SĀLAMANA PAMĀCĪBAS
1 Izraēla ķēniņa+ Sālamana, Dāvida dēla,+ sakāmvārdi,+
2 no kuriem smelties gudrību+ un pamācību*,
lai saprastu dziļus vārdus
taisnīgumu,+ spriestspēju*+ un krietnumu,
4 lai tie, kam trūkst pieredzes, kļūtu apdomīgi*+
un jaunieši iegūtu zināšanas un pieņemtos prātā.+
5 Kas gudrs, tas klausās un mācās,+
kas saprātīgs, tas saņem gudru padomu*,+
6 lai saprastu sakāmvārdus un līdzības,
gudro vārdus un viņu mīklas.+
7 Ar bijību pret Jehovu sākas zināšanas.+
Tikai muļķi nicina gudrību un pamācību.+
10 Dēls, ja grēcinieki tevi vilina, neklausi tiem!+
11 Neklausies, ja tie aicina: ”Nāc mums līdzi!
Uzglūnēsim no slēpņa, lai izlietu asinis,
tāpat vien, prieka pēc, uzklupsim nevainīgiem upuriem,
12 aprīsim viņus dzīvus kā kaps*,
aprīsim veselus kā kapa bedre,
13 sagrābsim viņu dārgumus
un piekrausim savus namus pilnus ar laupījumu!
14 Piebiedrojies mums —
dalīsim līdzīgi visu, ko sazagsim*!”
15 Dēls, neej ar tiem vienu ceļu
un nesper kāju uz viņu takas,+
16 jo viņi skrien ko kājas nes, lai darītu ļaunu,
un steidzas izliet asinis.+
17 Kāda jēga izplest tīklu putnam tieši acu priekšā?
18 Tāpēc tie uzglūn slepus, alkstot pēc asinīm,
uzbrūk no slēpņa, lai atņemtu dzīvību.
19 Tā rīkojas visi, kas netaisnā ceļā rauš mantu,
bet netaisnais guvums pazudinās viņus pašus.+
20 Īstā gudrība+ skaļi sauc ielās,+
tās balss skan pilsētas laukumos,+
21 tā izsaucas trokšņainu ielu stūros,
pie pilsētas vārtiem tā saka:+
22 ”Cik ilgi jūs, nesaprašas, mīlēsiet nesaprātību?
Cik ilgi jums, ņirgas, patiks ņirgāties?
Cik ilgi jūs, muļķi, nīdīsiet zināšanas?+
24 Es saucu, bet jūs neklausījāties,
es izstiepu roku, bet neviens nelikās ne zinis,+
25 jūs noraidījāt visus manus padomus
un nepievērsāt uzmanību maniem aizrādījumiem,
26 tāpēc es smiešos par jūsu nelaimi
un zobošos, kad notiks tas, no kā jūs baidāties,+
27 kad tas nāks kā vētra,
kad nelaime jums uzbruks kā viesulis
un jūs piemeklēs bēdas un posts.
28 Tad viņi mani sauks, bet es neatsaukšos,
izmisīgi mani meklēs, bet neatradīs,+
29 jo viņi atteicās mācīties*+
un negribēja bīties Jehovu.+
30 Viņi neklausīja maniem padomiem
un vīpsnāja par visiem maniem aizrādījumiem,
31 tāpēc viņi saņems, ko pelnījuši,*+
paši aizrīsies ar saviem nekrietnajiem nodomiem,
32 jo nesaprašas ievedīs nāvē viņu dumpīgums
un muļķus pazudinās viņu pašapmierinātība.
2 Dēls, ja tu uzklausīsi manus vārdus
un glabāsi sirdī manus likumus,+
2 pievērsīsi savu ausi gudrībai+
un atdarīsi sirdi spriestspējai,+
3 ja tu sauksi pēc sapratnes+
un pēc spriestspējas lūgtin lūgsies,+
4 ja meklēsi to visu kā sudrabu,+
raksies pēc tā kā pēc apslēptas mantas,+
5 tad tu sapratīsi, ko nozīmē bijība pret Jehovu,+
un iepazīsi Dievu,+
6 jo Jehova dod gudrību+
un no viņa nāk zināšanas un sapratne.
7 Savas gudrības krātuvi viņš atver taisnajiem,
viņš ir vairogs krietna ceļa gājējiem,+
8 viņš sargā taisnīgo takas
un pasargā uzticīgos viņu gaitās.+
9 Tad tu sapratīsi, kas ir taisnīgs, pareizs un godīgs, —
kāds ir ceļš, kas ved uz labu.+
10 Ja gudrība ienāks tavā sirdī+
un zināšanas priecēs tavu dvēseli*,+
11 tad saprāts tevi sargās+
un spriestspēja tevi paglābs —
12 tie pasargās tevi no ļauna ceļa,
no cilvēkiem, kas runā nekrietnības,+
13 kas atstāj taisnības ceļu,
lai mītu tumsas takas,+
14 kas labprāt dara ļaunu
un tīksminās par ļaunuma zemiskumu,
15 kas iet pa greizām takām
un staigā tikai neceļos.
17 Aizmirsusi līgumu ar savu Dievu,
viņa pamet vīru, ko apprecējusi jaunībā.+
18 Kas iet viņas namā, tas dodas nāvei pretī,
viņas takas aizved kapā.+
19 Neviens, kas ar viņu ielaižas, atpakaļ neatgriežas
un dzīvības ceļu vairs neatrod.+
20 Tāpēc staigā labu ļaužu ceļu
un turies uz taisno takām,+
21 jo vienīgi taisnie dzīvos uz zemes
un tikai krietnie* paliks uz tās,+
22 turpretī ļaundarus no zemes izskaudīs+
un bezgožus izraus ar visām saknēm.+
3 Dēls, neaizmirsti, ko esmu tev mācījis,*
un pildi manus likumus no visas sirds,
2 jo tie tev dos ilgu mūžu,
vairos tavas dzīves gadus un mieru.+
3 Lai mīlestība* un uzticība* nekad tevī neizzūd!+
Sien tās sev ap kaklu,
4 tad tu iemantosi labvēlību un saprātīga cilvēka slavu
gan Dieva, gan cilvēku acīs.+
5 Paļaujies uz Jehovu+ no visas sirds
un nepaļaujies pats uz savu saprašanu,+
6 neaizmirsti viņu, lai ko tu darītu,+
tad viņš nolīdzinās tavas takas.+
7 Neesi pašgudrs,+
bīsties Jehovu un vairies no ļauna —
8 tas dziedinās tavu miesu
un atspirdzinās kaulus.
9 Godā Jehovu ar visu vērtīgo, kas tev ir,+
ar pašu labāko no sava darba augļiem,+
10 tad tavas klētis būs pilnas pārpārēm+
un tavas vīna spiedes pludos pāri malām.
11 Dēls, nenoraidi Jehovas pārmācību*+
un nenicini viņa rājienu,+
12 jo, ko Jehova mīl, to viņš pārmāca,+
gluži kā tēvs savu mīļo dēlu.+
13 Laimīgs tas, kurš atrod gudrību,+
un tas, kurš iegūst spriestspēju,
14 jo gudrība ir labāka par sudrabu
un vērtīgāka par zeltu.+
15 Tā ir dārgāka par koraļļiem,
nekas, ko tu varētu vēlēties, nespēj tai līdzināties.
16 Labajā rokā tai ir ilgs mūžs,
kreisajā — bagātība un gods.
17 Patīkami ir viņas ceļi,
miera pilnas visas viņas takas.+
18 Gudrība ir dzīvības koks visiem, kas to satver;
kas cieši pie tās turas, būs laimīgi.+
19 Ar gudrību Jehova ir licis pamatus zemei+
un izveidojis debesis ar sapratni,+
20 ar viņa zināšanām pašķīrās ūdensdzīles
un no mākoņiem lāsoja rasa.+
21 Dēls, neizlaid tās* no acīm,
sargi gudrību un apdomu* —
22 tās tev dos dzīvību,
būs tev kā kaklarota.
23 Tad tu iesi savu ceļu droši
un nekur neklupsi.+
25 Tev nebūs bail ne no pēkšņām briesmām,+
ne no vētras, kas nāks pār ļaundariem,+
26 jo Jehova būs tavs drošais balsts,+
viņš sargās tavas kājas no lamatām.+
28 Nesaki otram: ”Ej projām! Atnāc rīt, tad es tev iedošu,” —
ja tev ir, ko dot jau tagad.
29 Neperini ļaunu pret savu tuvāko,+
kas dzīvo tev blakus un tev uzticas.
31 Neapskaud varmāku+
un nevienā lietā neseko viņa paraugam,
32 jo Jehovam riebjas bezgoži,+
bet taisnajiem viņš ir tuvs draugs.+
35 Gudrie iemantos godu,
turpretī muļķi cildina to, kas nes negodu.+
4 Uzklausiet, dēli, tēva pamācības,+
ieklausieties, lai smeltos sapratni,
2 es jums došu vērtīgus padomus,
neatmetiet to, ko jums mācu!+
4 Tēvs mani pamācīja: ”Lai tava sirds cieši pieķeras maniem vārdiem,+
pildi manus likumus — un tu dzīvosi.+
5 Iegūsti gudrību, iegūsti sapratni!+
Neaizmirsti manus vārdus un nenovērsies no tiem.
6 Neatmet gudrību, un tā tevi pasargās,
mīli to, un tā tevi paglābs.
9 Tā liks tev galvā greznu vainagu,
rotās tevi ar skaistu kroni.”
10 Klausies, dēls, un liec vērā manus vārdus,
tad tu dzīvosi ilgu mūžu.+
12 Kad tu iesi, tavi soļi nepīsies,
un tu nepaklupsi skriedams.
14 Nesper kāju uz ļauno takas,
nestaigā pa ļaundaru ceļu.+
15 Vairies no tā, turies pa gabalu,+
griezies projām un ej tam garām,+
16 jo viņi nespēj iemigt, kamēr nav pastrādājuši ļaunu,
ne acu neaizver, kamēr kādu nav iegrūduši postā.
17 Nekrietnību viņi ēd kā maizi,
varmācību dzer kā vīnu.
18 Taisno taka ir kā spoža rīta gaisma,
kas spīd aizvien spožāk, līdz diena ir uzaususi.+
19 Bet ļaundaru ceļš ir kā akla tumsa,
tie paši nezina, pār ko klūp.
20 Dēls, ņem vērā manus vārdus,
vērīgi ieklausies tajā, ko saku,
21 neizlaid tos no acīm
un glabā dziļi sirdī,+
22 jo tie dod dzīvību visiem, kas tos saprot,+
un dziedina viņu miesu.
24 Lai no tavas mutes nenāk nepatiesas runas,+
lai melīgi vārdi neskan no tavām lūpām!
25 Skaties tikai uz priekšu,
jā, vērs skatienu tieši uz priekšu!+
27 Nenovērsies ne pa labi, ne pa kreisi+
un vairies no ļauna!
5 Dēls, ņem vērā manu gudrību,
vērīgi ieklausies, ko es mācu par spriestspēju,+
2 tā tu pasargāsi skaidru prātu
un no tavām lūpām skanēs zinīgi vārdi.+
3 Pavedējas* valoda — salda kā medus,+
mēle tai glumāka par eļļu,+
4 bet beigās tā izrādās rūgta kā vērmele,+
asa kā divasmeņu zobens.+
5 Viņas kājas dodas pretī nāvei,
un viņas soļi ved uz kapu*.
6 Dzīvības ceļš tai nerūp,
tā klīst neceļos, pati nezinot, kur.
7 Tad nu uzklausi mani, dēls*,
un nenovērsies no tā, ko es saku.
8 Turies labi tālu no viņas,
netuvojies viņas nama durvīm,+
9 lai tu nezaudētu savu godu+
un tev nebūtu gadiem ilgi jāpieredz sāpīgas sekas,+
10 lai svešinieki neatņemtu tavu mantu+
un tavu pūliņu augļi nepārietu svešās rokās.
11 Citādi tev beigās atliks tikai sūkstīties,
kad spēki tevi atstās un miesa sadils,+
12 un tu izsauksies: ”Kāpēc es tā ienīdu pārmācību*?
Kāpēc nicināju rājienu?
13 Es neklausījos savos skolotājos,
nelikos ne zinis, kad mani mācīja.
14 Visu ļaužu acu priekšā
es tagad stāvu uz posta sliekšņa.”+
15 Dzer ūdeni no savas akas,
veldzējies pats no sava avota!+
16 Kādēļ lai tavi strauti aizplūst ielās
un tavi ūdeņi izlīst pilsētas laukumos?+
17 Lai tie paliek tev vienam —
ar svešiniekiem tajos nedalies!+
18 Lai svētīts tavs avots!
Vienmēr reibsti saldā priekā pie viņas krūtīm,
viņas mīlestība lai nebeidz tevi valdzināt.+
20 Kādēļ tev, dēls, ļauties pavedējas valgiem
un slēgt savās skavās izlaidīgu sievieti?+
21 Jehova taču redz visas cilvēka gaitas
un izsver visus viņa soļus.+
22 Ļaundaris iekrīt sava pārkāpuma slazdā,
sapinas pats sava grēka cilpā.+
23 Viņš mirs, jo noraida pārmācību;
savas lielās muļķības dēļ viņš aiziet pa greizu ceļu.
6 Dēls, ja esi galvojis par otru,+
ja vienodamies esi spiedis roku svešiniekam,+
2 ja sava solījuma dēļ esi iekritis slazdā
un paša vārdi tevi ir sagūstījuši,+
3 tad rīkojies šādi, mans dēls, un glābies,
jo nu tu esi nokļuvis otra varā:
pazemīgi ej pie viņa un nepaguris lūdzies.+
4 Dzen miegu prom no acīm,
neļauj plakstiem aizvērties snaudā,
5 glābies kā gazele no mednieka,
kā putns no ķērāja rokas.
6 Dodies pie skudrām, tu, sliņķi,+
pavēro, ko tās dara, un pieņemies gudrībā!
7 Kaut tām nav ne vadoņa, ne priekšnieka, ne valdnieka,
8 tās sakrāj sev barību vasarā,+
savāc krājumus ražas laikā.
9 Cik ilgi tu, sliņķi, vēl zvilnēsi?
Kad beidzot celsies no miega?
10 Paguli vēl mazliet, drusku vēl pasnaud,
pagulšņā, salicis rokas,+ —
11 tad nabadzība tev uzbruks kā sirotājs
un trūkums kā bruņots laupītājs.+
12 Nelietīgs, ļauns cilvēks staigā apkārt, runādams melus,+
13 miedz ar aci,+ piesit kāju, ar pirkstiem rādās.
15 Tāpēc viņu pēkšņi piemeklēs nelaime,
vienā mirklī viņš tiks iznīcināts, un nekas vairs nebūs līdzams.+
16 Ir sešas lietas, ko Jehova nīst,
jā, pat septiņas, kas viņam* riebjas:
17 augstprātīgas acis,+ melīga mēle,+ rokas, kas izlej nevainīgas asinis,+
18 sirds, kas perina ļaunu,+ kājas, kas steidzas uz ļauniem darbiem,
19 viltus liecinieks, kas vienā laidā melo,+
un ikviens, kas sēj nesaskaņas starp brāļiem.+
20 Klausi, dēls, tam, ko tēvs tev liek,
un neatmet to, ko tev māca māte,+ —
21 sien to cieši sev pie sirds
un liec sev ap kaklu.
22 Kad tu iesi, tas tevi vadīs,
kad apgulsies, tas tevi sargās,
kad modīsies, tas tevi pamācīs,
23 jo bauslis ir gaismeklis,+
likums ir gaisma,+
25 Lai tava sirds netīko pēc viņas skaistuma,+
lai tevi nesagūsta viņas vilinošais skatiens,
26 jo pērkamas sievietes dēļ var palikt bez maizes kumosa,+
bet cita vīrieša sieva var maksāt dārgo dzīvību.
27 Vai kāds var ielikt azotē uguni un neaizdedzināt drēbes?+
28 Vai ir iespējams staigāt pa gailošām oglēm un neapsvilināt kājas?
29 Tāpat izies katram, kas guļ ar cita sievu, —
kas tai pieskaras, nepaliks nesodīts.+
30 Ļaudis nenicina zagli,
ja viņš zog aiz izsalkuma,
31 tomēr, kad viņu notvers, viņam nozagtais būs jāatlīdzina septiņkārt
un būs jāatdod viss vērtīgais, kas viņam ir.+
33 Viņš iegūs tikai brūces un negodu,+
un viņa kauns nebūs izdzēšams,+
34 jo greizsirdība iesveļ vīrā niknas dusmas
un tas atriebsies bez žēlastības.+
35 Lai kā tu mēģinātu atpirkties, viņš neko nepieņems,
būs nepielūdzams, lai ko tu viņam dotu.
7 Dēls, klausi maniem vārdiem
un glabā sirdī manus likumus.+
2 Pildi manus likumus — un tu dzīvosi,+
kā savu acuraugu sargi to, ko es tev mācu.
4 Saki gudrībai: ”Tu esi mana māsa,” —
sauc sapratni par savu tuvinieci,
5 lai tās pasargātu tevi no pavedējas*,+
no izlaidīgas sievietes, kas runā saldus vārdus.+
6 Reiz es raudzījos pa sava nama logu,
lūkojos lejup caur loga režģi
7 un, vērodams vientiešus*, starp jaunajiem puišiem
8 Pagājis gar viņas ielas stūri,
tas soļoja tieši uz viņas māju.
9 Jau krēsloja vakars,+
un tuvojās tumsa un nakts.
10 Tad viņam pretī izgāja sieviete,
ģērbusies kā prostitūta,+ ar viltu sirdī.
11 Skaļa un izaicinoša,+
viņa nespēj nosēdēt mājās,
12 te viņa uz ielas, te — pilsētas laukumā,
glūn gar visiem stūriem.+
13 Viņa sagrābj jaunekli, noskūpsta to
un bezkaunīgi saka:
14 ”Man bija jānes miera* upuri,+
un šodien es esmu izpildījusi savus solījumus.
15 Tāpēc es iznācu tev pretī,
es tevi meklēju, un nu esmu atradusi!
16 Savu gultu es esmu pārklājusi ar smalkām segām,
ar koši krāsotu linu no pašas Ēģiptes,+
18 Nāc, atdzersimies mīlas — baudīsim to līdz pat rītam
un reibsim savā kaislē!
19 Mana vīra nav mājās,
viņš ir devies tālā ceļā.
20 Viņš paņēma līdzi naudu
un nebūs atpakaļ līdz pilna mēness dienai.”
21 Viņa jaunekli pārliecina un pierunā,+
pavedina ar saviem saldajiem vārdiem.
22 Un, re, viņš jau tai seko kā vērsis uz kaušanu,
kā muļķis, ko gaida soda sieksta,+
23 un beigās bulta viņam caururbs aknas.
Kā putns viņš ieskrien slazdā, pat neapjauzdams, ka maksās ar savu dzīvību.+
24 Tāpēc uzklausi mani, dēls*,
ņem vērā, ko es saku!
25 Lai tevi nevilina viņas ceļi,
neaizmaldies pa viņas takām,+
26 jo viņa jau daudzus ir pazudinājusi,+
daudziem ir laupījusi dzīvību.+
27 Viņas nams ir ceļš uz kapu*,
tas ved uz dziļākajiem nāves kambariem.
8 Vai gudrība nesauc?
Vai neatskan sapratnes balss?+
2 Tā nostājas kalna galā+ pie ceļa,
stāv krustcelēs
3 un skaļi sauc pie pilsētas vārtiem,
tieši vārtu ejā:+
4 ”Ļaudis, es saucu jums,
es vēršos pie jums visiem*!
5 Jūs, kam trūkst pieredzes, mācieties apdomību*!+
Muļķi, iegūstiet saprašanu*!
6 Klausieties, jo mans sakāmais ir svarīgs,
es runāju pareizus vārdus,
7 mana mute pauž patiesību,
un jebkāda nekrietnība manām lūpām riebj.
8 Visi mani vārdi ir taisnīgi,
neviens nav ne melīgs, ne sagrozīts.
9 Saprātīgajiem tie visi ir skaidri,
ikviens zinīgais redz, ka tie ir pareizi.
10 Izraugieties manu pamācību, nevis sudrabu,
labāk iegūstiet zināšanas nekā tīru zeltu,+
11 jo gudrība ir pārāka par koraļļiem
un nekas, ko varētu vēlēties, nespēj tai līdzināties.
12 Es, gudrība, mītu blakus apdomai,
man ir zināšanas un skaidrs prāts.+
13 Bīties Jehovu nozīmē ienīst ļaunu.+
Es nīstu iedomību un lepnību,+ ļaunus darbus un nekrietnu runu.+
15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi
un valdnieki izdod taisnīgus likumus,+
16 ar manu palīdzību valda augstmaņi
un dižciltīgie spriež taisnu tiesu.
17 Es mīlu tos, kas mani mīl;
kas mani meklē — tie atradīs.+
18 Pie manis ir bagātība un gods,
mūžīgas vērtības* un taisnība.
19 Mani augļi ir labāki par zeltu, par skaidru zeltu,
manas veltes ir dārgākas par tīru sudrabu.+
20 Es staigāju taisnu ceļu
un turos uz taisnības takām.
21 Tiem, kas mani mīl, es dodu bagātu mantojumu
un piepildu viņu klētis.
24 Es piedzimu, pirms tapa ūdensdzīles,+
kad vēl nemutuļoja avoti.
25 Pirms radās kalni un pakalni,
es jau biju dzimusi —
26 kad viņš vēl nebija izveidojis ne zemi, ne laukus,
ne pašus pirmos zemes kukuržņus.
27 Kad viņš radīja debesis,+ es biju tur klāt,
kad viņš novilka apvārsni* uz ūdeņiem,+
28 kad augstumos veidoja mākoņus
un darināja dzelmju avotus,
29 kad noteica jūrai robežu,
kuru tās ūdeņiem nepārkāpt,+
un ielika zemes pamatus,
30 es biju prasmīgais meistars, kas strādāja kopā ar viņu,+
un viņa iepriecinājums+ dienu no dienas,
es allaž līksmoju viņa priekšā.+
31 Man bija prieks par zemi, par viņa izveidoto pasauli,
un īpaši mīļi man bija cilvēki.
32 Tāpēc uzklausiet mani, dēli,
jo laimīgi ir tie, kas iet manus ceļus.
33 Klausiet pamācībām+ un topiet gudri,
nekad tās nenoraidiet!
34 Laimīgs tas, kurš manī klausās,
diendienā jau agri nāk pie mana sliekšņa
un gaida pie manām namdurvīm,
35 jo, kas mani atrod, tas atrod dzīvību+
un iegūst Jehovas atzinību.
36 Bet, kas uzgriež man muguru, kaitē pats sev,
un, kas mani ienīst, mīl nāvi.”+
9 Īstā gudrība uzcēla sev namu
un uzcirta tam septiņus stabus.
2 Viņa pagatavoja gaļu,
sajauca vīnu ar garšvielām, uzklāja galdu
3 un aizsūtīja savas kalpones
saukt no augstākajām vietām pilsētā:+
4 ”Kam trūkst pieredzes, lai nāk šurp!”
Viņa aicina tos, kam trūkst saprašanas*:
5 ”Nāciet, ēdiet manu maizi,
dzeriet vīnu, ko esmu sagatavojusi!
7 Kas pamāca bezkauņu, tiek nopulgots;+
kas aizrāda ļaundarim, pats cieš.
9 Dod padomus gudrajam, un viņš kļūs vēl gudrāks,+
māci taisno, un viņš kļūs arvien zinīgāks.
12 Ja kļūsi gudrs, tas tev pašam nāks par labu,
bet, ja būsi bezkauņa, pašam vien būs jācieš.
14 Tā sēž pie savām namdurvīm,
apsēdusies augstā vietā pilsētā,+
15 un uzsauc garāmgājējiem,
kas steidzas savās gaitās:
16 ”Kam trūkst pieredzes, lai nāk šurp!”
10 Sālamana sakāmvārdi.+
Par gudru dēlu tēvam ir prieks,+
bet negudrs dēls sagādā mātei sirdssāpes.
2 Negodīgā ceļā iegūta manta nenes labumu,
bet taisnīgums glābj no nāves.+
3 Jehova taisnajiem neļaus ciest badu,+
bet ļauno iegribas viņš nepiepildīs.
5 Kas vasarā ievāc ražu, ir prātīgs dēls,
bet, kas ražas laikā guļ, izpelnās kaunu.+
6 Pār taisnā galvu liesies svētības,+
bet nelieša mute slēpj ļaunus nolūkus.
12 Naids raisa nesaskaņas,
bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.+
15 Bagāto manta ir viņu cietoksnis,
bet trūcīgo nabadzība ir viņu posts.+
16 Taisnā pūles ved uz dzīvību,
bet ļaundara ieguvums — uz grēku.+
17 Kas klausa pamācībām, rāda ceļu uz dzīvību,*
bet, kas neņem vērā aizrādījumus, aizved neceļos.
22 Jehovas svētība dara bagātu+
un bēdas sev līdzi nenes.
24 Ļaundari piemeklēs tas, no kā viņš baidās,
bet taisnais saņems to, ko vēlas.+
26 Kā etiķis kaitē zobiem un dūmi acīm,
tā sliņķis — tam, kurš viņu sūtījis*.
31 No taisnā mutes nāk gudrība,
bet zemiska mēle tiks apklusināta.
32 Taisnais zina, ko ir labi sacīt,
bet ļaundaris runā nekrietnības.
11 Sagrozīti svari Jehovam riebj,
bet precīzi atsvari viņam ir patīkami.+
5 Krietnā taisnīgums dara līdzenu viņa ceļu,
bet ļaundaris kritīs sava ļaunuma dēļ.+
7 Kad ļaunais mirst, viņa cerības zūd,
pagaist viss, ko viņš, uz saviem spēkiem paļaudamies, bija iecerējis.+
8 Taisnais tiek izglābts no ciešanām,
un ļaundaris nonāk nelaimē viņa vietā.+
10 Pilsēta līksmo taisno labestības dēļ
un gavilē, kad ļaundari iet bojā.+
13 Mēlnesis staigā apkārt, izpļāpādams noslēpumus,+
bet uzticams cilvēks tos neizpauž.
14 Ja nav gudras vadības, tauta cieš,
bet, ja ir daudz padomdevēju, viss izdodas.+
15 Tam, kas galvo par svešinieku, klāsies slikti,+
bet, kas nesteidzas kļūt par galvotāju, var justies droši.
19 Kas stingri turas pie taisnības, ir ceļā uz dzīvību,+
bet, kas dzenas pēc ļauna, — uz nāvi.
21 Vari būt drošs: ļaundaris nepaliks nesodīts,+
bet taisnā pēcnācēji tiks izglābti.
22 Skaista, bet nesaprātīga sieviete
ir kā zelta gredzens cūkas šņukurā.
23 Taisno vēlmes ved uz labu,+
bet ļaundaru cerības beigsies ar dusmu versmi.
26 Kas negrib pārdot labību, to ļaudis lād,
bet to, kas labprāt pārdod, viņi svētī.
31 Ja jau taisnais zemes virsū saņem pēc nopelniem,
tad vēl jo vairāk ļaundaris un grēcinieks!+
2 Labs cilvēks iegūst Jehovas atzinību,
bet tas, kurš perina ļaunu, izpelnās viņa nosodījumu.+
3 Ļaunums nevienam nesagādās drošību,+
bet taisno saknes nekas neizkustinās.
5 Taisnie domā par to, kas taisnīgs,
bet ļauno padomi viļ.
7 Ļaundari gāzīsies un būs pagalam,
bet taisno nams stāvēs kā stāvējis.+
9 Labāk būt necilam vīram, kuram ir savs kalps,
nevis dižoties, kaut pašam trūkst maizes.+
10 Taisnais rūpējas par saviem lopiem,+
bet ļaunais pat savā žēlsirdībā ir nežēlīgs.
12 Ļaundarim skauž citu ļaundaru laupījums,
bet taisno sakne nesīs ražu.
13 Savas grēcīgās runas dēļ ļaundaris iekrīt slazdā,+
bet taisnais izglābjas no nelaimes.
14 Kas runā labu, tas baudīs labu,+
un viņa roku darbs atalgosies.
16 Muļķis tūlīt izrāda, ka ir aizkaitināts,+
bet prātīgais nepievērš uzmanību apvainojumam.
17 Uzticams liecinieks saka patiesību,
bet melīgs maldina.
18 Neapdomīgi vārdi iedur kā ar zobenu,
bet gudro vārdi dziedina.+
20 Kas kaļ ļaunus plānus, tiem sirdī ir viltus,
bet, kas veicina mieru, priecājas.+
22 Jehovam riebjas melīgas lūpas,+
bet uzticīgie viņam patīk.
23 Prātīgs cilvēks neklāsta visu, ko zina,
bet muļķis skaļi atklāj savu muļķību.+
26 Taisnais uzmeklē labākās ganības,
bet ļaundara ceļš aizved greizi.
28 Taisnības taka ved uz dzīvību,+
un tās ceļā nāves nav.
2 Kas runā labu, tas baudīs labu,+
bet bezgoži alktin alkst pēc varmācības.
5 Taisnais nīst melus,+
bet ļauna cilvēka darbi sagādā kaunu un negodu.
6 Taisnīgums sargā to, kas iet krietnu ceļu,+
bet grēcinieku gāž viņa ļaunums.
7 Kāds tēlo bagātnieku, taču viņam nekā nav,+
cits izliekas trūcīgs, kaut ir stāvus bagāts.
11 Ātri iegūta bagātība ātri arī izsīkst,+
bet tam, kurš krāj mazpamazām, manta vairojas.
14 Gudrā pamācības ir dzīvības avots,+
tās paglābj no nāves slazdiem.
15 Kam dziļa izpratne, tas iemanto labvēlību,
bet bezgožu ceļš ir smags.
18 Kas noraida pamācību, nonāk trūkumā un kaunā,
bet, kas ņem vērā aizrādījumu, tiks godāts.+
20 Kas turas kopā ar gudrajiem, pats kļūst gudrs,+
bet, kas biedrojas ar muļķiem, tam klāsies slikti.+
22 Labais atstāj mantojumu bērnubērniem,
bet grēcinieka bagātība krājas taisnajam.+
23 Trūcīgo arumos izaug bagāta raža,
bet viss var zust, ja nav taisnības*.
2 Kas iet taisnu ceļu, bīstas Jehovu,
bet, kas staigā neceļos, viņu nicina.
3 Muļķa augstprātīgā runa sit kā rīkste,
bet gudro pasargā viņa vārdi.
4 Kur lopu nav, tur sile tīra,
bet, kur stipri vērši, tur bagāta raža.
5 Uzticams liecinieks nemelo,
bet viltus liecinieks melo vienā laidā.+
6 Ņirga meklē gudrību, taču neatrod,
bet saprātīgajam zināšanas nāk viegli.+
7 Turies pa gabalu no muļķa,
jo no viņa tu neko prātīgu nedzirdēsi.+
10 Sirds pati vien zina savas sāpes,
un neviens cits nevar izjust tās prieku.
11 Ļaundaru nams tiks sagrauts,+
bet taisno mājoklis uzplauks.
13 Arī smejoties sirds var smelgt,
un gadās, ka līksmība beidzas ar bēdām.
16 Gudrais ir piesardzīgs un vairās no ļauna,
bet muļķis ir pārgalvīgs savā pašpaļāvībā.
17 Kas ātri sadusmojas, rīkojas muļķīgi,+
bet to, kas visu rūpīgi izsver, citi nīst.
18 Lētticīgie iemantos vienīgi muļķību,
bet gudros vainagos zināšanas.+
19 Ļaunajiem būs jānoliecas labo priekšā,
un nekrietnie klanīsies pie taisno vārtiem.
21 Kas otru nicina, tas grēko,
bet, kas iežēlojas par nabadzīgajiem, ir laimīgs.+
22 Kas perina ļaunu, tie noklīdīs no ceļa,
bet, kas grib darīt labu, tos pavadīs mīlestība* un uzticība.+
23 No smaga darba vienmēr ir labums,
bet, kur vārdi vien, tur nabadzība.+
24 Gudro vainags ir viņu bagātība,
bet nejēgu muļķība ir un paliek muļķība.+
25 Uzticams liecinieks glābj dzīvības,
bet viltus liecinieks melo vienā laidā.
27 Bijība pret Jehovu ir dzīvības avots,
tā paglābj no nāves slazdiem.
28 Liela tauta — ķēniņa gods,+
bet valdnieks bez tautas pieredzēs postu.
32 Ļaundari gāzīs viņa paša ļaunums,
bet taisnā krietnums būs viņa patvērums.+
33 Saprātīga cilvēka sirdī gudrība rāmi dus,+
bet muļķis ar to visiem plātās.
34 Taisnīgums vairo tautas godu,+
bet grēks to apkauno.
2 Gudro mēle prasmīgi izmanto zināšanas,+
bet no muļķu mutes izverd muļķība.
3 Jehovas acis redz visu,
viņš vēro gan ļaunus, gan labus.+
6 Taisna cilvēka namā mantas papilnam,
bet ļaundara ieguvums viņu pašu grūž postā.+
13 Ja sirds priecīga, tad arī seja līksma,
bet sirdssāpes nospiež garu.+
22 Bez apspriešanās nodomi izjūk,
bet, ja ir daudz padomdevēju, plāni izdodas.+
28 Taisnais apdomā, pirms atbild,+
bet no ļaundara mutes izverd ļaunums.
29 Jehova ir tālu no ļaundariem,
bet taisno lūgšanas viņš uzklausa.+
31 Rājiens ved uz dzīvību — kurš to uzklausa un labojas,
tam ir vieta starp gudrajiem.+
32 Kas noraida pamācību, nicina pats savu dzīvību,+
3 Paļaujies uz Jehovu visā, ko dari,+
tad tavi plāni izdosies.
4 Jehova it visu izmanto, lai īstenotu savu nodomu, —
arī ļaundari, kas tiks iznīcināts posta dienā.+
5 Jehovam riebjas ikviens, kas lepns.+
Vari būt drošs: tas nepaliks nesodīts.
7 Ja Jehovam kāda gaitas ir patīkamas,
viņš pat ienaidniekiem neļauj ar to naidoties.+
11 Precīzi svari un svaru kausi ir no Jehovas,
visi atsvari somā ir no viņa.+
13 Ķēniņiem patīk godīga valoda,
viņi mīl tos, kas runā taisnību.+
15 Gaišums ķēniņa sejā vēstī dzīvību,
viņa labvēlība — kā pavasara lietus.+
17 Taisno ceļš ved prom no ļauna.
Kas uzmanās, lai paliktu uz pareizā ceļa, pasargā savu dzīvību.+
18 Lepnība nāk pirms bojāejas,
un augstprātība — pirms krišanas.+
19 Labāk būt pazemīgam un turēties kopā ar pazemīgajiem+
nekā ar augstprātīgajiem dalīt laupījumu.
20 Kas izprot lietas būtību, gūs panākumus,
un, kas paļaujas uz Jehovu, ir laimīgs.
22 Tiem, kam piemīt izpratne, tā ir dzīvības avots,
bet muļķus pārmāca viņu pašu muļķība.
23 Gudrs cilvēks runā ar izpratni,+
un viņa vārdi spēj pārliecināt.
25 Ceļš, kas kādam šķiet pareizs,
tomēr beigās var novest nāvē.+
29 Varmāka aizvilina otru sev līdzi
un aizved to pa aplamu ceļu.
30 Miegdams acis, viņš vērpj viltu,
lūpas sakniebis, dara nelietības.
2 Gudrs kalps valdīs pār kunga dēlu, kas rīkojas necienīgi,
un saņems mantojumu kopā ar tā brāļiem.
4 Ļaundaris uzklausa nekrietnas runas,
un melis ieklausās zemiskās valodās.+
6 Sirmgalvju vainags ir viņu bērnubērni,
un bērnu lepnums ir viņu tēvi*.
11 Ļaunajam prātā tikai dumpis,
bet viņu sodīs sūtnis, kas nepazīst žēlastības.+
12 Labāk sastapt lāču māti, kurai atņemti lācēni,
nekā muļķi viņa muļķībā.+
14 Sākt ķildu ir kā atraut vaļā slūžas —
ej prom, pirms uzliesmojis strīds!+
15 Kas attaisno ļaundari un kas nosoda taisno+ —
tie abi Jehovam ir pretīgi.
19 Kas mīl strīdus, mīl grēku.+
Kas ceļ augstus vārtus, pats sev gatavo nelaimi.+
20 Kam nekrietna sirds, tas negūs panākumus,+
un, kas runā viltu, piedzīvos postu.
21 Muļķis savam tēvam sagādā bēdas —
kam dēls ir nejēga, tam nav nekāda prieka.+
24 Saprātīgais neizlaiž no acīm gudrību,
bet muļķa skatiens klīst nezin kur.+
25 Negudrs dēls apbēdina savu tēvu
un sarūgtina māti, kas to laidusi pasaulē.+
26 Nav labi sodīt taisnīgos,
un nav pareizi pērt godājamus ļaudis.
28 Pat muļķis šķiet gudrs, kamēr klusē,
un, kas tur muti ciet, to uzskata par saprātīgu.
18 Kas norobežojas no citiem, izdabā pats sev
un atmet* visu gudrību.
2 Muļķis negrib neko saprast,
toties viņam patīk klāstīt savas domas.+
3 Kur ļaundaris, tur nievas,
un, kur kauna darbi, tur negods.+
4 Cilvēka vārdi — kā dziļi ūdeņi;+
gudrības avots — kā guldzoša straume.
7 Muļķa mute — viņa posts,+
un viņa lūpas — slazds viņam pašam.
9 Kas ir laisks darbā,
tas ir brālis postītājam.+
11 Bagātnieka manta ir viņa cietoksnis,
viņa iedomās tā ir kā augsts mūris.+
12 Pirms bojāejas sirds kļūst lepna.+
Vispirms nāk pazemība, pēc tam — gods.+
13 Kas atbild, pirms ir uzklausījis visu līdz galam,
rīkojas muļķīgi un piedzīvo kaunu.+
15 Saprātīgie iegūst zināšanas,+
un gudrie pēc tām tiecas.
16 Dāvana atdara devējam durvis+
un paver tam ceļu pie ietekmīgiem ļaudīm.
17 Kad pirmais savu lietu tiesā ir izklāstījis, liekas — viņam ir taisnība,+
bet patiesība atklājas tikai tad, kad otrs sāk viņam uzdot jautājumus.+
18 Loze izbeidz strīdus+
un atrisina nesaskaņas vareno starpā.
20 Ko cilvēks runā, to viņš izbaudīs+ —
viņš baudīs pats savu lūpu augļus.
23 Trūcīgais runā lūgdamies,
bet bagātais atbild skarbi.
3 Paša muļķība cilvēku aizved greizi,
bet viņš* dusmojas uz Jehovu.
4 Manta piesaista daudz draugu,
bet trūcīgo draugi pamet.+
6 Daudzi tiecas pēc dižciltīgā* labvēlības,
un ar to, kurš citus dāsni apdāvina, visi grib draudzēties.
Viņš tos izmisīgi lūdzas, bet neviens neatbild.
9 Viltus liecinieks nepaliks nesodīts,
un, kas vienā laidā melo, aizies bojā.+
10 Muļķim neklājas dzīvot greznībā,
vēl jo mazāk kalpam klājas valdīt pār augstmaņiem.+
11 Kam piemīt izpratne, tas savalda dusmas,+
un viņam dara godu tas, ka viņš nepievērš uzmanību pāridarījumam*.+
12 Ķēniņa dusmas ir kā lauvas rūciens,+
bet viņa labvēlība — kā rasa zālē.
14 Māju un bagātību manto no tēviem,
bet saprātīga sieva ir no Jehovas.+
15 Slinkums saldi iemidzina,
un kūtrajam nāksies ciest badu.+
19 Ātrsirdīgais saņems sodu;
ja mēģināsi viņu paglābt, tas būs jādara atkal un atkal.+
21 Cilvēks daudz ko plāno,
bet īstenosies tas, ko nodomājis Jehova.+
22 Uzticīga mīlestība — cilvēka rota.+
Labāk būt nabagam nekā melim.
24 Sliņķis iebāž roku bļodā,
bet nevīžo to pacelt pie mutes.+
25 Per bezkauņu,+ lai nesapraša pieņemas prātā*,+
un norāj saprātīgo, lai viņš kļūst arvien zinīgāks!+
26 Ja dēls slikti izturas pret tēvu un padzen māti,
tas ir kauns un negods!+
27 Mans dēls, ja tu pārstāsi uzklausīt pamācības,
tu būsi novērsies no gudrības vārdiem.
20 Vīns ir bezkauņa,+ reibinošs dzēriens ir trakulis+ —
kas tiem ļauj sevi novest no ceļa, nav gudrs.+
5 Domas* cilvēka sirdī ir kā dziļi ūdeņi,
bet gudrais saprot, kā tos izsmelt.
6 Daudzi lielās ar savu uzticīgo mīlestību,
bet kur atrast kādu, kas tiešām ir uzticīgs?
11 Pat par bērnu var spriest pēc viņa rīcības —
vai viņš dara to, kas ir tīrs un pareizs.+
12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci —
tās abas ir radījis Jehova.+
13 Nemīli miegu, citādi kļūsi nabags.+
Ver acis vaļā — tad tev maizes netrūks.+
14 ”Nekam neder!” saka pircējs,
bet aizgājis lielās ar savu pirkumu.+
15 Ir gan zelts, gan daudz koraļļu,
bet vēl lielāks dārgums ir lūpas, kas pauž gudrību.+
16 Atņem drēbes tam, kurš galvojis par svešinieku,+
17 Negodīgā ceļā iegūta maize cilvēkam šķiet garda,
bet vēlāk viņam mute pilna zvirgzdu.+
19 Mēlnesis staigā apkārt, izpļāpādams noslēpumus.+
Nepinies ar to, kam patīk tenkot!
20 Kas lād savu tēvu un māti,
tam gaismeklis nodzisīs pašā nakts melnumā.+
21 Pat ja mantrausis tiek pie bagātības,
beigās tā viņam nenesīs laimi.+
22 Nesaki: ”Es atriebšos!”+
Ceri uz Jehovu,+ un viņš tevi glābs!+
23 Neprecīzi atsvari Jehovam ir pretīgi,
un sagrozīti svari — tā ir nekrietnība.
24 Jehova vada cilvēka soļus.+
Kā lai cilvēks pats saprot, kādu ceļu viņam iet?
27 Ko cilvēks saka,* tas ir kā Jehovas gaismeklis,
kas izgaismo cilvēka būtības dziļumus.
3 Pareiza un taisnīga rīcība
Jehovam patīk labāk nekā upuri.+
4 Lepnas acis un uzpūtīga sirds ir grēks,
bet ļaundarim tās ir kā gaismeklis, kas viņu vada.+
7 Ļaundaru varmācība aizslaucīs viņus pašus,+
jo viņi atsakās rīkoties taisnīgi.
8 Grēcinieks staigā greizus ceļus,
bet nevainīgā darbi ir krietni.+
9 Labāk dzīvot jumta kaktā
nekā vienā mājā ar kašķīgu sievu.+
12 Taisnais Dievs vēro ļaundara namu,
viņš ļaundarus sagrauj un iznīcina.+
13 Kas aizbāž ausis, lai nedzirdētu trūcīgā žēlabas,
pats reiz sauks, bet neviens viņam neatsauksies.+
14 Slepena dāvana remdē dusmas,+
un paklusām iedots kukulis novērš niknumu.
15 Taisnajiem ir prieks rīkoties taisnīgi,+
turpretī ļaundariem tas riebjas.
16 Kas atstāj gudrības ceļu,
piepulcēsies mirušajiem.+
18 Ļaundaris tiks atdots, lai izpirktu taisno,
un ar bezgodi izpirks krietnu cilvēku.+
19 Labāk dzīvot tuksnesī
nekā ar kašķīgu un piktu sievu.+
21 Kas tiecas pēc taisnīguma un uzticīgas mīlestības,
atradīs dzīvību, taisnīgumu un godu.+
23 Kas valda savu muti un neļauj mēlei vaļu,
pasargā sevi no nepatikšanām.+
24 Lepns, uzpūtīgs augstprātis — tā saucams cilvēks,
kas rīkojas pārdroši un pašpaļāvīgi.+
25 Sliņķa kāre novedīs viņu nāvē,
jo viņš negrib likt rokas pie darba.+
26 Augu dienu viņš tikai kāro un kāro,
turpretī taisnais dāsni dod un neatsaka.+
30 Pret Jehovu nav iespējama nekāda gudrība, ne spriestspēja, ne padoms.+
2 Bagātam un nabagam kopīgs ir tas,
ka abus ir radījis Jehova.+
3 Gudrais pamana briesmas un paglābjas,
bet nesapraša brāžas tik uz priekšu un dabū ciest.
4 Kas ir pazemīgs un bīstas Jehovu,
tiek atalgots ar bagātību, godu un dzīvību.+
5 Nelieša ceļā dzelkšņi un cilpas —
kam dzīvība ir dārga, turas no tiem pa gabalu.+
7 Bagātais valda pār nabagiem,
un parādnieks kļūst par aizdevēja vergu.+
9 Devīgais tiks svētīts,
jo viņš dalās maizē ar trūcīgo.+
11 Kam tīra sirds un laipna valoda,
tam pats ķēniņš būs draugs.+
12 Jehova sargā gudrību
un apklusina bezgoža runas.+
13 Sliņķis saka: ”Ārā ir lauva!
Ja iziešu uz ielas, tas mani saplosīs!”+
14 Pavedējas* mute ir kā dziļa bedre.+
Kas izpelnījies Jehovas dusmas, tajā iekritīs.
17 Vērīgi ieklausies gudro vārdos,+
ar visu sirdi tver to, ko es mācu,+ —
18 tev būs patīkami glabāt tos sevī,+
lai tie vienmēr būtu tev uz lūpām.+
19 Paļaujies uz Jehovu —
tādēļ es tevi šodien mācu!
20 Vai es jau agrāk neesmu tev rakstījis,
devis padomus un sniedzis zināšanas,
21 mācīdams tev patiesus, uzticamus vārdus,
lai tu prastu pareizi atbildēt tam, kas tevi sūtījis?
22 Neaplaupi nabagu — viņš jau tā ir nabadzīgs,+
23 jo pats Jehova viņus aizstāvēs+
un tiem, kas viņus aplaupa, liks samaksāt ar dzīvību.
24 Nebiedrojies ar tādu, kam strauja daba
un kas ātri iekarst dusmās,
25 lai tu nesāktu rīkoties tāpat kā viņš
un pats sev neizliktu slazdu.+
26 Neesi starp tiem, kas vienodamies spiež roku
un galvo par aizdevumu.+
27 Ja tev nebūs, ko maksāt,
tev atņems pat gultu, kurā tu guli!
28 Nepārcel senu robežzīmi,
ko uzstādījuši tavi tēvutēvi.+
29 Vai redzi vīru, kas prasmīgs savā darbā?
Viņš kalpos ķēniņiem,+
nevis zemiem ļaudīm.
23 Kad tu sēdi pie mielasta galda ar ķēniņu,
apdomā labi, kas ir tavā priekšā,
2 un, ja esi izsalcis, liec kaut nazi pie rīkles,
bet savaldies!
3 Nekāro pēc viņa gardumiem,
jo tie ir mānīgi.
5 Tiklīdz tu uzmet tai acis — tās vairs nav!+
Tā iegūst ērgļa spārnus un aizlido debesīs.+
6 Neēd skopuļa maizi,
nekāro pēc viņa gardumiem,
7 jo viņš skaita katru kumosu.
”Cienājies, cienājies!” viņš tevi mudina, bet ne no sirds.
8 Viss apēstais tev būs jāizvemj,
un tu būsi velti tērējis laipnus vārdus.
10 Nepārcel senu robežzīmi+
un nesagrāb bāreņu laukus,
11 jo viņu Aizstāvis* ir varens,
tas viņus pret tevi aizstāvēs.+
12 Atver sirdi pamācībai
un ausis — viedai valodai.
13 Neatstāj bērnu bez audzināšanas*.+
Ja viņu sodīsi*, viņš taču tāpēc nemirs!
15 Dēls, ja tava sirds būs gudra,
mana sirds priecāsies.+
16 Ja tavas lūpas runās to, kas pareizs,
viss manī* līksmos.
17 Neapskaud grēciniekus,+
bīsties Jehovu dienu no dienas,+
18 tad tev būs laba nākotne+
un tava cerība nezudīs.
19 Klausies, dēls, un kļūsti gudrs,
ved savu sirdi pa pareizu ceļu.
20 Neesi starp tiem, kas tempj vīnu+
un pierijas gaļu,+
21 jo dzērāji un rīmas nonāks trūkumā+
un miegainība tos ietērps skrandās.
22 Klausi tēvam, kas tev ir devis dzīvību,
un nenicini māti, kad viņa kļūst veca.+
24 Taisnīgā tēvs līksmot līksmos,
un gudrā tēvs par savu dēlu priecāsies.
25 Lai priecājas tavs tēvs un māte,
lai līksmo tā, kas tevi laidusi pasaulē.
26 Dēls, klausies manī ar visu sirdi,
un lai tev patīk staigāt manus ceļus!+
27 Prostitūta ir kā dziļa bedre,
un izlaidīga sieviete — kā šaura aka.+
28 Nudien, kā laupītājs viņa glūn+
un vairo neuzticīgo skaitu.
29 Kam ir bēdas un vaimanas?
Kam strīdi un gaudas?
Kam brūces bez iemesla un duļķainas acis?
31 Neskaties uz vīnu — cik tas sārts,
kā zalgo kausā, cik tīkams ik malks,
32 jo vēlāk tas kož kā čūska,
iecērt zobus kā indīga odze!
33 Tu redzēsi dīvainas lietas
un runāsi aplamības,+
34 būsi kā tāds, kas guļ jūras vidū,
kas aizmidzis pašā masta galā.
35 Tu teiksi: ”Mani sita, bet man nesāpēja,
mani kaustīja, bet es pat nemanīju.
Kad es modīšos?+
Man vajag iedzert no jauna!”
24 Neapskaud ļaundarus
un nealksti pēc viņu sabiedrības,+
2 jo viņu sirdī mīt varmācīgas domas
un viņu lūpas apspriež ļaunus plānus.
un ar spriestspēju to nostiprina;
4 liekot lietā zināšanas, tā istabas tiek piepildītas
ar visādām dārgām un skaistām mantām.+
5 Gudrs vīrs ir varens,+
un, kam ir zināšanas, tas kļūst arvien varenāks.
7 Īsta gudrība muļķim nav sasniedzama,+
viņam nav, ko teikt pilsētas vārtos.
9 Muļķa viltības ir grēks,
un ļaudis jūt riebumu pret ņirgu.+
10 Ja grūtā laikā nolaidīsi rokas,
izsīks tavs spēks.
11 Glāb tos, kurus grasās nonāvēt,
ej palīgā tiem, kam draud nāve.+
Tas, kurš tevi vēro, visu zina,
un viņš atmaksās katram pēc nopelniem.+
13 Ēd, dēls, medu, jo tas ir labs,
medus no kārēm ir salds.
14 Tāpat arī gudrība — tā nāks tev par labu.+
Ja to atradīsi, tev būs laba nākotne
un tava cerība nezudīs.+
15 Neuzglūni kā ļaundaris taisna cilvēka namam,
neposti viņa mājvietu,
16 jo taisnais, kaut septiņreiz nokritis, atkal celsies augšā,+
bet ļaundari nelaime nogāzīs gar zemi.+
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt,
nelīksmo par viņa klupšanu,+
18 jo, kad Jehova to ieraudzīs, tas viņam nepatiks
un viņš novērsīs no ienaidnieka savas dusmas.+
19 Nedusmojies nekrietnu cilvēku dēļ
un neapskaud ļaundarus,
20 jo nekrietnajiem nebūs nākotnes+
un ļaundaru gaismeklis nodzisīs.+
21 Dēls, jūti bijību pret Jehovu un pret ķēniņu+
un nebiedrojies ar dumpiniekiem,+
22 jo viņus pēkšņi piemeklēs nelaime.+
Kas zina, kādu postu tie abi* viņiem gatavo?+
24 Kas ļaundarim saka: ”Tu esi nevainīgs!”,+
to ļaudis nolādēs un tautas nosodīs,
25 bet, kas viņu pārmāca, tam klāsies labi,+
tas saņems dāsnas svētības.+
26 Kas godīgi atbild, to ļaudis cienīs*.*+
27 Padari āra darbus, apstrādā laukus —
un tad cel savu namu*.
29 Nesaki: ”Kā viņš ir darījis man, tā es viņam atdarīšu!
Es viņam atmaksāšu pēc nopelniem!”+
30 Es gāju gar sliņķa lauku+
un gar tukšgalvja* vīnadārzu,
31 un, lūk, tur viss bija aizaudzis,
visur zēla vienīgi nātres,
un akmens mūris bija sabrucis.+
32 Es uz to noraudzījos un ņēmu to vērā,
skatījos un guvu šādu mācību:
33 paguli vēl mazliet, drusku vēl pasnaud,
pagulšņā, salicis rokas, —
34 tad nabadzība tev uzbruks kā sirotājs
un trūkums kā bruņots laupītājs.+
25 Arī šie ir Sālamana sakāmvārdi,+ ko apkopojuši un pārrakstījuši Jūdas ķēniņa Hiskijas+ vīri.
2 Dieva gods — turēt noslēpumā,+
bet ķēniņa gods — izdibināt.
3 Kā debesis ir augstas un zeme — dziļa,
tā ķēniņa sirds ir neizdibināma.
4 Atsārņo sudrabu,
un tas kļūs pilnīgi tīrs;+
5 padzen ļaundari no ķēniņa,
un viņa tronis stāvēs stingri, balstīdamies taisnīgumā.+
7 Labāk lai viņš tevi aicina: ”Nāc tuvāk!”,
nevis pazemo dižciltīgo klātbūtnē.+
9 Ja tev ar kādu ir strīds, kārtojiet to savā starpā,+
bet neizpaud svešus noslēpumus,+
10 jo, ja kāds to dzirdēs, viņš tevi nokauninās
un nevalodas, ko būsi izplatījis, tu nevarēsi apturēt.
11 Vārdi, kas teikti īstajā laikā,
ir kā zelta āboli sudraba traukos.+
12 Gudrā rājiens dzirdīgām ausīm —
kā zelta auskars, kā tīra zelta rota.+
13 Uzticams vēstnesis savam sūtītājam —
kā sniega dzestrums pļaujas laikā,
14 Tas, kurš lielās ar dāvanām, bet nekad tās nedod,
ir kā mākoņi un vējš, kas nenes lietu.+
15 Ar pacietību var noskaņot valdnieku labvēlīgi,
16 Ja esi atradis medu, ēd ar mēru,
jo, ja tu pārēdīsies, tev tas būs jāizvemj.+
17 Neciemojies pārāk bieži pie sava tuvākā,
citādi tu viņam varētu apnikt un kļūt viņam neciešams.
18 Kā kaujas vāle, zobens un asa bulta —
tāds ir tas, kas nepatiesi liecina pret savu tuvāko.+
19 Kā nolūzis zobs, kā grīļīga kāja —
paļāvība uz neuzticamu cilvēku grūtā brīdī.
21 Ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu,
ja viņš ir izslāpis, iedod viņam padzerties,+
22 jo tā tu sakrāsi uz viņa galvas kvēlojošas ogles*,+
un Jehova tevi atalgos.
23 Ziemeļvējš atnes lietusgāzes,
un tenkas izraisa dusmas.+
24 Labāk dzīvot jumta kaktā
nekā vienā mājā ar kašķīgu sievu.+
25 Laba vēsts no tālas zemes
ir kā vēss ūdens pagurušai dvēselei.+
26 Taisnais, kas piekāpjas ļaundarim*,
ir kā saduļķots avots un piesārņota aka.
28 Cilvēks bez savaldības
ir kā pilsēta ar sagrautiem mūriem.+
26 Kā sniegs neder vasarai un pļaujas laikam — lietus,
tāpat arī muļķim nepiedien gods.+
2 Ne jau bez iemesla aizspurdz putns, ne velti aizlido bezdelīga,
tāpat arī lāsts neizskan bez iemesla.*
4 Neatbildi muļķim tikpat muļķīgi, kā runā viņš,*
lai tu nekļūtu viņam līdzīgs.
6 Kas uztic darbu muļķim,
pats sev cērt kājā un pats sevi kropļo.
7 Sakāmvārds muļķa mutē —
kā klibā nevarīgās kājas.+
8 Izrādīt godu muļķim —
kā piesiet akmeni pie lingas.+
9 Sakāmvārds muļķa mutē —
kā ērkšķains zars žūpas rokā.
10 Kas līgst darbā muļķi vai kuru katru garāmgājēju,
ir kā loka šāvējs, kas šauj, kur pagadās*.
11 Kā suns atgriežas pie saviem vēmekļiem,
tā muļķis atkārto savas muļķības.+
12 Vai redzi vīru, kas ir gudrs pats savās acīs?+
Muļķim ir vairāk, uz ko cerēt, nekā viņam.
13 Sliņķis saka: ”Uz ceļa ir jauns lauva!
Lauva klīst pa pilsētas ielām!”+
14 Kā durvis grozās virās,
tā sliņķis — savā gultā.+
15 Sliņķis iebāž roku bļodā,
bet pacelt to pie mutes viņam šķiet par grūtu.+
16 Sliņķis pats savās acīs ir gudrāks
par septiņiem, kas prot saprātīgi atbildēt.
18 Kā vājprātīgais, kas šauj ugunīgas bultas un sēj nāvi,
19 ir tas, kurš otru izmuļķo un saka: ”Es tikai pajokoju!”+
20 Ja nav malkas, uguns apdziest;
ja nav apmelotāja, strīdi beidzas.+
21 Kā ogles rada karstumu un malka uztur uguni,
tā ķildnieks kurina strīdu.+
22 Apmelotāja vārdi ir kā gardi kumosi,
kas gludi ieslīd vēderā.+
23 Silti vārdi no ļaunas sirds —
kā sudraba glazūra uz māla lauskas.+
24 Nīdējs liekuļo ar savām lūpām,
bet sevī viņš perina viltu.
25 Lai cik saldi viņš runātu, netici viņam,
jo viņa sirdī ir septiņas nekrietnības*.
26 Kaut gan viņš savu naidu viltīgi slēpj,
viņa ļaunums tiks atmaskots ļaužu priekšā.
27 Kas bedri rok, pats tajā iekritīs,
un, kas akmeni veļ, tam tas uzvelsies virsū.+
28 Melis nīst tos, kam viņa mēle kaitējusi,
un lišķīga valoda nodara postu.+
27 Nelielies ar to, ko darīsi rīt,
jo tu nezini, ko rītdiena nesīs.+
2 Lai cits tevi slavē, ne tava paša mute —
cita lūpas, nevis tavējās.+
3 Akmens ir smags, arī smiltis sver daudz,
bet sašutums, ko izraisa muļķis, ir smagāks nekā tie abi.+
5 Labāk atklāts aizrādījums nekā noslēpta mīlestība.+
7 Paēdušais nopeļ pat šūnu medu,
bet izsalkušajam pat rūgts garšo saldi.
8 Kā putns, kas aizklīdis no ligzdas, —
cilvēks, kas pametis dzimtās mājas.
9 Kā eļļa un kvēpināmais priecē sirdi,
tāpat arī mīļš draugs, kas no sirds dod padomu.+
10 Nepamet savu draugu un sava tēva draugu
un, kad tev klājas slikti, nedodies uz sava brāļa namu.
Labāk kaimiņš tuvumā nekā brālis tālumā.+
12 Gudrais pamana briesmas un paglābjas,+
bet nesapraša brāžas tik uz priekšu un dabū ciest.
13 Atņem drēbes tam, kurš galvojis par svešinieku,
14 Ja kāds rīta agrumā otru skaļi svētī,
otram tas izklausās kā lāsts.
15 Kašķīga sieva ir kā caurs jumts, kas lietus laikā nepārtraukti pil.+
16 Ja kāds grib viņu savaldīt, tas grib savaldīt vēju
un ar roku sagrābt eļļu.
17 Kā dzelzi asina dzelzs,
tā cilvēku — cilvēks.+
19 Kā seja atspoguļojas ūdenī,
tā viena cilvēka sirds — otra sirdī.
21 Kausējamais katls — sudrabam, krāsns — zeltam,+
bet cilvēku pārbauda uzslava.
22 Pat ja muļķi piestā saberztu putraimos,
muļķība viņu neatstātu.
23 Tev labi jāpazīst savi ganāmpulki
un cītīgi jāgādā par savām aitām,+
24 jo bagātība nav uz mūžiem,+
ne arī kronis uz paaudžu paaudzēm.
25 Kad vecā zāle nokalst, sazeļ atkal jauna,
un kalnos tiek vākta barība lopiem.
26 No auniem tev tiek vilna apģērbam,
ar āžiem tu maksā par tīrumu,
27 tev pietiek kazas piena gan paša uzturam,
gan tavai saimei un tavām kalponēm.
28 Ļaundari bēg, kaut gan neviens tos nevajā,
bet taisnie ir droši kā lauvas.+
2 Dumpīgai zemei būs valdnieks pēc valdnieka,+
bet ar saprātīga un zinīga padomdevēja palīdzību valdnieks noturēsies ilgi.+
4 Kas pārkāpj likumu, tie slavina ļaundari;
viņi izraisa sašutumu tajos, kas likumu ievēro.+
5 Ļauni cilvēki nespēj saprast, kas ir taisnīgs,
bet tie, kas meklē Jehovu, saprot visu.+
6 Labāk būt nabagam, kas dzīvo krietni,
nekā bagātniekam, kas staigā greizus ceļus.+
7 Saprātīgs dēls pilda likumu,
bet, kas biedrojas ar rīmām, apkauno savu tēvu.+
8 Kas vairo mantu, ņemdams procentus+ un iedzīvodamies uz citu rēķina,
krāj bagātību tam, kas iežēlojas par trūcīgo.+
9 Ja kāds atsakās klausīt likumam,
pat viņa lūgšana ir riebīga.+
12 Kad taisnie gūst pārsvaru, valda liela līksmība,
bet, kad pie varas nāk ļaundari, ļaudis slēpjas.+
13 Kas slēpj savus pārkāpumus, cietīs neveiksmi,+
bet, kas tajos atzīstas un vairs tā nerīkojas, izpelnīsies žēlastību.+
15 Kā rūcošs lauva, kā nikns lācis —
nekrietns valdnieks pār neaizsargātiem ļaudīm.+
16 Valdnieks, kam trūkst spriestspējas, ļaunprātīgi izmanto savu varu,+
17 Kas vainīgs asinsizliešanā, tas bēguļos līdz kapa malai.+
Neviens lai viņu neatbalsta!
19 Kas kopj savu zemi, tam maizes netrūks,
bet, kas dzenas pēc tukša, izbaudīs nabadzību līdz mielēm.+
21 Nav labi šķirot cilvēkus pēc viņu stāvokļa,+
bet dažs ir gatavs rīkoties netaisni par gabalu maizes.
22 Alkatīgais* dzenas pēc mantas
un nenojauš, ka viņu gaida trūkums.
27 Kas dod trūcīgajiem, tam nekā netrūks,+
bet, kas novērš no viņiem acis, dzirdēs daudz lāstu.
28 Kad ļaundari nāk pie varas, ļaudis slēpjas,
bet, kad tie ir pagalam, taisnie iet vairumā.+
2 Kad ir daudz taisno, tauta līksmo,
bet, kad valda ļaundaris, tā vaid.+
4 Ar taisnīgumu ķēniņš nostiprina valsti,+
bet kukuļņēmējs to izposta.
5 Kas otram glaimo,
izpleš tīklu viņa ceļā.+
9 Ja gudrais ielaižas strīdā ar muļķi,
jēgas no tā nebūs — tikai tukša kliegšana un izsmiekls.+
12 Ja valdnieks ieklausās melos,
visi viņa kalpi būs ļauni.+
13 Trūcīgajam un apspiedējam kopīgs ir tas,
ka Jehova abiem dod acu gaismu*.
16 Kad ļaundaru daudz, vairojas pārkāpumi,
bet taisnie redzēs, kā viņi krīt.+
17 Audzini savu dēlu, tad tev būs mierīgs prāts
un viņš tev sagādās daudz prieka.+
19 Ar vārdiem vien kalpu nepārmācīsi —
viņš saprot gan, bet neklausa.+
20 Vai redzi vīru, kas runā pārsteidzīgi?+
Muļķim ir lielākas izredzes nekā viņam.+
21 Ja kalpu kopš jaunības lutina,
vēlāk viņš kļūst nepateicīgs.
30 Āgūra, Jākes dēla, vārdi. Svarīgā vēsts, ko viņš paziņoja Itiēlam — Itiēlam un Ukālam.
2 Es esmu pats lielākais nejēga+
un nesaprotu to, kas cilvēkam būtu jāsaprot,
3 es neesmu mācījies gudrību,
un man nav tādu zināšanu kā Vissvētākajam.
4 Kurš ir uzkāpis debesīs un nokāpis lejā?+
Kurš ir satvēris vēju saujās un ietinis ūdeņus savā apmetnī?+
Kurš ir noteicis visas zemes robežas?+
Kā viņu sauc, un kā sauc viņa dēlu? Vai tu to zini?
7 Divas lietas es lūdzu no tevis,
neliedz man tās, kamēr esmu dzīvs:
8 aizdzen viltu un melus tālu prom no manis+
un nepiešķir man ne nabadzību, ne bagātību.
Dod man dienišķo maizi — tik, cik man vajadzīgs,+
9 lai es nepieēstos pār mēru un nenoliegtu tevi, sacīdams: ”Kas tas Jehova tāds ir?”,+
un lai es nekļūtu nabags, nesāktu zagt un neapkaunotu sava Dieva vārdu.
10 Neapmelo kalpu viņa kungam,
citādi viņš tevi nolādēs un uz tevi gulsies vaina.+
12 Ir tādi, kas savās acīs ir tīri,+
bet savus netīrumus nav nomazgājuši.
13 Ir tādi, kas izstaro augstprātību
un kam skatiens pilns lepnuma.+
15 Dēlei ir divas meitas, kas sauc: ”Dod! Dod!”
Ir trīs, kam nekad nav gana,
pat četri, kas nesaka: ”Pietiek!”, —
zeme, kas nav atdzērusies ūdens,
un uguns, arī tai nekad nepietiek.
18 Trīs lietas izbrīnī mani,
šīs četras es nesaprotu:
19 ērgļa ceļu debesīs,
čūskas ceļu pār klinti,
kuģa ceļu atklātā jūrā
un vīrieša ceļu pie sievietes.
21 Trīs lietas liek zemei nodrebēt,
šīs četras tā nespēj panest:
22 vergu, kas kļuvis par ķēniņu,+
muļķi, kas vareni pieēdies,
23 nīstu* sievieti, kas tiek pie vīra,
un verdzeni, kas ieņem kundzes vietu.+
25 Skudras — nepavisam ne spēcīgas radības,
tomēr tās vasarā sakrāj sev barību.+
28 Gekons+ ar pēdām pieķeras cieši
un ielavās pat ķēniņa pilī.
29 Ir trīs, kam ir stalts solis,
pat četri, kas kustas cēli:
30 lauva, varenākais no zvēriem,
kas nevienam negriež ceļu,+
31 kurts un āzis,
kā arī ķēniņš sava karaspēka priekšgalā.
32 Ja esi muļķīgi lielījies+
vai esi grasījies to darīt,
tad uzliec roku sev uz mutes,+
33 jo, ja kuļ pienu, sakuļ sviestu,
ja sasit degunu, tek asinis,
bet, ja uzkur dusmas, izceļas ķilda.+
31 Ķēniņa Lemuēla vārdi. Svarīgā pamācība, ko viņš saņēma no savas mātes.+
4 Ne ķēniņiem, Lemuēl,
ne ķēniņiem pienākas dzert vīnu,
nedz valdniekiem kārot pēc reibinošiem dzērieniem+ —
5 lai tie nedzer un neaizmirst likumu,
un nepārkāpj zemo ļaužu tiesības.
7 Lai viņi dzer un aizmirst savu postu,
lai vairs neatceras savas bēdas.
8 Runā to labā, kas nevar runāt paši,
aizstāvi visus, kas stāv uz nāves sliekšņa,+
9 iestājies par viņiem un spried taisnu tiesu,
aizstāvi apspiesto un trūcīgo ļaužu tiesības!+
א [ālef]*
10 Laba sieva — kā lai tādu atrod?+
Tāda sieva ir daudz dārgāka par koraļļiem!
ב [bēt]
11 Vīrs pilnībā uz viņu paļaujas,
un viņam nekā netrūkst.
ג [gīmel]
12 Visu mūžu
tā viņam dara tikai labu, ne ļaunu.
ד [dālet]
13 Tā sarūpē vilnu un linus,
labprāt strādā ar savām rokām.+
ה [hē]
14 Kā tirgotāju kuģis+
tā atved pārtiku no tālienes.
ו [vāv]
ז [zajin]
16 Noskatījusi zemes gabalu, viņa to nopērk
un iestāda vīna dārzu par pašas nopelnītajiem līdzekļiem.
ח [hēt]
17 Viņa ir gatava smagi strādāt,+
un rokas tai pilnas spara.
ט [tēt]
18 Viņa redz, ka tirgodamās gūst peļņu,
viņas gaismeklis nenodziest pat naktī.
י [jod]
כ [kaf]
20 Viņa dāsni palīdz grūtdieņiem,
sniedz palīdzīgu roku trūcīgajiem.+
ל [lāmed]
21 Ja uzkrīt sniegs, viņai nav jāraizējas par savu saimi,
jo visa saime ir saģērbta siltās drēbēs.
מ [mēm]
22 Viņa pati auž segas,
un tērpi viņai no lina un purpurkrāsas vilnas.
נ [nūn]
23 Viņas vīru labi pazīst pilsētas vārtos,+
kur tas sēž starp zemes vecākajiem.
ס [sāmek]
24 Viņa šuj un pārdod linu kreklus,
piegādā jostas tirgoņiem.
ע [ajin]
25 Spēks un krāšņums viņu ietērpj,
ar paļāvību* viņa raugās nākotnē.
פ [pē]
צ [cādē]
27 Viņa uzmana, kā rosās viņas saime,
un neēd savu maizi slinkumā.+
ק [kof]
28 Viņas bērni, kājās piecēlušies, viņu slavē,
arī vīrs — tas viņu cildina:
ר [rēš]
29 ”Krietnu sieviešu ir daudz,
bet tu pārspēj tās visas!”
ש [šīn]
ת [tāv]
31 Atalgojiet viņu par visu, ko tā paveic!+
Lai viņu daudzina pilsētas vārtos par viņas darbiem!+
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”saņemtu pamācības, kas sniedz izpratni”.
Vai ”spēju izspriest, kas ir pareizs”.
Vai ”gudri”.
Vai ”vadību”.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”mums uz visiem būs viens maks”.
Burt. ”ienīda zināšanas”.
Burt. ”ēdīs sava ceļa augļus”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”netiklas sievietes”. Burt. ”svešas sievietes”. Acīmredzot runa ir par sievieti, kurai ir svešas Dieva morāles normas.
Burt. ”no svešinieces”. Acīmredzot runa ir par sievieti, kurai ir svešas Dieva morāles normas.
Vai ”tie, kas bez vainas”.
Vai ”manu mācību; manu likumu”.
Vai ”uzticīga mīlestība”.
Vai ”patiesība”.
Burt. ”uz savas sirds plāksnes”.
Vai ”pamācību”. Sk. ”pamācība” skaidrojošajā vārdnīcā.
Acīmredzot iepriekšējos pantos minētās Dieva īpašības.
Vai ”skaidru prātu”.
Burt. ”no tās — dzīvības avoti”.
Vai, iesp., ”Apdomā labi, kur liec kāju”.
Sk. 2:16, zemsv. piez.
Vai ”šeolu”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”dēli”.
Vai ”pamācību”.
Vai ”viņa dvēselei”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”pamācība”.
Burt. ”svešinieces”. Sk. 2:16, zemsv. piez.
Burt. ”tam trūkst sirds”.
Burt. ”uz savas sirds plāksnes”.
Sk. 2:16, zemsv. piez.
Vai ”nepieredzējušos; naivos”.
Burt. ”sirds”.
Vai ”kopības”.
Domāta nevis alveja, bet aromātiska viela, ko acīmredzot ieguva no koka, kuru sauc par akvilāriju.
Burt. ”dēli”.
Vai ”šeolu”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”pie cilvēku dēliem”.
Vai ”gudrību”.
Burt. ”saprotiet sirdi”.
Vai ”vērtīgs mantojums”.
Burt. ”ceļa”.
Burt. ”apli”.
Burt. ”sirds”.
Vai ”Atstājiet nesaprašas”.
T.i., gudrībai.
Vai ”Muļķība”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”satrūdēs”.
Vai ”paklausa likumiem”.
Burt. ”kam trūkst sirds”.
Vai, iesp., ”ir ceļā uz dzīvību”.
Vai ”izplata nekrietnas tenkas”.
Burt. ”sirds”.
Vai ”vada daudzus”.
Vai ”neķītri”.
Vai ”nolīdzis darbā”.
Vai ”pašpaļāvība”.
Vai ”Atkritēja”.
Burt. ”sirds”.
Vai ”Patīkama; laipna”.
Vai ”Apliecinādams uzticīgu mīlestību”.
Vai ”pats sevi apkauno”.
Vai ”grūž postā”.
Burt. ”Taisnā auglis”.
Iesp., domāts cilvēks, kas citiem palīdz nostāties uz dzīvības ceļa.
Burt. ”tam trūkst sirds”.
Vai ”centība”.
Vai ”cītīgajam”.
Vai ”Pašpaļāvība”.
Vai ”apspriežas ar citiem”.
Burt. ”vārdu”.
Vai ”piedzīvo”.
Vai ”bet netaisnība viņus var pazudināt”.
Burt. ”attur savu rīksti”.
Vai, iesp., ”laikus to pārmāca”.
Vai ”stiprina savu ģimeni”.
Vai, iesp., ”muļķis savā muļķībā citus krāpj”.
Vai ”par centieniem izlīdzināt vainu”.
Vai ”Nepieredzējušais”.
Vai ”uzticīga mīlestība”.
Vai ”veselība”.
Vai ”greizsirdība”.
Vai ”Miermīlīga; lēnprātīga”.
Burt. ”salauž garu”.
Vai ”šķiet barga”.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Ebr. avaddōn. Sk. ”Abadons” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”dzenas pēc”.
Vai ”kā ērkšķu žogs”.
Burt. ”Tas, kam trūkst sirds”.
Vai ”šeola”.
Vai ”apkauno”.
Vai ”Laipns”.
Burt. ”sirdi”.
Burt. ”sirdī”.
Vai ”īstā atbilde”.
Vai ”Uzticīga mīlestība”.
Burt. ”Cilvēka sirds”.
Vai ”no tām izvairīties”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”kaulus”.
Ebr. nefeš. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”mute”.
Vai ”Intrigants”.
Vai ”krāšņs vainags”.
Vai ”Tas, kurš nesteidzas dusmoties”.
Vai ”vecāki”.
Vai ”taisnprātīga”.
Burt. ”apklāj”.
Vai ”saimi”.
Vai ”saprašanas”. Burt. ”sirds”.
Burt. ”sirds”.
Burt. ”izkaltē kaulus”.
Vai ”lai panāktu netaisnu spriedumu”.
Vai ”nicina”.
Burt. ”gars salauzts”.
Burt. ”kas to mīl, ēdīs tās augļus”.
Vai ”izpratnes”.
Burt. ”viņa sirds”.
Vai ”devīgā”.
Burt. ”sirdi”.
Vai ”pārkāpumam”.
Vai ”un netīko pēc viņa nāves”.
Vai ”kļūst gudrs”.
Vai, iesp., ”ražas laikā viņš meklēs, bet nenieka neatradīs”.
Vai ”Nodomi”.
Vai ”Divējādi atsvari un divējādi mēri”.
Vai ”sveštautieša”.
Burt. ”Cilvēka dvaša”.
Vai ”Uzticīga mīlestība”.
Vai ”Zilumi un brūces”.
Burt. ”sirds”.
Vai ”dziļākos pamudinājumus”.
Vai ”Cītīga”.
Vai, iesp., ”kā gaistoša migla tiem, kas meklē nāvi”.
Vai ”kad gudrais gūst izpratni, viņš saprot, kā rīkoties”.
Vai ”baudas”.
Burt. ”spēku”.
Vai ”ja upurētājs ir rīkojies neķītri”.
Burt. ”runās mūžīgi”.
Vai ”gatavo”.
Vai ”glābšana”.
Burt. ”Vārds”.
Burt. ”labvēlība”.
Burt. ”niknuma rīkste”.
Vai ”tiesāšanās”.
Sk. 2:16, zemsv. piez.
Burt. ”pārmācības rīkste”.
Burt. ”vārtos”.
Vai, iesp., ”beidz rīkoties saskaņā ar savu paša gudrību”.
Burt. ”Izpircējs”.
Vai ”pārmācības”.
Burt. ”pērsi ar rīksti”.
Burt. ”jāper ar rīksti”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”manas nieres”.
Vai ”Iegūsti”.
Vai ”pulcējas, lai izgaršotu”.
Vai ”Ģimeni”.
Vai ”panākumi; glābšana”.
Vai ”intrigantu”.
Vai ”dziļākos pamudinājumus”.
T.i., Jehova un ķēniņš.
Vai ”būt neobjektīvam”.
Burt. ”skūpstīs uz lūpām”.
Vai, iesp., ”Godīga atbilde — kā skūpsts uz lūpām”.
Vai ”dibini ģimeni; stiprini ģimeni”.
Burt. ”cilvēka, kam trūkst sirds”.
Vai ”ja viņš tev liks pieredzēt pazemojumu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”pārlauzt kaulu”.
Vai ”sodas”.
T.i., lai mīkstinātu cilvēka nostāju un viņa sirds atmaigtu.
Vai ”pielāgojas ļaundarim; svārstās ļaundara priekšā”.
Vai, iesp., ”Kā aizspurdz putns, kā aizlido bezdelīga, tā nepelnīts lāsts paliek bez sekām”.
Burt. ”Neatbildi muļķim pēc viņa muļķības”.
Burt. ”atbildi muļķim pēc viņa muļķības”.
Vai ”kas ievaino visus pēc kārtas”.
Vai, iesp., ”iejaucas svešā strīdā”.
Vai ”viņa sirds ir caurcaurēm nekrietna”.
Vai ”greizsirdība”.
Vai, iesp., ”ienaidnieka skūpsti ir liekulīgi”.
Vai ”apvaino; izaicina”.
Vai ”sveštautieša”.
Vai ”Šeolam”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Ebr. avaddōn. Sk. ”Abadons” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”krāpj”.
Vai ”kas allaž ir modrs”.
Burt. ”tas, kas nocietina sirdi”.
Vai ”negodīgu peļņu”.
Vai ”Skauģis”.
Vai, iesp., ”Augstprātis”.
Burt. ”uz savu sirdi”.
Vai, iesp., ”bet taisnie cenšas glābt viņu dzīvību”.
Vai ”visas savas emocijas”. Burt. ”visu savu garu”.
T.i., viņš tiem dod dzīvību.
Burt. ”Rīkste”.
Vai ”Dieva vadības”.
Burt. ”dzird lāstu (zvērestu)”. Sk. 3Mz 5:1, zemsv. piez.
Vai, iesp., ”tiecas pēc valdnieka labvēlības”.
Vai ”ugunī pārbaudīti”.
Burt. ”paaudze”.
Burt. ”nesvētī”.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”nemīlētu”.
Vai ”bet tajos ir ielikta gudrība”.
Ebreju alfabēta pirmais burts. 10.—31. p. oriģinālā ir sarakstīts alfabētiska akrostiha formā, t.i., katrs pants sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā.
Vai, iesp., ”uzdod darbus”.
Vērpšanas rīks kodaļas piestiprināšanai.
Vai ”ar bezrūpīgu smaidu”.
Vai ”laipna pamācība”.
Burt. ”uzticīgas mīlestības likums ir uz viņas mēles”.