Augstā dziesma
2 Celšos un izstaigāšu
pilsētas ielas un laukumus,
lūkošos pēc tā, ko mīl mana sirds!
Es viņu meklēju, bet neatradu.
3 Mani sastapa sargi, kas apgaitā gāja pa pilsētu.+
”Vai neesat redzējuši manu sirdsmīļoto?”
4 Līdzko biju pagājusi tiem garām,
es atradu viņu — savu sirdsmīļoto.
Es viņu satvēru un vairs neatlaidu,
kamēr nebiju ievedusi savas mātes namā,+
savas mīļās mātes istabā.
5 Zvēriet man, Jeruzālemes meitas,
pie gazelēm un pie stirnām laukos,
ka nemodināsiet, nedegsiet manī mīlestību, kamēr tā nemodīsies pati!”+
6 ”Kas tur tuvojas no tuksneša kā dūmu vāli
un smaržo pēc mirrēm un vīraka,
pēc smaržīgiem pūderiem, ko pārdod tirgotāji?”+
7 ”Lūk, Sālamana palankīns*!
Tam apkārt — sešdesmit braši vīri
no Izraēla varoņiem,+
8 visi zobeniem bruņoti,
prasmīgi karavīri,
ikvienam pie sāniem zobens,
lai atvairītu briesmas, kas uzglūn naktī.”
9 ”Tas ir ķēniņa Sālamana nesamkrēsls,
ko viņš licis sev darināt no Libāna kokiem.+
10 Balsti tam no sudraba,
atzveltne no zelta,
sēdeklis no purpurkrāsas vilnas,
bet iekšpusi ar mīlestību ir izgreznojušas
Jeruzālemes meitas.”