Koutou Nonofo Ōvi Ki Te Teokalasia
“Ko Sehova ʼe ko totatou Tuʼi Fakamāu, ko Sehova ʼe ko totatou Tagata Fai Lao, ko Sehova ʼe ko totatou Hau.”—Isaia 33:22.
1. He koʼe koa ʼe maʼuhiga ki te hahaʼi te puleʼaga?
KO TE puleʼaga ʼe ko he meʼa ʼe faka maʼuhigaʼi ʼaupito e te hahaʼi fuli. Kapau ʼe lelei te puleʼaga, pea ʼe tokalelei te fenua pea mo haʼele lelei. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “ ʼAki te faitotonu ʼe fakatuʼu e te hau tona fenua.” (Tāʼaga Lea 29:4) ʼI te tahi faʼahi, ka kovi he puleʼaga pea ʼe tupu ai te heʼe faitotonu, mo te aga fakahehema, pea mo te aga fefeka. “Ka pule he tahi ʼe agakovi, pea ʼe meo te hahaʼi.” (Tāʼaga Lea 29:2) ʼI te hisitolia katoa, neʼe ʼahiʼahi e te hahaʼi te ʼu faʼahiga puleʼaga kehekehe—pea ʼe ko he meʼa fakaʼofaʼofa, he neʼe tau hoko ai te ‘meo’ ʼa te hahaʼi ʼuhi ko te aga fefeka ʼo tonatou ʼu pule. (Tagata Tānaki 8:9) ʼE lava foaki anai koa e he puleʼaga te fiafia moʼoni ki tana ʼu hahaʼi fakalogo?
2. He koʼe koa ko te kupu “teokalasia” ʼe feʼauga lelei mo te faʼahiga puleʼaga ʼa te Iselaele ʼāfea?
2 Neʼe talanoa te tagata tohi hisitolia ko Josèphe ki te faʼahiga puleʼaga makehe ʼi tana tohi fēnei: “Ko te hahaʼi neʼe nātou tuku te pule māʼoluga ki te ʼu hau, peʼe ki he ʼu kūtuga, peʼe ki te hahaʼi katoa. Kae ko totatou tagata fai lao [ko Moisese] neʼe mole ina leleiʼia te ʼu faʼahiga puleʼaga ʼaia, kae neʼe ina fai te lao ʼo te puleʼaga ke liliu ko he ‘teokalasia’—kapau ʼe feala ke kita fakaʼaogaʼi te kupu foʼou ʼaia—he neʼe ina tuku te pule faʼifaʼitaliha kia nima ʼo te ʼAtua.” (Contre Apion, 2, 164-5) ʼE ʼui e te tikisionalio Concise Oxford Dictionary, ko te teokalasia ʼe ko “te faʼahiga pule ʼa te ʼAtua.” ʼE mole tuʼu te kupu ʼaia ʼi te Tohi-Tapu, kae ʼe ʼalutahi lelei te kupu ʼaia mo te puleʼaga ʼo te Iselaele ʼāfea. Logope la neʼe ko te tagata ʼaē neʼe hau kia nātou, kae neʼe ko Sehova tonatou pule moʼoni. Neʼe ʼui fēnei e te polofeta Iselaelite ko Isaia: “Ko Sehova ʼe ko totatou Tuʼi Fakamāu, ko Sehova ʼe ko totatou Tagata Fai Lao, ko Sehova ʼe ko totatou Hau.”—Isaia 33:22.
Koteā Te Teokalasia Moʼoni?
3, 4. (a) Koteā koa te teokalasia moʼoni? (b) Koteā te ʼu tapuakina ʼaē kua ʼamanaki hoko mai ʼaki te teokalasia?
3 Talu mai te temi ʼaē neʼe faʼu ai e Josèphe te kupu “teokalasia,” ʼe lahi te ʼu sosiete neʼe fakahigoaʼi ko he ʼu teokalasia. Ko ʼihi neʼe nātou aga fakapalatahi, mo aga fakavale, pea mo aga fefeka. Neʼe ko he ʼu teokalasia moʼoni koa? Kailoa, neʼe mole ʼalutahi mo te fakaʼaogaʼi ʼa Josèphe te kupu ʼaia. ʼE tupu te fihifihia ʼaia ʼi te kua fakalahi ʼo te faka ʼuhiga ʼo te kupu “teokalasia.” ʼE ʼui e te World Book Encyclopedia ʼe ko “he faʼahiga puleʼaga ʼe takitaki e te pelepitelo e tahi pe ko he ʼu pelepitelo, pea ko te kau pelepitelo ʼe nātou pule ki te ʼu meʼa faka sivile pea mo faka lotu.” Kae ko te teokalasia moʼoni, ʼe mole ko he puleʼaga ʼa he kau pelepitelo. ʼE ko te pule ʼa te ʼAtua, te Tupuʼaga ʼo te ʼatulaulau, ia Sehova ʼAtua.
4 Kua vave hoko mai te temi ʼaē ka puleʼi ai te kele katoa e te teokalasia, pea ʼe ko he tapuakina lahi anai! “Ko te ʼAtua moʼoni ʼe nofo anai mo [te malamanei]. Pea ʼe ina holoholoʼi anai te ʼu loʼimata fuli pe ʼi ʼonatou mata, pea ko te mate ʼe puli anai ia, ʼe mole toe ʼi ai anai he putu, he kekē, he mamahi. Ko te ʼu meʼa ʼāfea kua puli ia.” (Fakahā 21:3, 4) ʼE mole feala ki te takitaki ʼa he kau pelepitelo agahala ke ina foaki mai te fiafia ʼaia. ʼE gata pe ki te pule ʼa te ʼAtua. Koia ko te kau Kilisitiano moʼoni ʼe mole nātou faiga ke nātou fakatuʼu te teokalasia ʼaki te ʼu meʼa faka politike. Kae ʼe nātou fakatalitali ke fakatuʼu e te ʼAtua te teokalasia ʼi te malamanei katoa, ʼi tona temi totonu pea ʼo mulimuli ki te meʼa ʼaē ʼe ina loto kiai.—Taniela 2:44.
5. Ko te potu fea ʼaē ʼe gāue ai te teokalasia moʼoni ia ʼaho nei, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼaē ʼe lagaʼi ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia?
5 Kae ʼi muʼa ʼo te fakahoko ʼo te ʼu meʼa ʼaia, ʼe kua gāue te teokalasia moʼoni. ʼIfea? ʼI te lotolotoiga ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakalogo ki te pule ʼo te ʼAtua, pea mo nātou gāue tahi moʼo fai tona finegalo. Neʼe fakatahiʼi te hahaʼi agatonu ʼaia ke nātou liliu ko te “puleʼaga” fakalaumālie pea mo faka malamanei ʼi tona “fenua” fakalaumālie. ʼE kau kia nātou ʼaia te toe ʼo “te Iselaele ʼo te ʼAtua,” pea mo te toko nima miliona vaelua kau Kilisitiano ʼaē ʼe gāue fakatahi mo nātou. (Isaia 66:8; Kalate 6:16) ʼE nātou fakalogo kia Sesu Kilisito, te Hau ʼaē neʼe fakanofo e Sehova ʼAtua ʼi selo, “te Hau ʼo te heʼegata.” (1 Timoteo 1:17; Fakahā 11:15) He koʼe ʼe feala ke tou ʼui ʼe ko te kautahi faka teokalatike ʼaia? Koteā te manatu ʼa tana ʼu hahaʼi ʼo ʼuhiga mo te ʼu puleʼaga fakatagata? Pea ko te kau takitaki ʼo te puleʼaga fakalaumālie ʼaia, ʼe nātou lagolago feafeaʼi ki te pelesepeto ʼo te teokalasia?
Ko He Kautahi Faka Teokalatike
6. ʼE feala feafeaʼi ke takitaki e te ʼAtua he kautahi fakatagata?
6 ʼE nofo ia Sehova ʼi te lagi fakapulipuli, koia ʼe lava feafeaʼi hana takitaki he kautahi fakatagata? (Pesalemo 103:19) ʼE feala mo kapau ʼe mulimuli te hahaʼi ʼaē ʼe kau kiai ki te tokoni fakaʼatua ʼaenī: “Falala kia Sehova ʼaki tou loto katoa pea ʼaua naʼa ke falala ki tou ʼatamai totonu.” (Tāʼaga Lea 2:6; 3:5) ʼE nātou tuku ki te ʼAtua ke ina puleʼi nātou pea ʼe nātou mulimuli ki “te lao ʼa Kilisito” pea mo te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu ʼi te ʼaho fuli. (Kalate 6:2; 1 Kolonito 9:21; 2 Timoteo 3:16; vakaʼi ia Mateo 5:22, 28, 39; 6:24, 33; 7:12, 21.) Moʼo fai te faʼahi ʼaia, ʼe tonu ke nātou ako te Tohi-Tapu. (Pesalemo 1:1-3) Ohage ko te kau Pelea “lelei” ʼo te temi muʼa, ʼe mole nātou mulimuli ki he tagata kae ʼe nātou vakaʼi tuʼumaʼu te Tohi-Tapu moʼo ʼiloʼi papau peʼe moʼoni te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou ako. (Gāue 17:10, 11; Pesalemo 119:33-36) ʼE nātou faikole ohage ko te tagata fai pesalemo, ʼo nātou ʼui fēnei: “Akoʼi mai tou lotoʼofa, te aga fakapotopoto pea mo te ʼatamai mālama, he neʼe ʼau tui ki tau ʼu fakatotonu.”—Pesalemo 119:66.
7. ʼE fakatuʼutuʼu feafeaʼi te pule faka teokalatike?
7 ʼI te ʼu kautahi fuli, ʼe tonu ke ʼi ai he ʼu pule peʼe ko he kau takitaki. ʼE toe feiā mo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ʼe nātou mulimuli ki te pelesepeto ʼo ʼuhiga mo te pule ʼaē ʼe fakahā mai e te ʼapositolo ko Paulo: “Ko te pule ʼo te tagata fuli pe, ko Kilisito; ko te pule ʼo te fafine, ko te tagata; ko te pule ʼo Kilisito, ko te ʼAtua.” (1 Kolonito 11:3) Koia la ʼaē ʼe gata pe ki te ʼu tagata kua fakapotopoto ʼi te faʼahi fakalaumālie ʼaē ʼe nātou tagata ʼāfea ʼi te kokelekasio. Pea logope la ʼe ʼi selo ia Sesu—“te pule ʼo te tagata fuli pe”—kae ʼe kei nofo ʼi te kele “te toe” ʼo tona ʼu tēhina fakanofo ʼaē ʼe nātou ʼamanaki ke nātou kaugā pule mo ia ʼi selo. (Fakahā 12:17; 20:6) ʼE nātou faʼufaʼu te “tagata kaugana agatonu mo poto.” ʼE fakahā e te kau Kilisitiano tanatou fakalogo ki te pule ʼa Sesu ko Sehova, ʼi tanatou tali te takitaki ʼa te “tagata kaugana” ʼaia. (Mateo 24:45-47; 25:40) ʼAki te faʼahiga fai ʼaia, ko te teokalasia ʼe fai ʼi te tokalelei. “Ko te ʼAtua ʼe ko te ʼAtua, mole ʼo te maveuveu, kae ʼo te tokalelei.”—1 Kolonito 14:33.
8. ʼE lagolago feafeaʼi te kau tagata ʼāfea ki te pelesepeto ʼo te teokalasia?
8 Ko te kau tagata ʼāfea ʼe nātou lagolago ki te pelesepeto ʼo te teokalasia, heʼe nātou ʼiloʼi ʼe tonu anai ke nātou fakatonuhia ia nātou ia muʼa ʼo Sehova ʼo ʼuhiga mo tanatou faʼahiga pule ʼaē ʼe faka tuʼakoi ʼi te kokelekasio. (Hepeleo 13:17) Tahi ʼaē meʼa, ka nātou fai he ʼu tonu, pea ʼe nātou falala ki te poto ʼo te ʼAtua, kae mole ki tanatou poto. ʼE nātou mulimuli aipe ki te faʼifaʼitaki ʼa Sesu, te tagata ʼaē ʼe poto takitokotahi ʼo te temi fuli. (Mateo 12:42) Kae neʼe ina ʼui fēnei ki te kau Sutea: “Ko te ʼAlo ʼe mole feala hana fai he meʼa ʼi tona loto faʼitaliha, kae ʼe ina fai pe te meʼa ʼaē neʼe sio ʼe fai e te Tāmai.” (Soane 5:19) ʼE tatau te aga ʼa te kau tagata ʼāfea mo te aga ʼa te Hau ko Tavite. Neʼe maʼuhiga tana pule ʼi te teokalasia. Neʼe mulimuli ki te ala ʼa Sehova kae mole ki tana ala. Neʼe faikole fēnei: “Akoʼi ʼau, Ê Sehova, ʼi tau ala, pea ke ke taki ʼau ʼi te ala ʼo te faitotonu.”—Pesalemo 27:11.
9. ʼO ʼuhiga mo te ʼu ʼamanaki kehekehe pea mo te ʼu pilivilesio kehekehe ʼaē ʼe maʼu ʼi te teokalasia, koteā te manatu fakapotopoto ʼa te kau Kilisitiano ʼaē kua nātou foaki tonatou maʼuli kia Sehova?
9 Ko ʼihi ʼe nātou ʼui ʼe mole matatonu ke takitaki te kokelekasio e nātou tagata pe, pea ʼe mole matatonu ke maʼu e ʼihi te ʼamanaki ki te maʼuli ʼi selo, kae ko ʼihi ki te maʼuli ʼi te kele. (Pesalemo 37:29; Filipe 3:20) Kae ko te kau Kilisitiano ʼaē kua nātou foaki tonatou maʼuli ki te ʼAtua, ʼe mahino kia nātou ko te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaia ʼe haʼu mai te Folafola ʼa te ʼAtua. ʼE ko he ʼu fakatuʼutuʼu faka teokalatike. ʼI te agamāhani, ko nātou ʼaē ʼe nātou fakafifihi ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaia, ʼe ko te hahaʼi ʼaē ʼe mole nātou tali te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu. Tahi ʼaē meʼa, ʼe ʼiloʼi e te kau Kilisitiano ko te hahaʼi tagata pea mo te hahaʼi fafine ʼe nātou tatau fuli kia mata ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo tonatou hāofaki. (Kalate 3:28) Ki te kau Kilisitiano moʼoni, ko tonatou ʼuhiga hahaʼi tauhi ʼo te Hau ʼo te ʼatulaulau ʼe ko te pilivilesio ʼaē ʼe lahi tokotahi, pea ʼe nātou fiafia ʼi tanatou fakahoko te ʼu gāue ʼaē ʼe foaki age e Sehova kia nātou, tatau aipe pe koteā te gāue ʼaia. (Pesalemo 31:23; 84:10; 1 Kolonito 12:12, 13, 18) Tahi ʼaē meʼa, ko te maʼuli heʼegata, peʼe ʼi selo peʼe ʼi te palatiso ʼi te kele, ʼe ko he ʼamanaki taulekaleka.
10. (a) Neʼe koteā te aga lelei ʼaē neʼe fakahā e Sonatane? (b) ʼE mulimuli feafeaʼi te kau Kilisitiano ia ʼaho nei ki te aga ʼa Sonatane?
10 Koia ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe nātou tatau mo Sonatane, te foha ʼo te Hau ko Saulo, ʼaē neʼe manavasiʼi ki te ʼAtua. Neʼe feala ke liliu ia Sonatane ko he hau lelei ʼaupito. Kae ʼuhi ko te heʼe agatonu ʼo Saulo, neʼe fili e Sehova ia Tavite ke liliu ko te lua hau ʼo Iselaele. Neʼe ʼita koa ia Sonatane ʼi te faʼahi ʼaia? Kailoa. Neʼe kaumeʼa lelei mo Tavite, pea neʼe ina puipui ia ia mai ia Saulo. (1 Samuele 18:1; 20:1-42) ʼO toe feiā aipe, ko nātou ʼaē ʼe nātou ʼamanaki ki te maʼuli ʼi te kele, ʼe mole nātou maheka kia nātou ʼaē ʼe nātou ʼamanaki ki te maʼuli ʼi selo. Pea ko te kau Kilisitiano moʼoni ʼe mole nātou maheka kia nātou ʼaē ʼe nātou takitaki te kokelekasio. Kae ʼe nātou “fakaʼapaʼapa lahi kia nātou, ʼaki te ʼofa,” ʼuhi ko tanatou gāue kinakina ki tonatou ʼu tēhina mo tuagaʼane fakalaumālie.—1 Tesalonika 5:12, 13.
Te Manatu Faka Teokalatike ʼo ʼUhiga Mo Te Pule Fakatagata
11. Koteā te manatu ʼa te kau Kilisitiano ʼaē ʼe nātou fakalogo ki te pule faka teokalatike, ʼo ʼuhiga mo te ʼu pule fakatagata?
11 Kapau ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe nātou fakalogo ki te teokalasia, te pule ʼa te ʼAtua, pea koteā koa tanatou manatu ki te ʼu pule fakatagata? Neʼe ʼui e Sesu ko tana ʼu tisipulo ʼe “mole nātou kau [anai] ʼi te malamanei.” (Soane 17:16) Kae ʼe ʼiloʼi e te kau Kilisitiano ʼe ʼi ai tonatou maʼua kia “Sesale,” te ʼu puleʼaga fakatagata. Neʼe ʼui e Sesu ʼe tonu ke nātou “liufaki te ʼu meʼa ʼa Sesale kia Sesale, kaʼe ko te ʼu meʼa ʼa te ʼAtua ki te ʼAtua.” (Mateo 22:21) ʼE ʼui e te Tohi-Tapu, ko te ʼu puleʼaga fakatagata ʼe nātou “tahi tuʼu ʼi tona tuʼulaga ʼuhi pe ko te ʼAtua.” Ko Sehova, te Matapuna ʼo te faʼahiga pule fuli, ʼe ina fakagafua ke tuʼu te ʼu puleʼaga pea ʼe ina loto ke nātou tokaga lelei ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou puleʼi. Ka nātou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe nātou ‘kaugana ki te ʼAtua.’ (Loma 13:1-7) ʼE mahino ia, kapau ʼe fakamaʼua e he puleʼaga ke fai e te Kilisitiano he meʼa ʼe fakafeagai ki te lao ʼa te ʼAtua, pea ʼe “fakalogo [anai] ki te ʼAtua, ohage ko he fakalogo ki he pule, ʼi he fakalogo ia ki te tagata.”—Gāue 5:29.
12. Koteā te faʼifaʼitaki ʼaē ʼe mulimuli kiai te kau Kilisitiano moʼoni mokā fakatagaʼi nātou e te puleʼaga?
12 Koteā ʼaē ʼe fai e te kau Kilisitiano moʼoni mo kapau ʼe fakatagaʼi nātou e te puleʼaga? ʼI te ʼaluʼaga ʼaia ʼe nātou mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼa te kau Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō, ʼaē neʼe nātou kātakiʼi te ʼu temi ʼaē neʼe hoko ai te ʼu fakataga lahi kia nātou. (Gāue 8:1; 13:50) Neʼe nātou ʼiloʼi ʼe ʼahiʼahiʼi anai tanatou tui, he neʼe kua tala age e Sesu, ʼe hoko anai te ʼu meʼa ʼaia. (Mateo 5:10-12; Maleko 4:17) Kae ko te kau ʼuluaki Kilisitiano ʼaia, neʼe mole nātou liufaki te kovi ʼaē neʼe fai age e te hahaʼi ʼaē neʼe nātou fakatagaʼi nātou, pea neʼe mole vaivai tanatou tui ʼi te ʼu ʼahiʼahi ʼaia. Kae neʼe nātou mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼa Sesu: “ ʼI te temi ʼaē neʼe tauveleʼi ai, neʼe mole ina tali ʼaki he tauvele. ʼI te temi ʼaē neʼe mamahi ai, neʼe mole ina fai he meʼa ʼe kovi, kae neʼe falala tuʼumaʼu pe kia ia ʼaē ʼe ina fakamāu ʼaki te faitotonu.” (1 Petelo 2:21-23) Ei, neʼe mālo te ʼu pelesepeto faka Kilisitiano ʼi te ʼu ʼahiʼahi ʼaē neʼe fai e Satana.—Loma 12:21.
13. Koteā te meʼa ʼaē neʼe fai e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova moʼo tali ki te ʼu fakataga pea mo te ʼu fasituʼu ʼaē ʼe fai kia nātou?
13 ʼO toe feiā pe ʼi te lolotoga ʼo te 20 sēkulō, neʼe lahi te ʼu fakataga ʼaē neʼe fai ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova e te ʼu pule aga fefeka—ohage pe ko te meʼa ʼaē neʼe fakakikite e Sesu. (Mateo 24:9, 13) ʼI ʼihi fenua, ʼe faka mafola te ʼu fasituʼu pea mo te ʼu loi e te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakaneke te ʼu puleʼaga ke nātou fakafeagai ki te kau Kilisitiano moʼoni ʼaia. Kae logope la te ‘ ʼu meʼa kovi ʼaē ʼe lau ʼo ʼuhiga mo nātou,’ ko te kau Fakamoʼoni ʼe nātou fakahā ʼaki tanatou aga ʼaē ʼe lelei, ko nātou ko te ʼu minisi ʼa te ʼAtua. (2 Kolonito 6:4, 8) Kapau ʼe feala, pea ʼe nātou tagi ki te puleʼaga, peʼe nātou ʼolo ki te ʼu telepinale moʼo fakahā ʼe mole nātou fai he meʼa ʼe kovi. ʼE nātou fakaʼaogaʼi te ʼu fealagia fuli ʼaē ʼe nātou maʼu, moʼo lagolago ki te logo lelei ʼi muʼa ʼo te hahaʼi. (Filipe 1:7) Kae ʼi tanatou ʼosi fai ia meʼa fuli ʼaē ʼe feala ke nātou fai ʼaki te lao, ʼe nātou tuku te faʼahi ʼaia kia nima ʼo Sehova. (Pesalemo 5:8-12; Tāʼaga Lea 20:22) Ohage pe ko te kau ʼuluaki Kilisitiano, ʼe mole nātou matataku ʼi te mamahi ʼuhi ko te faitotonu mo kapau ʼe tonu ke nātou kātakiʼi te faʼahi ʼaia.—1 Petelo 3:14-17; 4:12-14, 16.
Koutou Fakamuʼamuʼa Te Kolōlia ʼo Te ʼAtua
14, 15. (a) Koteā te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito kia nātou ʼaē ʼe lagolago ki te pelesepeto ʼo te teokalasia? (b) Ko te lakaga fea ʼaē neʼe fakahā ai e Salomone te faʼifaʼitaki lelei ʼo te agavaivai ʼi tona ʼuhiga pule?
14 ʼI te akoʼi e Sesu ki tana kau tisipulo pe neʼe tonu ke feafeaʼi tanatou faikole, neʼe ʼuluaki talanoa ki te tāpuhā ʼo te huafa ʼo Sehova. (Mateo 6:9) ʼO mulimuli ki te faʼahi ʼaia, ko nātou ʼaē ʼe nātou maʼuʼuli ʼi te teokalasia ʼe nātou faiga ke nātou faka kolōliaʼi te ʼAtua, kae mole nātou faka kolōliaʼi ia nātou. (Pesalemo 29:1, 2) ʼE ʼui mai e te Tohi-Tapu, ʼi te ʼuluaki sēkulō, neʼe ko te maka fakatupu tūkia ʼaia kia nātou ʼaē neʼe mole nātou fia mulimuli kia Sesu, he neʼe nātou “manako ki te kolōlia ʼo te tagata,” ei neʼe nātou leleiʼia ke faka kolōliaʼi nātou e te hahaʼi. (Soane 12:42, 43) ʼE moʼoni, ʼe tonu ke kita agavaivai moʼo fakamuʼamuʼa ia Sehova ka mole ko kita totonu.
15 Neʼe fakahā e Salomone te aga ʼaē ʼe lelei ke kita fai ʼi te faʼahi ʼaia. Koutou fakatatau te ʼu palalau ʼaē neʼe ina fai ʼi te fakatapuʼi ʼo te fale lotu faka kolōlia ʼaē neʼe ina laga, mo te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Nepukanesa ʼo ʼuhiga mo tana ʼu laga fale fakaofoofo. ʼAki he aga fialahi neʼe laupisi fēnei ia Nepukanesa: “ ʼE mole koa la ko te Papiloni Lahi ʼaenī ʼaē neʼe ʼau laga maʼa te fale hau, ʼaki toku mālohi pea ki te ʼalikisia ʼo toku ʼafio?” (Taniela 4:30) Neʼe kehe te ʼu palalau ʼa Salomone ʼaē neʼe ina fakamālaloʼi tana gāue ʼi tana ʼui fēnei: “ ʼE nofo moʼoni anai koa te ʼAtua mo te hahaʼi ʼi te kele? Koʼeni! Ko te lagi, ei te potu taupotu ʼo te lagi, ʼe mole feʼauga maʼa ia; koia ʼe mole feiā koa la mo te fale ʼaē neʼe ʼau laga?” (2 Fakamatala 6:14, 15, 18; Pesalemo 127:1) Neʼe mole vikiʼi e Salomone ia ia totonu. Neʼe ina ʼiloʼi ko ia ʼe ko he tagata fakafofoga pe ia ʼa Sehova pea neʼe ina tohi fēnei: “Kua haʼu koa te fialahi? Pea ʼe haʼu anai te fakalainoa; kae ko te poto ʼe nofo mo te kau agavaivai.”—Tāʼaga Lea 11:2.
16. Koteā te tapuakina moʼoni ʼaē ʼe tou maʼu ʼaki te kau tagata ʼāfea, ʼi tanatou mole faka kolōliaʼi ia nātou totonu?
16 ʼO toe feiā pe, ko te kau tagata ʼāfea ʼe nātou fakavikivikiʼi ia Sehova, kae mole ko nātou totonu. ʼE nātou mulimuli ki te tokoni ʼa te ʼapositolo ko Petelo: “Ka tauhi he tahi, pea ke tauhi ohage ko he tahi ʼe fakalogo ki te mālohi ʼaē ʼe foaki e te ʼAtua; ke faka kolōliaʼi ai te ʼAtua ia meʼa fuli ʼaki ia Sesu Kilisito.” (1 Petelo 4:11) ʼE fakamahino mai e Paulo ko te “tuʼulaga tagata taupau,” ʼe mole ko he tuʼulaga maʼuhiga kae ʼe ko “he gāue lelei.” (1 Timoteo 3:1) ʼE hinoʼi te kau tagata ʼāfea ke nātou kaugana kae mole nātou pule. ʼE nātou faiakonaki pea mo tauhi ki te faga ōvi ʼa te ʼAtua. (Gāue 20:28; Sake 3:1) Ko te kau tagata ʼāfea agavaivai pea mo loto faka sakilifisio ʼe ko he tapuakina moʼoni ki te kokelekasio. (1 Petelo 5:2, 3) “Koutou haga ʼofa ki te ʼu faʼahiga tagata ʼaia,” pea koutou fakamālo kia Sehova he neʼe ina foaki mai he ʼu tagata ʼāfea e tokolahi moʼo lagolago ki te teokalasia ʼi te ʼu “ ʼaho fakamuli” ʼaenī.—Filipe 2:29; 2 Timoteo 3:1.
“Koutou Liliu Ko He Kau Faʼifaʼitaki ʼo Te ʼAtua”
17. Ko te hahaʼi fakalogo ʼo te teokalasia ʼe nātou faʼifaʼitaki ki te ʼAtua ʼi te ʼu faʼahi fea?
17 Neʼe fai e te ʼapositolo ko Paulo te fakaloto mālohi ʼaenī: “Koutou liliu ko he kau faʼifaʼitaki ʼo te ʼAtua, ohage ko he ʼu fānau ʼofaina.” (Efesi 5:1) Ko nātou ʼaē ʼe fakalogo ki te teokalasia ʼe nātou faiga ke nātou faʼifaʼitaki lelei ki te ʼAtua, ʼo mulimuli ki tonatou ʼu fealagia ʼuhi ko tonatou ʼuhiga hahaʼi agahala. Ohage la, ʼe ʼui mai e te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo Sehova: “Ko te Mata Maka, ʼe haohaoa tana gāue, heʼe ko tona ʼu ala fuli ʼe faitotonu. Ko te ʼAtua agatonu, ʼe mole ia te ia te heʼe faitotonu; ʼe faitotonu pea mo totonu.” (Teutalonome 32:3, 4) Moʼo faʼifaʼitaki ki te ʼAtua ʼi te faʼahi ʼaia, ʼe kumi e te kau Kilisitiano te agatonu, mo te faitotonu, pea mo te aga fakapotopoto ʼo te faitotonu. (Mikea 6:8; 1 Tesalonika 3:6; 1 Soane 3:7) ʼE nātou tekeʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe tali e te malamanei ohage ko te aga heʼeʼaoga, mo te loto mānumānu pea mo te ʼu holi fakavale. (Efesi 5:5) Ko te kautahi ʼa Sehova ʼe ko he kautahi faka teokalatike, mo maʼa pea mo lelei, heʼe mulimuli tana ʼu kaugana ki te ʼu lekula fakaʼatua kae mole ko te ʼu lekula fakatagata.
18. Koteā te kalitate tāfito ʼo te ʼAtua, pea ʼe faʼifaʼitaki feafeaʼi e te kau Kilisitiano te kalitate ʼaia?
18 Ko te ʼofa ʼe ko te kalitate tāfito ʼo Sehova. ʼE ʼui mai e te ʼapositolo ko Soane, “ko te ʼAtua ʼe ʼofa.” (1 Soane 4:8) Mai tona ʼuhiga ʼaē ko te teokalasia ʼe ko te pule ʼa te ʼAtua, koia ʼe toe faka ʼuhiga foki ʼe ko te pule ʼo te ʼofa. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “ ʼAki te meʼa ʼaia, ʼe ʼiloʼi ai anai e te hahaʼi fuli ko koutou ko taku ʼu tisipulo, mo kapau ʼe koutou femaʼuʼaki te ʼofa.” (Soane 13:35) Ko te kautahi faka teokalatike ʼaia neʼe ina fakahā he ʼofa makehe ʼi te ʼu ʼaho fakamuli pea mo faigataʼa ʼaenī. ʼI te lolotoga ʼo te matematehi ʼo te hahaʼi ʼi Afelika, ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova neʼe nātou fakahā tonatou ʼofa ki te hahaʼi fuli, tatau aipe pe koteā tonatou lanu. ʼI te lolotoga ʼo te tau ʼi Iukoselavia ʼāfea, neʼe fetokoniʼaki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, kae ko te tahi ʼu lotu neʼe nātou kau ki te tāmateʼi ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe higoa ko te fakamaʼa ʼo te lanu. Ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe nātou faiga takitokotahi ke nātou mulimuli ki te tokoni ʼaenī ʼa Paulo: “Ke toʼo ia koutou te lotokovi fuli pe, mo te ʼita fuli pe, mo te hāūhāū fuli pe, mo te kalaga fuli pe, mo te leakovi fuli pe, pea mo te agakovi fuli pe. Kae ke koutou liliu ʼo feagaleleiʼaki, fonu ʼi te manavaʼofa, ʼo koutou lotolelei ʼo fefakamolemoleʼaki, ohage ko te fakamolemole ʼa te ʼAtua kia koutou ʼaki ia Kilisito.”—Efesi 4:31, 32.
19. Koteā te ʼu tapuakina ʼo te temi nei pea mo te ka haʼu kia nātou ʼaē ʼe fakalogo ki te teokalasia?
19 Ko nātou ʼaē ʼe nātou fakalogo ki te teokalasia, ʼe nātou maʼu he ʼu tapuakina lahi. ʼE nātou tokalelei mo te ʼAtua pea mo tonatou ʼu tēhina Kilisitiano. (Hepeleo 12:14; Sake 3:17) ʼE ʼi ai te fakatuʼutuʼu ʼo tonatou maʼuli. (Tagata Tānaki 12:13) ʼE nātou maʼu te fīmālie ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo te ʼamanaki ki te ka haʼu. (Pesalemo 59:9) ʼE nātou ʼiloʼi ʼi te temi nei peʼe feafeaʼi anai te temi ʼaē ka fakalogo ai te malamanei ki te pule faka teokalatike. Pea ʼe ʼui mai e te Tohi-Tapu, “ ʼe mole nātou fai anai he meʼa ʼe kovi pea ʼe mole nātou fakatupu anai he maumau ʼi toku moʼuga maʼoniʼoni katoa; heʼe fonu moʼoni anai te kele ʼi te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo Sehova, ohage ko te ʼuʼufi ʼo te tai e te ʼu vai.” (Isaia 11:9) ʼE ko he temi faka kolōlia anai! Tou pipiki mālohi ʼi te temi nei ki te teokalasia, ke feala hatatou hū ki te Palatiso ʼi te temi ka haʼu.
ʼE Feala Koa Hakotou Fakamahino?
◻ Koteā te teokalasia moʼoni pea ʼe maʼu ʼifea ʼi te temi ʼaenī?
◻ ʼE fakalogo feafeaʼi te hahaʼi ki te pule faka teokalatike ʼi tonatou maʼuli?
◻ ʼE fakamuʼamuʼa feafeaʼi e nātou ʼaē ʼe fakalogo ki te teokalasia, te kolōlia ʼo te ʼAtua ka mole ko tonatou kolōlia?
◻ Koteā te ʼu kalitate fakaʼatua ʼaē ʼe faʼifaʼitakiʼi e te hahaʼi fakalogo ʼo te teokalasia?
[Paki ʼo te pasina 17]
Neʼe fakamuʼamuʼa e Salomone te kolōlia ʼo te ʼAtua ka mole ko tona kolōlia