Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w25 Lub 5 Hlis Ntuj sab 26-31
  • Yehauvas Lub Npe Tseem Ceeb Heev Rau Peb

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Yehauvas Lub Npe Tseem Ceeb Heev Rau Peb
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • “HAIV NEEG SAWV CEV RAU NWS LUB NPE”
  • “NEJ YOG KUV COV TIMKHAWV”
  • YEHAUVAS LUB NPE TSEEM CEEB HEEV RAU PEB
  • Yehauvas Lub Npe Tseem Ceeb Heev Rau Yexus
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • ‘Cia Li Qhuas Yehauvas’
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2024
  • “Nej Cia Li Txiav Txim Siab Saib Nej Yuav Pehawm Tus Twg”
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Txo Hwj Chim Yog Tsis Paub Tseeb
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
w25 Lub 5 Hlis Ntuj sab 26-31

ZAJ KAWM 23

ZAJ NKAUJ 2 Koj Hu Ua Yehauvas

Yehauvas Lub Npe Tseem Ceeb Heev Rau Peb

“[Yehauvas] hais tias, . . . ‘nej yog kuv cov timkhawv.’ “​—YAXAYAS 43:10.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Yuav tham txog seb peb feem yog li cas los mus hwm thiab daws Yehauvas lub npe kom dawb huv.

1-2. Ua li cas peb ho paub tias Yehauvas lub npe tseem ceeb rau Yexus?

TSIS muaj ib yam dab tsi yuav tseem ceeb rau Yexus tshaj li Yehauvas lub npe. Tsuas yog Yexus tib leeg xwb thiaj ua ntau npaum li nws ua tau kom tib neeg paub txog Yehauvas lub npe. Raws li zaj kawm tas los lawd, Yexus yeem tuag los mus daws Yehauvas lub npe kom dawb huv. (Malakaus 14:36; Henplais 10:7-9) Tom qab 1,000 xyoo, Yexus txaus siab hlo muab txhua yam rov rau Yehauvas vim nws xav kom Yehauvas tau tag nrho tej koob meej. (1 Kauleethaus 15:26-28) Qhov uas Yexus saib taus Vajtswv lub npe qhia tau tias nkawd ob txiv tub sib raug zoo heev thiab nws hlub Vajtswv tshaj plaws li.

2 Yexus los rau hauv ntiaj teb no los sawv tam nws Txiv lub npe. (Yauhas 5:43; 12:13) Nws qhia nws Txiv lub npe rau nws cov thwj tim paub. (Yauhas 17:6, 26) Thaum nws qhia tib neeg thiab ua txuj ci, nws yeej qhia meej tseeb tias yog Yehauvas muab tswv yim thiab hwj chim rau nws ua xwb. (Yauhas 10:25) Tsis tas li ntawd, Yexus thov kom Yehauvas saib xyuas nws cov thwj tim xwv lawv thiaj ua tsis tau puas tsuas rau Yehauvas lub npe. (Yauhas 17:11) Yog Yexus twb xav li no txog Yehauvas lub npe ces cov uas raws Yexus qab los yuav tsum tau siv Yehauvas lub npe.

3. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav tham txog dab tsi?

3 Peb uas yog cov tseem Khixatias yuav tau raws Yexus tus hneev tus lw thiab muab Yehauvas lub npe tso rau qhov chaw siab. (1 Petus 2:21) Nyob rau hauv zaj kawm no yuav tham seb vim li cas Yehauvas thiaj muab nws lub npe rau cov uas mus tshaj tawm “txoj xov zoo txog Vajtswv txoj kev kav.” (Mathais 24:14) Tsis tas li ntawd, kuj yuav tham txog seb Yehauvas lub npe yuav tsum tseem ceeb npaum li cas rau txhua tus.

“HAIV NEEG SAWV CEV RAU NWS LUB NPE”

4. (1) Ua ntej Yexus yuav rov mus saum ntuj, nws hais li cas rau nws cov thwj tim? (2) Peb yuav tham txog qhov lus nug twg?

4 Ua ntej Yexus yuav rov mus saum ntuj, nws hais rau nws cov thwj tim tias: “Thaum nej tau lub hwj huam dawb huv lawd, nej yuav muaj hwj chim thiab yuav ua tim khawv txog kuv hauv Yeluxalees, mus thoob plaws hauv Yudias thiab Xamalis, thiab mus txog qab ntuj kawg.” (Tes Hauj Lwm 1:8) Yog li ntawd, cov thwj tim yuav tau qhia txoj xov zoo rau qhov txhia qhov chaw, tsis yog hauv Ixayees xwb. Ntev mus ntev tuaj tib neeg nyob thoob qab ntuj yuav los ua Yexus cov thwj tim. (Mathais 28:19, 20) Tiam sis Yexus hais tias: “Nej . . . yuav ua tim khawv txog kuv.” Ua li cov thwj tim tshiab puas tas yuav paub Yehauvas lub npe yog hais tias lawv ua tim khawv txog Yexus xwb? Nyob rau hauv Tes Hauj Lwm tshooj 15 mam li qhia rau peb seb yog li cas rau li cas.

5. Cov tub txib thiab cov txwj laus hauv Yeluxalees ua qhia li cas tias tib neeg yuav tsum paub Yehauvas lub npe? (Saib daim duab.)

5 Xyoo 49 tom qab Yexus, cov tub txib thiab cov txwj laus hauv lub nroog Yeluxalees sib sab laj seb lwm haiv neeg puas yuav tsum ua kev cai txiav ua ntej lawv ua ib tug Khixatias. Yakaunpaus uas yog Yexus tus kwv thiaj li xaus lus hais tias: “[Petus] twb qhia meej txog thawj zaug uas Vajtswv nco txog lwm haiv neeg thiab tau coj ib co los ua nws haiv neeg sawv cev rau nws lub npe.” Ua li Yakaunpaus hais txog leej twg lub npe? Nws siv Amaus tus uas cev Vajtswv lus cov lus hais tias: “Kuv ua li no kom cov neeg uas tseem nyob thiab lwm haiv neeg uas tuav kuv lub npe thiaj nrhiav tau kuv uas yog Vajtswv Yehauvas. Kuv uas yog Vajtswv Yehauvas tau hais li no.” (Tes Hauj Lwm 15:14-18) Cov thwj tim tshiab tsis yog kawm txog Yehauvas xwb tiam sis lawv yuav tuav nws lub npe. Qhov no txhais hais tias lawv yuav tau muab Vajtswv lub npe qhia rau lwm tus thiab tib neeg yuav paub tias lawv yog cov sawv cev Vajtswv lub npe.

Yakaunpaus nrog cov tub txib thiab cov txwj laus hauv lub nroog Yeluxalees sib tham pem. Muaj ob tug kwv tij qhib lawv kauj ntawv thiab mloog.

Nyob rau thawj 100 xyoo, pab uas ntaus thawj sib txoos ua ke thiab lawv xam pom tias cov Khixatias yuav tsum yog cov tib neeg uas tuav Vajtswv lub npe (Saib nqe 5)


6-7. (1) Vim li cas Yexus ho los rau hauv ntiaj teb? (2) Qhov tseem ceeb tshaj uas Yexus los hauv ntiaj teb no yog dab tsi?

6 Yexus lub npe txhais hais tias “Yehauvas Yog Tus Cawm Dim.” Yehauvas siv Yexus los mus cawm txhua haiv neeg uas muaj kev ntseeg rau Nws thiab Nws tus Tub. Yexus los rau hauv ntiaj teb no los theej tib neeg lub txhoj. (Mathais 20:28) Qhov nws ua li no thiaj li qhib tau txoj hau kev kom tib neeg dim lawv tej kev txhaum thiab tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.​—Yauhas 3:16.

7 Ua li cas ho yuav tau theej tib neeg lub txhoj? Vim puag thaum ub thawj nkawm niam txiv Adas thiab Evas nkawd tau sawv tawm tsam Yehauvas ces thiaj ua rau noob neej nyob tsis tau mus ib txhis. (Chivkeeb 3:6, 24) Txawm li ntawd los muaj ib yam tseem ceeb tshaj qhov uas cawm noob neej txoj sia. Yam ntawd yog Xatas tau dag ntau tsav ntau yam txog Yehauvas. (Chivkeeb 3:4, 5) Yog li ntawd, noob neej yuav tsum paub hais tias Yehauvas yeej ua ncaj ua ncees thiab nws lub koob lub npe yeej dawb huv. Vim Yexus sawv cev Yehauvas thiab tuav Nws lub npe, Yexus thiaj yog tus uas tsim nyog los daws Yehauvas lub npe kom dawb huv.

Yog Yexus twb siv Yehauvas lub npe ces cov uas raws Yexus qab los yuav tsum tau siv Yehauvas lub npe

8. Cov uas raws Yexus qab yuav tsum xam pom li cas?

8 Txhua tus uas raws Yexus qab, tsis hais cov Yudais thiab lwm haiv neeg, yuav tsum tau lees paub tus uas txib Yexus los cawm lawv txoj sia uas yog Yexus Txiv, Vajtswv Yehauvas. (Yauhas 17:3) Tsis tas li ntawd, lawv yuav zoo ib yam li Yexus es sawv cev Yehauvas lub npe. Ntxiv ntawd, lawv yuav tau xam pom tias qhov uas hwm Yehauvas lub npe tseem ceeb heev. Lawv yuav tsum tau ua li no lawv thiaj li dim. (Tes Hauj Lwm 2:21, 22) Yog li ntawd, txhua tus uas raws Yexus qab yuav tsum tau kawm txog Yehauvas thiab Yexus nkawd. Yexus thiaj xaus nws zaj lus thov tias: “Kuv twb qhia koj lub npe rau lawv paub lawm thiab tseem yuav qhia ntxiv, kom lawv thiaj paub hlub lwm tus ib yam li koj hlub kuv lawd. Kuv thiaj nrog tau lawv koom ua ib lub siab.”​—Yauhas 17:26.

“NEJ YOG KUV COV TIMKHAWV”

9. Yuav ua li cas peb thiaj qhia tau tias Yehauvas lub npe tseem ceeb rau peb?

9 Cov tseem Khixatias uas raws Yexus qab yuav tau hwm Yehauvas lub npe. (Mathais 6:9, 10) Lawv yuav tau saib Yehauvas lub npe tseem ceeb tshaj txhua tsav txhua yam. Tsis tas li ntawd, lawv tus cwj pwm los yuav tsum qhia tau ib yam nkaus. Ua li peb yuav tau ua dab tsi xwv thiaj hwm Yehauvas lub npe thiab qhia tias tej uas Xatas hais txog Yehauvas tsis muaj tseeb?

10. Nyob hauv Yaxayas tshooj 42 txog 44 hais txog dab tsi? (Yaxayas 43:9; 44:7-9) (Saib daim duab.)

10 Nyob rau hauv Yaxayas tshooj 42 txog 44 peb yuav kawm seb peb yuav tau ua li cas rau li cas thiaj hwm tau Yehauvas lub npe. Nyob rau cov tshooj ntawd, piav zoo nkaus li Yehauvas thiab tib neeg hais ib tshaj plaub nyob rau hauv tsev tu plaub txog seb leej twg thiaj yog tus tseem Vajtswv. Yehauvas thiaj li nug kom cov tib neeg uas tsis kam teev tiam nws qhia seb lawv cov vaj tswv puas muaj sia. Nws kuj hu cov ua tim khawv kom kav tsij los daws lawv zaj thiab qhia txog lawv tej vaj tswv. Tiam sis tsis muaj leej twg kam los daws lawv zaj li!​—Nyeem Yaxayas 43:9; 44:7-9.

Cov duab: Cov tub txib saum ntuj ya puag ncig lub ntiaj teb hos cov kwv tij nkauj muam hwm Yehauvas lub npe. 1. Muaj ib khub txij nkawm teeb laub tshaj tawm txoj xov zoo. 2. Ib tug ntxhais hluas muab ib daim ntawv tiv tauj rau ib tug ntxhais kawm ntawv. 3. Ib tug kwv tij qhia Vajtswv Txoj Lus rau ib tug txiv neej uas zaum ntawm nws ib sab thaum nkawd caij tsheb nqaj. 4. Muaj ob tug tub ceev xwm ntes ib tug kwv tij. 5. Muaj ib tug muam piav rau nws tus kws tshuaj vim li cas nws tsis kam siv ntshav.

Peb yeej ua tim khawv txog Yehauvas rau ntau txoj kev (Saib nqe 10-11)


11. Yehauvas hais li cas rau nws cov tib neeg hauv Yaxayas 43:10-12?

11 Nyeem Yaxayas 43:10-12. Yehauvas hais li no txog nws cov tib neeg: “Nej yog kuv cov timkhawv.” Yehauvas nug kom lawv teb lo lus nug no tias: “Puas muaj lwm tus vajtswv?” (Yaxayas 44:8) Peb los yeej muaj qhov cij fim los teb qhov lus nug no tib yam nkaus. Tej lus peb hais thiab tej yam peb ua puav leej qhia tias Yehauvas yog tus tseem Vajtswv thiab nws yog tus muaj hwj chim loj tshaj. Txawm Xatas yuav ua nyuaj los qhov uas peb ua peb lub neej yeej qhia tias peb yeej hlub thiab npuab siab rau Yehauvas. Qhov peb ua li no peb muaj peev xwm los mus pab kom sawv daws hwm Yehauvas lub npe.

12. Zaj lus faj lem uas nyob hauv Yaxayas 40:3, 5 tshwm sim li cas?

12 Thaum peb txhawb nqa Yehauvas lub npe, twb yog peb xyaum Yexus Khetos. Yaxayas faj lem tias yuav muaj ib tug los mus kho kev tos Yehauvas. (Yaxayas 40:3) Qhov no muaj tshwm sim rau thaum Yauhas tus uas muab neeg ua kev cai raus dej kho kev tos Yexus tus uas tuav Yehauvas lub npe. (Mathais 3:3; Malakaus 1:2-4; Lukas 3:3-6) Yaxayas kuj faj lem li no ntxiv tias: “Thaum ntawd [Yehauvas] yuav muab nws lub tshwjchim uas ci ntsa iab nthuav qhia rau neeg txhua tus pom.” (Yaxayas 40:5) Yehauvas ho ua tau li no li cas? Thaum Yexus los hauv ntiaj teb, nws sawv cev tau rau Yehauvas zoo heev cuag li Yehauvas tus kheej los kiag ntag.​—Yauhas 12:45.

13. Peb xyaum Yexus li cas?

13 Zoo ib yam li Yexus, peb ua tim khawv txog Yehauvas. Peb txhawb nqa Yehauvas lub npe thiab qhia txhua leej txhua tus uas peb ntsib txog tej yam zoo uas nws tau ua. Yuav kom peb ua tau ib tug tim khawv zoo rau Yehauvas, peb yuav tau qhia rau tib neeg paub tias Yexus tau ua li cas los hwm Yehauvas lub npe. (Tes Hauj Lwm 1:8) Tsis muaj leej twg yuav ua tau tim khawv txog Yehauvas zoo npaum li Yexus tau ua. Yog li ntawd, peb thiaj xyaum Yexus tus yam ntxwv. (Tshwmsim 1:5) Peb ua tau li cas ntxiv los qhia tias Yehauvas lub npe tseem ceeb heev rau peb?

YEHAUVAS LUB NPE TSEEM CEEB HEEV RAU PEB

14. Raws li Phau Ntawv Nkauj 105:3, peb xav li cas txog Yehauvas lub npe?

14 Peb txaus siab heev rau Yehauvas lub npe. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 105:3.) Yehauvas zoo siab kawg nkaus li thaum peb khav txog nws lub npe. (Yelemis 9:23, 24; 1 Kauleethaus 1:31; 2 Kauleethaus 10:17) Peb saib ib yam li yog ib qho txiaj ntsig los mus qhia lwm tus txog Yehauvas tias nws yog tus dawb huv thiab txhua yam nws ua puav leej ncaj xwb. Peb yuav tau tab meeg qhia tej neeg peb ua hauj lwm nrog, kawm ntawv nrog, tej kwv tij zej zog, thiab lwm tus tias peb yog Yehauvas Cov Tim Khawv! Qhov uas Dab Ntxwv Nyoog xav kom peb ua yog txhob tham txog Yehauvas rau lwm leej lwm tus. (Yelemis 11:21; Tshwmsim 12:17) Xatas thiab cov uas nrog nws ua txij tog txij peg xav kom peb txhob nco qab txog Yehauvas lub npe. (Yelemis 23:26, 27) Tiam sis peb hlub Yehauvas heev ces peb yuav qhia thiab qhuas nws lub npe “tas hnub” tas hmo.​—Phau Ntawv Nkauj 5:11; 89:16.

15. Tuav Yehauvas lub npe thov yog li cas tiag?

15 Peb tuav Yehauvas lub npe thov. (Yau-ees 2:32; Loos 10:13, 14) Tuav Yehauvas lub npe thov tsis yog paub thiab siv nws lub npe xwb. Peb yuav tsum paub seb nws zoo li cas tiag, tso siab tau rau nws, tos nrhw nws pab peb thiab coj peb txoj hau kev. (Phau Ntawv Nkauj 20:7; 99:6; 116:4; 145:18) Tsis tas li ntawd, peb kuj mus tshaj tawm nws lub npe thiab nws tus cwj pwm rau lwm leej lwm tus, pab kom lawv hloov dua siab tshiab xwv lawv thiaj hloov tau lawv lub neej kom haum Yehauvas siab.​—Yaxayas 12:4; Tes Hauj Lwm 2:21, 38.

16. Yuav ua li cas peb thiaj qhia tau tias Xatas yog tus dag?

16 Peb ua siab ntev nyiaj kev tsim txom kom thiaj nqa koob meej rau Yehauvas lub npe. (Yakaunpaus 5:10, 11) Thaum peb raug kev tsim txom thiab tuav rawv peb txoj kev ntseeg rau Yehauvas ces peb qhia tau rau Xatas tias Xatas yog tus dag. Nyob rau thaum Yauj lub caij, Xatas iab liam cov uas teev tiam Yehauvas tias: “Neeg yeem tso txhua tsav yam tseg kom nws tau txojsia xwb.” (Yauj 2:4) Xatas hais tias tib neeg tsuas teev tiam Yehauvas thaum lawv lub neej zoo xwb tiam sis thaum lawv lub neej raug kev nyuaj siab, lawv yuav muab Yehauvas tso tseg. Yauj qhia tau tias tej uas Xatas hais ntawd tsis muaj tseeb! Niaj hnub nim no peb muaj qhov cij fim los qhia tau tias txawm peb lub neej yuav nyuaj npaum twg los sis Xatas ua ntau tsav ntau yam los txo peb lub zog los peb yeej yuav teev tiam Yehauvas mus li. Peb tso siab tias Yehauvas yuav saib xyuas peb vim saib rau nws lub npe.​—Yauhas 17:11.

17. Raws li 1 Petus 2:12, muaj lwm yam uas peb nqa tau koob meej rau Yehauvas yog dab tsi?

17 Peb ua npaum li peb ua tau los mus qhuas Yehauvas lub npe. (Pajlug 30:9; Yelemis 7:8-11) Vim peb sawv cev Yehauvas thiab nws lub npe, tej zaud peb yuav ua tau rau tib neeg qhuas los sis tib neeg thuam Yehauvas. (Nyeem 1 Petus 2:12.) Yog li ntawd, cia peb mam xav mam hais mam xav mam ua xwv thiaj tsis muaj neeg yuav thuam tau Yehauvas. Tab txawm peb yog noob txaug neeg txhaum los peb yeej nqa tau koob meej rau Yehauvas lub koob lub npe.

18. Muaj dua ib yam twg uas peb qhia tau tias Yehauvas lub npe yeej tseem ceeb rau peb tiag? (Saib cov taw ntawv.)

18 Peb txhawj txog Yehauvas lub koob lub npe dua li peb lub. (Phau Ntawv Nkauj 138:2) Vim li cas qhov no ho tseem ceeb ua luaj? Vim tias qhov uas peb hlub Yehauvas tej zaud kuj yuav ua rau peb puas koob puas npe.a Yexus xav kom Yehauvas tsis txhob puas koob puas npe, yog li ntawd nws thiaj yeem poob ntsej muag thiab tuag li ib tug neeg tub sab. Tab txawm yuav “poob ntsejmuag” los nws tsis txhawj txog seb tib neeg yuav xav li cas txog nws. (Henplais 12:2-4) Nws tsuas xav ntsoov txog qhov uas ua li Vajtswv lub siab nyiam xwb.​—Mathais 26:39.

19. Koj xav li cas txog Yehauvas lub npe, thiab yog vim li cas?

19 Peb zoo siab kawg nkaus li uas tau teev tiam Yehauvas thiab tau hu ua Yehauvas Cov Tim Khawv. Vim li no peb yeej txaus siab hlo tiv luag tej kev thuam. Peb saib Yehauvas lub koob lub npe tseem ceeb dua li peb lub koob lub npe. Cia peb rau siab ntso kam tiag qhuas Yehauvas lub npe tab txawm Xatas yuav ua txhua yam los txwv peb txoj hau kev. Ua li no peb thiaj raws tau Yexus Khetos tus hneev tus lw es saib Yehauvas lub npe tseem ceeb tshaj txhua yam.

KOJ YUAV TEB LI CAS?

  • Vim li cas Yehauvas lub npe ho tseem ceeb rau cov tseem Khixatias?

  • Niaj hnub nim no peb ua tim khawv txog dab tsi?

  • Yuav ua li cas peb thiaj qhia tau tias Yehauvas lub npe tseem ceeb rau peb?

ZAJ NKAUJ 10 Cia Li Qhuas Peb Tus Vajtswv Yehauvas!

a Txawm tias Yauj yog ib tug neeg uas muaj kev ntseeg heev los thaum nws peb tug phooj ywg kwv luag pheej hais tias nws ua tau ib yam twg yuam kev ces nws txawm pib daws nws lub npe. Ua ntej ntawd thaum Yauj poob txhua yam thiab nws cov me nyuam los tuag tag, “nws tsis tau ua txhaum lossis liam txim rau Vajtswv li.” (Yauj 1:22; 2:10) Tiam sis thaum lawv liam hais tias nws ua txhaum, nws txawm pib hais ub hais no los daws nws zaj thiab tsis nco qab hwm Vajtswv lub npe​—Yauj 6:3; 13:4, 5; 32:2; 34:5.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2025)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus