Ko Te Fakaʼapaʼapa Ki Te ʼu Fakatātā—Ko He Fifili
ʼI TE faʼahi ʼo Polonia, kua tokalelei te tagata ki tana gāue. Kae, ʼe ʼi ai te meʼa ʼe tonu ke ina fai tuʼumaʼu ʼe maʼuhiga. ʼE tuʼutuli ʼi muʼa ʼo te fakatātā ʼo Sesu, ʼo ina fai te mōlaga, pea mo faikole ke taupau ia ia ʼi te lolotoga ʼo tana ʼalu ki tana gāue.
ʼI Bangkok pea mo Tailani, lagi ko tona mamaʼo ʼe lauʼi afe, ʼe feala ke mamata ai ki te ʼuluaki ʼaho fakafiafia ʼa te kau putisi ʼi te taʼu, ʼi te temi ʼaē ʼe katoa ai te māhina ʼi maio. ʼI te lolotoga ʼo te fakafiafia ko te fakatātā ʼo Bouda ʼe ʼave haʼele ʼi te ʼu ala.
ʼE ʼui ʼi te malamanei, ʼe tonu ke fakaʼapaʼapa ki te ʼu fakatātā. ʼE lauʼi miliona te hahaʼi ʼe natou tulolo ʼi muʼa ʼo te ʼu fakatātā. ʼE lauʼi afe te ʼu fakatātā kua fakaʼaogaʼi ohage ko he ʼu meʼa maʼuhiga moʼo fakaōvi ki te ʼAtua.
Koteā koa takotou manatu ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatātā ki te tauhi? Ko te fakaʼapaʼapa koa ki te ʼu fakatātā ʼe lelei pe ʼe kovi? Koteā koa te manatu ʼa te ʼAtua ki te faʼahi ʼaia? ʼE ʼi ai koa he fakaʼiloga ʼe ina tali te faʼahiga tauhi ʼaia? ʼE lagi neʼe mole heʼeki koutou fakakaukau takitokotahi ki he ʼu fehuʼi feiā? Kae, kapau ʼe koutou fia faka fuafua tokotou vahaʼa mo te ʼAtua, ʼe ʼaoga ke koutou maʼu te ʼu tali ʼo te ʼu fehuʼi ʼaia.
ʼE moʼoni foki, neʼe mole faigafua ki te tokolahi te maʼu ʼo te faʼahi ʼaia. He neʼe ko he meʼa faigataʼa pea mo tautau hoko foki, te ʼu fifili mālohi ʼaia ʼi te atu ʼu taʼu. Ohage la, ʼi te taʼu 1513 ʼi muʼa atu ʼo Sesu, ko te tagata takitaki hepeleo ko Moisese neʼe ina maumauʼi te fakatātā aulo ʼo te uhiʼi pipi pea neʼe ko te toko 3 000 tagata neʼe matehi ʼaki te heletā he neʼe natou ʼatolasio ki ai. — Ekesote, kapite 32.
Ko te fakafeagai mālohi ʼaia ki te fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatātā faka lotu neʼe mole gata ʼaki pe ʼi te kau Sutea. Ko te ʼu ʼuluaki tagata hisitolia neʼe mole lotu, neʼe natou taupau te ʼu fagana ʼo Tahmūrath, ko te tagata hau perse ʼaē neʼe ina ʼui neʼe hoko te tauteaʼi ʼonatou ʼaē neʼe fakaʼapaʼapa ki te ʼu fakatātā e teau ʼi te ʼu taʼu ʼi muʼa atu ʼo Moisese. ʼI Siaina ko te tahi fagana ʼafea ʼo te hau, neʼe ina fakahā te hoko ʼo te tautea faka kautau ki te ʼu fakatātā ʼo te ʼu ʼatua kehekehe. ʼI te ʼosi maumauʼi ʼo te ʼu fakatātā, neʼe ina fakahā ko he agavale te fakaʼapaʼapa ki te ʼu ʼatua ʼaē neʼe faʼu ʼaki te kele. Ki muli mai, ʼi te temi neʼe kei tamasiʼi ai Maometa, neʼe ʼi ai te kau Alape neʼe fakafeagai ki te fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatātā ki te tauhi. ʼI tanatou talatuʼu kia Maometa, neʼe toe kau aipe ki tona lagolago ʼaē ʼo ʼuhiga mo te ʼatolasio ki te ʼu taʼu ki muli mai. ʼI te Koran ʼe fakahā e Maometa ko te ʼatolasio ki te ʼu tamapua ko he agahala ʼe mole toe lava hona fakamolemole, pea ʼe mole tonu ke faikole ki ai te kau ʼatolasio, pea ko te ʼohoana mo te kau ʼatolasio ʼe tapu.
Tatau aipe ʼi te keletiate ko te ʼu takitaki lotu ʼiloa mai te lua sekulo ki te nima sekulo ʼo totatou temi, ohage ko Irénée, Origène, Eusèbe ʼaē ʼi Sesale, Epiphane pea mo Aukusitino, neʼe natou fakafeagai ki te fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatātā ki te tauhi. ʼO ʼuhiga mo te kamata ʼo te fā sekulo ʼo totatou temi, ʼi Elvira ʼi Sepania, ko te kau ʼēpikopō neʼe natou fai te ʼu tuʼuga fakapapau moʼo fakagata te fakaʼapaʼapa ki te ʼu fakatātā. Ko te fono ʼiloa ʼaia ʼi Elvira neʼe fua lelei ki te maumauʼi ʼo te ʼu fakatātā mai te ʼu ʼēkelesia pea mo fai he ʼu tapu mālohi kia natou ʼaē ʼe ʼatolasio ki te ʼu fakatātā.
Ko te kau Ikonokalasitike
Ko te ʼu meʼa ʼaia neʼe hoko, neʼe ina ʼuluaki fakatupu te fifili lahi ʼo te hisitolia: ko te fifili faka ikonokalasite ʼi te 8 sekulo pea mo te 9 sekulo. Neʼe fakahā e te tagata hisitolia ko te “fifili kovi fakamuli ʼo te sekulo pea mo te vaelua sekulo, pea mo hoko ai te ʼu mamahi lahi” pea neʼe ko he “meʼa fakatupu maveuveu ai ʼo te ʼu puleʼaga ʼo te potu Hahake pea mo te potu Hihifo.”
Ko te kupu ʼaē “ikonokalasitike” ʼe haʼu mai te ʼu kupu keleka éïkôn, ko tona ʼuhiga “fakatātā,” pea mo klastês, ko tona ʼuhiga “fakamomo”. Neʼe tau lelei mo natou te kupu ʼaia, he ko te kūtuga fakafeagai ki te ʼu fakatātā. Neʼe fakatuʼu natou moʼo pulihi pea mo maumauʼi te ʼu fakatātā ʼi te Eulopa katoa. ʼE lahi te ʼu lao fakafeagai ki te ʼu fakatātā neʼe fai moʼo pulihi te fakaʼaogaʼi ʼaē ʼo te ʼu fakatātā ki te tauhi. Ko te fakaʼapaʼapa ki te ʼu fakatātā kua liliu ko he meʼa politike maʼuhiga ʼo kau ki ai te kau pule pea mo te ʼu tui tapu, pea mo te ʼu senelale pea mo te kau ʼēpikopō ki he tau faka teolosia fakamalotoloto.
Neʼe mole ko he kiʼi fetalanoa ʼaki pe ia. ʼI te Cyclopedia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature, maʼa McClintock pea mo Strong, ʼe nā fakahā ʼi te ʼosi haga ʼo te Hau ko Leo III ʼo fakahā te fakatotonu fakafeagai ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatātā ʼi te ʼu ʼēkelesia, ko te hahaʼi “neʼe natou fakafeagai faka kaugā ki te fakatotonu ʼaia, pea mo hoko ai te ʼu maveuveu mālohi, kae tāfito ʼi Constantinople,” ʼaē neʼe tautau hoko tuʼumaʼu ai. Ko te ʼu felogoʼaʼaki ʼa te ʼu mālohi faka hau pea mo te hahaʼi, neʼe hoko ai te ʼu matematehi pea mo te ʼu fakapō. Ko te ʼu monike neʼe lahi ʼaupito tonatou fakatagaʼi. Hili ki ai taʼu e teau, ʼi te lolotoga ʼo te 16 sekulo, neʼe lahi te ʼu fihi neʼe hoko ʼo hā ʼi Zurich, ʼi Suisi, ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakatātā ʼi te ʼu ʼēkelesia. Ko tona fua, ko te fakatotonu ʼe tohi ai ke toʼo te ʼu fakatātā fuli mai te ʼu ʼēkelesia ʼaē neʼe kua fakatotonuʼi. Tokolahi ʼi te kau fakafoʼou ʼo te lotu neʼe hā tanatou fai fakamalotoloto pea mo tanatou tautea fakamālohi te tauhi ʼo te fakatātā.
Tatau aipe mo te temi nei, ʼe hoko te tokakovi ʼi te kau teolosia ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatātā ki te tauhi. Ko te alatike ka hoko mai, ʼe ina tokoniʼi ānai koutou ke koutou fakafuafua pe ʼe ko te ʼu fakatātā ʼe natou lava tokoniʼi he tagata ke fakaōvi ki te ʼAtua.