ʼE Koutou Fakaʼamu Koa Ki He Mālama Faitotonu?

ʼE FAKAŌVI te vaka papa ʼaē ko ʼona fanā e tolu pea mo ʼona lau fata e lua, ki te ʼu matafenua ʼo te koga meʼa ʼaē ʼe higoa ʼi te temi nei ko te Cap Cod, ʼi Massachussets, ʼi Amelika. Kua gaʼegaʼe ʼaupito tona kauvaka pea mo te kau folau ʼaē e toko 101, he neʼe nātou folau vaka lolotoga ʼaho e 66. Neʼe nātou fai te folau fakakinakina ʼaia ʼi te Tai Atlantique, heʼe neʼe nātou feholaki mai te ʼu fakataga ʼaē ʼe fai ki tanatou lotu pea mo te ʼu faigataʼaʼia faka ekonomike.

Ko te kau folau ʼo te vaka ʼaia, te Mayflower, ʼi tanatou sisio ki te kele ʼi te ʼaho 11 ʼo Novepeli 1620, neʼe nātou mata fiafia ai, he neʼe nātou ʼamanaki ke nātou kamata honatou maʼuli foʼou. ʼI tanatou loto ʼaē ke nātou fakatuʼu te tafitoʼaga ʼo he mālama foʼou, tokolahi ʼi te ʼu tagata ʼo te vaka neʼe nātou sinie te pepa ʼaē ko te Mayflower Compact. Neʼe nātou lototahi ke nātou fai he ʼu “lao ʼe faitotonu pea mo heʼe fakapalatahi” ki “te lelei ʼo te hahaʼi ʼaia.” Neʼe hoko moʼoni koa tanatou fakaʼamu ʼaē ki he mālama ʼe faitotonu ʼi te aga ʼaē ʼe tonu ke fai pea mo totonu ki te hahaʼi fuli?

Logope la ʼe lau ko te Compact ʼaē neʼe sinie ʼi te Mayflower, neʼe ko te tafitoʼaga ʼo te faʼahiga puleʼaga Amelika, kae ʼe hoko māhani te heʼe faitotonu ʼi Amelika ohage ko tona hoko ʼi te malamanei katoa. Ohage la, koutou manatuʼi te tagata ʼaē neʼe fanahi e te kau polisi ʼi te temi ʼaē neʼe hola ai, ʼi tana ʼosi kaihaʼa ʼi te fale koloā pea mo hana fanahi te tagata ʼaē ʼaʼana te fale koloā. Ko te tagata kaihaʼa ʼaia neʼe ina ʼave te kau polisi pea mo te kolo ko New York ki te telepinale, pea neʼe ina maʼu te ʼu lauʼi miliona tola.

Koʼeni te tahi faʼifaʼitaki. ʼI Pasadena, ʼi Californie, ʼi te lolotoga fai ʼo te sivi ʼo te kau ako ʼo te lao ki tonatou pepa avoka, fakafokifā pe neʼe mole kei haʼele te mafu ʼo te tahi ia nātou pea neʼe pogia ai. Ko te kau ako e toko lua ʼaē neʼe nā nonofo ōvi ki ai, neʼe nā faiga ke toe haʼele tona mafu ʼo aʼu ki te ʼōmai ʼo te ʼu tōketā. Neʼe nā tokoni ki te tagata ʼaia ia minuta e 40. Kae neʼe mole tali tanā kole ʼaē ke toe tuku age kia nāua he temi moʼo fakaʼosi tanā sivi.

ʼE toe feala foki ke tou palalau ki te fakatūʼa ʼo nātou ʼaē ʼe nātou maumauʼi te lao. ʼE fakatokaga fēnei e te tagata sivisivi ekonomike ko Ed Rubinstein: “ ʼE lahi te hahaʼi ʼaē ʼe nātou maumauʼi te lao kae mole puke nātou. Pea ʼi te hahaʼi ʼaē ʼe puke, ʼe tokolahi ia nātou ʼaē ʼe mole fakamāuʼi. Ko te tokolahi ʼo te kau pilisoni, ʼe foaki kia nātou te ʼāteaina ʼe faka tuʼakoi ʼi muʼa ʼo te fakaʼosi ʼo tonatou temi fakatūʼa. Kia ia ʼaē ʼe ina maumauʼi te lao, ʼe mole ʼiloʼi papau peʼe fakatūʼa anai ia.” Pea ʼe talanoa fakaʼosi ki te ʼu sivi ʼo ʼuhiga mo te kaihaʼa, ʼo ina ʼui ko “te toko 98 ʼi te teau ʼo te kau kaihaʼa ʼe mole nātou pilisoni anai.” ʼE tuputupu te maumauʼi ʼo te lao pea mo tona ʼu vikitima koteʼuhi, ʼi te agamāhani, ʼe mole fakatūʼa nātou.​—Tagata Tānaki 8:​11.

ʼE lahi te ʼu fenua ʼe ʼāsili koloaʼia ai te hahaʼi maʼu koloā, kae ko te tokolahi ʼo te hahaʼi māsisiva, ʼe tau mo nātou te heʼe faitotonu ʼi te faʼahi faka ekonomike. ʼE hoko te heʼe faitotonu ʼaia heʼe mole feala ki te hahaʼi ke lelei age te ʼaluʼaga ʼo tonatou maʼuli, ʼuhi ko tonatou lanu, tanatou lea, tonatou ʼuhigaʼi tagata peʼe fafine, peʼe ko tanatou lotu, pea ʼe mole feala ke nātou maʼu te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki tonatou maʼuli. Ohage la, ʼe ʼui e te nusipepa The New York Times, “ko te teitei vahe e tahi ʼi te fā ʼo te miliale hahaʼi ʼi te Potu Toga ʼo Asia ʼaē ʼe lahi tāfito ai te kau Inituisi​—ko te tokolahi ia nātou ʼe nātou nonofo ʼi Initia pea mo Népal—​ʼe nātou tutupu pea mo nātou mamate ʼi tonatou ʼuhiga intouchable.” ʼE tupu ʼaki ai te ʼu lauʼi miliona hahaʼi ʼe nātou maʼuʼuli māsisiva, ʼe maʼuʼuli pakupaku pea mo nātou mahahaki. ʼE hoko kia nātou te heʼe faitotonu talu mai tonatou tupu ʼo aʼu ki tonatou mate.

E feafeaʼi ki te ʼu aga heʼe faitotonu ʼaē ʼe mole feala ke tāʼofi e te tagata? Koutou fakakaukauʼi age muʼa ki te ʼu fānau ʼaē ʼe tutupu māʼimoa​—ko te kivi, te mahaki fakaʼatamai peʼe ko he tahi faʼahiga māʼimoa. ʼE mole hage anai koa ki he fafine, ʼe ko he meʼa heʼe faitotonu mo kapau ʼe māʼimoa peʼe mate tana tamasiʼi ʼi tana tupu, kae ko te tahi ʼu fafine ʼe nātou fakapelepeleʼi tanatou ʼu tamaliki ʼaē ʼe maʼuʼuli haohaoa?

Meʼa fakaʼofaʼofa foki, ʼe lahi te heʼe faitotonu pea mo tona ʼu fua kovi​—ko te mamahi lahi pea mo te puli ʼo te tokalelei, mo te fiafia pea mo te fīmālie. ʼI tanatou ʼiʼita ki te ʼu aga heʼe faitotonu ʼaē ʼe hoko kia nātou peʼe ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou sisio kiai, ko te tokolahi ʼe nātou fakaʼaogaʼi te agamālohi, kae ʼe toe fakaʼāsili ai te ʼu mamahi ʼo te tagata. ʼE lahi te ʼu tau neʼe hoko ʼuhi ko te heʼe faitotonu.

He koʼe neʼe mole lava fakatupu e te tagata he mālama faitotonu? ʼE ko he moemisi koa ia?

[Paki ʼo te pasina 4]

Te sinie ʼo te ‘Mayflower Compact’

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Corbis-Bettmann