ʼU Mātuʼa, Ke Koutou Fiafia ʼi Takotou ʼu Tamaliki

“Ko tau tāmai pea mo tau faʼe ʼe nā fakafiafia anai.”​—Tāʼaga Lea 23:25.

1. Koteā te meʼa ʼaē ka fiafia anai te ʼu mātuʼa ʼi tanatou ʼu tamaliki?

ʼE KO he meʼa lelei ʼaupito te sio ki he kiʼi fuʼu ʼakau ʼe tuputupu ake ʼo liliu ko he fuʼu ʼakau lahi, ʼe matalelei pea mo koutou fakamalumalu ai​—tāfito la mo kapau neʼe koutou to te fuʼu ʼakau ʼaia pea mo koutou tokakaga kiai! ʼO toe feiā aipe, ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe tokakaga ki tanatou ʼu tamaliki ʼaē ʼe lalahi ake ʼo liliu ko he ʼu kaugana fakapotopoto ʼa te ʼAtua, ʼe nātou fiafia ʼaupito, ohage ko te ʼui ʼa te tāʼaga lea faka Tohi-Tapu: “Ko te tāmai ʼo ia ʼaē ʼe faitotonu ʼe fiafia anai ia; ko ʼaē ʼe liliu ko te tāmai ʼo ia ʼaē ʼe poto ʼe fakafiafia anai ia te ia. Ko tau tāmai pea mo tau faʼe ʼe nā fakafiafia anai, pea ko ia ʼaē neʼe ina fānauʼi koe ʼe fiafia anai ia.”​—Tāʼaga Lea 23:24, 25.

2, 3. (a) Koteā ʼaē ʼe lava fai e te ʼu mātuʼa ke mole nātou lotomamahi pea mo maʼuli ogosia? (b) Koteā te meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki te ʼu kiʼi fuʼu ʼakau pea mo te tamaliki liliki ke feala ai hanatou liliu ko he ʼu meʼa fakatupu fiafia?

² Kae, ʼe mole tupu he tamasiʼi ʼo liliu aipe ko he tahi ʼe “faitotonu” pea mo “poto.” ʼE mole ko he meʼa faigafua te taupau ʼo te ʼu fānau ke ʼaua naʼa nātou liliu ko he ʼu meʼa fakatupu “lotomamahi” pea mo “fakatupu ogosia,” ohage ko te gāue lahi ʼaē ʼe ʼaoga moʼo fakaliliu ʼo he kiʼi fuʼu ʼakau, ko he fuʼu ʼakau lahi. (Tāʼaga Lea 17:21, 25) Ohage la, ko he meʼa tekeni ʼakau ʼe feala ke tokoni ki he kiʼi fuʼu ʼakau ke tupu ʼo totonu pea mo mālohi. ʼE maʼuhiga ke fakavai tuʼumaʼu, pea ʼe tonu ke tou tokakaga naʼa kai e te ʼu kiʼi manu. Tahi ʼaē meʼa, ko te tuʼusi ʼo tona tahi ʼu vaʼa, ʼe feala ke ina fakaliliu te kiʼi fuʼu ʼakau ʼaia ko he fuʼu ʼakau matalelei.

³ Moʼo tokoni ki te ʼu tamaliki ke nātou tekeʼi te ʼu aga ʼaē ʼe kovi, ʼe fakahā mai e te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼe tonu ke akoʼi kia nātou te ʼofa ʼaē ki te ʼAtua, ke fakavai nātou ʼaki te vai ʼo te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu, ʼo puipui nātou mai te ʼu aga heʼeʼaoga, pea mo akonakiʼi nātou ʼaki te ʼofa. Ke feala hanatou maʼu te ʼu meʼa ʼaia, ʼe uga tāfito te ʼu tāmai ke nātou akoʼi ki tanatou tamaliki “te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova.” (Efesi 6:4) Koteā koa te ʼu meʼa ʼaē ʼe pipiki ki te faʼahi ʼaia?

Koutou Faka Maʼuhigaʼi Te ʼu Manatu ʼa Sehova

4. Koteā te maʼua ʼo te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki, pea koteā te meʼa ʼaē ʼe fakamaʼua kia nātou ʼi muʼa ʼo tanatou fakahoko te faʼahi ʼaia?

⁴ Ko te kupu “te manatu ʼa Sehova” ko tona faka ʼuhiga ke faka ʼalutahi tatatou ʼu manatu mo te finegalo ʼo Sehova. Koia, ʼe tonu ke ʼai e te ʼu mātuʼa te manatu ʼa Sehova ki te ʼatamai ʼo tanatou ʼu fānau. Pea ʼe tonu foki ke nātou mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼa te ʼAtua, ʼo akonakiʼi pea mo fakatonutonuʼi nātou ʼaki te ʼofa. (Pesalemo 103:10, 11; Tāʼaga Lea 3:​11, 12) Kae ʼi muʼa ʼo te fai e te ʼu mātuʼa ia te faʼahi ʼaia, ʼe tonu foki ke nātou fakaʼaogaʼi te ʼu folafola ʼa Sehova, ohage ko te fakatotonu ʼaē neʼe fai e te polofeta ʼa te ʼAtua ko Moisese ki te kau Iselaelite ʼo te temi muʼa: “Ko te ʼu folafola ʼaenī [ʼaē ʼe haʼu mai ia Sehova,] ʼaē ʼe ʼau fakatotonu atu kia te koe ʼi te ʼaho nei, ʼe tonu anai ke nofo ʼi tou loto.”​—Teutalonome 6:6.

5. Ko te temi fea ʼaē neʼe tonu ke akonakiʼi ai e te ʼu mātuʼa Iselaelite tanatou ʼu tamaliki ʼo nātou fai feafeaʼi, pea koteā te faka ʼuhiga ʼo te kupu “akoʼi”?

⁵ Ko te ako tuʼumaʼu ʼo te Tohi-Tapu, te metitasio, pea mo te faikole, ʼe faka fealagia ki te ʼu mātuʼa ke nātou mulimuli ki te fakatotonu ʼaenī ʼa Moisese: “ ʼE tonu anai ke ke akoʼi [te ʼu folafola ʼa Sehova] ki tou foha pea mo ke talanoa kiai mokā ke heka anai ʼi tou loto fale, mokā ke haʼele anai ʼi te ala, mokā ke takoto anai, pea mokā ke tuʼu ake anai.” Ko te kupu Hepeleoʼaē neʼe fakaliliu ʼaki te kupu “akoʼi,” ko tona faka ʼuhiga “ke liuliuga,” “ke toe palalau pea ke fai liuliuga te ʼu palalau,” “ke akoʼi ke mahino lelei.” Koutou fakatokagaʼi pe neʼe faka maʼuhigaʼi feafeaʼi ki muli age e Moisese te maʼua ʼaē ke nātou taupau te ʼu folafola ʼa Sehova: “ ʼE tonu anai ke ke nonoʼo te ʼu folafola ʼaia ki tou nima ohage ko he fakaʼiloga, pea ʼe tonu anai ke fakaʼaogaʼi ohage ko he meʼa ke ʼai ʼi te vaha ʼo tou ʼu mata; pea ʼe tonu anai ke ke tohi te ʼu folafola ʼaia ʼi te ʼu kaumatapā ʼo tou ʼapi pea mo tou ʼu matapā.” ʼE mahino lelei mai, ʼe fakamaʼua e Sehova ki te ʼu mātuʼa ke nātou tokakaga tuʼumaʼu ki tanatou ʼu tamaliki ʼaki te ʼofa!​—Teutalonome 6:​7-9.

6. Koteā te ʼu meʼa ʼaē neʼe tonu ke akoʼi e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki, pea neʼe koteā tona ʼaoga kia nātou?

⁶ Koteā koa “te ʼu folafola ʼaia” ʼa Sehova, ʼaē neʼe tonu ke akoʼi e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki? Neʼe toe fakamanatuʼi e Moisese te meʼa ʼaē ʼe fakahigoa māhani ko te ʼu Folafola e Hogofulu, ʼo kau kiai te ʼu fakatotonu ʼaē ke mole fai fakapō, ke mole tono, ke mole kaihaʼa, ke mole fai he fakamoʼoni loi, pea ke mole mānumānu koloā. Ko te ʼu faʼahiga fakamaʼua ʼaia ʼo ʼuhiga mo te ʼu aga ʼaē ʼe tonu ke fai, ʼo feiā aipe mo te ʼu fakatotonu ʼaē ke nātou “ ʼofa kia Sehova, [tonatou] ʼAtua, ʼaki [tonatou] loto katoa, pea mo [tonatou] nefesi katoa, pea mo [tonatou] mālohi maʼuli katoa,” ko te ʼu meʼa tāfito ʼaia ʼaē neʼe tonu ke akoʼi e te ʼu mātuʼa Iselaelite ki tanatou ʼu tamaliki liliki. (Teutalonome 5:​6-​21; 6:​1-5) ʼI takotou manatu, ʼe mole koa la ko te taʼi faʼahiga ako ʼaia ʼaē ʼe ʼaoga ki te tamaliki ia ʼaho nei?

7. (a) Koteā te meʼa ʼaē neʼe fakatatau kiai te fānau ʼi te Tohi-Tapu? (b) Koteā te meʼa ʼaē ka tou vakaʼi anai ʼi te temi nei?

⁷ Neʼe ʼui fēnei ki te tāmai Iselaelite: “ ʼE hage anai tou ʼohoana ko he fuʼu vite ʼe fua lelei ʼi tou loto fale. ʼE hage anai tou ʼu foha ko he ʼu huliʼi oliveto ʼe nātou takatakai tou laupapa.” (Pesalemo 128:3) Kae, ke feala te fiafia ʼa te ʼu mātuʼa ʼi tanatou ʼu “fuʼu ʼakau” kae mole nātou lotomamahi, ʼe tonu ke nātou tokakaga ki tanatou ʼu tamaliki ʼi te ʼaho fuli. (Tāʼaga Lea 10:1; 13:24; 29:15, 17) Tou vakaʼi peʼe lava feafeaʼi te akoʼi e te ʼu mātuʼa tanatou ʼu tamaliki, ʼo fakavai nātou ʼi te faʼahi fakalaumālie, mo puipui nātou, mo akonakiʼi nātou ʼaki te ʼofa, ke feala hanatou fiafia moʼoni ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fai.

Ke Akoʼi Nātou Mai Tonatou Kei Veliveli

8. (a) Ko ai ʼaē neʼe hage ko he ʼu tekeni mālohi kia Timoteo? (b) Ko te temi fea ʼaē neʼe kamata ai tana ako, pea neʼe koteā tona ʼu fua?

⁸ Tou vakaʼi te faʼifaʼitaki ʼo Timoteo, ʼaē neʼe lagolago ki ai te ʼu tekeni mālohi ʼi tona ʼuhiga fakatā​—tana faʼe pea mo tana kui fafine. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ko te tāmai ʼa Timoteo neʼe ko te tagata Keleka pea neʼe mole tui ia ki te ʼAtua, ko tana faʼe ko te fafine Sutea, ko Enise, pea mo te faʼe ʼa Enise, ko Loise, ʼaē neʼe nā akoʼi te tama ʼaia ‘mai tana kei veliveli ʼaki te ʼu tohi taputapu.’ (2 Timoteo 1:5; 3:​15; Gāue 16:1) Ko tanā tokaga lelei ki te ako ʼo Timoteo​—māʼiape la mo te temi ʼaē neʼe kei meamea ai—​ʼo akoʼi kia ia te “ ʼu meʼa fakatalakitupua, te ʼu meʼa ʼaē neʼe fai e [Sehova]” pea neʼe tapuakina ia nāua. (Pesalemo 78:​1, 3, 4) Neʼe liliu ia Timoteo ko te misionea ʼi te ʼu fenua mamaʼo, logope la tana kei tūpulaga, kae neʼe kau tāfito ki te fakaloto mālohiʼi ʼo te ʼu ʼuluaki kokelekasio faka Kilisitiano.​—Gāue 16:​2-5; 1 Kolonito 4:​17; Filipe 2:​19-​23.

9. ʼE lava feafeaʼi te tekeʼi e te kau tūpulaga te ʼu hele ʼo te mānumānu koloā?

⁹ ʼU mātuʼa, koteā te faʼahiga ako ʼaē ʼe koutou foaki ki takotou ʼu tamaliki? Ohage la, ʼe koutou loto koa ke manatu fakapotopoto takotou ʼu tamaliki ʼo ʼuhiga mo te ʼu koloā? Kapau koia ʼaia, pea ʼe tonu ke koutou foaki he faʼifaʼitaki lelei ʼo mole koutou faiga ke koutou maʼu he ʼu koloā foʼou, peʼe ko he tahi ʼu meʼa ʼe mole hona ʼaoga moʼoni kia koutou. Kapau ʼe koutou faiga ke koutou maʼu koloā, ʼaua naʼa koutou punamaʼuli mokā ʼe mulimuli takotou ʼu tamaliki ki te meʼa ʼaē ʼe koutou fai. (Mateo 6:​24; 1 Timoteo 6:​9, 10) ʼE moʼoni, kapau ʼe mole totonu takotou ako ia nātou, pea ʼe lava feafeaʼi anai hanatou agatonu mokā nātou lahilahi ake?

10. Ko te takitaki fea ʼaē ʼe tonu ke kumi tuʼumaʼu e te ʼu mātuʼa, pea ko te aga fea ʼaē ʼe tonu ke nātou maʼu?

¹⁰ Ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nātou leleiʼia tanatou ʼu tamaliki, ʼe nātou kumi tuʼumaʼu anai te tokoni fakaʼatua moʼo akoʼi ʼo nātou, ke nātou vakaʼi tuʼumaʼu te ʼu meʼa ʼaē ʼe lelei tāfito ki tanatou ʼu tamaliki ʼi te faʼahi fakalaumālie. Neʼe ʼui fēnei e te faʼe, ʼe ko tana ʼu tamaliki ʼe toko fā: “Māʼiape la mo te temi ʼaē neʼe mole heʼeki tutupu ai tamā ʼu tamaliki, neʼe ma faikole tuʼumaʼu kia Sehova ke tokoni mai kia māua ke ma liliu ko he ʼu mātuʼa lelei, ke takitaki māua e tana Folafola, pea ke ma taupau te ʼu tokoni ʼaia ʼi tomā maʼuli.” Neʼe ina toe ʼui fēnei: “ ‘Ko tamā ʼui ʼaē ʼe ma fakamuʼamuʼa ia Sehova’ neʼe mole ko he kupu neʼe ma fakaʼaogaʼi feiā pe, kae neʼe ma maʼuliʼi te ʼu kupu ʼaia.”​—Kau Fakamāu 13:8.

Koutou “Fakavai” Tuʼumaʼu

11. Koteā te meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ke tuputupu ai te ʼu kiʼi fuʼu ʼakau pea mo te tamaliki liliki?

¹¹ ʼE ʼaoga tāfito ke fakavai tuʼumaʼu te ʼu kiʼi fuʼu ʼakau, koteʼuhi ʼe tupu lelei te ʼu fuʼu ʼakau mokā tuʼu ōvi ki he vaitafe. (Vakaʼi ia Fakahā 22:​1, 2.) ʼE toe feiā mo nātou liliki, ʼe nātou tuputupu lelei anai, mo kapau ʼe foaki tuʼumaʼu age kia nātou te vai ʼo te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu. Kae ʼe tonu ke tokakaga te ʼu mātuʼa ke nātou ʼiloʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke tāʼofi e tanatou ʼu tamaliki. ʼE lagi lelei age anai ke fai he ʼu ako fakanounou, ʼi he fai ʼo he ʼu ako loaloaga. ʼAua naʼa koutou meʼa noaʼi te maʼuhiga ʼo te ʼu temi nounou ʼaia. Ko te temi ʼaē ʼe nātou fakatahitahi ai ʼe maʼuhiga moʼo fakatupu he ʼu felogoi lelei ʼa te ʼu mātuʼa pea mo te ʼu tamaliki, pea ʼe fakaloto mālohiʼi e te Tohi-Tapu ke nātou fakatahitahi tuʼumaʼu.​—Teutalonome 6:​6-9; 11:18-​21; Tāʼaga Lea 22:6.

12. He koʼe ʼe maʼuhiga te faikole ʼaē mo te tamaliki liliki?

¹² Ko te afiafi ʼe ko he temi ʼaia ʼe feala ke fakatahi ai te ʼu mātuʼa mo tanatou ʼu tamaliki liliki. ʼE manatuʼi fēnei e te finemui: “Neʼe heka taku ʼu mātuʼa ʼi tomatou ʼu palepale ʼi te po fuli, pea neʼe nā fakalogo ki tamatou ʼu faikole.” ʼE maʼuhiga te fai ʼo te faʼahi ʼaia, he koʼeni te meʼa ʼaē neʼe ʼui e te tahi taʼahine: “Neʼe tokoni te faʼahi ʼaia kia ʼau ke liliu ko haku agamāhani te faikole kia Sehova ʼi te po fuli ʼi muʼa ʼo taku ʼalu ʼo moe.” Ka logo te tamaliki ki tanatou ʼu mātuʼa ʼe nātou palalau ʼo ʼuhiga mo Sehova pea ʼe nātou faikole kia ia ʼi te ʼaho fuli, ʼe liliu ia Sehova ko he tahi ʼe maʼuli moʼoni kia nātou. Neʼe ʼui fēnei e te talavou: “ ʼE ʼau moeʼi ʼoku mata ʼo faikole kia Sehova, pea ʼe ʼau sio moʼoni kia ia ohage haku kui moʼoni. Neʼe tokoniʼi ʼau e taku ʼu mātuʼa ke mahino kia ʼau ʼe maʼuhiga ke tou manatuʼi ia Sehova ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe tou fai pea mo tatatou ʼu palalau.”

13. Koteā ʼaē ʼe feala ke fakapipiki ki te ʼu temi fuli ʼaē ʼe fai ai tanatou ako?

¹³ Moʼo tokoni kia nātou liliki ke nātou fakaʼaogaʼi te vai ʼo te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu, ʼe feala ke fakapipiki e te ʼu mātuʼa he ʼu meʼa kehekehe ʼe ʼaoga kia nātou ʼi te ʼu temi ʼaē ʼe fai ai tanatou ako. Neʼe ʼui fēnei e te taumatuʼa ko tana ʼu tamaliki e lua: “Talu mai tanā kei liliki neʼe ma akoʼi ia nāua ke mole nā logoaʼa ʼi te Fale ʼo te Puleʼaga.” Neʼe fakamatala fēnei e te tāmai te meʼa ʼaē neʼe fai e tona famili: “Neʼe mātou tohi fuli ʼi te ʼu moʼi pepa, te ʼu higoa ʼo te ʼu tohi faka Tohi-Tapu, pea neʼe mātou akoako ʼo fakahoahoa lelei te ʼu moʼi pepa ʼaia, ʼo mulimuli ki te ʼu higoa ʼaē neʼe tohi ai. Neʼe leleiʼia e tamā ʼu toe te meʼa ʼaia.” ʼE lahi te ʼu famili ʼe nātou fai he ʼu ako nounou ʼi muʼa peʼe ʼi te ʼosi ʼo te temi kai. Neʼe ʼui fēnei e te tāmai: “Ko te temi kai ʼi te afiafi ʼe ko he temi lelei ʼaia ke mātou fai palalau ai ki te koga ʼo te Tohi-Tapu ʼaē ʼe lau ʼi te ʼaho fuli.”

14. (a) Koteā te ʼu meʼa fakalaumālie ʼaē ʼe feala ke fai fakatahi e te ʼu tamaliki liliki? (b) Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke ako e te tamaliki liliki?

¹⁴ Tahi ʼaē meʼa, ko te ʼu tamaliki liliki ʼe nātou fia fakalogo ki te ʼu hisitolia mālie ʼo te tohi Recueil d’histoires bibliques.a Neʼe ʼui fēnei e te taumatuʼa: “ ʼI te kei liliki ʼo tamā ʼu tamaliki, neʼe mātou fai te ako ʼi te tohi Recueil pea neʼe ʼai e tamā ʼu tamaliki te ʼu kofu pea neʼe nātou fai he kiʼi gaoʼi fakanounou. Neʼe nātou leleiʼia te meʼa ʼaia, pea neʼe nātou tautau kole mālohi mai ke mole gata pe tamatou fai ʼi he hisitolia e tahi mokā mātou fai te ako.” ʼAua naʼa koutou meʼa noaʼi te ʼu fealagia ʼaē ʼe maʼu e takotou ʼu tamaliki ʼo ʼuhiga mo te ako! Neʼe ʼi ai te ʼu tamaliki neʼe nātou fakamaʼumaʼu te ʼu kapite katoa ʼo te tohi Recueil ʼi tonatou taʼu fā pea neʼe nātou ako te lau ʼo te Tohi-Tapu! ʼE manatuʼi e te finemui ʼi tona taʼu tolu vaelua, neʼe faigataʼa tuʼumaʼu tana puʼaki te ʼu kupu ʼaē “tonu faifakamāu,” kae neʼe fakaloto mālohiʼi ia ia e tana tāmai ke hoko atu tana faiga ke feala hana puʼaki fakalelei te ʼu kupu ʼaia.

15. Koteā te ʼu meʼa ʼe feala ke fakapipiki ki te ʼu fai palalau mo te ʼu tamaliki ʼaē ʼe kei liliki, pea koteā te fakamoʼoni ʼe hā ʼaki ai ʼe maʼuhiga te ʼu fai palalau ʼaia?

¹⁵ Ko te ako mo te ʼu tamaliki ʼaē ʼe kei liliki ʼe toe feala foki ke fakaʼaogaʼi moʼo teuteuʼi ʼo nātou, ke nātou fakahā te vai ʼo te moʼoni ki te hahaʼi, ohage ko te fai ʼo he ʼu tali ʼi te ʼu fono. (Hepeleo 10:24, 25) ʼE manatuʼi fēnei e te finemui: “Lolotoga tamatou ako, ʼe tonu ke ʼau fai haku tali ʼaki taku ʼu faʼahiga palalau māhani. Neʼe mole tonu ke ʼau lau pe te tali kae mole ʼau mahino kiai.” Tahi ʼaē meʼa, ʼe feala ke akoʼi ia nātou liliki ke nātou kau ki te minisitelio. ʼE fakamahino fēnei e te fafine neʼe akoʼi ia ia e tana ʼu mātuʼa ʼaē neʼe manavasiʼi ki te ʼAtua: “Neʼe mole mātou fia mulimuli feiā pe ki tamatou ʼu mātuʼa ʼi tanā fai faka mafola. Neʼe mahino kia mātou ʼe tonu ke mātou kau kiai, tatau aipe peʼe ko te lomi ʼo te meʼa tatagi ʼo te ʼu matapā peʼe ko te tuku pe ʼo he kiʼi pepa lotu ki te hahaʼi. Neʼe mātou teuteu lelei ki te ʼu gāue ʼaē ka fai ʼi te fakaʼosi vāhaʼa, ke feala hamatou ʼiloʼi te ʼu meʼa ʼaē ka mātou talanoa kiai. Neʼe mole he Moeaki uhu neʼe mātou ʼaʼala ai ʼo mātou feʼekeʼaki peʼe tonu ke mātou ʼolo ki te minisitelio peʼe kailoa. Neʼe mātou ʼiloʼi ʼe tonu ke mātou ʼolo ʼo fai faka mafola.”

16. He koʼe ʼe maʼuhiga ke fai tuʼumaʼu te ako faka famili mo te tamaliki liliki?

¹⁶ ʼE mahino papau ia, ʼe maʼuhiga ʼaupito ke foaki tuʼumaʼu te vai ʼo te ʼu moʼoni faka Tohi-Tapu kia nātou liliki. Ko tona faka ʼuhiga ʼe maʼuhiga ke fai te ako faka famili ʼi te vāhaʼa fuli. Neʼe ʼui fēnei e te tāmai ko tana ʼu toe e lua, “ko te meʼa ʼaē ʼe ʼiʼita tāfito ai te ʼu tamaliki, ʼe ko te mole fai tuʼumaʼu ʼo tanatou ako.” (Efesi 6:4) Neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe ma fakatuʼutuʼu mo toku ʼohoana te ʼaho pea mo te hola ʼaē ke fai ai te ako faka famili. Neʼe mahino vave ki tamā ʼu toe te temi ʼaē kua fakatuʼutuʼu kiai te ako.” ʼE maʼuhiga te taʼi ako ʼaia ʼaē ʼe fai kia nātou ʼi tanatou kei liliki, heʼe moʼoni te ʼui ʼaē ‘Kapau ʼe ke loto ke homo lelei he fuʼu ʼakau, ʼe tonu ke ke tokaga lelei kiai ʼi tana kei veliveli.

17. Koteā te meʼa ʼaē ʼe toe maʼuhiga ke fai, kae mole gata ʼaki pe te akoʼi ʼo te ʼu moʼoni ʼo te Tohi-Tapu ki te ʼu tamaliki liliki?

¹⁷ ʼE moʼoni ʼe maʼuhiga ke akoʼi kia nātou ʼaē ʼe liliki te ʼu moʼoni ʼo te Tohi-Tapu, kae ʼe toe maʼuhiga foki ke fai e te ʼu mātuʼa ia te faʼahi ʼaia. ʼE sio koa takotou ʼu tamaliki ʼe koutou ako tuʼumaʼu, mo koutou ʼolo tuʼumaʼu ki te ʼu fono, mo koutou kau ki te minisitelio, ei, ʼe nātou fakatokagaʼi koa ʼe koutou leleiʼia te fai ʼo te finegalo ʼo Sehova? (Pesalemo 40:8) ʼE maʼuhiga ke nātou sio ʼe koutou fai te ʼu faʼahi ʼaia. ʼE maʼuhiga te meʼa ʼaē neʼe ʼui e te taʼahine ʼo ʼuhiga mo tana faʼe, ʼaē neʼe ina kātakiʼi te fakafeagai ʼo tona ʼohoana, pea neʼe ina akoʼi tana ʼu tamaliki e ono ke nātou liliu ko he ʼu Fakamoʼoni agatonu: “Ko te meʼa ʼaē neʼe mātou ōfo tāfito ai, neʼe ko te faʼifaʼitaki lelei ʼo tamatou faʼe​—neʼe maʼuhiga age te ʼu gāue ʼaē neʼe ina fai ʼi tana ʼu palalau.”

Ke Puipui Te Tamaliki Liliki

18. (a) ʼE lava feafeaʼi te foaki e te ʼu mātuʼa ki tanatou tamaliki liliki te puipui ʼaē ʼe ʼaoga kia nātou? (b) Koteā te faʼahiga ako neʼe fai ki te tamaliki liliki ʼi Iselaele ʼo ʼuhiga mo te ʼu koga tapu ʼo te sino?

¹⁸ ʼE tonu ke puipui te ʼu kiʼi fuʼu ʼakau naʼa kai e te ʼu kiʼi manu, ʼo toe feiā aipe ʼi te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa agakovi ʼaenī, ʼe tonu ke puipui ia nātou ʼaē ʼe liliki mai te “ ʼu tagata agakovi.” (2 Timoteo 3:​1-5, 13) ʼE lava feafeaʼi ke foaki e te ʼu mātuʼa te puipui ʼaia? ʼAki tanatou tokoni ki tanatou tamaliki ke nātou ako te poto fakaʼatua! (Tagata Tānaki 7:​12) Neʼe fakatotonu e Sehova ki te kau Iselaelite​—ʼo kau ai mo tanatou “ ʼu tamaliki liliki”—​ke nātou fakalogo ki te lau ʼo tana Lao, ʼaē neʼe kau kiai te fakahā ʼo te ʼu felāveʼi fakasino ʼaē ʼe lelei, pea mo te ʼu felāveʼi fakasino ʼaē ʼe heʼeʼaoga. (Teutalonome 31:12; Levitike 18:​6-​24) ʼE talanoa tuʼumaʼu te lao ki te ʼu koga ʼo te sino, ohage la ko “te ʼu fua” pea mo te “koga fakatagata.” (Levitike 15:​1-3, 16; 21:20; 22:24; Faka au 25:8; Teutalonome 23:10) ʼUhi ko te heʼemaʼa ʼo te mālama ʼo te temi ʼaenī, ʼe tonu ke ʼiloʼi e te ʼu tamaliki liliki te fakaʼaogaʼi fakalelei pea mo te fakaʼaogaʼi kovi ʼo te ʼu faʼahiga koga ʼaia ʼo te sino, ʼaē ʼe kau ki te ʼu meʼa neʼe fakatupu e te ʼAtua ʼaē neʼe ina ʼui ʼe “lelei ʼaupito.”​—Senesi 1:​31; 1 Kolonito 12:21-​24.

19. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke fakahinohino ki te tamaliki liliki ʼo ʼuhiga mo tonatou ʼu koga tapu?

¹⁹ Koia ʼe tonu ai ki te ʼu mātuʼa, peʼe ko ia ʼaē ʼe ina taupau te tamasiʼi, ke ina fakahā te ʼu koga tapu ʼo te sino ʼo te tamasiʼi. Pea ʼe tonu ke nātou fakamahino age ʼe mole tonu ke fāfā he tahi ki te ʼu koga ʼaia ʼo tonatou sino. Mai tona ʼuhiga ʼaē ko te hahaʼi ʼaē ʼe māmio kovi, ʼe nātou tautau ʼahiʼahiʼi peʼe feafeaʼi anai te tali e te ʼu tamaliki liliki te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga, koia ʼe tonu ai ke akoʼi te tamasiʼi ke fakafisi mālohi mokā fai age he aga feiā pea ke ina ʼui fēnei, “ ʼE ʼau tala anai te meʼa ʼaē ʼe ke fai!” ʼE tonu ke koutou ako ki takotou ʼu tamaliki liliki ke nātou fai tuʼumaʼu he ʼu palalau ke mataku ia ia ʼaē ʼe faiga ke ina fai age he aga heʼeʼaoga, tatau aipe peʼe ina fakamatakuʼi ia ia.

Koutou Foaki He Ako ʼe Fai ʼAki Te ʼOfa

20. (a) Koteā ʼaē ʼe tatau ai te ako pea mo te tuʼusi ʼo te ʼu vaʼa ʼo te fuʼu ʼakau? (b) ʼI te kamata, e feafeaʼi mokā akonakiʼi he tahi, kae koteā tona ʼu fua ki ʼamuli?

²⁰ Ko te ʼu tamaliki liliki ʼe nātou maʼu he ʼu fua lelei mokā ʼe ako nātou ʼaki te ʼofa, ohage pe ko te maʼuli lelei ʼo he fuʼu ʼakau mokā ʼe tuʼusi tona ʼu vaʼa ʼaē ʼe mole hona ʼaoga. (Tāʼaga Lea 1:​8, 9; 4:​13; 13:1) Ka tuʼusi te ʼu vaʼa ʼaē ʼe kovi, pea ʼe tuputupu ake leva te ʼu vaʼa ʼaē ʼe lelei. Koia kapau ʼe faiga tāfito takotou ʼu tamaliki ki te ʼu koloā fakamālama, peʼe nātou leleiʼia te ʼu fakakaugā kovi peʼe ko te ʼu fakafiafia kovi, ko te ʼu meʼa kovi ʼaia ʼe hage ko he ʼu vaʼa ʼe tonu ke tuʼusi. Kapau ʼe toʼo te ʼu meʼa ʼaia, pea ʼe tuputupu lelei anai takotou ʼu tamaliki ʼaki he takitaki fakalaumālie. ʼI te kamata ko te faʼahiga ako ʼaia ʼe lagi mole nātou faʼa leleiʼia, ohage pe ko te mole faʼa leleiʼia e he fuʼu ʼakau he tuʼusi ʼo tona ʼu vaʼa. Kae ʼe lelei te taʼi ako ʼaia, heʼe ina faka fealagia ki takotou tamasiʼi ke mulimuli ki takotou takitaki.​—Hepeleo 12:​5-​11.

21, 22. (a) Koteā ʼaē ʼe hā mai ai ko te akonakiʼi ʼo he tahi, ʼe ko he meʼa ʼe mole faʼa leleiʼia e ia ʼaē ʼe ina fai te akonaki ʼaia, pea mo ia ʼaē ʼe akonakiʼi? (b) He koʼe ʼe tonu ke akonakiʼi e te ʼu mātuʼa tanatou fānau?

²¹ ʼE moʼoni ko te akonakiʼi ʼo he tahi ʼe mole ko he meʼa ʼe faʼa leleiʼia ʼe ia ʼaē ʼe ina fai te akonaki, peʼe ko ia ʼaē ʼe akonakiʼi. Neʼe ʼui fēnei e te tāmai: “Neʼe tau fakakaugā toku foha mo te tūpulaga, pea neʼe fakatokagaʼi ʼau e te ʼu tagata ʼāfea ʼo ʼuhiga mo te tūpulaga ʼaia ʼe ko he fakakaugā kovi. Neʼe mole tuai taku muliʼi ia te tokoni ʼaia. Logope la neʼe mole fai e toku foha he aga ʼe kovi, kae neʼe tonu ke ina fakatonutonuʼi tana ʼu manatu.” Neʼe ʼui fēnei e tona foha: “ ʼI te temi ʼaē neʼe ʼau fakagata ai taku fakakaugā mo toku kaumeʼa, neʼe ʼau lotomamahi.” Kae neʼe ina toe ʼui fēnei: “Neʼe ko te puleʼaki lelei ʼaia ʼaē neʼe ʼau fai, koteʼuhi neʼe mole tuai pea neʼe fakamavae ia ia ʼi te moʼoni.”

²² ʼE ʼui fēnei e te Folafola ʼa te ʼAtua: “Ko te ʼu fakatonutonu ʼo te akonaki ʼe ko te ala ia ʼo te maʼuli.” Koia tatau aipe peʼe faigataʼa te akonakiʼi ʼo takotou fānau, kae ʼe tonu ke koutou akonakiʼi nātou. (Tāʼaga Lea 6:​23; 23:13; 29:17) ʼAki te temi, ʼe nātou loto fakafetaʼi anai ʼi takotou fakatonutonuʼi nātou. ʼE manatuʼi fēnei e te tūpulaga: “ ʼE ʼau manatuʼi toku ʼita ʼaē ki taku ʼu mātuʼa ʼi tanā akonakiʼi ʼau. ʼI te temi nei neʼe lagi feala ke lahi age toku ʼita mo kanapaula neʼe mole akoʼi ʼau e taku ʼu mātuʼa.”

ʼE Mau Te ʼu Fua Lelei Mo Kapau ʼe Kita Faiga

23. He koʼe ʼe mole ko he ʼu faiga noa mokā tokakaga te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu fānau ʼaki te ʼofa?

²³ Kua tou ʼiloʼi papau, ko te ʼu mātuʼa pea mo te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe nātou fiafia ki te ʼu fānau, ʼe nātou fiafia he ko te ʼu fua lelei ʼaia ʼo te ʼu akonaki ʼaē neʼe nātou fai ʼi te ʼaho fuli, ʼaki te ʼofa. Kae, ko te ʼu faiga fuli ʼaē neʼe fakahoko ʼi te faʼahi ʼaia​—peʼe ko tatatou ʼu fānau moʼoni, peʼe ko tatatou ʼu fānau ʼi te faʼahi fakalaumālie—​ʼe kita maʼu ai te ʼu fua lelei. Ko te ʼapositolo ko Soane, ʼi tana kua matuʼa neʼe ina fakahā te meʼa ʼaenī ʼo ina tohi fēnei: “ ʼE mole ʼau maʼu he fiafia ʼe lahi age ʼi te meʼa ʼaenī: ko taku logo ʼaē ʼe haga haʼele taku ʼu fānau ʼi te moʼoni.”​—3 Soane 4.

[Nota ʼi te lalo pasina]

Kei Koutou Manatuʼi Koa?

◻ Koteā te meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki te kiʼi fuʼu ʼakau pea mo te ʼu tamaliki ke feala ai honatou vikiʼi?

◻ ʼE lava feafeaʼi te liliu ʼo te ʼu mātuʼa ko he ʼu ʼakau tekeni lelei?

◻ Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke fakapipiki ki te ako ʼo te ʼu tamaliki liliki, pea koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke akoʼi kia nātou ke nātou tekeʼi?

◻ Koteā ʼaē ʼe ʼaoga ai ke akonakiʼi he tamasiʼi, ohage pe ko te tuʼusi ʼo he ʼu vaʼa ʼo he fuʼu ʼakau?

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 10]

Courtesy of Green Chimney’s Farm