteikt, vai tie ir tīri vai netīri.”

14 Pēc tam Jehova Mozum teica: 2 ”Likums, kas jāievēro, kad spitālīgais tiek vests pie priestera, lai viņu atzītu par tīru, ir šāds:+ 3 priesterim jāiet ārpus nometnes un viņš jāapskata. Ja spitālīgais ir izveseļojies, 4 priesteris lai viņam liek viņa attīrīšanai atnest divus dzīvus, tīrus putnus, ciedrkoka gabalu, košsarkanu pavedienu un izopu*.+ 5 Priesteris lai liek vienu putnu nokaut virs māla trauka ar avota ūdeni, 6 un lai viņš ņem dzīvo putnu kopā ar ciedrkoka gabalu, košsarkano pavedienu un izopu un to visu iemērc tā putna asinīs, kurš tika nokauts virs avota ūdens. 7 Lai viņš tās slaka septiņas reizes pār cilvēku, kas attīrās no spitālības, un pasludina to par tīru, bet dzīvo putnu lai viņš palaiž vaļā klajā laukā.+

8 Tam, kurš attīrās, jāmazgā savas drēbes, jānoskuj viss apmatojums un jāmazgājas ūdenī, un viņš būs tīrs. Pēc tam viņš drīkst ienākt nometnē, bet lai viņš septiņas dienas mājo ārpus savas telts. 9 Septītajā dienā viņam jānoskuj mati, bārda un uzacis. Kad viņš būs noskuvis visus matus, lai viņš mazgā savas drēbes un pats mazgājas ūdenī, un viņš būs tīrs.

10 Astotajā dienā lai viņš ņem divus nevainojamus aunēnus un vienu nevainojamu, gadu vecu aitiņu,+ trīs desmitdaļas ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, par labības upuri,+ kā arī vienu logu* eļļas,+ 11 un priesteris, kas pasludina šo cilvēku par tīru, lai viņu līdz ar upuriem nostāda Jehovas priekšā pie saiešanas telts ieejas. 12 Priesteris lai ņem vienu jēru* un kopā ar logu eļļas ziedo par vainas upuri,+ un lai viņš to šūpo par šūpojamo upuri Jehovas priekšā.+ 13 Lai viņš nokauj jēru vietā, kur tiek kauts grēku upuris un dedzināmais upuris,+ svētā vietā. Vainas upuris, tāpat kā grēku upuris, pienākas priesterim.+ Tas ir īpašs svētums.+

14 Tad priesteris lai ņem daļu vainas upura asiņu un uzziež tam, kurš attīrās, uz labās auss ļipiņas, uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas īkšķa. 15 Pēc tam priesteris no loga eļļas+ lai ielej nedaudz eļļas savā kreisajā saujā, 16 iemērc labās rokas pirkstu eļļā, kas ir viņa kreisajā saujā, un ar pirkstu septiņas reizes slaka eļļu Jehovas priekšā. 17 Tad lai priesteris daļu no viņa saujā atlikušās eļļas uzziež tam, kurš attīrās, uz labās auss ļipiņas, uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas īkšķa tajās pašās vietās, kur viņš uzzieda vainas upura asinis. 18 Atlikušo eļļu, kas ir viņa saujā, priesteris lai izlej uz galvas tam, kurš attīrās, un priesteris Jehovas priekšā lai izlīdzina grēkus šī cilvēka labā.+

19 Priesteris lai nes grēku upuri+ un izlīdzina grēkus tā cilvēka labā, kurš attīrās no savas netīrības, un pēc tam lai viņš nokauj dedzināmo upuri. 20 Priesteris lai ziedo uz altāra dedzināmo upuri un labības upuri+ un izlīdzina grēkus šī cilvēka labā,+ un viņš būs tīrs.+

21 Taču, ja cilvēks ir trūcīgs un nevar tik daudz atļauties, viņam atbilstoši savai rocībai jāņem viens jērs vainas upurim par šūpojamo upuri, lai izlīdzinātu savus grēkus, desmitā daļa ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, par labības upuri, logs eļļas 22 un divas ūbeles vai divi jauni baloži — viens putns par grēku upuri, bet otrs par dedzināmo upuri.+ 23 Astotajā dienā+ viņam tas viss jāatnes priesterim pie saiešanas telts ieejas Jehovas priekšā, lai viņu atzītu par tīru.+

24 Priesteris lai ņem jēru, kas ir vainas upuris,+ un logu eļļas un šūpo par šūpojamo upuri Jehovas priekšā.+ 25 Tad priesteris lai nokauj jēru, kas ir vainas upuris, un lai ņem daļu vainas upura asiņu un uzziež tam, kurš attīrās, uz labās auss ļipiņas, uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas īkšķa.+ 26 Priesteris lai ielej nedaudz eļļas savā kreisajā saujā+ 27 un ar labās rokas pirkstu septiņas reizes slaka eļļu, kas ir viņa kreisajā saujā, Jehovas priekšā. 28 Tad lai priesteris daļu no eļļas, kas ir viņa saujā, uzziež tam, kurš attīrās, uz labās auss ļipiņas, uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas īkšķa tajās pašās vietās, kur viņš uzzieda vainas upura asinis. 29 Saujā atlikušo eļļu priesteris lai izlej uz galvas tam, kurš attīrās, lai izlīdzinātu šī cilvēka grēkus Jehovas priekšā.

30 Vienu ūbeli vai balodi, ko cilvēks ir atnesis atbilstoši savai rocībai,+ priesteris lai ziedo 31 par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri;+ šie upuri jānes kopā ar labības upuri, un priesteris Jehovas priekšā lai izlīdzina tā cilvēka grēkus, kurš attīrās.+

32 Tāds ir likums par cilvēku, kurš ir slimojis ar spitālību, bet nevar atļauties visu, kas nepieciešams, lai viņu atzītu par tīru.”

33 Tad Jehova sacīja Mozum un Āronam: 34 ”Kad jūs nonāksiet Kanaāna zemē,+ ko es jums dodu īpašumā,+ un es kādam namam jūsu zemē uzsūtīšu spitālības sērgu,+ 35 tad nama īpašnieks lai iet un saka priesterim: ”Manā namā ir parādījusies kaut kāda sērga.” 36 Pirms priesteris dodas apskatīt bojāto vietu, lai viņš liek visu iznest ārā no nama, citādi viņam būs jāpasludina par netīru viss, kas ir namā; pēc tam priesteris lai ierodas apskatīt namu. 37 Lai viņš aplūko sērgas skarto vietu, un, ja nama sienās ir dzeltenzaļi vai iesarkani plankumi, kas izskatās iegrauzušies sienā, 38 tad priesteris lai iziet no nama un aizslēdz to uz septiņām dienām.+

39 Septītajā dienā priesteris lai atgriežas un apskata namu. Ja sērga nama sienās ir izplatījusies, 40 tad priesteris lai pavēl izlauzt sērgas skartos akmeņus un izmest tos ārpus pilsētas netīrā vietā. 41 Lai viņš liek nokasīt visu apmetumu mājas iekšpusē un to izmest ārpus pilsētas netīrā vietā. 42 Izņemto akmeņu vietā ir jāieliek citi akmeņi, un viņš lai pavēl no jauna apmest namu ar javu.

43 Bet, ja sērga atgriežas un izplatās namā pēc tam, kad akmeņi ir izlauzti, apmetums nokasīts un nams apmests no jauna, 44 tad lai priesteris iet iekšā un to apskata. Ja sērga namā ir atkal parādījusies, namā ir ļauna spitālība.+ Nams ir netīrs. 45 Lai viņš liek namu noplēst un tā akmeņus, baļķus un apmetumu aiznest uz netīru vietu ārpus pilsētas.+ 46 Ja kāds ieiet namā, ko priesteris sērgas dēļ ir aizslēdzis,+ viņš ir netīrs līdz vakaram;+ 47 ja kāds guļ tādā namā, tam jāmazgā savas drēbes, un, ja kāds ēd tādā namā, tam jāmazgā savas drēbes.

48 Taču, ja priesteris atnāk un redz, ka pēc tam, kad nams ir no jauna apmests, sērga namā nav atgriezusies, priesteris lai pasludina namu par tīru, jo sērga ir izzudusi. 49 Lai attīrītu namu no netīrības*, viņam jāņem divi putni, ciedrkoka gabals, košsarkans pavediens un izops.+ 50 Vienu putnu lai viņš nokauj virs māla trauka ar avota ūdeni. 51 Pēc tam viņam jāņem ciedrkoka gabals, izops, košsarkanais pavediens un dzīvais putns, tie jāiemērc nokautā putna asinīs un avota ūdenī un septiņas reizes jāslaka asinis nama priekšā.+ 52 Lai viņš attīra namu no netīrības ar putna asinīm, avota ūdeni, dzīvo putnu, ciedrkoka gabalu, izopu un košsarkano pavedienu. 53 Tad lai viņš palaiž dzīvo putnu vaļā ārpus pilsētas klajā laukā un veic izlīdzināšanu par namu, un tas būs tīrs.

54 Tāds ir likums par dažādiem spitālības veidiem, galvas ādas vai bārdas vainām,+ 55 drēbju+ un namu+ spitālību 56 un par pietūkumiem, krevelēm un plankumiem,+ 57 lai varētu noteikt, vai kaut kas ir netīrs vai tīrs.+ Tas ir likums par spitālību.”+

15 Jehova teica Mozum un Āronam: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja vīrietim ir izdalījumi no dzimumorgāniem*, viņš ir netīrs.+ 3 To dēļ viņš ir netīrs — vienalga, vai izdalījumi no dzimumorgāniem tek ārā vai to izdalīšanās ir traucēta, viņš ir netīrs.

4 Ikviena gulta, kurā ir gulējis cilvēks ar izdalījumiem, ir netīra, un jebkas, uz kā viņš ir sēdējis, ir netīrs. 5 Tam, kas pieskaras viņa gultai, jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un tas ir netīrs līdz vakaram.+ 6 Ikvienam, kas sēž uz kaut kā tāda, uz kā ir sēdējis cilvēks ar izdalījumiem, jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un viņš ir netīrs līdz vakaram. 7 Tam, kas pieskaras cilvēkam ar izdalījumiem, jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un viņš ir netīrs līdz vakaram. 8 Ja cilvēks ar izdalījumiem uzspļauj kādam, kas ir tīrs, pēdējam jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un tas ir netīrs līdz vakaram. 9 Segli, kuros ir sēdējis cilvēks ar izdalījumiem, ir netīri. 10 Ikviens, kas pieskaras kādai lietai, uz kuras ir sēdējis šāds cilvēks, ir netīrs līdz vakaram, un ikvienam, kas nes tādas lietas, jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un viņš ir netīrs līdz vakaram. 11 Ja cilvēks ar izdalījumiem+ nav nomazgājis rokas ūdenī un kādam pieskaras, tam jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un tas ir netīrs līdz vakaram. 12 Māla trauks, kam pieskāries cilvēks ar izdalījumiem, ir jāsadauza, bet ikviens koka trauks ir jāmazgā ūdenī.+

13 Ja izdalījumi mitējas un cilvēks izveseļojas, viņam jāskaita septiņas dienas, kas domātas, lai attīrītos, un viņam jāmazgā savas drēbes un pašam jāmazgājas avota ūdenī, tad viņš būs tīrs.+ 14 Astotajā dienā lai viņš ņem divas ūbeles vai divus jaunus baložus,+ nāk Jehovas priekšā pie saiešanas telts ieejas un iedod putnus priesterim. 15 Priesteris lai tos ziedo — vienu par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri — un tā Jehovas priekšā veic viņa labā izlīdzināšanu viņa izdalījumu dēļ.

16 Ja vīrietim noplūst sēkla, viņam jāmazgā viss ķermenis ūdenī, un viņš ir netīrs līdz vakaram.+ 17 Jebkurš apģērba gabals un ādas darinājums, uz kura ir tikusi sēkla, jāmazgā ūdenī, un tas ir netīrs līdz vakaram.

18 Ja vīrietis guļ ar sievieti un viņam noplūst sēkla, lai abi mazgājas ūdenī, un viņi ir netīri līdz vakaram.+

19 Ja sievietei ir asiņošana mēnešreižu dēļ, viņa ir netīra septiņas dienas.+ Ikviens, kas viņai pieskaras, ir netīrs līdz vakaram.+ 20 Viss, uz kā viņa ir gulējusi mēnešreižu laikā, ir netīrs, un viss, uz kā viņa sēdējusi, ir netīrs.+ 21 Tas, kas pieskaras viņas gultai, lai mazgā savas drēbes un mazgājas pats, un viņš ir netīrs līdz vakaram. 22 Ikviens, kas pieskaras kādai lietai, uz kuras viņa ir sēdējusi, lai mazgā savas drēbes un mazgājas pats, un viņš ir netīrs līdz vakaram. 23 Ja viņa ir sēdējusi uz gultas vai kaut kā cita un kāds tam pieskaras, viņš ir netīrs līdz vakaram.+ 24 Ja vīrietis guļ ar sievieti un kļūst netīrs viņas mēnešreižu asiņu dēļ,+ viņš ir netīrs septiņas dienas, un jebkura gulta, kurā viņš guļ, ir netīra.

25 Ja sievietei asiņošana ilgst daudzas dienas,+ kad nav viņas mēnešreižu laiks,+ vai ja viņai asiņošana turpinās pēc mēnešreizēm, viņa ir netīra visu asiņošanas laiku, tāpat kā viņa ir netīra mēnešreižu dienās. 26 Jebkura gulta, kurā viņa guļ asiņošanas laikā, lai ir netīra, tāpat kā gulta, kurā viņa guļ, kad viņai ir mēnešreizes,+ un jebkura lieta, uz kuras viņa sēž, lai ir netīra, tāpat kā tā būtu netīra viņas mēnešreižu laikā. 27 Ikviens, kas tām pieskaras, ir netīrs; lai viņš mazgā savas drēbes un mazgājas pats, un viņš ir netīrs līdz vakaram.+

28 Kad viņas asiņošana mitējas, viņai jāskaita septiņas dienas, un pēc tam viņa ir tīra.+ 29 Astotajā dienā lai viņa ņem divas ūbeles vai divus jaunus baložus+ un atnes putnus priesterim pie saiešanas telts ieejas.+ 30 Vienu no tiem priesteris lai ziedo par grēku upuri, bet otru — par dedzināmo upuri un tā lai veic Jehovas priekšā izlīdzināšanu par sievieti, kas ir bijusi netīra asiņošanas dēļ.+

31 Tā jums jāpalīdz izraēliešiem sargāties no netīrības, lai viņi neaptraipītu manu mājokli, kas ir viņu vidū, un nemirtu savas netīrības dēļ.+

32 Tāds ir likums par cilvēku, kam ir izdalījumi, par vīrieti, kas ir netīrs, tāpēc ka viņam noplūst sēkla,+ 33 par sievieti, kurai ir asiņošana,+ par ikvienu vīrieti un sievieti, kuriem ir izdalījumi,+ un par vīrieti, kas guļ ar sievieti, kamēr tā ir netīra.””

16 Jehova uzrunāja Mozu pēc divu Ārona dēlu nāves, kuri nomira, kad bija necienīgi tuvojušies Jehovam.+ 2 Jehova teica Mozum: ”Saki savam brālim Āronam, ka viņš nedrīkst kurā katrā laikā ienākt svētajā vietā*+ aiz priekškara+ un nostāties šķirsta vāka priekšā, citādi viņš mirs,+ jo es tur būšu klāt — es būšu mākonī+ virs vāka.+

3 Pirms ieiešanas svētajā vietā Āronam jāatved jauns bullis par grēku upuri+ un auns par dedzināmo upuri.+ 4 Viņam jāuzvelk svētais linu tērps+ un linu bikses,+ lai apsegtu kailumu, kā arī jāapjožas ar linu jostu+ un jāuzliek galvā linu turbāns.+ Tās ir svētas drēbes.+ Lai viņš tās uzvelk pēc tam, kad ir nomazgājies ūdenī.+

5 Lai viņš ņem no izraēliešu tautas+ divus jaunus āžus par grēku upuri un vienu aunu par dedzināmo upuri.

6 Lai Ārons atved bulli, kas ir grēku upuris par viņu pašu, un izlīdzina savus+ un savas dzimtas* grēkus.

7 Tad lai viņš ņem abus āžus un nostāda tos Jehovas priekšā pie saiešanas telts ieejas. 8 Ārons lai met lozes par abiem āžiem, lai noskaidrotu, kurš āzis būs Jehovam un kurš azazēlam*. 9 Ārons lai atved āzi, kas ielozēts+ Jehovam, — tas būs grēku upuris. 10 Bet āzis, kas ielozēts azazēlam, jāatved dzīvs un jānostāda Jehovas priekšā, lai pār to izlīdzinātu grēkus, un pēc tam tas jāaizdzen azazēlam tuksnesī.+

11 Kad Ārons ir atvedis bulli, kas ir grēku upuris par viņu pašu, un izlīdzinājis savus un savas dzimtas* grēkus, lai viņš nokauj šo bulli, kas ir grēku upuris par viņu pašu.+

12 Lai viņš paņem ogļu trauku,+ kas pilns ar kvēlojošām oglēm no altāra+ Jehovas priekšā, un divas saujas smalka smaržīga kvēpināmā+ un lai to visu ienes aiz priekškara.+ 13 Lai viņš Jehovas priekšā+ liek kvēpināmo uz oglēm, un kvēpināmā dūmi lai ietin vāku,+ kas ir uz liecības+ šķirsta. Tad viņš nemirs.

14 Lai viņš paņem daļu no buļļa asinīm+ un ar pirkstu tās slaka vāka priekšā austrumu pusē — lai viņš ar pirkstu septiņas reizes slaka daļu no asinīm vāka priekšā.+

15 Tad lai viņš nokauj grēku upura āzi, kas tiek dots par tautu,+ un ienes tā asinis aiz priekškara.+ Lai viņš dara ar āža asinīm+ tāpat kā ar buļļa asinīm — lai viņš tās slaka pie vāka, vāka priekšā.

16 Tā lai viņš veic izlīdzināšanu svētās vietas labā izraēliešu netīrās rīcības dēļ un viņu pārkāpumu un grēku dēļ.+ To pašu lai viņš dara saiešanas telts labā, jo tā atrodas izraēliešu vidū, kuru rīcība ir netīra.

17 Neviens cits lai neatrodas saiešanas teltī, kad Ārons ir iegājis svētajā vietā, lai izlīdzinātu grēkus, līdz brīdim, kad viņš iznāk ārā. Tā lai viņš izlīdzina savus, savas dzimtas*+ un visas izraēliešu tautas grēkus.+

18 Pēc tam lai viņš iziet ārā pie altāra,+ kas ir Jehovas priekšā, un veic izlīdzināšanu tā labā. Lai viņš ņem daļu no buļļa un āža asinīm un uzziež tās uz visiem altāra ragiem. 19 Un lai viņš ar pirkstu septiņas reizes slaka uz altāra nedaudz asiņu un attīra to no izraēliešu netīrās rīcības, lai tas būtu svēts.

20 Kad viņš ir beidzis veikt izlīdzināšanu+ svētās vietas, saiešanas telts un altāra labā,+ lai viņš atved dzīvo āzi.+ 21 Ārons lai liek abas rokas uz dzīvā āža galvas un atzīstas visos izraēliešu nodarījumos, visos viņu pārkāpumos un visos viņu grēkos; lai viņš tos liek uz āža galvas+ un uzdod kādam izraudzītam vīram aizdzīt āzi tuksnesī. 22 Āzi lai aizdzen prom, un tas lai aiznes visus viņu nodarījumus+ tuksnesī.+

23 Tad Ārons lai ieiet saiešanas teltī, novelk linu drēbes, kuras viņš bija uzvilcis, kad gāja iekšā svētajā vietā, un tās tur noliek. 24 Lai viņš mazgājas+ svētā vietā* un uzvelk savas priestera drēbes;+ pēc tam lai viņš iznāk ārā, ziedo dedzināmo upuri par sevi+ un dedzināmo upuri par tautu+ un izlīdzina savus un tautas grēkus.+ 25 Lai viņš sadedzina grēku upura taukus uz altāra.

26 Tam, kurš aizdzina azazēla āzi,+ jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, pēc tam viņš drīkst ienākt nometnē.

27 Grēku upura bullis un grēku upura āzis, kuru asinis bija ienestas svētajā vietā, lai izlīdzinātu grēkus, ir jāiznes ārpus nometnes, un to āda, gaļa un zarnas ar visu saturu ir jāsadedzina.+ 28 Tam, kurš to visu sadedzina, jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, pēc tam viņš drīkst ienākt nometnē.

29 Septītā mēneša desmitajā dienā zemojieties* un nedariet nekādu darbu+ — ne jūs, ne ienācēji, kas mīt jūsu vidū. Tas lai jums ir mūžīgs likums. 30 Šajā dienā tiks izlīdzināti+ jūsu grēki, lai jūs pasludinātu par tīriem. Jūs Jehovas priekšā būsiet tīri no visiem jūsu grēkiem.+ 31 Tas jums ir sabats, pilnīgas atpūtas diena — tajā zemojieties.+ Tas ir mūžīgs likums.

32 Priesteris, kas ir svaidīts+ un iecelts par priesteri+ sava tēva vietā,+ lai veic izlīdzināšanu. Uzvilcis svētās linu drēbes,+ 33 lai viņš veic izlīdzināšanu par svēto svētnīcu,+ saiešanas telti+ un altāri.+ Lai viņš veic izlīdzināšanu arī priesteru un visas izraēliešu tautas labā.+ 34 Tas jums ir mūžīgs likums,+ lai reizi gadā tiktu izlīdzināti visi izraēliešu grēki.”+

Un Ārons darīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

17 Tad Jehova teica Mozum: 2 ”Saki Āronam, viņa dēliem un visiem izraēliešiem: ”Jehova ir pavēlējis: 3 ja kāds no izraēliešiem nokauj bulli, aunu vai āzi nometnē vai ārpus nometnes, 4 nevis to atved pie saiešanas telts ieejas, lai to dotu Jehovam par upuri Jehovas mājokļa priekšā, viņš tiek uzskatīts par vainīgu asinsizliešanā. Viņš ir izlējis asinis, un šāds cilvēks ir jāsoda ar nāvi. 5 Tas ir tādēļ, lai izraēlieši vairs nekautu dzīvniekus klajā laukā, bet tos atvestu Jehovam pie saiešanas telts ieejas un dotu priesterim. Tie ir jāupurē par miera upuriem Jehovam.+ 6 Priesteris lai slaka to asinis uz Jehovas altāra pie saiešanas telts ieejas, bet taukus lai viņš sadedzina par patīkamu smaržu Jehovam.+ 7 Tad ļaudis turpmāk vairs nenesīs upurus ļauniem gariem*+ un nepielūgs tos*.+ Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm.”

8 Saki tiem: ”Ja kāds izraēlietis vai ienācējs, kas mīt jūsu vidū, ziedo dedzināmo upuri vai kādu citu upuri, 9 bet nav to atvedis pie saiešanas telts ieejas, lai to dotu Jehovam, viņš ir jāsoda ar nāvi.+

10 Ja izraēlietis vai ienācējs, kas mīt jūsu vidū, ēd jebkādas asinis,+ es vērsīšos pret tādu cilvēku un sodīšu viņu ar nāvi. 11 Ikvienas radības dzīvība ir asinīs.+ Es esmu noteicis, ka tās ir domātas altārim,+ lai ar tām tiktu izlīdzināti jūsu grēki. Asinis izlīdzina+ grēkus, jo tajās ir dzīvība. 12 Tāpēc es izraēliešiem esmu teicis: ”Neviens no jums nedrīkst ēst asinis, un neviens ienācējs, kas mīt jūsu vidū,+ nedrīkst ēst asinis.”+

13 Ja kāds no izraēliešiem vai ienācējiem, kas mīt jūsu vidū, nomedī zvēru vai putnu, ko drīkst ēst, lai viņš tam notecina asinis+ un tās aprauš ar zemi. 14 Asinīs ir dzīvība; ikvienas radības dzīvība ir tās asinis. Tāpēc es esmu teicis izraēliešiem: ”Jūs nedrīkstat ēst nevienas radības asinis, jo ikvienas radības dzīvība ir tās asinis. Kas ēd asinis, tiks sodīts ar nāvi.”+ 15 Ja kāds — vai tas būtu dzimis izraēlietis vai ienācējs — ēd tāda dzīvnieka gaļu, kas ir nobeidzies vai saplosīts,+ viņam jāmazgā savas drēbes un jāmazgājas pašam, un viņš ir netīrs līdz vakaram;+ pēc tam viņš ir tīrs. 16 Bet, ja viņš tās nemazgā un pats nemazgājas, viņam ir jāatbild par savu pārkāpumu.””+

18 Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs.+ 3 Nerīkojieties tā, kā mēdz rīkoties Ēģiptē, kur jūs mitāt, un nedariet to, ko ļaudis dara Kanaānā, uz kuru es jūs vedu.+ Nedzīvojiet pēc viņu paražām! 4 Ņemiet vērā manus spriedumus un pildiet manus likumus, dzīvojiet pēc tiem!+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs. 5 Ievērojiet manus likumus un spriedumus! Kas tos ievēro, tam tie dos dzīvību.+ Es esmu Jehova.

6 Neviens no jums nedrīkst stāties dzimumsakaros* ar tuvu radinieku.+ Es esmu Jehova. 7 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savu tēvu, un tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savu māti. Viņa ir tava māte, un tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar viņu.

8 Tu nedrīksti stāties dzimumsakaros ar sava tēva sievu.+ Tā tu apkaunotu savu tēvu.*

9 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, vienalga, vai jūs abi esat dzimuši vienā namā vai ne.+

10 Tu nedrīksti stāties dzimumsakaros ar sava dēla meitu vai savas meitas meitu, jo tā tu apkaunotu pats sevi.

11 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar sava tēva sievas meitu, kas dzimusi tavam tēvam, jo viņa ir tava māsa.

12 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savu tēvamāsu. Viņa ir tava tēva asinsradiniece.+

13 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savu mātesmāsu, jo viņa ir tavas mātes asinsradiniece.

14 Neapkauno savu tēvabrāli, stādamies dzimumsakaros ar viņa sievu. Viņa ir tava tēvabrāļa sieva.+

15 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savu vedeklu.+ Viņa ir tava dēla sieva, un tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar viņu.

16 Tu nedrīksti stāties dzimumsakaros ar sava brāļa sievu,+ jo tā tu apkaunotu savu brāli.

17 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar savas sievas* meitu.+ Tu nedrīksti ņemt viņas dēla meitu vai viņas meitas meitu, lai stātos ar to dzimumsakaros. Tās viņai ir tuvas radinieces; tā būtu neķītrība*.

18 Kamēr tava sieva ir dzīva, tu nedrīksti apņemt arī viņas māsu un stāties ar to dzimumsakaros, lai viņas nekļūtu par sāncensēm.+

19 Tev nedrīkst būt dzimumsakaru ar sievieti, kad viņa mēnešreižu dēļ ir netīra.+

20 Tu nedrīksti stāties dzimumattiecībās ar cita vīrieša sievu, jo tā tu padarītu sevi netīru.+

21 Tu nedrīksti atdot* savus bērnus Moleham,+ jo tā tu apgānītu sava Dieva vārdu.+ Es esmu Jehova.

22 Tu nedrīksti gulēt ar vīrieti, kā guļ ar sievieti.+ Tā būtu pretīga rīcība.

23 Vīrietis nedrīkst kopoties ar dzīvnieku, jo tā viņš kļūtu netīrs, un sieviete nedrīkst nostāties dzīvnieka priekšā, lai ar to kopotos.+ Tas ir pretdabiski.

24 Nepadariet sevi netīrus ar šādu rīcību, jo ar to visu sevi ir aptraipījušas tautas, kuras es izdzenu, jums tuvojoties.+ 25 Tāpēc zeme ir netīra. Es sodīšu tās iedzīvotājus par viņu pārkāpumiem, un zeme tos izvems.+ 26 Ievērojiet manus likumus un spriedumus!+ Neviens no jums — ne jūs, ne ienācēji, kas mīt jūsu vidū,+ — nedrīkst darīt nevienu no šīm preteklībām. 27 Visas šīs preteklības ir darījuši ļaudis, kas bija apmetušies tajā zemē pirms jums,+ un tagad zeme ir netīra. 28 Ja jūs zemi neaptraipīsiet, tā jūs neizvems kā tās tautas, kas tur ir bijušas pirms jums. 29 Ikviens, kas dara kādu no šīm preteklībām, tik tiešām, visi, kas tā rīkojas, jāsoda ar nāvi. 30 Pildiet manus norādījumus un nepārņemiet pretīgās paražas, kādas ir ievērotas pirms jums,+ lai jūs ar tām nepadarītu sevi netīrus. Es esmu Jehova, jūsu Dievs.””

19 Tad Jehova teica Mozum: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Esiet svēti, jo es, Jehova, jūsu Dievs, esmu svēts!+

3 Ikviens lai ciena savu māti un tēvu+ un ievēro manus sabatus.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs. 4 Nevērsieties pie dievekļiem+ — tie ir bezvērtīgi! Netaisiet sev izlietus tēlus!+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.

5 Kad jūs nesat miera upuri Jehovam,+ upurējiet to tā, lai jūs iegūtu Dieva labvēlību.+ 6 Tas ir jāēd upurēšanas dienā un nākamajā dienā, bet viss, kas atliek līdz trešajai dienai, ir jāsadedzina.+ 7 Upura gaļa, kas tiek ēsta trešajā dienā, ir pretīga; tāds upuris nav pieņemams. 8 Kas to ēd, tam jāatbild par savu pārkāpumu, jo viņš ir apgānījis to, kas Jehovam ir svēts, un tāds cilvēks ir jāsoda ar nāvi.

9 Kad jūs savā zemē ievācat ražu, nenopļaujiet tīruma malas un nesalasiet tīrumā palikušās vārpas.+ 10 Nenovāciet arī atlikušās ogas savā vīna dārzā un neuzlasiet nokritušās. Tās lai paliek trūcīgajam+ un ienācējam. Es esmu Jehova, jūsu Dievs.

11 Nezodziet!+ Nemaldiniet+ un nekrāpiet cits citu! 12 Nepatiesi nezvēriet manā vārdā,+ jo tā jūs apgānītu sava Dieva vārdu. Es esmu Jehova. 13 Neapkrāpiet+ un neaplaupiet+ savu tuvāko! Izmaksājiet algādžiem algu bez kavēšanās, neaizturiet to līdz rītam!+

14 Nelādi kurlo un neliec šķērsli aklajam!+ Bīsties savu Dievu!+ Es esmu Jehova.

15 Neesi netaisns, spriežot tiesu! Nenostājies nabaga pusē un neizrādi arī īpašu labvēlību bagātajam+ — tiesā savu tuvāko taisnīgi.

16 Nestaigā apkārt, apmelodams savus tautiešus.+ Neapdraudi sava tuvākā dzīvību.*+ Es esmu Jehova.

17 Neienīsti savu brāli!+ Pamāci savu tuvāko,+ lai tu nekļūtu līdzvainīgs viņa grēkā.

18 Neatriebies+ un neturi uz kādu no saviem tautiešiem ļaunu prātu. Mīli tuvāko kā sevi pašu!+ Es esmu Jehova.

19 Ievēro manus likumus: nekrusto divu veidu lopus, nesēj savā tīrumā divu veidu sēklu+ un nevalkā drēbes, kas darinātas, saaužot kopā divu veidu pavedienus.+

20 Ja vīrietis guļ ar verdzeni, bet viņa ir apsolīta citam, tomēr nav izpirkta un atlaista brīvībā, viņi ir jāsoda. Taču viņi nav jānonāvē, jo sieviete vēl nebija atlaista brīvībā. 21 Lai vīrietis nes vainas upuri Jehovam pie saiešanas telts ieejas — aunu, kas tiek dots par vainas upuri.+ 22 Priesteris Jehovas priekšā lai veic izlīdzināšanu ar vainas upura aunu viņa labā, un viņam tiks piedots grēks, ko viņš ir izdarījis.

23 Kad jūs nonāksiet tajā zemē un stādīsiet augļu kokus, uzskatiet to augļus par netīriem — tos jūs nedrīkstat ēst. Trīs gadus to augļi jums ir liegti. Neēdiet tos! 24 Ceturtajā gadā šo koku augļi ir svēti, un tas ir laiks, kad līksmoties Jehovas priekšā.+ 25 Piektajā gadā jūs drīkstat ēst to augļus. Tie nāks klāt jūsu ievāktajai ražai. Es esmu Jehova, jūsu Dievs.

26 Neēdiet neko, kas satur asinis!+

Nemeklējiet zīmes, lai pareģotu, un neburiet!+

27 Neizdzeniet* matus deniņos un neizbojājiet savas bārdas malas.*+

28 Netaisiet miesā iegriezumus mirušo dēļ+ un neveidojiet ādā zīmes*. Es esmu Jehova.

29 Neapkaunojiet savas meitas — nepadariet viņas par prostitūtām,+ lai netiklības dēļ zeme nekļūtu netīra un pilna izlaidības.+

30 Ievērojiet manus sabatus+ un izturieties ar godbijību pret manu svētnīcu. Es esmu Jehova.

31 Nevērsieties pie garu izsaucējiem+ un nemeklējiet padomu pie gaišreģiem,+ lai viņu dēļ nekļūtu netīri. Es esmu Jehova, jūsu Dievs.

32 Sirmas galvas priekšā piecelieties+ un godājiet vecus cilvēkus,+ bīstieties savu Dievu.+ Es esmu Jehova.

33 Neizturieties slikti pret ienācējiem, kas mīt jūsu zemē.+ 34 Ienācēji, kas mīt jūsu vidū, lai jums ir kā savējie.+ Mīliet viņus kā paši sevi, jo jūs bijāt ienācēji Ēģiptē.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.

35 Nekrāpieties, mērot garumu, svaru un tilpumu!+ 36 Lai jums ir precīzi svari un precīzi atsvari, precīza ēfa* un precīzs hīns*.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs, es jūs esmu izvedis no Ēģiptes. 37 Ievērojiet visus manus likumus un visus manus spriedumus, dzīvojiet pēc tiem!+ Es esmu Jehova.””

20 Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds izraēlietis vai ienācējs, kas mīt Izraēlā, ziedo savu bērnu Moleham, viņam jāmirst.+ Ļaudis lai viņu nomētā ar akmeņiem. 3 Es vērsīšos pret tādu cilvēku un sodīšu viņu ar nāvi, jo viņš ir ziedojis savu bērnu Moleham, aptraipīdams manu svēto vietu+ un apgānīdams manu svēto vārdu. 4 Ja ļaudis izliksies neredzam, ka šis cilvēks ziedo savu bērnu Moleham, un viņu nenonāvēs,+ 5 tad es pats vērsīšos gan pret viņu, gan pret viņa dzimtu.+ Es sodīšu ar nāvi viņu un visus, kas līdz ar viņu pielūdz Molehu*.

6 Ja kāds man būs neuzticīgs* un griezīsies pie garu izsaucējiem+ un gaišreģiem,+ es vērsīšos pret tādu cilvēku un sodīšu viņu ar nāvi.+

7 Svētījieties un esiet svēti,+ jo es esmu Jehova, jūsu Dievs. 8 Ievērojiet manus likumus un pildiet tos!+ Es esmu Jehova, es jūs daru svētus.+

9 Ja kāds lād savu tēvu vai māti, viņam ir jāmirst.+ Viņš pats ir vainīgs savā nāvē,* jo viņš ir nolādējis savu tēvu vai māti.

10 Vīrietim, kas pārkāpj laulību ar cita vīrieša sievu, ir jāmirst. Ir jāsoda ar nāvi gan laulības pārkāpējs, gan laulības pārkāpēja.+ 11 Vīrietis, kas guļ ar sava tēva sievu, ir apkaunojis savu tēvu.+ Viņiem abiem ir jāmirst — viņi paši ir vainīgi savā nāvē. 12 Ja vīrietis guļ ar savu vedeklu, viņiem abiem ir jāmirst. Viņi ir rīkojušies pretdabiski — viņi paši ir vainīgi savā nāvē.+

13 Ja vīrietis guļ ar vīrieti, kā guļ ar sievieti, viņi abi ir rīkojušies pretīgi.+ Viņiem ir jāmirst — viņi paši ir vainīgi savā nāvē.

14 Ja vīrietim ir dzimumattiecības gan ar sievu, gan ar viņas māti, tā ir neķītrība*.+ Viņi visi* ir jāsadedzina*,+ lai jūsu vidū vairs nebūtu neķītrības.

15 Ja vīrietis kopojas ar dzīvnieku, viņam ir jāmirst un dzīvnieks ir jānogalina.+ 16 Ja sieviete nostājas dzīvnieka priekšā, lai ar to kopotos,+ ir jānogalina gan sieviete, gan dzīvnieks — tiem ir jāmirst. Cilvēki, kas tā rīkojas, paši ir vainīgi savā nāvē.

17 Ja vīrietis ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, lai stātos dzimumsakaros, tas ir kauns.+ Viņi ir jāsoda ar nāvi tautas acu priekšā. Šāds vīrietis ir apkaunojis savu māsu, un viņam ir jāatbild par savu pārkāpumu.

18 Ja vīrietis guļ ar sievieti, kad tai ir mēnešreizes, viņi abi izrāda necieņu pret asinīm.+ Viņi ir jāsoda ar nāvi.

19 Ja vīrietim ir dzimumsakari ar savu mātesmāsu vai tēvamāsu, viņš ir apkaunojis savu asinsradinieci.+ Viņiem ir jāatbild par savu pārkāpumu. 20 Ja kāds guļ ar sava tēvoča sievu, viņš ir apkaunojis savu tēvoci.+ Lai viņi atbild par savu grēku un mirst bez bērniem. 21 Ja vīrietis guļ ar sava brāļa sievu, tā ir pretīga rīcība.+ Viņš ir apkaunojis savu brāli. Viņiem jāmirst bez bērniem.

22 Ievērojiet visus manus likumus un visus manus spriedumus+ un dzīvojiet pēc tiem,+ lai zeme, uz kuru es jūs vedu, jūs neizvemtu.+ 23 Nedzīvojiet pēc to tautu paražām, kuras es izdzenu, jums tuvojoties,+ jo tās to visu ir darījušas, un tās man riebj.+ 24 Tāpēc es jums teicu: ”Jūs iemantosiet viņu zemi, un es jums to došu par īpašumu — zemi, kur plūst piens un medus.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs, un es jūs esmu nošķīris no citām tautām.”+ 25 Jums jāprot atšķirt tīru dzīvnieku no netīra un netīru putnu no tīra;+ nepadariet sevi riebīgus ar kaut ko tādu, ko es esmu atzinis par netīru, vai tas būtu dzīvnieks, putns vai kāds radījums, kas rāpo pa zemi.+ 26 Esiet svēti, jo es, Jehova, esmu svēts,+ un es jūs esmu nošķīris no citām tautām, lai jūs piederētu man.+

27 Ja kāds — vai tas būtu vīrietis vai sieviete — ir garu izsaucējs vai gaišreģis, viņam jāmirst.+ Ļaudis lai viņu nomētā ar akmeņiem — viņš pats ir vainīgs savā nāvē.””

21 Jehova teica Mozum: ”Saki priesteriem, Ārona dēliem: ”Priesteris lai sevi neaptraipa mirušā* dēļ,* kurš ir no viņa ļaudīm,+ 2 ja vien tas nav tuvs radinieks — viņa māte, tēvs, dēls, meita vai brālis. 3 Viņš drīkst sevi aptraipīt arī māsas dēļ, ja tā ir jaunava, kas dzīvo pie viņa un nav precējusies, 4 bet lai viņš sevi neaptraipa un neapgāna sievietes dēļ, kura ir precējusies ar vīrieti no viņa tautas. 5 Priesteri lai sev nenoskuj galvu,+ neapgriež bārdas malas un neveido miesā iegriezumus.+ 6 Viņiem jābūt svētiem Dieva acīs,+ un viņi nedrīkst apgānīt sava Dieva vārdu,+ jo viņi nes uguns upurus Jehovam — maizi* savam Dievam. Viņiem ir jābūt svētiem.+ 7 Viņi nedrīkst precēt ne prostitūtu,+ ne tādu, kas vairs nav jaunava, ne šķirtu sievu,+ jo priesteris Dieva acīs ir svēts. 8 Priesteris lai jums ir svēts,+ jo viņš upurē jūsu Dieva maizi. Lai viņš jums ir svēts, jo es, Jehova, esmu svēts;+ es jūs daru svētus.

9 Ja priestera meita apgāna sevi, kļūdama par prostitūtu, viņa apgāna savu tēvu. Viņa ir jāsadedzina*.+

10 Augstais priesteris — tas no priesteriem*, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu+ un kurš ir iecelts šajā amatā un valkā priestera tērpu,+ — lai neatstāj matus nesakoptus un nesaplēš savas drēbes.+ 11 Lai viņš netuvojas nevienam mirušajam+ — viņš nedrīkst sevi apgānīt pat sava tēva vai mātes dēļ. 12 Lai viņš neatstāj svētnīcu un neapgāna sava Dieva svētnīcu,+ jo iesvētīšanas zīme, viņa Dieva svaidāmā eļļa,+ ir uz viņa. Es esmu Jehova.

13 Lai viņš ņem par sievu jaunavu.+ 14 Viņš nedrīkst precēt ne atraitni, ne šķirtu sievu, ne tādu, kas vairs nav jaunava, ne arī prostitūtu. Viņam jāņem par sievu jaunava no savas tautas, 15 lai viņš neapgānītu savus pēcnācējus,+ jo es esmu Jehova; es viņu daru svētu.””

16 Tad Jehova Mozum teica: 17 ”Saki Āronam: ”Lai paaudžu paaudzēs neviens no taviem pēcnācējiem, kam ir kāda vaina, neiet upurēt maizi savam Dievam. 18 Lai svētnīcai netuvojas neviens, kam ir kāda vaina, — neviens, kas ir akls, klibs, kam ir izkropļota seja, kam viena kāja vai roka ir garāka par otru, 19 kam kāja vai roka ir lauzta, 20 kam ir kupris vai kas ir nedabiski maza auguma*, kam ir kāda acu slimība, ādas iekaisums, ēde vai bojāti sēklinieki.+ 21 Neviens no priestera Ārona pēcnācējiem, kam ir kāda vaina, lai neiet pie altāra nest uguns upurus Jehovam. Ja viņam ir kāda vaina, viņš nedrīkst upurēt maizi savam Dievam. 22 Lai viņš ēd sava Dieva maizi no tā, kas ir svēts,+ un no tā, kas ir īpaši svēts,+ 23 taču lai viņš nenāk pie priekškara+ un netuvojas altārim,+ jo viņam ir kāda vaina. Viņš nedrīkst apgānīt manu svētnīcu,+ jo es esmu Jehova; es viņus daru svētus.””+

24 Mozus to teica Āronam, viņa dēliem un visiem izraēliešiem.

22 Jehova teica Mozum: 2 ”Saki Āronam un viņa dēliem, lai viņi ir uzmanīgi, kad viņiem jārīkojas ar izraēliešu svētajiem upuriem, ko tie man veltī,+ un lai viņi neapgāna manu svēto vārdu.+ Es esmu Jehova. 3 Saki viņiem: ”Lai paaudžu paaudzēs neviens no jūsu pēcnācējiem, būdams netīrs, netuvojas izraēliešu svētajiem upuriem, ko tie veltī Jehovam, — tāds cilvēks tiks sodīts ar nāvi.+ Es esmu Jehova. 4 Neviens no Ārona pēcnācējiem, kas slimo ar spitālību+ vai kam ir izdalījumi,+ nedrīkst ēst no svētajiem upuriem, kamēr viņš nav kļuvis tīrs.+ To nedrīkst darīt arī neviens, kas ir pieskāries kādam, kurš ir kļuvis netīrs mirušā dēļ,+ neviens, kam noplūst sēkla,+ 5 un neviens, kas ir pieskāries kādam netīram radījumam no tiem, kuri mudž baros,+ vai cilvēkam, kurš ir netīrs kāda cita iemesla dēļ.+ 6 Tas, kurš ir pieskāries kaut kam netīram, ir netīrs līdz vakaram; lai viņš neēd svētos upurus, bet mazgājas ūdenī.+ 7 Kad saule būs norietējusi, viņš būs tīrs; pēc tam viņš drīkst ēst no svētajiem upuriem, jo tā ir viņa maize*.+ 8 Tāpat viņš nedrīkst ēst tāda dzīvnieka gaļu, kas ir nobeidzies vai saplosīts, jo tā viņš kļūtu netīrs.+ Es esmu Jehova.

9 Viņiem jāpilda mani norādījumi, lai viņi negrēkotu un viņiem nebūtu jāmirst tāpēc, ka viņi būtu apgānījuši svētos upurus. Es esmu Jehova, kas viņus dara svētus.

10 Neviens nepiederīgs* nedrīkst ēst neko svētu;+ ne svešzemnieks, kas uz laiku ir apmeties pie priestera, ne algādzis lai neēd to, kas ir svēts. 11 Bet, ja priesteris ir nopircis vergu, tas lai to ēd. Arī vergi, kas dzimuši viņa namā, drīkst ēst viņa maizi.+ 12 Ja priestera meita apprecas ar kādu, kas nav priesteris, viņa nedrīkst ēst svētos upurus. 13 Taču, ja priestera meita ir kļuvusi par atraitni vai vīrs no viņas ir šķīries un viņai nav bērnu un ja viņa atkal dzīvo tēva namā kā savā jaunībā, viņa drīkst ēst sava tēva maizi,+ bet neviens nepiederīgs to nedrīkst ēst.

14 Ja kāds, pats to nezinādams, ir ēdis no svētā upura, viņam tas jāatlīdzina, pieliekot klāt piekto daļu upura vērtības un atdodot to priesterim.+ 15 Priesteri lai neapgāna izraēliešu svētos upurus, ko tie ziedo Jehovam,+ 16 un neļauj tiem ēst no svētajiem upuriem, citādi tie kļūtu vainīgi un saņemtu sodu. Es esmu Jehova, es tos daru svētus.””

17 Jehova teica Mozum: 18 ”Saki Āronam, viņa dēliem un visiem izraēliešiem: ”Ja kāds izraēlietis vai ienācējs, kas mājo Izraēlā, grib nest dedzināmo upuri+ Jehovam, lai pildītu kādu solījumu vai dotu labprātīgo upuri,+ 19 tad, lai iegūtu Dieva labvēlību, viņam jāziedo nevainojams bullis, auns vai āzis.+ 20 Dzīvnieku, kam ir kāda vaina,+ jūs nedrīkstat ziedot, jo tā jūs neiegūsiet Dieva labvēlību.

21 Ja kāds grib nest miera upuri+ Jehovam, pildot kādu solījumu vai dodot labprātīgo upuri, tad, lai iegūtu Dieva labvēlību, ir jāņem nevainojams dzīvnieks no liellopiem vai sīklopiem — dzīvnieks, kam nav nekāda trūkuma. 22 Neupurējiet dzīvnieku, kas ir akls, kam ir lūzums, brūces, kārpas, ādas iekaisums vai ēde, — nenesiet tādu Jehovam un neziedojiet uz Jehovas altāra. 23 Bulli vai aitu, kam kāds loceklis ir par garu vai par īsu, drīkst ziedot par labprātīgo upuri, bet, ja tādu dzīvnieku dotu par solījuma upuri, tas netiktu pieņemts ar labvēlību. 24 Neziedojiet Jehovam dzīvnieku, kam sēklinieki ir bojāti, sadauzīti, noplēsti vai nogriezti; tādi dzīvnieki jūsu zemē lai netiek upurēti. 25 Jūs nedrīkstat ņemt šādus dzīvniekus no svešzemnieka rokas un tos pienest savam Dievam par upuri*, jo tie nav veseli un nav bez vainas. Ar tiem nevar iegūt Dieva labvēlību.””

26 Tad Jehova Mozum teica: 27 ”Kad piedzimst teļš, jērs vai kazlēns, lai tas paliek pie mātes septiņas dienas,+ bet, sākot ar astoto dienu, tas ir piemērots, lai to dotu par upuri — par uguns upuri Jehovam. 28 Bet jūs nedrīkstat nokaut govi un tās teļu, aitu un tās jēru vienā dienā.+

29 Kad jūs dodat pateicības upuri Jehovam,+ upurējiet to tā, lai iegūtu Dieva labvēlību. 30 Tas ir jāēd upurēšanas dienā; jūs nedrīkstat neko no tā atstāt uz rītu.+ Es esmu Jehova.

31 Ievērojiet manus likumus un pildiet tos.+ Es esmu Jehova. 32 Neapgāniet manu svēto vārdu+ — man ir jābūt svētam izraēliešu vidū.+ Es esmu Jehova, es jūs daru svētus.+ 33 Es jūs esmu izvedis no Ēģiptes, lai būtu jūsu Dievs.+ Es esmu Jehova.”

23 Pēc tam Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Jehovas svētki,+ kas jums jāizsludina+ noteiktā laikā, ir svētas sapulces. Tādus svētkus sviniet.

3 Sešas dienas strādājiet, bet septītā ir sabats — pilnīgas atpūtas+ un svētas sapulces diena. Tajā nekādu darbu nedariet. Tas lai ir sabats par godu Jehovam, lai kur jūs dzīvotu.+

4 Noteiktā laikā jums jāizsludina šādi Jehovas svētki, svētas sapulces: 5 pirmā mēneša četrpadsmitās dienas+ mijkrēslī* ir Pasha+ Jehovam.

6 Tā paša mēneša piecpadsmitajā dienā sākas Neraudzētās maizes svētki par godu Jehovam.+ Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize.+ 7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce;+ tajā nedariet nekādus lielus darbus. 8 Septiņas dienas nesiet uguns upurus Jehovam. Septītajā dienā lai ir svēta sapulce. Tajā nedariet nekādus lielus darbus.””

9 Jehova teica Mozum: 10 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs nonāksiet zemē, ko es jums dodu, un ievāksiet tās ražu, atnesiet priesterim kūlīti no pirmās+ pļaujas.+ 11 Viņš šūpos kūlīti Jehovas priekšā, lai jūs iegūtu Dieva labvēlību. Priesterim tas jāšūpo nākamajā dienā pēc sabata. 12 Dienā, kad jūsu labības kūlītis tiks šūpots, jums jāupurē nevainojams gadu vecs jērs* par dedzināmo upuri Jehovam. 13 Arī labības upuris no divām desmitdaļām ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, lai ir uguns upuris Jehovam par patīkamu smaržu, un lejamais upuris lai ir ceturtdaļa hīna* vīna. 14 Neēdiet ne maizi, ne grauzdētus, ne svaigus graudus līdz dienai, kad būsiet atnesuši upuri savam Dievam. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm, lai kur jūs dzīvotu.

15 No nākamās dienas pēc sabata, no dienas, kad tiek nests labības kūlītis par šūpojamo upuri, skaitiet septiņus sabatus, septiņas pilnas nedēļas.+ 16 Piecdesmitajā dienā,+ tas ir, dienā, kas seko septītajam sabatam, nesiet jaunu labības upuri Jehovam.+ 17 Atnesiet no savām mājām divus maizes klaipus par šūpojamo upuri. Tiem jābūt gatavotiem no divām desmitdaļām ēfas smalko miltu. Tiem jābūt ceptiem no raudzētas mīklas+ — tas būs ziedojums Jehovam no pirmās ražas.+ 18 Kopā ar maizes klaipiem upurējiet septiņus jērus, kas gadu veci un bez vainas, vienu jaunu bulli un divus aunus.+ Tas lai ir dedzināmais upuris Jehovam. Līdz ar labības upuri un lejamo upuri tas lai ir uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam. 19 Vienu jaunu āzi dodiet par grēku upuri+ un divus gadu vecus jērus — par miera upuri.+ 20 Priesteris lai šūpo abus jērus kopā ar maizes klaipiem no pirmās ražas par šūpojamo upuri Jehovas priekšā. Tas ir svēts Jehovam un pienākas priesterim.+ 21 Tajā pašā dienā izsludiniet+ svētu sapulci un nedariet nekādus lielus darbus. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm, lai kur jūs dzīvotu.

22 Kad jūs savā zemē ievācat ražu, nenopļaujiet tīruma malas un nesalasiet tīrumā palikušās vārpas.+ Tās lai paliek trūcīgajam+ un ienācējam.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.””

23 Jehova Mozum teica: 24 ”Saki izraēliešiem: ”Septītā mēneša pirmā diena lai jums ir pilnīgas atpūtas diena — svētas sapulces diena, par kuru tiek atgādināts ar tauru skaņām.+ 25 Šajā dienā nedariet nekādus lielus darbus, tajā nesiet uguns upuri Jehovam.””

26 Pēc tam Jehova sacīja Mozum: 27 ”Bet septītā mēneša desmitā diena ir Izlīdzināšanas diena.+ Tad lai jums ir svēta sapulce. Zemojieties*+ un nesiet uguns upuri Jehovam. 28 Tajā dienā nedariet nekādu darbu, jo tā ir Izlīdzināšanas diena, kurā Jehovas, jūsu Dieva, priekšā jāizlīdzina+ jūsu grēki. 29 Katrs, kas tajā dienā nezemojas, ir jāsoda ar nāvi.+ 30 Ikvienu cilvēku, kas tajā dienā darīs kādu darbu, es iznīcināšu. 31 Nedariet tajā nekādu darbu. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm, lai kur jūs dzīvotu. 32 Tas lai jums ir sabats — pilnīgas atpūtas diena. Zemojieties,+ sākot ar šī mēneša devītās dienas vakaru. Ievērojiet sabatu no vakara līdz vakaram.”

33 Jehova Mozum teica: 34 ”Saki izraēliešiem: ”Septītā mēneša piecpadsmitajā dienā sākas Būdiņu svētki, kas jāsvin par godu Jehovam septiņas dienas.+ 35 Pirmajā dienā lai ir svēta sapulce, tajā nedariet nekādus lielus darbus. 36 Septiņas dienas nesiet uguns upurus Jehovam. Astotajā dienā sanāciet uz svētu sapulci+ un nesiet uguns upuri Jehovam. Tā ir svinīga sapulce. Tajā dienā nedariet nekādus lielus darbus.

37 Tādi ir Jehovas svētki,+ svētas sapulces,+ kuras jums jāizsludina noteiktā laikā un kurās jānes uguns upuris Jehovam — dedzināmais upuris+ kopā ar labības upuri+ un lejamo upuri,+ kā tas ir noteikts attiecīgajai dienai. 38 Tas ir papildus upuriem, kas Jehovam tiek nesti sabatos,+ jūsu dāvanām,+ solījuma upuriem+ un labprātīgajiem upuriem,+ kas jums jādod Jehovam. 39 Septītā mēneša piecpadsmitajā dienā, kad ir ievākta raža, sākas Jehovas svētki, kas jāsvin septiņas dienas.+ Pirmā diena ir pilnīgas atpūtas diena, un astotā diena ir pilnīgas atpūtas diena.+ 40 Pirmajā dienā ņemiet labāko koku augļus, palmu zarus,+ ielejas papeļu un citu lapu koku zarus un priecājieties+ Jehovas, sava Dieva, priekšā septiņas dienas.+ 41 Sviniet Jehovas svētkus septiņas dienas gadā,+ sviniet tos septītajā mēnesī — tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm. 42 Septiņas dienas dzīvojiet būdiņās!+ Visi, kas ir dzimuši izraēlieši, lai dzīvo būdiņās. 43 Tā ir jārīkojas tādēļ, lai nākamās paaudzes zinātu,+ ka es izraēliešiem liku dzīvot būdiņās, kad tos izvedu no Ēģiptes.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.””

44 Tā Mozus pavēstīja izraēliešiem par svētkiem, kas jāsvin Jehovam noteiktā laikā.

24 Tad Jehova Mozum teica: 2 ”Pavēli izraēliešiem atnest tev vistīrāko olīveļļu* gaismeklim, lai tā lampas pastāvīgi degtu.+ 3 Āronam ir jārūpējas, lai tas no vakara līdz rītam degtu Jehovas priekšā saiešanas teltī šaipus priekškaram, aiz kura ir liecības šķirsts. Tas lai jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm. 4 Viņam jārūpējas par lampām, lai no tīra zelta darinātais gaismeklis+ Jehovas priekšā vienmēr degtu.

5 Ņem smalkos miltus un cep no tiem divpadsmit maizes gredzenus — katrā maizē lai ir divas desmitdaļas ēfas* miltu. 6 Liec maizes Jehovas priekšā uz galda, kas taisīts no tīra zelta,+ divās kaudzītēs, katrā pa sešām.+ 7 Uz katras kaudzītes uzliec tīru vīraku, un tas lai tiek ziedots maizes vietā par uguns upuri Jehovam.+ 8 Maize jāliek Jehovas priekšā katru sabatu.+ Tāds ir mūžīgs līgums starp mani un izraēliešiem. 9 Tā lai tiek Āronam un viņa dēliem,+ un lai viņi to ēd svētā vietā;+ šī maize, kas no uguns upuriem Jehovam pienākas priesterim, ir kaut kas īpaši svēts. Tas ir mūžīgs likums.”

10 Izraēliešu vidū bija kāds vīrs, kura māte bija izraēliete, bet tēvs — ēģiptietis,+ un starp viņu un kādu izraēlieti nometnē izcēlās kautiņš. 11 Izraēlietes dēls sāka zākāt un lādēt Dieva vārdu,+ tāpēc viņu aizveda pie Mozus.+ (Viņa māte bija Šelomīta, Dibrija meita no Dana cilts.) 12 Viņu ieslodzīja, līdz kļūtu skaidrs Jehovas spriedums.+

13 Jehova teica Mozum: 14 ”Izved to, kurš lādēja manu vārdu, ārpus nometnes, un visi, kas to dzirdēja, lai uzliek rokas uz viņa galvas. Pēc tam lai viņu nomētā ar akmeņiem.+ 15 Un saki izraēliešiem: ”Ikvienam, kas lād Dievu, būs jāatbild par savu grēku. 16 Kas zākā Jehovas vārdu, tam jāmirst;+ šāds cilvēks ir jānomētā ar akmeņiem. Vienalga, vai tas būtu ienācējs vai dzimis izraēlietis — ikviens, kas zākā Dieva vārdu, ir jānonāvē.

17 Ja kāds nogalina cilvēku, viņam ir jāmirst.+ 18 Ikvienam, kas nosit kādu lopu, jāatlīdzina zaudējumi, dodot dzīvību pret dzīvību. 19 Ja kāds savaino savu tuvāko, tad lai viņam tiek nodarīts tas, ko viņš ir nodarījis otram.+ 20 Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu — ko viņš ir nodarījis otram, to lai nodara viņam pašam.+ 21 Tam, kas ir nositis kādu dzīvnieku, ir jāatlīdzina zaudējumi,+ bet tam, kas ir nogalinājis cilvēku, ir jāmirst.+

22 Vienāda tiesa lai ir visiem — gan ienācējiem, gan izraēliešiem —,+ jo es esmu Jehova, jūsu Dievs.””

23 Tad Mozus to visu pateica izraēliešiem, un viņi izveda ārpus nometnes vīru, kurš bija lādējis Dieva vārdu, un nomētāja to ar akmeņiem;+ izraēlieši darīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

25 Jehova teica Mozum Sīnāja kalnā: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs nonāksiet zemē, ko es jums dodu,+ zeme lai ievēro Jehovas sabatu.+ 3 Sešus gadus apsējiet savus laukus, apgrieziet savus vīna dārzus un ievāciet lauku ražu.+ 4 Bet septītais gads lai zemei ir sabats — pilnīgas atpūtas gads, Jehovas sabats. Tad neapsējiet laukus un neapgrieziet vīna dārzus. 5 Kas izaug no graudiem, kuri izbiruši pēdējās pļaujas laikā, to nenovāciet un vīnogas no neapgrieztajiem vīnogulājiem nenolasiet. Tas lai zemei ir pilnīgas atpūtas gads. 6 Taču jūs varat ēst to, kas sabata gadā izaug pats no sevis; to drīkstat ēst jūs paši, jūsu kalpi un kalpones, algādži un ienācēji, kas pie jums apmetušies, 7 arī lopi un zvēri jūsu zemē. Visu, kas izaug no zemes, drīkst ēst.

8 Noskaitiet septiņus sabata gadus, septiņas reizes pa septiņiem gadiem, kopā četrdesmit deviņus gadus. 9 Septītā mēneša desmitajā dienā pūtiet skaļi ragu — Izlīdzināšanas dienā+ raga skaņa lai ir dzirdama visā jūsu zemē. 10 Piecdesmitais gads lai jums ir svēts, pasludiniet savā zemē brīvību visiem tās iedzīvotājiem.+ Tas lai jums ir gaviļu gads, kad ikviens atgriežas savā īpašumā un dodas atpakaļ pie savas dzimtas.+ 11 Piecdesmitais gads jums ir gaviļu gads. Nesējiet un neievāciet to, kas izaudzis no izbirušajiem graudiem, un nelasiet vīnogas no neapgrieztajiem vīnogulājiem.+ 12 Tas ir gaviļu gads — tas lai jums ir svēts. Ēdiet tikai to, kas pats izaug no zemes.+

13 Gaviļu gadā atgriezieties katrs savā īpašumā.+ 14 Ja jūs kaut ko pārdodat savam tuvākajam vai kaut ko no viņa pērkat, neiedzīvojieties uz viņa rēķina.+ 15 Kad jūs pērkat zemi no sava tuvākā, jums jāskaita, cik gadu ir pagājis no gaviļu gada, un zemes pārdevējam jānosaka cena atbilstoši tam, cik ražas ievākšanas gadu vēl ir palicis līdz nākamajam gaviļu gadam.+ 16 Ja ir atlicis daudz gadu, viņš var prasīt lielāku cenu, bet, ja palikuši tikai daži gadi, lai viņš samazina cenu, jo viņš pārdod zemi pēc gaidāmo ražu skaita. 17 Neiedzīvojieties uz sava tuvākā rēķina+ un bīstieties savu Dievu,+ jo es esmu Jehova, jūsu Dievs.+ 18 Pildiet manus likumus un ņemiet vērā manus spriedumus, tad jūs droši dzīvosiet savā zemē.+ 19 Zeme dos ražu,+ jūs būsiet paēduši un dzīvosiet drošībā.+

20 Varbūt jūs spriežat: ko mēs ēdīsim septītajā gadā, ja mēs nesēsim un neievāksim ražu?+ 21 Sestajā gadā es jūs svētīšu, un zeme dos tik lielu ražu, ka pietiks trim gadiem.+ 22 Astotajā gadā jūs sēsiet, bet veco ražu ēdīsiet līdz devītajam gadam; kamēr nebūs ienākusies jaunā raža, jūs ēdīsiet veco.

23 Zemi nedrīkst pārdot uz visiem laikiem,+ jo tā pieder man.+ Manās acīs jūs esat ienācēji, kas apmetušies manā zemē.+ 24 Visā zemē, kas jums piederēs, jums jānodrošina zemes atpirkšanas tiesības.

25 Ja tavs brālis ieslīgst nabadzībā un ir spiests pārdot daļu sava īpašuma, tad kāds, kam ir izpirkšanas tiesības,* — kāds no viņa tuvākajiem radiniekiem — lai atpērk to, ko viņš ir pārdevis.+ 26 Ja kādam nav šāda izpircēja, bet viņa turība pieaug, tā ka viņš pats to var atpirkt, 27 lai viņš aprēķina zemes vērtību par gadiem, kas ir pagājuši kopš zemes pārdošanas, atņem šo summu no pārdošanas maksas un starpību atdod cilvēkam, kam tā tika pārdota. Tad viņš var atgriezties savā īpašumā.+

28 Bet, ja viņam nepietiek līdzekļu, lai to atgūtu, tad pārdotā zeme lai paliek pircējam līdz gaviļu gadam;+ gaviļu gadā tā viņam tiks atdota, un viņš atgriezīsies savā īpašumā.+

29 Ja kāds pārdod namu mūra ieskautā pilsētā, viņam ir tiesības to atpirkt, kamēr nav pagājis gads kopš nama pārdošanas; viņam ir tiesības to atpirkt+ viena gada laikā. 30 Bet, ja viņš gada laikā to neatpirks, nams, kas atrodas mūra ieskautā pilsētā, piederēs pircējam uz visiem laikiem, uz paaudžu paaudzēm. Gaviļu gadā tas nav jāatdod atpakaļ. 31 Taču, ja nams atrodas ciemā, ko neieskauj mūris, tas lai tiek uzskatīts par daļu no zemes īpašuma. Tiesības to atpirkt paliek spēkā, un gaviļu gadā tas ir jāatdod atpakaļ.

32 Namus, kas atrodas levītu pilsētās,+ levītiem ir tiesības atpirkt vienmēr. 33 Ja kādā no levītu pilsētām levīts nav atpircis savu namu, lai tas gaviļu gadā viņam tiek atdots,+ jo nami levītu pilsētās ir levītu īpašums.+ 34 Bet ganības+ apkārt viņu pilsētām nedrīkst pārdot, jo tās ir viņu īpašums uz laiku laikiem.

35 Ja tavs brālis ieslīgst nabadzībā un vairs nespēj sevi uzturēt, palīdzi viņam,+ kā tu palīdzētu ienācējam,+ lai tavs brālis varētu dzīvot tev līdzās. 36 Neņem no viņa procentus un neiedzīvojies uz viņa rēķina.+ Bīsties savu Dievu,+ un lai tavs brālis dzīvo tev līdzās. 37 Neaizdod viņam naudu uz procentiem+ un, ja esi iedevis viņam pārtiku, neprasi atpakaļ vairāk. 38 Es esmu Jehova, jūsu Dievs, kas jūs ir izvedis no Ēģiptes,+ lai dotu jums Kanaāna zemi un būtu jūsu Dievs.+

39 Ja tavs brālis ieslīgst nabadzībā un ir spiests tev sevi pārdot,+ neliec viņam strādāt kā vergam.+ 40 Izturies pret viņu kā pret algādzi+ vai ienācēju, un lai viņš tev kalpo līdz gaviļu gadam. 41 Tad lai viņš dodas prom ar visiem saviem bērniem un atgriežas pie savas dzimtas. Lai viņš atgriežas savu tēvu īpašumā.+ 42 Izraēlieši ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes.+ Viņus nedrīkst pārdot tā, kā pārdod vergus. 43 Neizturies pret savu brāli nežēlīgi+ un bīsties savu Dievu.+ 44 Vergi lai jums ir no apkārtējām tautām — no tām jūs drīkstat pirkt vergus un verdzenes. 45 Arī no ienācējiem, kas mīt jūsu vidū,+ un viņu pēcnācējiem, kas ir piedzimuši jūsu zemē, jūs drīkstat pirkt vergus; tie lai jums ir par īpašumu. 46 Jūs drīkstat tos nodot mantojumā saviem dēliem, un tie lai kļūst par jūsu vergiem, jūsu īpašumu, uz visiem laikiem. Bet pret izraēliešiem, saviem brāļiem, neizturieties nežēlīgi.+

47 Ja ienācējs, kas mīt jūsu vidū, kļūst bagāts, bet tavs brālis ieslīgst nabadzībā un ir spiests sevi pārdot ienācējam vai kādam no tā pēcnācējiem, 48 tad pēc tam, kad tavs brālis sevi ir pārdevis, tiesības viņu izpirkt paliek spēkā. Viņu var izpirkt kāds no viņa brāļiem,+ 49 viņa tēvocis, tēvoča dēls vai jebkurš tuvs radinieks, kāds no viņa dzimtas.

Vai, ja viņš kļūst bagāts, viņš var izpirkt sevi pats.+ 50 Viņam kopā ar viņa pircēju jāsaskaita, cik gadu ir no viņa pārdošanas gada līdz gaviļu gadam.+ Viņa pārdošanas maksa atbilst gadu skaitam,+ proti, tam, cik pa šiem gadiem nopelnītu algādzis.+ 51 Ja līdz gaviļu gadam ir atlicis daudz gadu, viņam ir jāmaksā lielāka izpirkšanas maksa — atbilstoši atlikušajiem gadiem. 52 Savukārt, ja līdz gaviļu gadam ir palikuši tikai nedaudzi gadi, viņam jāaprēķina un jāmaksā mazāka izpirkšanas maksa — atbilstoši atlikušajiem gadiem. 53 Visu laiku, kamēr viņš kalpo savam kungam, lai tas viņu uzskata par algādzi un neizturas pret viņu nežēlīgi.+ 54 Bet, ja viņš šādi nevar sevi izpirkt, tad gaviļu gadā viņš ar saviem bērniem lai tiek atbrīvots.+

55 Izraēlieši ir mani kalpi — mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.

26 Netaisiet sev dievekļus — tie ir bezvērtīgi!+ Neuzstādiet izcirstus tēlus+ un elku akmeņus un neuzslejiet savā zemē akmens tēlus,+ lai zemotos to priekšā,+ jo es esmu Jehova, jūsu Dievs. 2 Ievērojiet manus sabatus un izturieties pret manu svētnīcu ar godbijību! Es esmu Jehova.

3 Ja jūs pildīsiet manus rīkojumus, ievērosiet manus likumus un dzīvosiet pēc tiem,+ 4 es jums sūtīšu lietu īstajā laikā,+ zeme dos ražu+ un koki nesīs augļus. 5 Kulšanas laiks ilgs līdz vīnogu ražas laikam, un vīnogu ražas laiks ilgs līdz sējai; jūs ēdīsiet maizi, cik tīk, un dzīvosiet savā zemē drošībā.+ 6 Zemei es došu mieru,+ un jūs iesiet gulēt, ne no viena nebaidīdamies.+ Es izdzīšu no zemes plēsīgus zvērus, un zobens jūsu zemi neskars. 7 Jūs vajāsiet savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena. 8 Pieci vīri no jums vajās simtu, un simt vīru vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena.+

9 Es jūs svētīšu un jums dāvāšu daudz pēcnācēju,+ un ievērošu savu līgumu ar jums.+ 10 Jūs vēl ēdīsiet iepriekšējā gada ražu, kad jums jau būs jāatbrīvo vieta jaunajai. 11 Mans mājoklis būs jūsu vidū,+ un es jūs neatmetīšu. 12 Es būšu jūsu vidū un būšu jūsu Dievs,+ un jūs būsiet mana tauta.+ 13 Es esmu Jehova, jūsu Dievs, un es jūs izvedu no Ēģiptes, lai jūs tur vairs nevergotu. Es salauzu jūsu jūgu un ļāvu jums staigāt ar paceltu galvu.

14 Taču, ja jūs man neklausīsiet un nepildīsiet visus šos likumus,+ 15 ja jūs atmetīsiet manus rīkojumus,+ nicināsiet manus spriedumus un nepildīsiet manus likumus un ja jūs pārkāpsiet manu līgumu,+ 16 tad es ar jums rīkošos šādi: es jūs sodīšu ar izbailēm, diloni un drudzi, tā ka jūsu acis satumsīs un jūsu spēki zudīs. Veltīgi jūs sēsiet, jo ražu apēdīs jūsu ienaidnieki.+ 17 Es vērsīšos pret jums, un jūsu ienaidnieki jūs sakaus;+ jūs pakļaus tie, kas jūs nīst,+ un jūs bēgsiet, kaut gan neviens jūs nevajās.+

18 Ja arī pēc tam jūs man neklausīsiet, tad par jūsu grēkiem es jūs sodīšu vēl septiņreiz bargāk. 19 Es salauzīšu jūsu stūrgalvību un lepnumu un panākšu, ka debesis virs jums kļūs kā dzelzs+ un zeme — kā varš. 20 Jūs pūlēsieties velti, jo zeme nedos ražu+ un koki nenesīs augļus.

21 Bet, ja jūs man joprojām pretosieties un neklausīsiet, tad par jūsu grēkiem es jūs sodīšu vēl septiņreiz bargāk. 22 Es jums uzsūtīšu zvērus,+ tie nogalinās jūsu bērnus+ un saplosīs jūsu lopus. Jūsu skaits saruks, un jūsu ceļi būs tukši.+

23 Ja pat tad jūs man neklausīsiet+ un spītīgi pretosieties, 24 tad es būšu jūsu pretinieks un jūs septiņkārt sodīšu par jūsu grēkiem. 25 Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, jo jūs būsiet lauzuši līgumu ar mani.+ Kad jūs meklēsiet glābiņu savās pilsētās, es jums uzsūtīšu sērgu+ un jūs nodošu ienaidnieku varā.+ 26 Kad es iznīcināšu jūsu maizes krājumus*,+ tad desmit sievietes ceps maizi vienā krāsnī un maizi dalīs sverot;+ jūs ēdīsiet, bet nebūsiet paēduši.+

27 Ja pat tad jūs man neklausīsiet un spītīgi pretosieties, 28 tad es būšu jums vēl niknāks pretinieks+ un jūs septiņkārt sodīšu par jūsu grēkiem. 29 Jūs ēdīsiet savu dēlu miesu, un jūs ēdīsiet savu meitu miesu.+ 30 Es izpostīšu jūsu upurvietas*+ un sadauzīšu jūsu kvēpināmos traukus, es sakraušu jūsu līķus uz jūsu nedzīvajiem, pretīgajiem elkiem*+ un riebumā novērsīšos no jums.+ 31 Es nodošu jūsu pilsētas zobenam+ un nopostīšu jūsu svētnīcas. Jūsu upuru smarža man nebūs patīkama. 32 Es izpostīšu jūsu zemi,+ un jūsu ienaidnieki, kas tur būs apmetušies, par to šausmināsies.+ 33 Tad es jūs izkaisīšu starp tautām+ un vajāšu ar zobenu;+ jūsu zeme būs pamesta,+ un jūsu pilsētas gulēs drupās.

34 Kamēr jūs būsiet savu ienaidnieku zemē, jūsu zeme būs pamesta un tā atgūs savus sabatus. Tad zeme atpūtīsies*, tāpēc ka tai ir jāatgūst savi sabati.+ 35 Kamēr tā būs pamesta, tā atpūtīsies, jo tā neatpūtās jūsu sabatos, kad jūs tur dzīvojāt.

36 Tos, kas būs palikuši dzīvi+ un mitīs savu ienaidnieku zemē, es darīšu tramīgus. Vēja nestas lapas čaboņa liks viņiem bēgt — viņi bēgs kā no zobena, viņi klups un kritīs, kaut arī nebūs neviena, kas viņus vajātu.+ 37 Viņi klups cits pār citu, it kā bēgot no zobena, kaut gan neviens viņus nevajās. Jūs nespēsiet turēties pretī saviem ienaidniekiem.+ 38 Jūs aiziesiet bojā tautu starpā,+ jūs izzudīsiet ienaidnieku zemē. 39 Tie, kas būs palikuši dzīvi, savu un savu tēvu pārkāpumu dēļ+ ienaidnieku zemē nonīks.+ 40 Tad viņi atzīs, ka viņi paši un viņu tēvi man ir pretojušies, ir bijuši man neuzticīgi un ir grēkojuši pret mani,+ 41 tā ka es kļuvu par viņu pretinieku+ un viņus aizvedu uz viņu ienaidnieku zemi.+

Varbūt tad viņu spītīgā* sirds kļūs pazemīga+ un viņi nolīdzinās savu grēku parādu. 42 Un tad es atcerēšos savu līgumu ar Jēkabu+ un savu līgumu ar Īzaku,+ un es atcerēšos savu līgumu ar Ābrahāmu,+ un es atcerēšos to zemi. 43 Kamēr zeme būs pamesta un tukša, tā atgūs savus sabatus,+ un viņi nolīdzinās savu grēku parādu, jo viņi neņēma vērā manus spriedumus un nicināja manus likumus.+ 44 Tomēr, kad viņi būs savu ienaidnieku zemē, es no viņiem pilnībā neatsacīšos+ un viņus tik ļoti nenicināšu, ka es viņus iznīcinātu un lauztu savu līgumu+ ar viņiem, jo es esmu Jehova, viņu Dievs. 45 Viņu dēļ es atcerēšos līgumu ar viņu tēviem,+ kurus es izvedu no Ēģiptes citu tautu acu priekšā,+ lai būtu viņu Dievs. Es esmu Jehova.””

46 Tādus norādījumus, priekšrakstus un likumus Jehova ar Mozus starpniecību deva izraēliešiem Sīnāja kalnā.+

27 Pēc tam Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds dod īpašu solījumu+ ziedot Jehovam naudu par kādu cilvēku, tad noteiktā vērtība lai ir šāda: 3 vērtējums par vīrieti no divdesmit līdz sešdesmit gadiem lai ir 50 sudraba šekeļi* pēc svētās vietas šekeļa* svara. 4 Bet, ja tā ir sieviete, tad vērtējums par viņu lai ir 30 šekeļi*. 5 Ja tas ir zēns vecumā no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai vērtējums par viņu ir 20 šekeļi*, bet, ja tā ir meitene tādā pašā vecumā, tad par viņu — 10 šekeļi*. 6 Vērtējums par bērniem vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem lai ir šāds: par zēnu 5 sudraba šekeļi*, par meiteni 3 sudraba šekeļi*.

7 Ja cilvēkam ir sešdesmit gadu un vairāk, vērtējums par vīrieti lai ir 15 šekeļi*, bet par sievieti — 10 šekeļi. 8 Taču, ja solījuma devējs ir pārāk nabadzīgs, lai samaksātu noteikto summu,+ tad cilvēks, par kuru viņš ir devis solījumu, lai stājas priestera priekšā, un priesteris noteiks summu, ņemot vērā solījuma devēja rocību.+

9 Ja solījums ir dots par dzīvnieku, ko var upurēt Jehovam, tad Jehovam atdotais dzīvnieks ir svēts. 10 Lai tas netiek mainīts pret citu — labs pret sliktu vai slikts pret labu. Bet, ja kāds tomēr samaina šo dzīvnieku pret citu, tad gan pirmais dzīvnieks, gan tas, ar ko pirmais tiek aizstāts, ir svēts. 11 Ja solījums ir dots par netīru dzīvnieku,+ ko nevar upurēt Jehovam, tas ir jāved pie priestera. 12 Lai priesteris novērtē, cik labs vai slikts tas ir. Kā priesteris to novērtēs, tā arī būs. 13 Bet, ja solījuma devējs grib to atpirkt, lai viņš samaksā, pieliekot klāt dzīvnieka vērtībai piekto daļu.+

14 Ja kāds veltī Jehovam savu namu, lai tas būtu svēts, priesterim jānovērtē, cik labs vai slikts ir nams. Nama vērtība būs tāda, kādu priesteris noteiks.+ 15 Bet, ja nama devējs vēlas to atpirkt, lai viņš samaksā, pieliekot tā vērtībai klāt piekto daļu, tad nams atkal piederēs viņam.

16 Ja kāds veltī Jehovam daļu sava lauka, šī gabala vērtību lai nosaka pēc tā, cik sēklas ir nepieciešams tā apsēšanai: par gabalu, kur izsēj homeru* miežu, vērtējums ir piecdesmit sudraba šekeļi. 17 Tāda ir lauka vērtība, ja to veltī gaviļu gadā.+ 18 Bet, ja lauku veltī pēc gaviļu gada, priesteris lai samazina tā vērtību, aprēķinot, cik gadu ir palicis līdz nākamajam gaviļu gadam.+ 19 Ja lauka devējs grib to atpirkt, lai viņš samaksā, pieliekot tā vērtībai klāt piekto daļu, tad lauks atkal piederēs viņam. 20 Taču, ja viņš lauku neatpērk un tas tiek pārdots kādam citam, tad to vairs nevar atpirkt. 21 Gaviļu gadā, kad lauki tiek atdoti, šāds lauks lai kļūst par svētu Jehovas īpašumu. Tas ir viņam ziedots un nonāk priesteru īpašumā.+

22 Ja kāds veltī Jehovam lauku, ko viņš ir nopircis un kas nav daļa no viņa mantotā īpašuma,+ 23 priesteris lai aprēķina lauka vērtību pēc tā, cik ir atlicis līdz gaviļu gadam, un lauka devējs lai samaksā noteikto summu tajā pašā dienā.+ Šis ziedojums ir svēts Jehovam. 24 Gaviļu gadā lauks ir jāatdod tam, kurš šo zemi pārdeva un kuram tā pieder.+

25 Viss ir jānovērtē pēc svētās vietas šekeļa svara. Vienā šekelī ir divdesmit geras*.

26 Neviens lai neveltī Jehovam lopu pirmdzimto, jo tas, būdams pirmdzimtais, viņam jau pieder.+ Vienalga, vai tas ir liellops vai sīklops, tas pieder Jehovam.+ 27 Ja dzīvnieks ir netīrs* un cilvēks to grib izpirkt, lai viņš maksā tik, cik saskaņā ar novērtējumu dzīvnieks ir vērts, un pieliek klāt piekto daļu vērtības.+ Bet, ja viņš to neatpērk, tad dzīvnieku pārdod par noteikto vērtību.

28 Ja kāds bez nosacījumiem veltī* Jehovam kādu cilvēku, dzīvnieku vai lauku, kas viņam pieder, tad veltīto nevar nedz pārdot, nedz atpirkt, jo tas ir īpaši svēts un pieder Jehovam.+ 29 Cilvēku, kas ir notiesāts uz nāvi, nevar izpirkt,+ viņam katrā ziņā jāmirst.+

30 Desmitā daļa+ no ražas — gan no labības, gan no koku augļiem — pieder Jehovam. Tā ir svēta Jehovam. 31 Ja kāds grib atpirkt savu desmito daļu, lai viņš samaksā, pieliekot tās vērtībai klāt piekto daļu. 32 Desmitā daļa no liellopiem un sīklopiem — katrs desmitais dzīvnieks, kas iet zem gana nūjas,* — pieder Jehovam. Tā ir svēta. 33 Lai saimnieks nepārbauda, cik labs vai slikts ir dzīvnieks, nedz arī to maina. Bet, ja viņš tomēr to samaina, tad gan pirmais dzīvnieks, gan tas, ar ko pirmais tiek aizstāts, ir svēts;+ tos nevar atpirkt.””

34 Tādi ir likumi izraēliešiem, kurus Jehova deva Mozum Sīnāja kalnā.+