Vai nav lieliski zināt, ka Jehova pret savu tautu ir labvēlīgs? Bībelē par Jehovu ir teikts: ”Tu savai tautai dāvā godu un spēku, tava labvēlība mūs dara stiprākus.” (Ps. 89:17.) Tomēr dažiem reizēm uzmācas doma, ka konkrēti ar viņiem Jehova nav apmierināts. Arī senatnē Jehovas kalpi dažreiz cīnījās ar tādām domām. (1. Sam. 1:6—10; Īj. 29:2, 4; Ps. 51:11.) No Bībeles ir skaidri redzams, ka cilvēki var iegūt Jehovas labvēlību, ja viņi tic Jēzum Kristum un kristījas. (Jāņa 3:16.) Kristījoties cilvēks citu priekšā apliecina, ka ir nožēlojis grēkus un ir apsolījis Dievam, ka pildīs viņa gribu. (Ap. d. 2:38; 3:19.) Jehova priecājas, kad cilvēks, sperot šādus soļus, parāda, ka vēlas būt viņa draugs. Kamēr mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar savu solījumu, Jehova pret mums ir labvēlīgs un uzskata mūs par saviem draugiem. (Ps. 25:14.) w24.03 26. lpp., 1., 2. rk.

Ja varas iestādes mums aizliedz sludināt, mēs varam rīkoties līdzīgi agrīnajiem kristiešiem. Mēs varam lūgt Jehovam drosmi un gudrību, nemaz nešaubīdamies, ka viņš sludināšanā mums palīdzēs. Lūgsim arī, lai Jehova palīdz mums grūtībās. Daudzi Jehovas kalpi cīnās ar kādu slimību vai emocionālām problēmām, ir zaudējuši tuvu cilvēku vai pieredz grūtības ģimenē, vajāšanas vai kādas citas problēmas. Pandēmijas vai kara dēļ šādas problēmas tikai saasinās. Stāstīsim Jehovam par visām savām raizēm un bažām! Runāsim ar viņu kā ar tuvu draugu un paļausimies, ka viņš mums noteikti palīdzēs. (Ps. 37:3, 5.) Ja neatlaidīgi lūgsim Jehovu, mēs spēsim būt ”izturīgi bēdās”. (Rom. 12:12.) Jehova zina, ar kādām grūtībām saskaras viņa kalpi, ”viņš dzird to palīgā saucienus”. (Ps. 145:18, 19.) w23.05 5., 6. lpp., 12.—15. rk.

Kad ir jāpieņem kāds svarīgs lēmums, mums vispirms ir jācenšas izprast, ”kāda ir Jehovas griba”, un tad jārīkojas saskaņā ar to. (Efes. 5:17.) Mēs varam uzzināt Dieva domas par konkrēto jautājumu, ja noskaidrojam, kādi Bībeles principi attiecas uz mūsu situāciju. Ievērojot šos principus, mēs pieņemsim gudrus lēmumus. Dieva ienaidnieks Sātans, kas Bībelē saukts par ”ļauno”, grib panākt, lai mēs būtu tik ļoti aizņemti, tiecoties pēc pasaulīgiem mērķiem, ka mums vairs neatliktu laika kalpošanai Jehovam. (1. Jāņa 5:19.) Kristieša dzīvē par galveno nemanāmi varētu kļūt manta, tiekšanās pēc augstas izglītības vai arī laicīgais darbs. Ja tā ir noticis, kristieti ir ietekmējuši pasaulīgi uzskati. Protams, mums ir vajadzīga gan nauda, gan izglītība, gan darbs, taču tas nedrīkst kļūt mūsu dzīvē par svarīgāko. w24.03 24. lpp., 16., 17. rk.