MATEJA EVAŅĢĒLIJS

1 Grāmata par Jēzus Kristus*, Dāvida dēla,+ Ābrahāma dēla,+ dzīvi.*

11 Ap to laiku, kad notika izvešana uz Babiloniju,+ Josijam+ piedzima Jehonja+ un viņa brāļi.

17 Tātad no Ābrahāma līdz Dāvidam bija četrpadsmit paaudzes, no Dāvida līdz izvešanai uz Babiloniju — četrpadsmit paaudzes un no izvešanas uz Babiloniju līdz Kristum — četrpadsmit paaudzes.

18 Lūk, kā piedzima Jēzus Kristus: viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, bet, pirms viņi bija apprecējušies, izrādījās, ka Marija gaida bērnu, ko ir ieņēmusi svētā gara* spēkā.+ 19 Marijas vīrs* Jāzeps, būdams taisns un negribēdams, ka viņai būtu jāpiedzīvo kauns, grasījās slepus no viņas šķirties.+ 20 Bet, kad viņš visu bija pārdomājis, sapnī viņam parādījās Jehovas* eņģelis un teica: ”Jāzep, Dāvida dēls, nebaidies vest savu sievu Mariju pie sevis, jo viņas grūtniecība ir iestājusies svētā gara spēkā.+ 21 Viņa dzemdēs dēlu, un tu viņu nosauksi par Jēzu*,+ jo viņš izglābs savu tautu no grēkiem.”+ 22 Tas viss notika, lai piepildītos vārdi, ko Jehova ir teicis ar pravieša starpniecību: 23 ”Jaunavai iestāsies grūtniecība, viņa dzemdēs dēlu, un to nosauks par Imanuēlu,”+ tulkojumā — ”Dievs ir ar mums”.+

24 Pamodies Jāzeps darīja tā, kā Jehovas eņģelis bija licis, un atveda Mariju pie sevis. 25 Bet viņam ar to nebija tuvības, līdz viņai piedzima dēls,+ un viņš to nosauca par Jēzu.+

2 Ķēniņa Hēroda* laikā,+ kad Jēzus bija piedzimis Betlēmē,+ kas ir Jūdejā, no austrumiem Jeruzālemē ieradās astrologi. 2 ”Kur ir nesen dzimušais jūdu ķēniņš?”+ viņi jautāja. ”Mēs austrumu zemē redzējām viņa zvaigzni un esam atnākuši viņu godināt*.” 3 To dzirdēdams, ķēniņš Hērods satraucās, un satraukums pārņēma arī visu Jeruzālemi. 4 Sapulcējis visus virspriesterus un rakstu mācītājus*, viņš tiem vaicāja, kur bija jāpiedzimst Kristum*, 5 un tie viņam atbildēja: ”Betlēmē,+ kas ir Jūdejā, jo tā ir rakstījis pravietis: 6 ”Bet tu, Betlēme Jūdas zemē, nebūt neesi pati necilākā no Jūdas vadītāju pilsētām, jo no tevis nāks vadonis, kas ganīs manu tautu, Izraēlu.””+

7 Tad Hērods slepus ataicināja astrologus, izdibināja no tiem, kad zvaigzne bija parādījusies, 8 un sūtīja tos uz Betlēmi, sacīdams: ”Ejiet un sameklējiet to bērnu. Kad būsiet viņu atraduši, paziņojiet man, lai arī es varu aiziet un viņu godināt.” 9 Uzklausījuši ķēniņu, astrologi devās ceļā. Bet zvaigzne, ko viņi bija redzējuši jau austrumu zemē,+ gāja viņiem pa priekšu, līdz apstājās virs vietas, kur bija bērns. 10 Redzot zvaigzni, astrologi ļoti priecājās. 11 Kad viņi bija iegājuši namā, viņi ieraudzīja bērnu un tā māti Mariju un, nometušies zemē, to godināja. Viņi atvēra savas dārgumu lādes un uzdāvināja bērnam zeltu, vīraku un mirres. 12 Bet, sapnī saņēmuši Dieva brīdinājumu+ neatgriezties pie Hēroda, viņi devās atpakaļ uz savu zemi pa citu ceļu.

13 Kad astrologi bija aizgājuši, Jāzepam sapnī parādījās Jehovas* eņģelis+ un teica: ”Celies un kopā ar bērnu un tā māti bēdz uz Ēģipti! Paliec tur, līdz es tev došu ziņu, jo Hērods grib atrast bērnu, lai to nogalinātu.” 14 Tad Jāzeps piecēlās un tajā pašā naktī kopā ar bērnu un tā māti devās uz Ēģipti, 15 kur viņš palika līdz Hēroda nāvei. Tā piepildījās vārdi, ko Jehova ir teicis ar pravieša starpniecību: ”Es aicināju savu dēlu no Ēģiptes.”+

16 Redzēdams, ka astrologi viņu ir piemānījuši, Hērods aizsvilās lielās dusmās un pavēlēja Betlēmē un tās apkārtnē nonāvēt visus zēnus līdz divu gadu vecumam (šādu vecumu viņš noteica, pamatojoties uz ziņām, ko bija izdibinājis no astrologiem).+ 17 Tā piepildījās pravieša Jeremijas teiktie vārdi: 18 ”Rāmā ir dzirdamas raudas un gaužas vaimanas — Rāhele+ apraud savus bērnus un nerod mierinājumu, jo viņas bērnu vairs nav.”+

19 Kad Hērods bija miris, Ēģiptē Jāzepam sapnī parādījās Jehovas eņģelis+ 20 un teica: ”Celies un kopā ar bērnu un tā māti dodies atpakaļ uz Izraēla zemi, jo tie, kas tīkoja pēc bērna dzīvības, ir miruši.” 21 Tad Jāzeps kopā ar bērnu un tā māti atgriezās Izraēla zemē. 22 Bet, kad viņš uzzināja, ka Jūdejā valda Hēroda dēls Arhelavs*, viņam bija bail turp doties. Turklāt Jāzeps sapnī saņēma Dieva brīdinājumu,+ tāpēc viņš aizgāja uz Galileju.+ 23 Tur viņš apmetās pilsētā, ko sauc par Nācareti,+ lai piepildītos praviešu vārdi: ”Viņu sauks par nācarieti*.”+

3 Vēlāk Jānis+ Kristītājs sludināja+ Jūdejas tuksnesī: 2 ”Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība jau ir tuvu!”+ 3 Tieši par viņu pravietis Jesaja ir teicis:+ ”Tuksnesī kāds sauc: ”Sagatavojiet ceļu Jehovam*! Dariet taisnas viņa takas!””+ 4 Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un ādas jostu;+ viņš pārtika no siseņiem un savvaļas bišu medus.+ 5 Ļaudis nāca pie viņa no Jeruzālemes un visas Jūdejas, un visa Jordānas apvidus.+ 6 Tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja* Jordānas upē.+

7 Kad Jānis ieraudzīja daudz farizeju un saduceju*+ nākam uz kristīšanas vietu, viņš tiem teica: ”Odžu dzimums,+ kas jums ir teicis, ka varēsiet izbēgt no gaidāmajām dusmām?+ 8 Tad nu dariet darbus*, kas liecina par grēku nožēlu*,* 9 un neiedomājieties teikt: ”Mūsu tēvs ir Ābrahāms.”+ Es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem spēj radīt Ābrahāmam bērnus. 10 Cirvis jau ir pielikts kokiem pie saknēm, un ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī.+ 11 Es jūs kristīju ūdenī tāpēc, ka jūs nožēlojat grēkus,+ bet tas, kurš nāk pēc manis, ir stiprāks par mani, viņam es neesmu cienīgs pat sandales novilkt.+ Viņš jūs kristīs ar svēto garu+ un uguni.+ 12 Viņam rokā ir vētījamā liekšķere, un viņš iztīrīs savu klonu un savāks kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās nenodzēšamā ugunī.”+

13 Tad Jēzus no Galilejas atnāca pie Jāņa, lai tas viņu Jordānā kristītu.+ 14 Bet Jānis iebilda: ”Tev būtu jākristī mani — bet tu nāc pie manis?” 15 Jēzus viņam atbildēja: ”Tam tā ir jānotiek, jo tā mēs izpildīsim Dieva gribu*.” Tad Jānis vairs necentās viņu atturēt. 16 Pēc kristīšanas Jēzus tūlīt pat iznāca no ūdens, un, lūk, atvērās debesis,+ un viņš* redzēja Dieva garu nolaižamies kā balodi un nākam pār viņu*.+ 17 Tad no debesīm atskanēja balss:+ ”Šis ir mans mīļais Dēls,+ pret ko es esmu labvēlīgs*.”+

4 Tad gars Jēzu aizveda tuksnesī, kur viņu kārdināja+ Velns.+ 2 Jēzus bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un viņš bija izsalcis. 3 Tad atnāca kārdinātājs+ un teica viņam: ”Ja tu esi Dieva dēls, liec šiem akmeņiem kļūt par maizi!” 4 Bet Jēzus atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien,* bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas* mutes.””+

5 Pēc tam Velns viņu aizveda uz svēto pilsētu+ un, nostādījis viņu uz tempļa mūra*,+ 6 teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: ”Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, lai tava kāja neatsistos pret akmeni.””+ 7 Jēzus sacīja: ”Bet vēl ir rakstīts: ”Nepārbaudi Jehovu, savu Dievu!””+

8 Tad Velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu, parādīja viņam visas pasaules valstis un to spožumu+ 9 un teica: ”To visu es tev došu, ja tu nometīsies zemē un mani pielūgsi.” 10 Bet Jēzus atbildēja: ”Ej projām, Sātan! Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu,+ un kalpo* vienīgi viņam.””+ 11 Pēc tam Velns viņu atstāja,+ un pie Jēzus ieradās eņģeļi, lai par viņu parūpētos.+

12 Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis ir apcietināts,+ viņš aizgāja uz Galileju.+ 13 Vēlāk, atstājis Nācareti, viņš apmetās Kapernaumā,+ kas atrodas pie jūras, Zebulona un Naftaļa robežās, 14 lai piepildītos vārdi, ko ir teicis pravietis Jesaja: 15 ”Zebulona zeme un Naftaļa zeme pie ceļa uz jūru, viņpus Jordānai, cittautiešu Galileja! 16 Ļaudis, kas dzīvo tumsā, ieraudzīja spožu gaismu, un pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, uzausa gaisma.”+ 17 No tā laika Jēzus sāka sludināt: ”Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība jau ir tuvu!”+

18 Iedams gar Galilejas jūru*, viņš ieraudzīja divus brāļus — Sīmani, sauktu par Pēteri,+ un viņa brāli Andreju — metam jūrā tīklu, jo tie bija zvejnieki.+ 19 Viņš tiem teica: ”Nāciet man līdzi, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.”+ 20 Tie uzreiz atstāja tīklus un sekoja Jēzum.+ 21 Iedams tālāk, viņš ieraudzīja vēl divus brāļus, Jēkabu un viņa brāli Jāni, Cebedeja dēlus,+ kas kopā ar savu tēvu Cebedeju laivā lāpīja tīklus, un viņš tos pasauca.+ 22 Tūlīt pat tie atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.

23 Pēc tam Jēzus apstaigāja visu Galileju,+ mācīdams sinagogās,+ sludinādams labo vēsti par Dieva valstību un dziedinādams visādas slimības un kaites.+ 24 Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju, un pie viņa atveda cilvēkus, ko mocīja dažādas slimības un kas cieta lielas sāpes,+ dēmonu apsēstos,+ epilepsijas slimniekus+ un paralizētos, un viņš tos visus dziedināja. 25 Tā nu viņam sekoja lieli ļaužu pulki no Galilejas, Dekapoles*, Jeruzālemes, Jūdejas un no Jordānas otra krasta.

5 Redzēdams ļaužu pulkus, Jēzus uzkāpa kalnā. Kad viņš bija apsēdies, pie viņa pienāca mācekļi, 2 un viņš sāka tos mācīt:

3 ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības,*+ jo viņiem pieder debesu valstība.

4 Laimīgi tie, kas bēdājas, jo viņi saņems mierinājumu.+

5 Laimīgi lēnprātīgie*,+ jo viņi iemantos zemi.+

6 Laimīgi tie, kas ir izsalkuši un izslāpuši+ pēc taisnības, jo viņi saņems to, pēc kā ilgojas.+

7 Laimīgi žēlsirdīgie,+ jo viņiem tiks parādīta žēlastība.

8 Laimīgi sirdsskaidrie,+ jo viņi redzēs Dievu.

9 Laimīgi miera nesēji*,+ jo viņus sauks par Dieva bērniem.

10 Laimīgi taisnības dēļ vajātie,+ jo viņiem pieder debesu valstība.

11 Laimīgi jūs esat, ja jūs apvaino,+ vajā+ un ar visādiem ļauniem vārdiem apmelo manis dēļ.+ 12 Priecājieties un līksmojiet,+ jo liela ir jūsu balva*+ debesīs; tāpat senāk ir vajāti arī pravieši.+

13 Jūs esat zemes sāls.+ Bet, ja sāls zaudē garšu, kā lai to atkal padara sāļu? Tas vairs nekam neder — to atliek tikai izmest ārā,+ lai ļaudis to samītu.

14 Jūs esat pasaules gaisma.+ Pilsētu, kas atrodas kalnā, nevar nepamanīt. 15 Iedegtu gaismekli neviens neliek zem mērtrauka, bet gan redzamā vietā, tad tas apspīd visus, kas ir namā.+ 16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā,+ tā ka viņi redzētu jūsu labos darbus+ un godātu jūsu Tēvu, kas ir debesīs.+

17 Nedomājiet, ka es esmu atnācis atcelt bauslību vai praviešu rakstus. Es esmu atnācis tos nevis atcelt, bet piepildīt.+ 18 Patiesi, es jums saku: pat ja zustu debesis un zeme, no bauslības nezudīs ne vismazākais burtiņš, ne burta daļiņa, kamēr viss nebūs piepildīts.+ 19 Tāpēc, ja kāds pārkāpj kaut vienu no vismazākajiem tās likumiem un māca arī citus tā darīt, viņu atzīs par nederīgu* debesu valstībai. Bet, ja kāds tos pilda un māca, viņu atzīs par derīgu* debesu valstībai. 20 Es jums saku: ja jūsu taisnība ne ar ko nebūs labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību,+ jūs netiksiet debesu valstībā.+

21 Jūs esat dzirdējuši, ka jūsu senčiem ir sacīts: ”Nenogalini!+ Ja kāds izdara slepkavību, viņam jāatbild tiesas priekšā.”+ 22 Bet es jums saku: ikviens, kas nepārstāj dusmoties+ uz savu brāli, atbildēs tiesā, un tas, kas aizskar savu brāli ar nicīgiem vārdiem, atbildēs augstākajā tiesā*, savukārt tas, kas saka: ”Nolādētais muļķi!”, sodāms Gehennas* liesmās.+

23 Ja tu nes dāvanu pie altāra+ un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, 24 tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu.+

25 Steidzies izlīgt ar to, kas tevi grib sūdzēt tiesā, kamēr vēl esi ar viņu ceļā uz turieni, lai viņš tevi nenodotu tiesnesim un tiesnesis — tiesas kalpotājam, un lai tevi neiemestu cietumā.+ 26 Patiesi, es tev saku: tu neiznāksi no turienes, kamēr nebūsi samaksājis visu līdz pēdējam*.

27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: ”Nepārkāp laulību!”+ 28 Bet es jums saku, ka ikviens, kas ļauj skatienam kavēties pie sievietes+ un viņu iekāro, savā sirdī+ jau ir pārkāpis laulību. 29 Ja tava labā acs tev kļūst par iemeslu grēkam*, izrauj to un met prom,+ jo tev ir labāk, ja tu zaudē vienu aci, nekā ja visa tava miesa tiek iemesta Gehennā.+ 30 Un, ja tava labā roka tev kļūst par iemeslu grēkam, nocērt to un met prom,+ jo tev ir labāk, ja tu zaudē vienu no saviem locekļiem, nekā ja visa tava miesa nonāk Gehennā.+

31 Tāpat ir teikts: ”Kas šķiras no savas sievas, lai dod viņai šķiršanās apliecību.”+ 32 Bet es jums saku, ka ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība*, mudina viņu pārkāpt laulību un ikviens, kas apprec šķirtu sievieti*, pārkāpj laulību.+

33 Vēl jūs esat dzirdējuši, ka jūsu senčiem ir teikts: ”Nelauz zvērestu.+ Pildi, ko esi solījis Jehovam*!”+ 34 Bet es jums saku: nezvēriet vispār+ — ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis, 35 ne pie zemes, jo tā ir viņa kājsoliņš,+ ne pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta.+ 36 Nezvēriet arī pie savas galvas, jo jūs nevienu matu nevarat padarīt ne baltu, ne melnu. 37 Lai jūsu ”jā” nozīmē ”jā” un jūsu ”nē” — ”nē”,+ bet viss, kas papildus teikts, ir no ļaunā*.+

38 Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: ”Aci pret aci un zobu pret zobu.”+ 39 Bet es jums saku: necīnieties pretī ļaunam cilvēkam, un, ja kāds tev sit pa labo vaigu, pagriez pret viņu arī otru.+ 40 Ja kāds grib ar tevi tiesāties un dabūt tavu kreklu, atdod viņam arī virsdrēbes,+ 41 un, ja kāds, kam ir vara, liek tev iet* vienu jūdzi*, ej ar viņu divas. 42 Dod tam, kas tev kaut ko lūdz, un neatsaki tam, kas vēlas no tevis aizņemties*.+

43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: ”Mīli savu tuvāko+ un nīsti savu ienaidnieku.” 44 Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus+ un lūdziet par tiem, kas jūs vajā,+ 45 tad jūs būsiet sava debesu Tēva bērni,+ jo viņš liek saulei uzaust pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem.+ 46 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda atlīdzība jums par to pienākas?+ Vai tad nodokļu ievācēji nedara tāpat? 47 Un, ja jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko īpašu jūs darāt? Vai tad cittautieši nedara tāpat? 48 Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.+

6 Raugieties, ka jūs nedižojaties ar saviem labajiem darbiem, lai cilvēki jūs ievērotu,+ citādi jums nebūs nekādas atlīdzības no jūsu Tēva, kas ir debesīs. 2 Tāpēc, kad jūs palīdzat trūcīgajiem*, nevajag to izbazūnēt, kā sinagogās un ielās dara liekuļi, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi, es jums saku: tie jau pilnībā ir saņēmuši savu atlīdzību. 3 Bet, kad tu palīdzi trūcīgajiem, lai tava kreisā roka nezina, ko dara labā, 4 un tavs labais darbs lai paliek citiem nezināms. Tad tavs Tēvs, kas visu redz, pats būdams neredzams, tev atlīdzinās.+

5 Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi,+ kam patīk lūgt, stāvot sinagogās un galveno ielu stūros, kur ļaudis tos var redzēt.+ Patiesi, es jums saku: tie jau pilnībā ir saņēmuši savu atlīdzību. 6 Bet, kad tu lūdz, ieej savā istabā un, aizvēris durvis, lūdz savu Tēvu, kas ir neredzams.+ Tad tavs Tēvs, kas visu redz, pats būdams neredzams, tev atlīdzinās. 7 Lūdzot nesakiet visu laiku vienu un to pašu, kā dara cittautieši, kas iedomājas, ka tiks uzklausīti savas daudzvārdības dēļ. 8 Nekļūstiet tiem līdzīgi, jo Dievs, jūsu Tēvs, zina, kas jums ir vajadzīgs,+ pirms jūs viņu lūdzat.

9 Tāpēc lūdziet tā:+

”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts+ tavs vārds*.*+ 10 Lai nāk tava valstība*.+ Lai tava griba+ notiek uz zemes,+ tāpat kā debesīs.* 11 Dod mums šodien dienišķo maizi+ 12 un piedod mūsu grēkus*, tāpat kā mēs esam piedevuši tiem, kas ir grēkojuši pret mums*.+ 13 Un palīdzi mums nepadoties kārdinājumam*,+ bet paglāb mūs no ļaunā*.”+

14 Ja jūs piedosiet cilvēkiem viņu pārkāpumus, arī jūsu debesu Tēvs jums piedos,+ 15 bet, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus nepiedosiet, jūsu Tēvs nepiedos arī jūsējos.+

16 Kad jūs gavējat,+ nerādiet drūmu seju kā liekuļi, kas padara savu ārieni nepievilcīgu, lai cilvēki redzētu viņus gavējam.+ Patiesi, es jums saku: tie jau pilnībā ir saņēmuši savu atlīdzību. 17 Bet, kad tu gavē, iezied galvu ar smaržīgu eļļu un mazgā seju, 18 lai tevi redzētu gavējam nevis cilvēki, bet vienīgi Tēvs, kas ir neredzams. Tad tavs Tēvs, kas visu redz, pats būdams neredzams, tev atlīdzinās.

19 Nekrājiet* mantu uz zemes,+ kur kodes un rūsa to saēd un kur zagļi laužas iekšā un zog. 20 Bet krājiet mantu debesīs,+ kur ne kodes, ne rūsa to nesaēd+ un kur zagļi nelaužas iekšā un nezog. 21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.

22 Miesas gaismeklis ir acs.+ Ja tava acs redz skaidri*, visā tavā miesā būs gaisma, 23 bet, ja tava acs ir skaudīga*,+ visā tavā miesā būs tumsa. Ja nu gaisma, kas ir tevī, ir tumsa, cik gan liela ir šī tumsa!

24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem — viņš vienu nīdīs, bet otru mīlēs,+ vienam pieķersies, bet otru nicinās. Jūs nevarat kalpot gan Dievam, gan mantai.+

25 Tāpēc es jums saku: pārstājiet raizēties+ par savu dzīvību* — ko ēdīsiet un ko dzersiet — un par savu miesu — ko vilksiet mugurā.+ Vai dzīvība nav vērtīgāka par ēdienu un miesa — par apģērbu?+ 26 Pavērojiet putnus:+ tie nedz sēj, nedz pļauj, nedz savāc klētīs ražu, tomēr jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat vērtīgāki par putniem? 27 Kurš no jums raizēdamies var pagarināt savu mūžu kaut par sprīdi*?+ 28 Un kāpēc jūs raizējaties par apģērbu? Mācieties no lilijām laukā, kā tās aug. Tās nedz nopūlas, nedz vērpj, 29 bet es jums saku, ka pat Sālamans+ visā savā spožumā nebija tērpts tā kā ikviena no tām. 30 Ja jau Dievs tā tērpj lauka augus, kas šodien zeļ, bet rīt tiks iesviesti krāsnī, vai tiešām viņš neapģērbs arī jūs, mazticīgie? 31 Tāpēc nekad neraizējieties+ un nesakiet: ”Ko mēs ēdīsim?” vai: ”Ko dzersim?”, vai: ”Ko vilksim mugurā?”+ 32 Ar to visu ir pārņemtas citas tautas. Bet jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs.

33 Tāpēc tiecieties vispirms pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības,* un tas viss jums tiks dots.+ 34 Neraizējieties par rītdienu,+ jo rītdien būs citas raizes. Katrai dienai jau ir diezgan pašai savu bēdu.

7 Netiesājiet*,+ lai jūs netiktu tiesāti, 2 jo, kā jūs tiesājat, tā tiesās jūs+ un, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu mērīs jums.+ 3 Kāpēc tu skaties uz skabargu sava brāļa acī, bet nepamani baļķi pats savējā?+ 4 Un kā tu vari teikt brālim: ”Ļauj izņemt tev no acs skabargu!”, ja tev pašam acī ir baļķis? 5 Liekuli! Vispirms izņem baļķi no savas acs, tad tu skaidri redzēsi, kā izņemt skabargu no brāļa acs.

6 Nedodiet suņiem to, kas ir svēts, un nebārstiet pērles cūkām priekšā,+ lai tās nesamīda pērles, nepagriežas un neuzbrūk jums.

7 Lūdziet — un jums dos,+ meklējiet — un jūs atradīsiet, klauvējiet — un jums atvērs,+ 8 jo ikviens, kas lūdz, saņem,+ ikviens, kas meklē, atrod, un ikvienam, kas klauvē, atvērs. 9 Kurš no jums dotu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi? 10 Vai, ja dēls lūgtu zivi — jūs taču tam nedotu čūsku? 11 Ja pat jūs, būdami grēcīgi, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vēl jo vairāk jūsu Tēvs, kas ir debesīs, dos labu+ tiem, kas viņu lūdz!+

12 Tāpēc visu, ko jūs gribat, lai cilvēki dara jums, to dariet viņiem,+ jo tāda ir bauslības un praviešu rakstu* būtība.+

13 Ieejiet pa šaurajiem vārtiem,+ jo plati ir vārti un ērts ir ceļš, kas ved uz bojāeju, un pa šiem vārtiem ieiet daudzi, 14 bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved uz dzīvību, un to atrod tikai nedaudzi.+

15 Sargieties no viltus praviešiem,+ kas nāk pie jums avju drānās,+ bet patiesībā ir plēsīgi vilki.+ 16 Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem*. Vai tad ir iespējams lasīt vīnogas no ērkšķu krūmiem un vīģes no dadžiem?+ 17 Ikviens labs koks nes labus augļus, bet slikts* koks — sliktus augļus.+ 18 Labs koks nevar nest sliktus augļus, bet slikts koks nevar nest labus augļus.+ 19 Katru koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī.+ 20 Tik tiešām, jūs pazīsiet tādus cilvēkus pēc augļiem.+

21 Debesu valstībā netiks jebkurš, kas man saka: ”Kungs, Kungs!”, bet tikai tas, kas pilda mana debesu Tēva gribu.+ 22 Tajā dienā daudzi man teiks: ”Kungs, Kungs!+ Vai mēs tavā vārdā neesam pravietojuši? Vai mēs tavā vārdā neesam izdzinuši dēmonus? Vai mēs tavā vārdā neesam darījuši daudz brīnumu*?”+ 23 Un tad es viņiem paziņošu: ”Es jūs nekad neesmu pazinis. Ejiet prom no manis, ļaundari*!”+

24 Tāpēc ikviens, kas šos manus vārdus dzird un tiem paklausa, būs kā saprātīgs vīrs, kas bija uzbūvējis savu māju uz klints.+ 25 Kad lija lietus, cēlās ūdens, pūta vēji un triecās pret māju, tā nesabruka, jo tās pamati bija likti uz klints. 26 Bet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un tiem neklausa, būs kā nejēga, kas bija uzbūvējis savu māju uz smiltīm.+ 27 Kad lija lietus, cēlās ūdens, pūta vēji un sitās pret māju,+ tā sabruka, un posts bija liels.”

28 Kad Jēzus bija beidzis runāt, visi bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja,+ 29 jo viņš tos mācīja kā cilvēks, kam ir vara,+ nevis kā rakstu mācītāji.

8 Kad Jēzus bija nokāpis no kalna, viņam sekoja lieli ļaužu pulki. 2 Tad kāds spitālīgs cilvēks pienāca, nometās zemē viņa priekšā un sacīja: ”Kungs, ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”+ 3 Izstiepis roku, Jēzus tam pieskārās un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.”+ Un tūlīt pat tas tika izdziedināts no spitālības.+ 4 Jēzus tam teica: ”Pielūko, ka tu nevienam to nestāsti,+ bet ej un parādies priesterim+ un ziedo dāvanu, ko Mozus noteicis,+ lai priesteri redzētu, ka tu esi izdziedināts.”

5 Kad viņš ieradās Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds virsnieks* un lūdza:+ 6 ”Kungs, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas.” 7 Jēzus tam sacīja: ”Es aiziešu un viņu izdziedināšu.” 8 Virsnieks atbildēja: ”Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāc zem mana jumta. Saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels. 9 Jo arī es esmu padots citiem, un man pašam ir pakļauti kareivji, un, kad es vienam saku: ”Ej!”, viņš iet, un citam: ”Nāc!”, viņš nāk, un savam kalpam: ”Dari to!”, viņš dara.” 10 To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un teica tiem, kas viņam sekoja: ”Patiesi, es jums saku: Izraēlā es neesmu atradis nevienu, kam būtu tik stipra ticība.+ 11 Bet es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs pie galda kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu debesu valstībā,+ 12 turpretī valstības dēli tiks izmesti ārā tumsā. Tur tie raudās un griezīs zobus.”+ 13 Tad Jēzus virsniekam teica: ”Ej, un lai notiek tas, kam tu esi ticējis.”+ Un tajā pašā brīdī kalps kļuva vesels.+

14 Kad Jēzus iegāja Pētera mājā, viņš ieraudzīja, ka Pētera sievasmāte+ guļ slima un tai ir drudzis.+ 15 Viņš pieskārās tās rokai,+ un drudzis pārgāja; tad tā piecēlās un sāka viņu apkalpot. 16 Bet, kad iestājās vakars, ļaudis pie viņa atveda daudzus dēmonu apsēstos, un viņš pavēlēja gariem iziet un izdziedināja visus slimos, 17 lai piepildītos pravieša Jesajas vārdi: ”Viņš paņēma mūsu slimības un nesa mūsu kaites.”+

18 Kad Jēzus redzēja ap sevi daudz ļaužu, viņš lika mācekļiem pārcelties uz otru krastu.+ 19 Pie viņa pienāca kāds rakstu mācītājs un teica: ”Skolotāj, es tev sekošu, lai kurp tu ietu.”+ 20 Bet Jēzus tam sacīja: ”Lapsām ir alas, un putniem ir ligzdas, bet Cilvēka dēlam nav, kur galvu nolikt.”+ 21 Tad kāds no mācekļiem viņam lūdza: ”Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt tēvu!”+ 22 Bet Jēzus tam atbildēja: ”Seko man! Lai mirušie apglabā savus mirušos.”+

23 Tad viņš iekāpa laivā, un mācekļi viņam sekoja.+ 24 Pēkšņi jūrā sacēlās liela vētra, tā ka viļņi šļācās laivā, bet Jēzus gulēja.+ 25 Mācekļi viņu uzmodināja, saukdami: ”Kungs, glāb mūs! Mēs tūlīt iesim bojā!” 26 Bet viņš atteica: ”Kāpēc jūs esat tā izbijušies, mazticīgie?”+ Un Jēzus piecēlās, apsauca vējus un jūru, un viss kļuva pilnīgi rāms.+ 27 Izbrīnījušies mācekļi vaicāja: ”Kas īsti ir šis cilvēks, ja pat vēji un jūra viņam paklausa?”

28 Kad viņš bija nonācis otrā krastā, gadariešu zemē, no kapiem viņam pretī iznāca divi dēmonu apsēsti cilvēki,+ kas bija tik neganti, ka neviens neuzdrošinājās pa to ceļu staigāt. 29 Tie sāka kliegt: ”Ko tu no mums gribi, Dieva Dēls?+ Vai tu esi atnācis pirms laika mūs mocīt?”+ 30 Bet tālumā ganījās liels cūku pulks.+ 31 Dēmoni sāka lūgties: ”Ja tu mūs izdzen, liec mums ieiet cūkās!”+ 32 Jēzus tiem teica: ”Ejiet!” Izgājuši no cilvēkiem, tie iegāja cūkās, un viss ganāmpulks metās pāri kraujai jūrā un noslīka. 33 Bet gani aizbēga un, nonākuši pilsētā, izstāstīja visu, arī to, kas notika ar dēmonu apsēstajiem cilvēkiem. 34 Tad visa pilsēta iznāca pretī Jēzum, un, viņu ieraudzījuši, pilsētas iedzīvotāji ļoti lūdza, lai viņš aizietu no tās apkārtnes.+

9 Iekāpis laivā, viņš pārcēlās uz otru krastu un nonāca savā pilsētā*.+ 2 Tur cilvēki pie viņa atnesa paralizētu vīrieti, kas gulēja nestuvēs. Redzēdams viņu ticību, Jēzus paralizētajam teica: ”Esi drošs, mans dēls! Tavi grēki ir piedoti.”+ 3 Tad daži rakstu mācītāji nodomāja: ”Viņš zaimo Dievu.” 4 Zinādams, ko viņi domā, Jēzus jautāja: ”Kāpēc jūsu sirdī ir tik ļaunas domas?+ 5 Kas ir vieglāk — sacīt: ”Tavi grēki ir piedoti,” vai sacīt: ”Celies un staigā”?+ 6 Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka dēlam uz zemes ir vara piedot grēkus...” Un viņš teica paralizētajam: ”Celies, ņem savas nestuves un ej mājās!”+ 7 Tas piecēlās un aizgāja mājās. 8 To redzot, ļaudis izbijās un slavēja Dievu, kas cilvēkiem dod tādu varu.

9 Kad Jēzus devās tālāk, viņš ieraudzīja kādu cilvēku, vārdā Matejs, sēžam nodokļu ievākšanas vietā un tam sacīja: ”Seko man!” Un Matejs piecēlās un sekoja viņam.+ 10 Vēlāk, kad Jēzus kopā ar mācekļiem sēdēja viņa namā pie galda, atnāca daudz nodokļu ievācēju un grēcinieku un viņiem pievienojās.+ 11 To pamanījuši, farizeji Jēzus mācekļiem jautāja: ”Kāpēc jūsu skolotājs ēd kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?”+ 12 Izdzirdējis, ko tie runā, Jēzus sacīja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.+ 13 Tāpēc ejiet un mācieties, ko nozīmē vārdi: ”Es gribu žēlsirdību, nevis upuri.”+ Jo es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.”

14 Tad pie viņa ieradās Jāņa mācekļi un jautāja: ”Mēs un farizeji gavējam, bet kāpēc tavi mācekļi negavē?”+ 15 Jēzus atbildēja: ”Kāpēc līgavaiņa draugiem būtu jāsēro, kamēr līgavainis+ ir pie viņiem? Bet pienāks laiks, kad viņiem atņems līgavaini,+ tad gan viņi gavēs. 16 Neviens uz veca apģērba nešuj ielāpu no jauna auduma*, jo jaunais audums sarausies un caurums izplīsīs vēl lielāks.+ 17 Tāpat jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi maisi pārplīst, vīns izlīst un maisi ir pagalam. Bet jaunu vīnu lej jaunos ādas maisos, tad saglabājas gan vīns, gan maisi.”

18 Kamēr Jēzus to viņiem stāstīja, kāds sinagogas priekšnieks, piegājis pie viņa, nometās zemē un sacīja: ”Mana meita droši vien jau ir mirusi, bet nāc, uzliec viņai roku, un viņa atdzīvosies.”+

19 Tad Jēzus piecēlās un kopā ar saviem mācekļiem sekoja viņam. 20 Bet kāda sieviete, kas jau divpadsmit gadus cieta no asiņošanas,+ pienāca viņam no aizmugures un aizskāra viņa drēbju apakšmalu,+ 21 pie sevis sacīdama: ”Ja vien es pieskaršos viņa drēbēm, es kļūšu vesela.” 22 Jēzus pagriezās un, pamanījis viņu, teica: ”Esi droša, mana meita! Tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”+ Un tajā pašā brīdī sieviete kļuva vesela.+

23 Ieradies sinagogas priekšnieka namā, viņš ieraudzīja stabulētājus un daudz ļaužu, un tur valdīja liela kņada.+ 24 Jēzus sacīja: ”Ejiet ārā, jo meitenīte nav nomirusi — viņa guļ.”+ Bet tie sāka viņu izsmiet. 25 Tiklīdz ļaudis bija izsūtīti laukā, viņš iegāja iekšā, saņēma meitenītes roku,+ un viņa piecēlās.+ 26 Un runas par to izplatījās pa visu apvidu.

27 Jēzum no turienes dodoties tālāk, viņam sekoja divi akli cilvēki,+ kas sauca: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 28 Kad Jēzus bija iegājis kādā namā, abi aklie pienāca pie viņa, un Jēzus tiem vaicāja: ”Vai jūs ticat, ka es spēju jūs izdziedināt?”+ Tie atbildēja: ”Jā, Kungs.” 29 Tad viņš pieskārās to acīm+ un teica: ”Tā kā jums ir ticība, lai tā arī notiek.” 30 Un to acis kļuva redzīgas. Pēc tam Jēzus tiem stingri pieteica: ”Pielūkojiet, ka neviens par to neuzzina!”+ 31 Bet tie, izgājuši ārā, izstāstīja par viņu visā tajā apvidū.

32 Kad tie gāja prom, pie Jēzus atveda kādu mēmu, dēmona apsēstu cilvēku,+ 33 un, kad dēmons bija izdzīts, mēmais cilvēks ierunājās.+ Ļaudis izbrīnījās un teica: ”Nekas tāds Izraēlā vēl nav redzēts.”+ 34 Taču farizeji sacīja: ”Viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”+

35 Pēc tam Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams sinagogās, sludinādams labo vēsti par Dieva valstību un dziedinādams visādas slimības un kaites.+ 36 Kad viņš redzēja ļaužu pulkus, viņam kļuva to žēl,+ jo tie bija nomocīti un pamesti kā avis bez gana.+ 37 Tad viņš mācekļiem teica: ”Patiešām, pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz.+ 38 Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš sūta strādniekus savā pļaujā!”+

10 Tad viņš sasauca savus divpadsmit mācekļus un deva viņiem varu izdzīt ļaunus garus+ un dziedināt visādas slimības un kaites.

2 Šie ir divpadsmit apustuļu vārdi:+ vispirms Sīmanis, saukts par Pēteri*,+ un viņa brālis Andrejs,+ tad Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis,+ 3 Filips un Bartolomejs*,+ Toms+ un nodokļu ievācējs Matejs*,+ Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs*, 4 Sīmanis Kananejs* un Jūda Iskariots, kas viņu vēlāk nodeva.+

5 Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, dodams tiem norādījumus:+ ”Nedodieties pie citām tautām un neejiet samariešu pilsētās,+ 6 bet dodieties pie Izraēla tautas pazudušajām avīm.+ 7 Ejot sludiniet: ”Debesu valstība jau ir tuvu!”+ 8 Dziediniet slimos,+ celiet augšā mirušos, dariet veselus spitālīgos, izdzeniet dēmonus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet. 9 Nelieciet jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne varu+ 10 un negādājiet ceļam ne pārtikas somu, ne otru kreklu*, ne sandales, ne spieķi,+ jo strādnieks ir pelnījis, ka to paēdina.+

11 Lai kurā pilsētā vai ciemā jūs ieietu, uzmeklējiet, kas tur ir jūsu vēsts cienīgs, un palieciet pie viņa, kamēr jūs no turienes dosieties tālāk.+ 12 Kad jūs ieejat namā, sveiciniet* tā iemītniekus. 13 Ja nams ir tā cienīgs, lai miers, ko jūs tam novēlat, ienāk tajā,+ bet, ja ne, lai jūsu miers atgriežas pie jums. 14 Ja kaut kur jūs neuzņem vai neuzklausa jūsu vārdus, tad, izejot no tāda nama vai tādas pilsētas, nokratiet putekļus no kājām*.+ 15 Patiesi, es jums saku: Sodomai un Gomorai+ tiesas dienā būs vieglāk nekā tādai pilsētai.

16 Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem, tāpēc esiet uzmanīgi kā čūskas, tomēr bez viltus* kā baloži.+ 17 Sargieties, jo cilvēki jūs nodos tiesās+ un ar pletnēm pērs+ sinagogās.+ 18 Manis dēļ jūs vedīs pārvaldnieku un ķēniņu priekšā,+ lai jūs viņiem un tautām liecinātu par mani.+ 19 Bet, kad tie jūs nodos varas pārstāvjiem, neraizējieties, ko un kā teiksiet. Tajā brīdī jūs zināsiet, kas jārunā,+ 20 jo runāsiet ne tikai jūs — ar jūsu muti runās jūsu Tēva gars.+ 21 Brālis nodos nāvē brāli, un tēvs bērnu, bērni nostāsies pret vecākiem un kļūs vainīgi to nāvē.+ 22 Mana vārda dēļ visi jūs ienīdīs,+ bet tas, kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.+ 23 Kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet uz citu.+ Patiesi, es jums saku: jūs vēl nebūsiet paspējuši apstaigāt visas Izraēla pilsētas, kad ieradīsies Cilvēka dēls.

24 Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, nedz kalps par savu kungu.+ 25 Māceklim pietiek, ja pret viņu izturas tāpat kā pret viņa skolotāju, un kalpam — ja viņš saņem tādu pašu izturēšanos kā viņa kungs.*+ Ja saimnieku nosauc par Belcebulu*,+ vēl jo vairāk tā sauks tos, kas pieder pie viņa saimes! 26 Tāpēc nebaidieties no viņiem! Nav nekā aizsegta, kas netiks atsegts, un nekā slepena, kas nekļūs zināms.+ 27 Ko es jums saku tumsā, to sakiet gaismā, un, ko jums iečukst ausī, to sludiniet no jumtiem.+ 28 Un nebaidieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet nespēj nonāvēt dvēseli*.+ Bīstieties no tā, kas gan dvēseli, gan miesu var iznīcināt Gehennā*.+ 29 Vai divus zvirbuļus nepārdod par nieka monētu*? Tomēr neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas.+ 30 Pat visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti. 31 Tāpēc nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.+

32 Visus, kas mani atzīst cilvēku priekšā,+ arī es atzīšu sava debesu Tēva priekšā,+ 33 bet, ja kāds cilvēku priekšā no manis atsakās, arī es no viņa atteikšos sava debesu Tēva priekšā.+ 34 Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru; es esmu nācis nest nevis mieru, bet zobenu.+ 35 Es esmu nācis radīt šķelšanos — starp dēlu un tēvu, starp meitu un māti, starp vedeklu un viņas vīramāti.+ 36 Tiešām, cilvēka mājinieki būs viņa ienaidnieki. 37 Kas tēvu vai māti mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs, un, kas dēlu vai meitu mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs.+ 38 Tāpat tas, kas neņem savu moku stabu* un man neseko, nav manis cienīgs.+ 39 Ja kāds glābj savu dzīvību*, viņš to zaudēs, bet, ja kāds zaudē dzīvību manis dēļ, viņš to atgūs.+

40 Tas, kas uzņem jūs, uzņem arī mani, un tas, kas uzņem mani, uzņem arī to, kas mani sūtījis.+ 41 Tas, kas pravieti uzņem tāpēc, ka tas ir pravietis, dabūs balvu*, kādu saņem pravietis,+ savukārt tas, kas uzņem taisno tāpēc, ka tas ir taisns, dabūs balvu, kādu saņem taisnais. 42 Ja kāds vienam no šiem mazajiem dod padzerties kaut tikai kausu auksta ūdens tāpēc, ka tas ir māceklis, patiesi, es jums saku: viņš nekādā ziņā nepaliks bez atlīdzības.”+

11 Kad Jēzus bija beidzis dot norādījumus saviem divpadsmit mācekļiem, viņš devās projām no turienes, lai mācītu un sludinātu citās pilsētās.+

2 Bet Jānis, cietumā+ izdzirdējis par Kristus darbiem, sūtīja savus mācekļus,+ 3 lai tie viņam jautātu: ”Vai tu esi tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida kāds cits?”+ 4 Jēzus tiem atbildēja: ”Ejiet un pastāstiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:+ 5 aklie redz,+ klibie staigā, spitālīgie+ tiek dziedināti, kurlie dzird, mirušie tiek celti augšā, un trūcīgajiem tiek stāstīta labā vēsts.+ 6 Laimīgs ir tas, kurš par mani nešaubās*.”+

7 Kad tie bija aizgājuši, Jēzus, vērsdamies pie ļaužu pulkiem, sāka runāt par Jāni: ”Ko jūs gājāt skatīties tuksnesī?+ Vēja šūpotu niedri?+ 8 Ko jūs gribējāt ieraudzīt? Cilvēku smalkās drēbēs? Tie, kas valkā smalkas drēbes, taču ir ķēniņu pilīs. 9 Kāpēc tad jūs gājāt? Lai redzētu pravieti? Tā gan, un es jums saku — viņš ir daudz vairāk nekā pravietis.+ 10 Tieši par viņu ir rakstīts: ”Es sūtīšu tev pa priekšu savu vēstnesi, kas tev sagatavos ceļu.”+ 11 Patiesi, es jums saku: no tiem, kas sievietēm dzimuši, neviens nav bijis lielāks par Jāni Kristītāju, bet pat tas, kas ir mazākais debesu valstībā, ir lielāks par viņu.+ 12 Kopš tā laika, kad Jānis Kristītājs sāka sludināt, cilvēki visiem spēkiem pūlas sasniegt debesu valstību, un tie, kas nežēlo pūles, to iegūst.+ 13 Visi — gan pravieši, gan bauslība — pravietoja līdz Jānim.+ 14 Vai nu jūs tam ticat vai ne, viņš ir Elija, kam bija jānāk.+ 15 Tas, kam ir ausis, lai klausās!

16 Ar ko lai es salīdzinu šo paaudzi?+ Tā līdzinās bērniem, kas sēž tirgus laukumā un sauc saviem rotaļu biedriem: 17 ”Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt, mēs vaimanājām, bet jūs nesērojāt*.” 18 Tieši tāpat atnāca Jānis, kas nedz ēda, nedz dzēra, tomēr ļaudis saka: ”Viņā ir dēmons.” 19 Cilvēka dēls ēd un dzer,+ un nu ļaudis saka: ”Skat, kāds rīma un dzērājs, nodokļu ievācēju un grēcinieku draugs!”+ Bet par gudrību liecina* tās darbi.”+

20 Tad viņš sāka nosodīt pilsētas, kurās viņš visvairāk bija darījis savus brīnumainos* darbus, jo tās nenožēloja grēkus: 21 ”Bēdas tev, Horazīna! Bēdas tev, Betsaida! Ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas ir notikuši jūsu vidū, tās jau sen būtu nožēlojušas grēkus maisa drēbēs un pelnos.+ 22 Es jums saku: Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.+ 23 Un tu, Kapernauma,+ vai tu tiksi celta debesīs? Nē, tu nonāksi kapā*,+ jo tad, ja Sodomā būtu notikuši tie brīnumi, kas ir notikuši tevī, tā pastāvētu līdz pat šai dienai. 24 Es jums saku: Sodomai tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.”+

25 Vēl Jēzus toreiz teica: ”Es tevi slavēju visu priekšā, Tēvs, debesu un zemes Kungs, jo tu esi noslēpis šīs lietas no tiem, kas ir gudri un mācīti, un esi tās atklājis maziem bērniem.+ 26 Jā, Tēvs, tev ir labpaticis tā darīt. 27 Tēvs man ir nodevis visu,+ un neviens pilnībā nepazīst Dēlu kā vienīgi Tēvs,+ un tāpat neviens pilnībā nepazīst Tēvu kā vien Dēls, kā arī tas, kam Dēls vēlas atklāt, kāds ir viņa Tēvs.+ 28 Nāciet pie manis, jūs visi, kas esat nopūlējušies un smagu nastu mākti, un es jums došu jaunus spēkus. 29 Uzņemieties manu jūgu** un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs* un sirdī pazemīgs,+ tad jūs atgūsiet spēkus, 30 jo mans jūgs ir ērts un mana nasta ir viegla.”

12 Reiz Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi sajutās izsalkuši un sāka plūkt vārpas un ēst graudus.+ 2 To redzēdami, farizeji viņam teica: ”Skaties! Tavi mācekļi dara to, kas sabatā nav atļauts.”+ 3 Viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?+ 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un viņi ēda Dieva priekšā noliktās maizes*,+ ko nebija atļauts ēst ne viņam, ne viņa vīriem, bet tikai priesteriem?+ 5 Vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka sabata dienās priesteri templī neievēro sabatu, tomēr paliek nevainīgi?+ 6 Bet es jums saku: te ir kaut kas svarīgāks par templi.+ 7 Ja jūs būtu sapratuši, ko nozīmē vārdi: ”Es gribu žēlsirdību,+ nevis upuri,”+ — tad jūs nebūtu nosodījuši nevainīgos, 8 jo Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”+

9 Aizgājis no turienes, Jēzus iegāja sinagogā, 10 un tur bija kāds cilvēks ar paralizētu roku.+ Daži, kas meklēja ieganstu Jēzu apsūdzēt, viņam vaicāja: ”Vai ir atļauts sabatā dziedināt?”+ 11 Viņš tiem sacīja: ”Ja jums būtu viena aita un tā sabatā iekristu bedrē, vai jūs to nevilktu ārā?+ 12 Bet cilvēks taču ir daudz vērtīgāks par aitu! Tāpēc ir atļauts sabatā darīt labu.” 13 Tad viņš tam cilvēkam teica: ”Izstiep roku!” Tas izstiepa roku, un tā kļuva tikpat vesela kā otra. 14 Bet farizeji izgāja ārā un apspriedās, kā viņu varētu nogalināt. 15 To uzzinājis, Jēzus aizgāja no turienes. Daudzi viņam sekoja,+ un viņš tos visus dziedināja, 16 tikai stingri nobrīdināja nevienam par viņu nestāstīt,+ 17 lai piepildītos pravieša Jesajas vārdi: 18 ”Lūk, mans kalps,+ ko es esmu izredzējis, mans mīļais, kas ir iemantojis manu labvēlību!+ Es viņam došu savu garu,+ un viņš tautām darīs zināmu, kas ir patiess taisnīgums. 19 Viņš nedz strīdēsies,+ nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs viņa balsi galvenajās ielās. 20 Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs un tikko kvēlojošu dakti neizdzēsīs,+ līdz viņš panāks taisnības uzvaru. 21 Tik tiešām, tautas cerēs uz viņa vārdu.”+

22 Tad pie viņa atveda dēmona apsēstu cilvēku, kas bija akls un mēms, un viņš to izdziedināja, tā ka mēmais runāja un redzēja. 23 Visi ļaudis ārkārtīgi izbrīnījās un sāka runāt: ”Vai tikai tas nav Dāvida dēls?” 24 To dzirdējuši, farizeji teica: ”Viņš izdzen dēmonus ne citādi kā ar dēmonu valdnieka Belcebula palīdzību.”+ 25 Zinādams viņu domas, Jēzus tiem sacīja: ”Ikviena valsts, ko šķeļ nesaskaņas, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai saime, ko šķeļ nesaskaņas, nepastāvēs. 26 Tāpat, ja Sātans izdzen Sātanu, viņš ir nonācis nesaskaņā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts pastāvēs? 27 Turklāt, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad tos izdzen jūsu mācekļi? Tāpēc viņi būs jūsu tiesneši*. 28 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva garu, tad, jums nemanot, jau ir atnākusi Dieva valstība.+ 29 Vai kāds var iekļūt stipra vīra namā un paņemt tā mantas, ja pirms tam viņš šo vīru nav sasējis? Tikai pēc tam viņš var izlaupīt tā namu. 30 Tas, kas nav ar mani, ir pret mani, un tas, kas ar mani nesapulcē, izklīdina.+

31 Tāpēc es jums saku: jebkuru grēku un zaimošanu cilvēkiem piedos, bet gara zaimošanu nepiedos.+ 32 Ja kāds runā sliktu par Cilvēka dēlu, viņam tiks piedots,+ bet, ja kāds runā sliktu par svēto garu, viņam netiks piedots — ne šajā laikmetā*, ne nākamajā.+

33 Vai nu jūsu koks ir labs un tā augļi ir labi, vai arī jūsu koks ir slikts* un tā augļi ir slikti*, jo koku pazīst pēc augļiem.+ 34 Odžu dzimums,+ kā jūs varat runāt labu, ja paši esat ļauni? Ar ko sirds pilna, to mute runā.+ 35 Labs cilvēks sevī glabā labu, tāpēc no viņa nāk labais, bet ļauns cilvēks sevī glabā ļaunu, tāpēc no viņa nāk ļaunais.+ 36 Es jums saku: par katru tukšu vārdu, ko cilvēki runā, viņiem būs jāatbild+ tiesas dienā, 37 jo savu vārdu dēļ tu tiksi vai nu atzīts par taisnu, vai notiesāts.”

38 Tad daži rakstu mācītāji un farizeji viņam sacīja: ”Skolotāj, mēs vēlamies, lai tu parādītu kādu zīmi.”+ 39 Viņš tiem atbildēja: ”Šī ļaunā un neuzticīgā* paaudze arvien grib redzēt kādu zīmi, bet nekāda zīme tai netiks dota, izņemot pravieša Jonas zīmi.+ 40 Tāpat kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā,+ tā arī Cilvēka dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.+ 41 Nīnivieši tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, viņi nožēloja grēkus,+ bet te ir kas vairāk par Jonu.+ 42 Dienvidu ķēniņiene tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Sālamana gudrību,+ bet te ir kas vairāk par Sālamanu.+

43 Kad ļauns gars iziet no cilvēka, tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklēdams, kur apmesties, bet neatrod.+ 44 Tad viņš saka: ”Došos atpakaļ uz savu mājokli, no kura es aizgāju,” un pārradies viņš atrod to brīvu, izslaucītu un izrotātu. 45 Tad viņš aiziet un paņem sev līdzi septiņus citus garus, kas ir vēl ļaunāki par viņu, un iegājuši tie tur apmetas uz dzīvi, un beigās šim cilvēkam klājas sliktāk nekā sākumā.+ Tāpat būs ar šo ļauno paaudzi.”

46 Kamēr Jēzus vēl runāja ar ļaudīm, bija atnākuši viņa māte un brāļi.+ Tie stāvēja ārā un meklēja iespēju ar viņu runāt.+ 47 Kāds viņam teica: ”Tava māte un brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.” 48 Bet viņš tam atbildēja: ”Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?” 49 Un, rādīdams ar roku uz mācekļiem, viņš sacīja: ”Lūk, mana māte un mani brāļi!+ 50 Ikviens, kas pilda mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis, mana māsa un mana māte.”+

13 Tajā dienā Jēzus, aizgājis no nama, sēdēja pie jūras, 2 un pie viņa sapulcējās lieli ļaužu pulki. Tāpēc viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.+ 3 Tad viņš tiem daudz ko stāstīja līdzībās,+ teikdams: ”Sējējs izgāja sēt.+ 4 Viņam sējot, dažas sēklas nokrita ceļmalā, tad atlaidās putni un tās apēda.+ 5 Citas nokrita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tās uzreiz uzdīga, jo zemes kārta nebija dziļa.+ 6 Bet, kad uzlēca saule, asni apsvila un novīta, jo tiem nebija sakņu. 7 Savukārt citas nokrita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un nomāca uzdīgušos asnus.+ 8 Bet citas iekrita labā zemē un sāka nest ražu: viena simtkārtīgu, cita sešdesmitkārtīgu, vēl cita trīsdesmitkārtīgu.+ 9 Tas, kam ir ausis, lai klausās!”+

10 Tad pie viņa pienāca mācekļi un vaicāja: ”Kāpēc tu ar viņiem runā līdzībās?”+ 11 Viņš atbildēja: ”Jums ir ļauts saprast debesu valstības dievišķos noslēpumus,+ bet viņiem tas nav ļauts. 12 Kam ir, tam dos vēl, un tam būs pārpilnība, bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.+ 13 Tāpēc es ar viņiem runāju līdzībās, jo viņi skatās, bet nesaskata, dzird, bet nesadzird un neuztver teiktā jēgu.+ 14 Tā piepildās Jesajas pravietojums: ”Dzirdēdami jūs gan dzirdēsiet, bet tā arī neuztversiet teiktā jēgu, un skatīdamies jūs gan skatīsieties, bet tā arī nesaredzēsiet.+ 15 Jo šo ļaužu sirds ir kļuvusi nejūtīga, ar savām ausīm viņi dzird nelabprāt un ir aizvēruši savas acis, lai ar acīm neredzētu, ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi neuztvertu teiktā jēgu, neatgrieztos pie manis un es viņus nedziedinātu.”+

16 Taču jūs esat laimīgi, jo jūsu acis redz un jūsu ausis dzird.+ 17 Patiesi, es jums saku: daudzi pravieši un taisnie ir vēlējušies redzēt to, ko redzat jūs, bet nav redzējuši,+ kā arī dzirdēt to, ko dzirdat jūs, bet nav dzirdējuši.

18 Tad nu klausieties, ko nozīmē līdzība par sējēju.+ 19 Ja kāds dzird vēsti* par valstību, bet neuztver tās jēgu, pie viņa atnāk ļaunais*+ un paņem to, kas bija iesēts viņa sirdī. Tas ir ceļmalā sētais.+ 20 Akmenājā sētais ir tas, kas vēsti dzird un tūlīt ar prieku to uzņem.+ 21 Taču tā viņā neiesakņojas; kādu laiku viņš pastāv, bet, kad vēsts dēļ sākas bēdas vai vajāšanas, viņš tūlīt pat atkrīt. 22 Starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vēsti dzird, bet šīs pasaules* raizes+ un bagātības mānīgais vilinājums nomāc vēsti, un viņš nenes ražu.+ 23 Bet labā zemē sētais ir tas, kas vēsti dzird un uztver tās jēgu un kas tiešām nes ražu: viens simtkārtīgu, cits sešdesmitkārtīgu, bet cits trīsdesmitkārtīgu.”+

24 Viņš tiem stāstīja vēl vienu līdzību: ”Debesu valstību var salīdzināt ar cilvēku, kas savā tīrumā iesēja labu sēklu. 25 Kamēr visi gulēja, atnāca viņa ienaidnieks, iesēja kviešu starpā nezāles* un aizgāja. 26 Kad kvieši uzdīga un savārpoja, parādījās arī nezāles. 27 Tad kalpi pienāca pie saimnieka un teica: ”Kungs, vai tu neiesēji tīrumā labu sēklu? No kurienes tad tajā ir uzradušās nezāles?” 28 Viņš tiem atbildēja: ”To ir izdarījis ienaidnieks.”+ Tie viņam jautāja: ”Vai tu gribi, lai mēs ejam tās izravēt?” 29 Viņš sacīja: ”Nē — raujot nezāles, jūs līdz ar tām nejauši varētu izraut arī kviešus. 30 Lai līdz pļaujai kvieši un nezāles aug kopā, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: ”Vispirms izraujiet nezāles un sasieniet tās saišķos, lai sadedzinātu, bet pēc tam ejiet un savāciet kviešus manā klētī.”””+

31 Viņš tiem stāstīja vēl vienu līdzību: ”Debesu valstība ir līdzīga sinepju sēkliņai, ko kāds cilvēks iesēja savā laukā.+ 32 Kaut gan tā ir vissīkākā no visām sēklām, tā izaug par vislielāko no dārza augiem, par īstu koku, tā ka putni atlido un apmetas tā zaros.”

33 Viņš tiem minēja vēl vienu līdzību: ”Debesu valstība ir līdzīga raugam*, ko kāda sieviete paņēma un iejauca trijos lielos mēros* miltu; tad visa mīkla uzrūga.”+

34 To visu Jēzus ļaužu pulkiem stāstīja līdzībās. Bez līdzībām viņš ar tiem nerunāja,+ 35 lai piepildītos pravieša teiktie vārdi: ”Es runāšu līdzībās, es darīšu zināmu to, kas ir bijis apslēpts kopš pirmsākumiem*.”+

36 Pēc tam, atlaidis ļaudis, viņš iegāja namā. Mācekļi pienāca pie viņa un lūdza: ”Paskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā!” 37 Jēzus atbildēja: ”Labās sēklas sējējs ir Cilvēka dēls, 38 tīrums ir pasaule,+ labā sēkla ir valstības dēli, nezāles ir ļaunā dēli,+ 39 bet ienaidnieks, kas tās iesējis, ir Velns. Pļauja ir laikmeta nobeigums, un pļāvēji ir eņģeļi. 40 Tāpēc, gluži kā nezāles izrauj un sadedzina, tāpat būs laikmeta nobeigumā.+ 41 Cilvēka dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie aizvāks no viņa valstības visus, kas pavedina citus uz grēku un kas dara ļaunu*, 42 un tos iemetīs degošā krāsnī.+ Tur tie raudās un griezīs zobus. 43 Tad taisnie spīdēs tik spoži kā saule+ sava Tēva valstībā. Tas, kam ir ausis, lai klausās!

44 Debesu valstība ir līdzīga laukā apslēptai mantai, ko kāds cilvēks atrada un paslēpa. Aiz prieka viņš iet un pārdod visu, kas viņam ir, un nopērk šo lauku.+

45 Vēl debesu valstība ir līdzīga ceļojošam tirgotājam, kas meklēja vērtīgas pērles. 46 Atradis vienu ļoti vērtīgu pērli, viņš aizgāja, nekavējoties pārdeva visu, kas viņam bija, un to nopirka.+

47 Vēl debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, ar ko sazvejoja visādas zivis. 48 Kad tīkls bija pilns, zvejnieki to izvilka krastā un apsēdušies savāca labās zivis+ grozos, bet nederīgās+ aizmeta. 49 Tā būs arī laikmeta nobeigumā: eņģeļi izies, nošķirs ļaunos no taisnajiem 50 un iesviedīs tos degošā krāsnī. Tur tie raudās un griezīs zobus.

51 Vai jūs to visu esat izpratuši?” Tie viņam atbildēja: ”Jā, esam.” 52 Tad viņš tiem sacīja: ”Ja tā, tad ziniet: ikviens skolotājs, kas ieguvis zināšanas par debesu valstību, ir līdzīgs saimniekam, kas no savas dārgumu krātuves iznes gan jauno, gan veco.”

53 Kad Jēzus bija beidzis stāstīt šīs līdzības, viņš no turienes aizgāja. 54 Ieradies savā dzimtajā pusē,+ viņš sinagogā sāka mācīt cilvēkus, un tie bija ļoti pārsteigti un teica: ”No kurienes viņam ir tāda gudrība, un kā viņš spēj darīt tādus brīnumus*?+ 55 Vai viņš nav namdara dēls?+ Vai viņa māte nav Marija un viņa brāļi — Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda?+ 56 Un vai visas viņa māsas nav tepat pie mums? No kurienes tad viņam tas viss ir?”+ 57 Un tie negribēja viņam ticēt.+ Bet Jēzus tiem teica: ”Pravieti ciena visur, tikai ne viņa dzimtajā pusē un ne viņa paša mājās.”+ 58 Viņu neticības dēļ viņš tur nedarīja daudz brīnumu.

14 Tajā laikā zemes valdnieks* Hērods* izdzirdēja runas par Jēzu+ 2 un teica saviem kalpiem: ”Tas ir Jānis Kristītājs, kas piecēlies no mirušajiem, tāpēc viņš spēj darīt tādus brīnumus*.”+ 3 Iepriekš Hērods bija apcietinājis Jāni, iekalis viņu važās un ieslodzījis cietumā sava brāļa Filipa sievas Hērodijas dēļ,+ 4 jo Jānis Hērodam bija sacījis: ”Nav pareizi, ka tu dzīvo ar viņu.”+ 5 Viņš gribēja Jāni nogalināt, taču baidījās no ļaudīm, jo tie uzskatīja Jāni par pravieti.+ 6 Bet tad tika svinēta Hēroda dzimšanas diena,+ un svinībās dejoja Hērodijas meita. Hērodam viņas deja tik ļoti patika,+ 7 ka viņš zvērēdams apsolīja dot viņai jebko, ko vien viņa prasīs. 8 Tad viņa, mātes mudināta, teica: ”Dod man uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.”+ 9 Ķēniņu tas apbēdināja, tomēr viesu priekšā dotā zvēresta dēļ viņš pavēlēja izpildīt meitenes vēlēšanos 10 un lika, lai Jānim cietumā nocērt galvu. 11 Jāņa galvu atnesa uz paplātes un iedeva meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei. 12 Vēlāk atnāca Jāņa mācekļi un paņēma viņa līķi. Viņi to apglabāja un pēc tam aizgāja un pastāstīja visu Jēzum. 13 Saņēmis šīs ziņas, Jēzus laivā aizbrauca uz kādu nomaļu vietu, lai pabūtu viens, bet ļaudis to uzzināja un no dažādām pilsētām kājām gāja viņam pakaļ.+

14 Izkāpis krastā, viņš ieraudzīja daudz ļaužu, un viņam kļuva to žēl,+ un viņš izdziedināja slimos.+ 15 Bet, kad iestājās vakars, pie viņa pienāca mācekļi un teica: ”Šī vieta ir nomaļa, un ir jau visai vēls. Sūti ļaudis, lai viņi aiziet uz ciemiem un nopērk sev kaut ko ēdamu.”+ 16 Taču Jēzus tiem sacīja: ”Viņiem nevajag nekur iet — dodiet jūs viņiem ēst.” 17 Mācekļi viņam atbildēja: ”Mums te nav nekā cita kā vien piecas maizes un divas zivis.” 18 Viņš teica: ”Atnesiet tās man!” 19 Tad viņš lika ļaudīm apsēsties zālē, paņēma piecas maizes un abas zivis un, paskatījies uz debesīm, teica lūgšanu.+ Pēc tam viņš pārlauza maizes un izdalīja tās mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm. 20 Visi ēda, līdz bija paēduši, un tika savākti vēl divpadsmit pilni grozi ar atlikušajiem maizes gabaliem,+ 21 lai gan to, kas bija ēduši, bija kādi pieci tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni.+ 22 Uzreiz pēc tam Jēzus lika mācekļiem kāpt laivā un doties viņam pa priekšu uz otru krastu, bet pats viņš aizvadīja ļaudis.+

23 Vēlāk, kad ļaudis bija prom, viņš vienatnē uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu.+ Bija jau ļoti vēls, un viņš tur bija viens pats. 24 Laiva tobrīd atradās jau lielu gabalu* no krasta, un to mētāja viļņi, jo pūta pretvējš. 25 Ceturtās nakts sardzes* laikā Jēzus nāca pie mācekļiem pa jūras virsu. 26 Kad mācekļi ieraudzīja viņu ejam pa jūru, tie satrūkušies iesaucās: ”Tas ir rēgs!” un sāka bailēs kliegt. 27 Bet Jēzus tūlīt pat tos uzrunāja: ”Esiet droši! Tas esmu es, nebaidieties!”+ 28 Pēteris atsaucās: ”Kungs, ja tas esi tu, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu!” 29 Jēzus teica: ”Nāc!”, un Pēteris izkāpa no laivas un pa ūdens virsu gāja pie Jēzus. 30 Bet, redzēdams vētru, viņš nobijās un sāka grimt. ”Kungs, glāb mani!” viņš kliedza. 31 Jēzus tūliņ izstiepa roku, satvēra viņu un teica: ”Mazticīgais, kāpēc tu sāki šaubīties?”+ 32 Kad viņi bija iekāpuši laivā, vētra norima. 33 Tad tie, kas bija laivā, metās ceļos viņa priekšā un teica: ”Tu patiešām esi Dieva Dēls.” 34 Pārcēlušies pāri, viņi piestāja pie krasta Ģenecaretē.+

35 Kad turienes iedzīvotāji viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apkārtni, un ļaudis pie viņa atveda visus, kas bija slimi. 36 Tie lūdzās, kaut varētu aizskart vismaz viņa drēbju apakšmalu,+ un visi, kas tai pieskārās, kļuva pilnīgi veseli.

15 Tad no Jeruzālemes pie Jēzus atnāca farizeji un rakstu mācītāji+ un teica: 2 ”Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj senču paražas? Piemēram, viņi nemazgā rokas* pirms ēšanas.”+

3 Viņš tiem atbildēja: ”Bet kāpēc jūs savu paražu dēļ pārkāpjat Dieva likumu?+ 4 Dievs taču ir teicis: ”Godā savu tēvu un māti!”+ un: ”Tam, kas runā ļaunu par* tēvu un māti, katrā ziņā jāmirst.”+ 5 Bet jūs mācāt: ”Kas tēvam vai mātei saka: ”Viss, ko tu varētu saņemt no manis, ir Dievam novēlēta dāvana,”+ — 6 tam vecāki nemaz nav jāgodā.” Tā jūs esat atcēluši Dieva vārdus savu paražu dēļ.+ 7 Liekuļi, pareizi Jesaja ir pravietojis par jums:+ 8 ”Šī tauta godā mani ar lūpām, taču viņu sirds ir tālu no manis. 9 Viņi mani pielūdz veltīgi, jo viņu mācības ir tikai cilvēku izdomāti likumi.””+ 10 Tad viņš pasauca ļaudis un tiem sacīja: ”Klausieties un izprotiet:+ 11 cilvēku aptraipa nevis tas, kas nonāk mutē, bet tas, kas no mutes iznāk.”+

12 Tad pie Jēzus pienāca mācekļi un jautāja: ”Vai tu zini, ka farizeji ir ņēmuši ļaunā tavus vārdus*?”+ 13 Viņš atbildēja: ”Ikviens stāds, ko mans debesu Tēvs nav stādījis, tiks izrauts ar saknēm. 14 Atstājiet tos! Tie ir akli ceļveži. Ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.”+ 15 Bet Pēteris viņam lūdza: ”Paskaidro mums šo līdzību!” 16 Viņš atteica: ”Vai arī jūs vēl nesaprotat?+ 17 Vai jūs nezināt, ka viss, kas nonāk mutē, pēc tam nonāk vēderā un visbeidzot — notekā? 18 Turpretī tas, kas nāk no mutes, nāk no sirds, un tieši tas aptraipa cilvēku,+ 19 jo no sirds nāk ļaunas domas,+ kas noved pie slepkavībām, laulības pārkāpšanas, netiklības*, zagšanas, nepatiesām liecībām un zaimiem. 20 Tas viss aptraipa cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku neaptraipa.”

21 Pēc tam Jēzus devās uz Tiras un Sidonas apkārtni.+ 22 Pie viņa atnāca kāda feniķiete*, kas dzīvoja tajā apvidū, un skaļā balsī lūdzās: ”Apžēlojies par mani, Kungs, Dāvida dēls! Manu meitu briesmīgi moka dēmons.”+ 23 Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: ”Saki, lai viņa iet prom, jo viņa nemitīgi kliedz mums nopakaļ.” 24 Viņš atbildēja: ”Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā tikai pie Izraēla tautas pazudušajām avīm.”+ 25 Bet sieviete pienāca klāt, nometās zemē viņa priekšā un sacīja: ”Kungs, palīdzi man!” 26 Jēzus atteica: ”Nav pareizi atņemt maizi bērniem un nomest to sunīšiem.” 27 ”Jā, Kungs,” viņa piekrita, ”tomēr sunīši ēd druskas, kas nokrīt no saimnieku galda.”+ 28 Jēzus viņai atbildēja: ”Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek tā, kā tu vēlies.” Un tajā pašā brīdī viņas meita tika izdziedināta.

29 Tad Jēzus devās tālāk un nonāca pie Galilejas jūras.+ Uzkāpis kalnā, viņš apsēdās, 30 un pie viņa atnāca daudz ļaužu, kas atveda līdzi klibus, sakropļotus, aklus un mēmus cilvēkus un daudzus, kuriem bija citas vainas. Ļaudis tos lika pie viņa kājām, un viņš tos dziedināja.+ 31 Visi brīnījās, redzēdami mēmos runājam, sakropļotos kļūstam veselus, klibos staigājam un aklos redzam, un viņi slavēja Izraēla Dievu.+

32 Tad Jēzus atsauca mācekļus un teica: ”Man ir žēl ļaužu,+ jo tie jau trīs dienas ir palikuši pie manis un tiem nav nekā, ko ēst. Es negribu tos sūtīt prom neēdušus, jo tie ceļā varētu zaudēt spēkus.”+ 33 Mācekļi vaicāja: ”Kur lai mēs šajā nomaļajā vietā dabūjam pietiekami daudz maizes, lai paēdinātu tik lielu pulku?”+ 34 ”Cik maižu jums ir?” pajautāja Jēzus, un viņi atbildēja: ”Septiņas, un vēl dažas zivtiņas.” 35 Licis ļaudīm atsēsties zemē, 36 viņš paņēma tās septiņas maizes un zivis, pateicās Dievam, pārlauza maizes un sāka dalīt mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.+ 37 Visi ēda, līdz bija paēduši, un beigās septiņi lieli grozi tika pielasīti pilni ar atlikušajiem maizes gabaliem.+ 38 Bet to, kas bija ēduši, bija četri tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni. 39 Pēc tam, atlaidis ļaudis, Jēzus iekāpa laivā un aizbrauca uz Magadanas apvidu.+

16 Tur pie Jēzus pienāca farizeji un saduceji un, gribēdami viņu pārbaudīt, prasīja, lai viņš tiem parādītu kādu zīmi no debesīm.+ 2 Bet viņš atbildēja: ”Kad iestājas vakars, jūs sakāt: ”Būs skaidrs laiks, jo debesis ir sarkanas,” 3 un no rīta: ”Šodien būs auksts un lietains, jo debesis ir sarkanas, bet apmākušās.” Jūs saprotat, ko nozīmē debesu izskats, bet šo laiku pazīmes jūs nespējat saprast. 4 Šī ļaunā un neuzticīgā* paaudze arvien grib redzēt kādu zīmi, bet nekāda zīme tai netiks dota,+ izņemot Jonas zīmi.”+ Pēc tam viņš tos atstāja un aizgāja.

5 Mācekļi pārcēlās uz otru krastu, bet aizmirsa paņemt līdzi maizi.+ 6 Jēzus tos uzrunāja: ”Pielūkojiet, sargieties no farizeju un saduceju rauga!”+ 7 Tie savā starpā sāka spriest: ”Viņš laikam tā saka tāpēc, ka mēs neesam paņēmuši līdzi maizi.” 8 To zinādams, Jēzus sacīja: ”Kāpēc jūs savā starpā spriežat par to, ka jums nav maizes, mazticīgie? 9 Vai jūs joprojām nesaprotat? Vai jūs neatceraties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem, un cik grozu jūs toreiz pielasījāt?+ 10 Vai tās septiņas maizes četriem tūkstošiem, un cik daudz lielu grozu jūs vēl pielasījāt?+ 11 Kā gan jūs nesaprotat, ka es ar jums nerunāju par maizi? Bet sargieties no farizeju un saduceju rauga!”+ 12 Tad tie aptvēra, ka viņš bija licis sargāties nevis no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācībām.

13 Nonācis Filipa Cēzarejas apkārtnē, Jēzus saviem mācekļiem jautāja: ”Ko ļaudis saka par to, kas ir Cilvēka dēls?”+ 14 Tie teica: ”Daži saka — Jānis Kristītājs,+ citi — Elija,+ vēl citi — Jeremija vai kāds no praviešiem.” 15 Tad viņš tiem vaicāja: ”Bet kā jūs paši domājat, kas es esmu?” 16 Sīmanis Pēteris atbildēja: ”Tu esi Kristus,+ dzīvā Dieva Dēls.”+ 17 Jēzus viņam teica: ”Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo to tev atklāja nevis cilvēki*, bet mans Tēvs, kas ir debesīs.+ 18 Vēl es tev saku: tu esi Pēteris,+ un uz šīs klints+ es celšu savu draudzi, un kapa* vārti negūs pār to virsroku. 19 Es tev došu debesu valstības atslēgas, un viss, ko tu sasiesi uz zemes, jau būs sasiets debesīs, un viss, ko tu atraisīsi uz zemes, jau būs atraisīts debesīs.” 20 Tad viņš stingri nobrīdināja mācekļus nevienam neteikt, ka viņš ir Kristus.+

21 No tā laika Jēzus sāka saviem mācekļiem stāstīt, ka viņam jāiet uz Jeruzālemi un daudz jācieš no vecākajiem, virspriesteriem un rakstu mācītājiem, ka viņam jātiek nogalinātam un ka trešajā dienā viņš celsies augšā.+ 22 Tad Pēteris viņu paaicināja malā un sāka norāt: ”Pasaudzē sevi, Kungs! Nekam tādam ar tevi nav jānotiek.”+ 23 Bet viņš, aizgriezdamies no Pētera, teica: ”Prom no manis, Sātan*! Tu man esi par klupšanas akmeni*, jo tu domā cilvēciski, nevis pēc Dieva prāta.”+

24 Tad Jēzus teica saviem mācekļiem: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis, paņem savu moku stabu un pastāvīgi man seko.+ 25 Jo, kas grib glābt savu dzīvību*, tas to zaudēs, bet, kas zaudē dzīvību manis dēļ, tas to atgūs.+ 26 Kāds cilvēkam ir labums, ja viņš iegūst visu pasauli, bet zaudē dzīvību?+ Un ko cilvēks var dot apmaiņā pret savu dzīvību?+ 27 Cilvēka dēlam jānāk sava Tēva godā līdz ar saviem eņģeļiem, un tad viņš katram piešķirs, ko tas ir pelnījis.+ 28 Patiesi, es jums saku: daži no tiem, kas te stāv, nāvi neredzēs, kamēr nebūs ieraudzījuši Cilvēka dēlu nākam savā valstībā.”+

17 Pēc sešām dienām Jēzus paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un viņa brāli Jāni un tos vienus pašus uzveda augstā kalnā.+ 2 Tur viņš to priekšā pārvērtās — viņa seja sāka spīdēt kā saule un drēbes kļuva spoži baltas kā gaisma.+ 3 Pēkšņi tiem parādījās Mozus un Elija, kas sarunājās ar Jēzu. 4 Pēteris, to redzēdams, vērsās pie Jēzus: ”Kungs, mums te ir labi. Ja vēlies, es uzsliešu trīs teltis: vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” 5 Kamēr viņš vēl runāja, tos aizsedza spožs mākonis, un no mākoņa atskanēja balss: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs*.+ Klausiet viņam!”+ 6 To dzirdēdami, mācekļi lielās izbailēs nokrita ar seju pie zemes. 7 Tad Jēzus pienāca klāt, pieskārās viņiem un teica: ”Celieties un nebaidieties!” 8 Kad viņi pacēla acis, viņi neredzēja nevienu citu kā vienīgi Jēzu. 9 Kāpjot lejā no kalna, Jēzus viņiem pieteica: ”Par šo parādību nevienam nestāstiet, kamēr Cilvēka dēls nebūs piecelts no mirušajiem.”+

10 Bet mācekļi viņam uzdeva jautājumu: ”Kāpēc tad rakstu mācītāji apgalvo, ka vispirms jānākot Elijam?”+ 11 ”Elijam tiešām jānāk un viss jāatjauno,”+ atbildēja Jēzus, 12 ”tikai es jums saku, ka Elija jau bija atnācis, taču tie viņu nepazina un izrīkojās ar viņu pēc sava prāta.+ Tā arī Cilvēka dēlam būs jācieš no viņu rokas.”+ 13 Tad mācekļi saprata, ka viņš ar tiem ir runājis par Jāni Kristītāju.

14 Kad viņi tuvojās ļaužu pulkam,+ pie Jēzus pienāca kāds cilvēks, nometās ceļos un teica: 15 ”Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņam ir epilepsija un viņam ir ļoti slikti. Viņš bieži iekrīt ugunī vai ūdenī.+ 16 Es viņu atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nespēja izdziedināt.” 17 Jēzus sacīja: ”Ak, neticīgā un sabojātā paaudze,+ cik ilgi man būs jāpaliek pie jums? Cik ilgi man vajadzēs jūs paciest? Vediet viņu pie manis!” 18 Tad Jēzus pavēlēja dēmonam, un tas izgāja no zēna. Un tajā pašā brīdī zēns kļuva vesels.+ 19 Pēc tam mācekļi vieni paši piegāja pie Jēzus un vaicāja: ”Kāpēc mums neizdevās to izdzīt?” 20 Viņš tiem paskaidroja: ”Tāpēc, ka jums ir maz ticības. Patiesi, es jums saku: ja jums būs tāda ticība kā sinepju sēkliņa, jūs teiksiet šim kalnam: ”Pārcelies no šejienes uz turieni!”, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.”+ 21 ——*

22 Kad viņi bija sapulcējušies Galilejā, Jēzus viņiem sacīja: ”Cilvēka dēlam jātiek nodotam ļaužu rokās,+ 23 un tie viņu nonāvēs, un trešajā dienā viņš tiks celts augšā.”+ Par to viņi gaužām noskuma.

24 Kad viņi ieradās Kapernaumā, pie Pētera pienāca divu drahmu* nodokļa* ievācēji un jautāja: ”Vai jūsu skolotājs nemaksā divu drahmu nodokli?”+ 25 Pēteris atbildēja: ”Maksā gan.” Bet, kad viņš iegāja namā, Jēzus pirmais ierunājās: ”Kā tu domā, Sīmani? No kā zemes ķēniņi ievāc nodevas un galvasnaudu? No pašu dēliem vai no citiem?” 26 Kad Pēteris atteica: ”No citiem,” — Jēzus viņam sacīja: ”Tātad dēliem nodokļi nav jāmaksā. 27 Bet, lai mēs tiem nedotu iemeslu sašutumam,+ aizej uz jūru, izmet makšķeri, paņem pirmo zivi, ko izvilksi, un, atvēris tās muti, tu atradīsi sudraba monētu*. Paņem to un samaksā viņiem par mani un par sevi.”

18 Tad pie Jēzus pienāca mācekļi un jautāja: ”Kurš īsti ir lielākais debesu valstībā?”+ 2 Viņš pasauca kādu bērnu, nostādīja to viņu vidū 3 un teica: ”Patiesi, es jums saku: ja jūs nemainīsieties un nekļūsiet līdzīgi bērniem,+ jūs netiksiet debesu valstībā.+ 4 Tāpēc tas, kas kļūst pazemīgs kā šis bērns, ir lielākais debesu valstībā,+ 5 un tas, kas tādu bērnu uzņem manis* dēļ, uzņem arī mani. 6 Bet tam, kas kļūst par klupšanas akmeni vienam no šiem mazajiem, kuri man tic, būtu labāk, ja viņam kaklā pakārtu dzirnakmeni* un viņu noslīcinātu atklātā jūrā.+

7 Bēdas pasaulei, jo tā cilvēkus mudina uz grēku*! Protams, klupšanas akmeņi neizbēgami būs, bet bēdas tam, kas citus paklupina! 8 Ja tava roka vai kāja tev kļūst par iemeslu grēkam*, nocērt to un aizmet.+ Ir labāk, ja tev ir viena roka vai viena kāja, bet tu ieej dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un abas kājas, bet tevi iemet mūžīgā ugunī.+ 9 Tāpat, ja tava acs tev kļūst par iemeslu grēkam, izrauj to un aizmet. Ir labāk, ja tev ir viena acs, bet tu ieej dzīvībā, nekā ja tev ir abas acis, bet tevi iemet Gehennas*+ liesmās. 10 Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr ir mana debesu Tēva tuvumā.+ 11 ——*

12 Kā jūs domājat: ja kādam cilvēkam būtu simt aitu un viena no tām noklīstu,+ vai tad viņš neatstātu pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un neietu meklēt noklīdušo?+ 13 Un, ja viņam izdotos to atrast, patiesi, es jums saku: viņš par to priecātos vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav noklīdušas. 14 Tā arī mans* Tēvs, kas ir debesīs, nevēlas, ka ietu bojā kaut viens no šiem mazajiem.+

15 Ja tavs brālis sagrēko, ej un paskaidro viņam zem četrām acīm, kāds ir viņa pārkāpums.+ Ja viņš tevi uzklausīs, tu būsi atguvis savu brāli.+ 16 Bet, ja viņš tevi neuzklausīs, paņem līdzi vēl vienu vai divus, lai visu sacīto apstiprinātu divi vai trīs liecinieki.+ 17 Ja viņš tos neuzklausīs, pasaki to draudzei. Ja viņš neuzklausīs arī draudzi, tad lai viņš tev ir kā cittautietis+ un kā nodokļu ievācējs.+

18 Patiesi, es jums saku: viss, ko jūs sasiesiet uz zemes, jau būs sasiets debesīs, un viss, ko jūs atraisīsiet uz zemes, jau būs atraisīts debesīs. 19 Vēl es jums saku: ja divi no jums uz zemes vienojas lūgt kaut ko svarīgu, tad mans Tēvs, kas ir debesīs, viņiem to piešķirs.+ 20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā,+ tur es esmu viņu vidū.”

21 Tad pie viņa pienāca Pēteris un jautāja: ”Kungs, cik reižu man jāpiedod brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?” 22 Jēzus atbildēja: ”Es tev saku: nevis līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit septiņām*.+

23 Jo debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas nolēma prasīt norēķinu no saviem kalpiem. 24 Kad viņš sāka iekasēt parādus, pie viņa atveda cilvēku, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talentu*. 25 Bet, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot viņu pašu, viņa sievu, bērnus un visu, kas viņam pieder, un samaksāt parādu.+ 26 Tad kalps nokrita ceļos, sāka klanīties un lūdzās: ”Pacieties, es tev visu samaksāšu!” 27 Kungs iežēlojās par kalpu, atlaida viņa parādu+ un ļāva viņam iet. 28 Bet kalps, izgājis ārā, uzmeklēja citu kalpu, kas viņam bija parādā simt denāriju*, sagrāba to un sāka žņaugt, pieprasīdams: ”Samaksā visu, ko esi parādā!” 29 Tad otrs kalps nokrita ceļos un sāka lūgties: ”Pacieties, es tev samaksāšu!” 30 Bet viņš negribēja gaidīt un lika to ieslodzīt cietumā, līdz tas būs samaksājis parādu. 31 Kad citi kalpi redzēja, kas bija noticis, tas viņus ļoti sarūgtināja, un viņi aizgāja un visu izstāstīja kungam. 32 Kungs ataicināja pirmo kalpu un sacīja: ”Nelietīgais kalps! Kad tu mani lūdzies, es tev atlaidu visu tavu parādu. 33 Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par otru kalpu, tāpat kā es apžēlojos par tevi?”+ 34 Un sadusmotais kungs viņu nodeva cietumsargiem, lai viņš paliktu ieslodzījumā, līdz būs samaksājis visu parādu. 35 Tāpat mans debesu Tēvs izturēsies pret jums,+ ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”+

19 Kad Jēzus bija beidzis to visu stāstīt, viņš aizgāja no Galilejas un, šķērsojis Jordānu, nonāca Jūdejas pierobežā.+ 2 Viņam sekoja daudz ļaužu, un tur viņš tos izdziedināja.

3 Pie Jēzus pienāca farizeji un, gribēdami viņu pārbaudīt, vaicāja: ”Vai vīram ir atļauts šķirties no sievas jebkura iemesla dēļ?”+ 4 Viņš atteica: ”Vai jūs neesat lasījuši, ka tas, kurš ir radījis cilvēkus, jau sākumā viņus radīja par vīrieti un sievieti+ 5 un teica: ”Tāpēc vīrietis atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi abi būs viena miesa*”?+ 6 Tā nu viņi vairs nav divi, bet ir viena miesa. Tāpēc to, ko Dievs ir savienojis*, cilvēks lai nešķir.”+ 7 Tie viņam jautāja: ”Kāpēc tad Mozus ir teicis, ka drīkst dot sievai šķiršanās apliecību un šķirties?”+ 8 Jēzus atbildēja: ”Mozus jūsu stūrgalvības dēļ jums ir atļāvis šķirties,+ bet no sākuma tā nebija.+ 9 Es jums saku, ka ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība*, un apprec citu, pārkāpj laulību.”+

10 Mācekļi viņam sacīja: ”Ja vīru un sievu vieno tādas saites, tad labāk vispār neprecēties.” 11 Viņš tiem paskaidroja: ”Ne visi spēj tā dzīvot, bet tikai tie, kam ir tāda dāvana.+ 12 Ir cilvēki, kas nav spējīgi uz laulāto kopdzīvi jau kopš dzimšanas, citus par tādiem ir padarījuši cilvēki, bet citi paši izlemj neprecēties debesu valstības dēļ. Lai tas, kas spēj tā dzīvot, tā dzīvo.”+

13 Tad ļaudis pie viņa atveda mazus bērnus, lai viņš tiem uzliktu rokas* un lūgtu par tiem, bet mācekļi viņus norāja.+ 14 Taču Jēzus sacīja: ”Laidiet bērnus un neliedziet tiem nākt pie manis, jo tādiem pieder debesu valstība!”+ 15 Un viņš uzlika tiem rokas un tad aizgāja no turienes.

16 Pēc tam pie viņa pienāca kāds cilvēks un prasīja: ”Skolotāj, ko labu man vajag darīt, lai iegūtu mūžīgu dzīvi?”+ 17 Viņš tam teica: ”Kāpēc tu man jautā par to, kas ir labs? Ir tikai viens, kas ir labs.+ Bet, ja vēlies ieiet dzīvībā, pildi baušļus!”+ 18 Tas viņam vaicāja: ”Kurus?” Jēzus atbildēja: ”Nenogalini,+ nepārkāp laulību,+ nezodz,+ nedod nepatiesu liecību,+ 19 godā savu tēvu un māti+ un mīli tuvāko kā sevi pašu.”+ 20 ”To visu es pildu,” sacīja jauneklis. ”Kā vēl man pietrūkst?” 21 Jēzus teica: ”Ja vēlies būt pilnīgs, ej un pārdod to, kas tev pieder, bet naudu atdod trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs.+ Pēc tam nāc un seko man!”+ 22 Kad jauneklis izdzirdēja šos vārdus, viņš apbēdināts aizgāja, jo viņš bija ļoti bagāts.+ 23 Bet Jēzus teica mācekļiem: ”Patiesi, es jums saku: bagātniekam būs grūti tikt debesu valstībā.+ 24 Jā, es jums saku: vieglāk ir kamielim izlīst caur adatas aci nekā bagātniekam tikt Dieva valstībā.”+

25 To dzirdējuši, mācekļi bija bezgala pārsteigti un izsaucās: ”Kas tad var izglābties?”+ 26 Jēzus cieši palūkojās uz tiem un teica: ”Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss ir iespējams.”+

27 Tad Pēteris viņam sacīja: ”Mēs visu esam atstājuši un tev sekojuši. Kas mums par to būs?”+ 28 Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, es jums saku: kad viss tiks atjaunots un* kad Cilvēka dēls sēdīsies savā diženajā tronī, jūs, kas man esat sekojuši, arī sēdīsieties divpadsmit troņos un tiesāsiet divpadsmit Izraēla ciltis.+ 29 Ikviens, kas ir atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus manis* dēļ, saņems pretī simtkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvi.+

30 Daudzi, kas ir pirmie, būs pēdējie, bet pēdējie — pirmie.+

20 Debesu valstība ir līdzīga saimniekam, kas agri no rīta izgāja nolīgt strādniekus darbam savā vīna dārzā.+ 2 Vienojies ar strādniekiem maksāt tiem denāriju* dienā, viņš tos aizsūtīja uz vīna dārzu. 3 Izgājis arī ap trešo stundu*, viņš ieraudzīja tirgus laukumā vēl citus stāvam bez darba 4 un tiem teica: ”Ejiet arī jūs uz vīna dārzu, un es jums pienācīgi samaksāšu.” 5 Un tie aizgāja. Viņš izgāja atkal ap sesto un devīto stundu* un darīja tāpat. 6 Visbeidzot saimnieks izgāja ap vienpadsmito stundu* un ieraudzīja vēl citus stāvam, un viņš tiem jautāja: ”Kāpēc jūs te visu dienu stāvat bez darba?” 7 Tie atbildēja: ”Neviens mūs nav nolīdzis.” Viņš tiem sacīja: ”Ejiet arī jūs uz vīna dārzu.”

8 Kad pienāca vakars, vīna dārza īpašnieks lika savam pārvaldniekam: ”Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu,+ sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem.” 9 Kad atnāca strādnieki, kas bija nolīgti ap vienpadsmito stundu, tie visi saņēma pa denārijam. 10 Un, kad atnāca pirmie, viņi cerēja saņemt vairāk, tomēr arī viņi dabūja pa denārijam. 11 Tāpēc viņi sāka kurnēt un pārmeta saimniekam: 12 ”Šie pēdējie nostrādāja tikai vienu stundu, tomēr tu viņus esi pielīdzinājis mums, kas augu dienu esam smagi strādājuši saules svelmē!” 13 Bet atbildot viņš vienam no tiem sacīja: ”Draugs, es neesmu netaisns pret tevi. Vai tu nepiekriti strādāt par denāriju?+ 14 Ņem savu algu un ej. Bet šiem pēdējiem es gribu maksāt tikpat, cik tev. 15 Vai tad es nedrīkstu ar savu mantu rīkoties pēc savas patikas? Jeb vai tev skauž*, ka es esmu labs*?”+ 16 Tā pēdējie būs pirmie, bet pirmie — pēdējie.”+

17 Dodamies uz Jeruzālemi, Jēzus pasauca divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem teica:+ 18 ”Tagad mēs ejam uz Jeruzālemi, un tur Cilvēka dēlu nodos virspriesteriem un rakstu mācītājiem. Tie viņu notiesās uz nāvi+ 19 un nodos cittautiešiem, kas viņu izsmies, pērs ar pletnēm un piesitīs pie staba,+ bet trešajā dienā viņš tiks celts augšā.”+

20 Tad Cebedeja dēlu+ māte kopā ar dēliem pienāca pie viņa un nometās ceļos, lai vērstos pie viņa ar lūgumu.+ 21 Jēzus tai vaicāja: ”Ko tu gribi?” Viņa lūdza: ”Apsoli, ka abi šie mani dēli sēdēs tavā valstībā — viens pie tavas labās, bet otrs pie kreisās rokas.”+ 22 Jēzus atbildēja: ”Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, kas man būs jādzer?”+ Viņi teica: ”Jā, varam.” 23 Jēzus sacīja: ”Manu kausu jūs tiešām dzersiet,+ bet to, kas sēdēs pie manas labās un kreisās rokas, neizlemju es — šīs vietas pienākas tiem, kam tās ir sagatavojis mans Tēvs.”+

24 Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņus pārņēma sašutums par abu brāļu rīcību.+ 25 Tad Jēzus pasauca viņus pie sevis un teica: ”Jūs zināt, ka tautu valdnieki ir to kungi un lieliem vīriem ir vara pār tām.+ 26 Bet jūsu vidū tā nedrīkst būt.+ Tas, kas starp jums grib kļūt liels, lai ir jūsu kalps,+ 27 un tas, kas starp jums grib būt pirmais, lai ir jūsu vergs.+ 28 Arī Cilvēka dēls nav atnācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu+ un atdotu savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā.”+

29 Viņiem izejot no Jērikas, Jēzum sekoja liels ļaužu pulks. 30 Divi akli cilvēki, kas sēdēja ceļa malā, izdzirdēja, ka garām iet Jēzus, un sāka kliegt: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”+ 31 Ļaudis tos apsauca, lai tie klusē, taču tie kliedza vēl skaļāk: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 32 Jēzus apstājās, pasauca tos un jautāja: ”Ko jūs vēlaties, lai es izdaru jūsu labā?” 33 Tie lūdza: ”Kungs, liec mūsu acīm atvērties!” 34 Iežēlojies par tiem, Jēzus pieskārās to acīm,+ un tie tūlīt pat kļuva redzīgi un sekoja viņam.

21 Kad viņi tuvojās Jeruzālemei un bija netālu no Betfagas, kas ir Olīvkalnā*, Jēzus sūtīja divus mācekļus,+ 2 teikdams: ”Ejiet uz ciemu, ko redzat priekšā, un tur jūs uzreiz atradīsiet piesietu ēzeļmāti un tai blakus kumeļu. Atsieniet tos un atvediet pie manis. 3 Ja kāds iebildīs, sakiet: ”Tie ir vajadzīgi Kungam.” Tad jums tūlīt ļaus tos ņemt.”

4 Tas notika, lai piepildītos pravieša vārdi: 5 ”Sakiet Cionas meitai: ”Lūk, pie tevis nāk tavs ķēniņš!+ Viņš ir pazemīgs*,+ viņš jāj uz ēzeļa, uz nastu nesējas ēzeļmātes kumeļa.””+

6 Tad mācekļi aizgāja un izdarīja tieši tā, kā Jēzus bija norādījis.+ 7 Tie atveda ēzeļmāti un tās kumeļu un uzklāja tiem savas drēbes, uz kurām viņš apsēdās.+ 8 Daudz ļaužu izklāja uz ceļa savas drēbes,+ bet citi grieza kokiem zarus un klāja tos uz ceļa. 9 Ļaužu pulki, kas gāja viņam pa priekšu un aiz muguras, nemitīgi sauca: ”Glāb jel* Dāvida dēlu!+ Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā!+ Glāb jel viņu, tu, kas esi debesu augstumos!”+

10 Kad viņš nonāca Jeruzālemē, pilsētu pārņēma satraukums un visi runāja: ”Kas viņš ir?” 11 Bet ļaudis pūlī teica: ”Tas ir pravietis Jēzus+ no Nācaretes Galilejā!”

12 Jēzus iegāja templī un izdzina ārā visus, kas tur pārdeva un pirka, un apgāza naudas mainītāju galdus un baložu pārdevēju solus.+ 13 Viņš tiem teica: ”Ir rakstīts: ”Mans nams būs lūgšanu nams,”+ — bet jūs to padarāt par laupītāju midzeni.”+ 14 Templī pie viņa pienāca akli un klibi cilvēki, un viņš tos izdziedināja.

15 Kad virspriesteri un rakstu mācītāji redzēja Jēzus brīnumainos darbus un dzirdēja, kā zēni templī sauc: ”Glāb jel Dāvida dēlu!”,+ tos pārņēma sašutums,+ 16 un tie viņam jautāja: ”Vai tu dzirdi, ko tie saka?” Jēzus atbildēja: ”Jā, dzirdu. Vai jūs nekad neesat lasījuši: ”No bērnu un zīdaiņu mutes tu sev esi sagādājis slavu”?”+ 17 Un, atstājis tos, viņš izgāja no pilsētas, devās uz Betāniju un tur pārnakšņoja.+

18 Agri no rīta iedams atpakaļ uz pilsētu, Jēzus sajuta izsalkumu.+ 19 Ceļa malā viņš ieraudzīja vīģes koku un piegāja pie tā, bet neatrada koka zaros neko citu kā vien lapas.+ Tad viņš tam teica: ”Tu nemūžam vairs nenesīsi augļus!”+ Un vīģes koks acumirklī nokalta. 20 To redzēdami, mācekļi brīnījās: ”Kā gan vīģes koks varēja tā uzreiz nokalst?”+ 21 Jēzus atbildēja: ”Patiesi, es jums saku: ja jūs ticat un nešaubāties, tad jūs ne tikai varēsiet izdarīt to pašu, ko es izdarīju ar vīģes koku, bet arī, ja jūs teiksiet šim kalnam: ”Celies un meties jūrā,” — tad tā notiks.+ 22 Un visu, ko jūs ticībā lūgsiet, jūs saņemsiet.”+

23 Kad viņš bija iegājis templī un tur mācīja, pie viņa pienāca virspriesteri un tautas vecākie un prasīja: ”Ar kādām tiesībām tu to visu dari? Kas tev ir devis tādu varu?”+ 24 Jēzus atteica: ”Arī es jums kaut ko pajautāšu. Ja jūs man to pateiksiet, tad es jums pateikšu, ar kādām tiesībām es to daru. 25 No kurienes Jānis bija saņēmis tiesības kristīt — no debesīm vai no cilvēkiem?” Tie sāka savā starpā spriest: ”Ja teiksim, ka no debesīm, viņš mums prasīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt?+ 26 Bet, ja teiksim, ka no cilvēkiem, mums jābīstas no ļaudīm, jo visi uzskata Jāni par pravieti.” 27 Tāpēc viņi Jēzum atbildēja: ”Mēs nezinām.” Viņš tiem sacīja: ”Tad arī es jums neteikšu, ar kādām tiesībām es to daru.

28 Kā jūs domājat? Kādam cilvēkam bija divi dēli. Piegājis pie pirmā, viņš lūdza: ”Dēls, ej šodien strādāt vīna dārzā.” 29 Bet tas atbildēja: ”Es neiešu.” Tomēr vēlāk viņš to nožēloja un aizgāja. 30 Piegājis pie otrā dēla, tēvs lūdza to pašu. Tas atbildēja: ”Es iešu, kungs,” — bet negāja. 31 Kurš no abiem ir rīkojies pēc tēva gribas?” Tie sacīja: ”Pirmais.” Jēzus tiem teica: ”Patiesi, es jums saku, ka nodokļu ievācēji un prostitūtas drīzāk tiks Dieva valstībā nekā jūs. 32 Jo Jānis nāca pie jums, rādīdams taisnības ceļu, bet jūs viņam nenoticējāt. Turpretī nodokļu ievācēji un prostitūtas viņam noticēja,+ bet jūs, kaut gan to redzējāt, tik un tā neko nenožēlojāt un viņam neticējāt.

33 Klausieties vēl vienu līdzību. Reiz kāds saimnieks iestādīja vīna dārzu,+ iežogoja to, ierīkoja tajā vīna spiedi, uzcēla torni+ un iznomāja dārzu vīnkopjiem, bet pats aizceļoja uz citu zemi.+ 34 Kad pienāca ražas laiks, viņš sūtīja savus kalpus pie vīnkopjiem, lai saņemtu savu daļu. 35 Taču vīnkopji sagrāba kalpus, vienu piekāva, citu nonāvēja, trešo nomētāja ar akmeņiem.+ 36 Tad saimnieks aizsūtīja citus kalpus, vairāk nekā iepriekš, bet ar tiem viņi izrīkojās tāpat.+ 37 Beidzot viņš sūtīja savu dēlu, domādams: ”Manu dēlu viņi taču cienīs!” 38 Bet vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, cits citam teica: ”Tas ir mantinieks.+ Nāciet, nogalināsim viņu, un viņa mantojums būs mūsu!” 39 Viņi to sagrāba, izvilka ārā no vīna dārza un nonāvēja.+ 40 Kad atnāks vīna dārza īpašnieks, ko viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?” 41 Viņa klausītāji atbildēja: ”Par visām viņu ļaundarībām viņš tos bez žēlastības nogalinās un iznomās dārzu citiem vīnkopjiem, kas atdos viņam ražu īstajā laikā.”

42 Jēzus viņiem teica: ”Vai jūs Rakstos nekad neesat lasījuši: ”Akmens, ko cēlēji ir atmetuši, ir kļuvis par galveno stūrakmeni*.+ Tas ir no Jehovas, un mūsu acīs tas ir kaut kas brīnumains”?+ 43 Tāpēc es jums saku: Dieva valstību jums atņems un dos tautai, kas pilda viņa gribu*. 44 Katrs, kas kritīs uz šī akmens, nositīsies,+ un katru, uz ko akmens kritīs, tas sadragās.”+

45 Kad virspriesteri un farizeji bija dzirdējuši šīs līdzības, tie saprata, ka Jēzus runā par viņiem,+ 46 un gribēja saņemt viņu ciet, bet baidījās no ļaudīm, jo ļaudis viņu uzskatīja par pravieti.+

22 Jēzus turpināja ar viņiem runāt līdzībās un teica: 2 ”Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas sarīkoja savam dēlam kāzas.+ 3 Viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos viesus uz kāzām, bet tie negribēja nākt.+ 4 Tad viņš sūtīja citus kalpus, teikdams: ”Sakiet ielūgtajiem: ”Es esmu sagatavojis mielastu, nokāvis vēršus un nobarotus lopus, un viss ir gatavs. Nāciet uz kāzām!”” 5 Bet viņi nelikās ne zinis: viens aizgāja uz savu tīrumu, cits devās tirgoties,+ 6 bet pārējie sagrāba kalpus, izņirgājās par tiem un tos nogalināja.

7 Ķēniņš sadusmojās, nosūtīja savu karaspēku un lika nonāvēt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu.+ 8 Tad viņš teica saviem kalpiem: ”Kāzu mielasts ir gatavs, bet ielūgtie viesi nebija cienīgi.+ 9 Tāpēc dodieties uz galvenajiem ceļiem* un aiciniet uz kāzām visus, ko sastapsiet!”+ 10 Kalpi izgāja uz ceļiem un sapulcināja visus, ko sastapa, gan ļaunus, gan labus, un drīz kāzu telpa bija pilna ar viesiem.

11 Kad ķēniņš ienāca paskatīties uz viesiem, viņš pamanīja kādu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs, 12 un tam prasīja: ”Draugs, kā tu šeit esi ienācis bez kāzu drēbēm?” Tam nebija, ko teikt. 13 Tad ķēniņš pavēlēja kalpiem: ”Sasieniet tam rokas un kājas un izmetiet to ārā tumsā! Tur viņš raudās un griezīs zobus.”

14 Tātad ir daudz aicināto, bet maz izredzēto.”

15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā pieķert viņu sakām kaut ko tādu, par ko viņu varētu apsūdzēt.+ 16 Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus līdz ar Hēroda piekritējiem,+ un tie teica: ”Skolotāj, mēs zinām, ka tu vienmēr runā taisnību un māci Dieva ceļu saskaņā ar patiesību, tu necenties nevienam izdabāt un neskaties, kas kurš ir. 17 Tāpēc saki mums, kā tu domā: vai ir pareizi* maksāt ķeizaram* nodokli vai ne?” 18 Bet Jēzus, zinādams viņu ļaunprātību, sacīja: ”Kāpēc jūs mani pārbaudāt, liekuļi? 19 Parādiet man monētu, ar ko maksā nodokli!” Tie viņam atnesa denāriju*, 20 un viņš jautāja: ”Kā attēls un uzraksts tas ir?” 21 Tie atbildēja: ”Ķeizara.” Viņš teica: ”Tad dodiet ķeizaram to, kas pienākas* ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam.”+ 22 Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.

23 Tajā dienā saduceji, kas apgalvo, ka neesot augšāmcelšanas,+ pienāca pie viņa un vaicāja:+ 24 ”Skolotāj, Mozus ir teicis: ”Ja kāds nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis apprec viņa atraitni un rada savam brālim pēcnācējus.”+ 25 Bija septiņi brāļi; pirmais apprecējās un nomira, un, tā kā viņam nebija pēcnācēju, viņa atraitne palika viņa brālim. 26 Tāpat notika arī ar otro un trešo, un tā līdz pat septītajam. 27 Visbeidzot nomira arī sieva. 28 Kuram no septiņiem viņa būs sieva pēc augšāmcelšanas? Visi taču bija precējušies ar viņu.”

29 Jēzus tiem atbildēja: ”Jūs maldāties, jo neizprotat ne Rakstus, ne Dieva spēku.+ 30 Pēc augšāmcelšanas nedz ņems sievas, nedz izies pie vīra, bet visi būs kā eņģeļi debesīs.+ 31 Kas attiecas uz mirušo augšāmcelšanu, vai jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums ir teicis: 32 ”Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs”?+ Viņš ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs.”+ 33 To dzirdēdami, ļaudis bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja.+

34 Kad farizeji dzirdēja, ka Jēzus bija apklusinājis saducejus, tie visi kopā atnāca pie viņa. 35 Viens no tiem, labs bauslības zinātājs, pārbaudīdams viņu, jautāja: 36 ”Skolotāj, kurš ir svarīgākais bauslis bauslībā?”+ 37 Jēzus teica: ””Mīli Jehovu*, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli* un ar visu savu prātu.”+ 38 Tas ir svarīgākais un pirmais bauslis. 39 Otrais, kas ir tam līdzīgs, ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”+ 40 Šie divi baušļi ir visas bauslības un praviešu rakstu pamatā.”+

41 Jēzus sanākušajiem farizejiem jautāja:+ 42 ”Ko jūs domājat par Kristu? Kā dēls viņš ir?” Tie atbildēja: ”Dāvida.”+ 43 Viņš tiem teica: ”Kāpēc tad Dāvids gara spēkā+ viņu sauc par Kungu, sacīdams: 44 ”Jehova teica manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas, kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām””?+ 45 Ja Dāvids viņu sauc par Kungu, kā viņš var būt Dāvida dēls?”+ 46 Neviens viņam nevarēja atbildēt ne vārda, un no tās dienas neviens vairs neiedrošinājās viņu iztaujāt.

23 Tad Jēzus uzrunāja ļaudis un savus mācekļus: 2 ”Rakstu mācītāji un farizeji ir ieņēmuši Mozus vietu. 3 Tāpēc visu, ko viņi jums saka, dariet un pildiet, bet tā, kā viņi dara, gan nedariet, jo viņi runā, bet paši to nedara.+ 4 Viņi sasien smagas nastas un uzkrauj tās cilvēkiem plecos,+ bet paši tās negrib ne ar pirkstu kustināt.+ 5 Lai ko tie darītu, tie visu dara, lai ļaudis tos ievērotu,+ — tie palielina savas rakstu kārbiņas*+ un pagarina apģērba bārkstis.+ 6 Viņiem patīk mielastos sēdēt goda vietās un sinagogās priekšējās* vietās,+ 7 saņemt sveicienus tirgus laukumos un dzirdēt, ka cilvēki viņus sauc par rabi*. 8 Bet jūs lai nesauc par rabi, jo jums ir tikai viens Skolotājs,+ turpretī jūs visi esat brāļi. 9 Tāpat nevienu uz zemes nesauciet par savu tēvu, jo jums ir tikai viens Tēvs+ — debesīs. 10 Lai jūs nesauc arī par vadoņiem, jo jums ir tikai viens Vadonis, Kristus. 11 Lielākajam jūsu starpā jābūt jūsu kalpam.+ 12 Tas, kas sevi paaugstina, tiks pazemots,+ bet tas, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.+

13 Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji! Jūs aizslēdzat cilvēkiem durvis uz debesu valstību. Jūs paši tajā neejat un neļaujat ieiet tiem, kas to vēlas.+ 14 ——*

15 Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji!+ Jūs šķērsojat jūru un sauszemi, lai kaut vienu cilvēku pievērstu jūdu ticībai, bet, kad tas ir noticis, jūsu dēļ viņš kļūst par tādu, kas divreiz vairāk nekā jūs ir pelnījis nonākt Gehennā*.

16 Bēdas jums, aklie ceļveži,+ kas sakāt: ”Ja kāds zvēr pie tempļa, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie tempļa zelta, viņam tas katrā ziņā jāpilda.”+ 17 Aklie nejēgas! Kas ir svarīgāks — zelts vai templis, kas zeltu ir padarījis svētu? 18 Vēl jūs sakāt: ”Ja kāds zvēr pie altāra, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie dāvanas, kas ir uz altāra, viņam tas katrā ziņā jāpilda.” 19 Aklie! Kas ir svarīgāks — dāvana vai altāris, kas dāvanu padara svētu? 20 Tāpēc tas, kas zvēr pie altāra, zvēr arī pie visa, kas ir uz altāra, 21 un tas, kas zvēr pie tempļa, zvēr gan pie tempļa, gan pie tā, kas tur mājo,+ 22 un tas, kas zvēr pie debesīm, zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas sēž tronī.

23 Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm,+ bet atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā — taisnīgumu,+ žēlsirdību+ un uzticību. Vienu jums vajadzēja darīt, bet arī otru neatstāt bez ievērības.+ 24 Aklie ceļveži,+ kas nokāš odu,+ bet norij kamieli!+

25 Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji! Jūs mazgājat kausa un bļodas ārpusi,+ bet iekšpusē tie ir pilni ar alkatību+ un pārmērībām.+ 26 Aklais farizej, izmazgā vispirms kausa un bļodas iekšpusi, lai arī ārpuse kļūtu tīra!

27 Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji!+ Jūs atgādināt nobalsinātus kapus,+ kas no ārpuses izskatās skaisti, bet iekšpusē ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. 28 Tā arī jūs no ārpuses cilvēkiem liekaties taisni, bet iekšā jūs esat pilni liekulības un nekrietnības*.+

29 Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji!+ Jūs ierīkojat praviešu kapus un izrotājat taisno kapenes,+ 30 un jūs sakāt: ”Ja mēs būtu dzīvojuši tēvu laikos, mēs nebūtu kopā ar viņiem izlējuši praviešu asinis.” 31 Tā jūs liecināt paši pret sevi un atzīstat, ka esat praviešu slepkavu dēli.+ 32 Nu tad pabeidziet to, ko jūsu tēvi iesāka*!

33 Čūskas, odžu dzimums!+ Kā jūs izbēgsiet no soda Gehennā?+ 34 Tāpēc es sūtu pie jums praviešus,+ gudros un skolotājus.+ Dažus no tiem jūs nogalināsiet+ un piekārsiet pie staba, dažus sinagogās pērsiet+ ar pletnēm un vajāsiet+ no pilsētas uz pilsētu, 35 un uz jums gulsies vaina par visu taisno asinīm, kas izlietas uz zemes, no taisnā Ābela+ asinīm līdz pat Zaharjas, Barahija dēla, asinīm, kuru jūs noslepkavojāt starp svētnīcu un altāri.+ 36 Patiesi, es jums saku: šai paaudzei par to visu būs jāatbild.

37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, praviešu slepkava! Tu nomētā ar akmeņiem pie tevis sūtītos.+ Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt kopā tavus bērnus, kā vista sapulcina cālēnus zem saviem spārniem! Taču jūs to negribējāt.+ 38 Tāpēc jūsu nams* tiek pamests un atstāts jums*.+ 39 Es jums saku: jūs mani no šī brīža vairs neredzēsiet, līdz kamēr jūs teiksiet: ”Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā!””+

24 Kad Jēzus izgāja no tempļa un devās prom, mācekļi piegāja pie viņa, lai pievērstu viņa uzmanību tempļa ēkām. 2 Viņš tiem teica: ”Vai jūs to visu redzat? Patiesi, es jums saku: pat akmens uz akmens te nepaliks, viss tiks sagrauts.”+

3 Viņam sēžot Olīvkalnā, mācekļi vieni paši piegāja pie viņa un jautāja: ”Saki mums: kad tas notiks, un kāda zīme liecinās par tavu klātbūtni*+ un šī laikmeta* nobeigumu?”+

4 Jēzus tiem atbildēja: ”Uzmanieties, lai neviens jūs nemaldina,+ 5 jo daudzi nāks, izmantodami manu vārdu, un sacīs: ”Es esmu Kristus,” — un viņi daudzus maldinās.+ 6 Jūs dzirdēsiet karu troksni un vēstis par kariem. Neizbīstieties! Tam visam jānotiek, bet tas vēl nebūs gals.+

7 Tauta uzbruks tautai, un valsts — valstij,+ vietu vietām būs bads+ un zemestrīces.+ 8 Tas viss būs moku* sākums.

9 Tad cilvēki jūs vajās+ un nogalinās,+ un visas tautas jūs ienīdīs mana vārda dēļ.+ 10 Daudzi tad atkritīs no ticības, cits citu nodos un ienīdīs. 11 Parādīsies daudz viltus praviešu, kas daudzus maldinās,+ 12 un, tā kā izplatīsies ļaunums*, lielākajā daļā cilvēku mīlestība atdzisīs. 13 Bet tas, kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.+ 14 Un labā vēsts par Dieva valstību tiks sludināta pa visu zemi, lai to dzirdētu visas tautas,*+ un tad nāks gals.

15 Tāpēc, kad jūs ieraudzīsiet riebeklību, kas nes iznīcību, — par to ir runājis pravietis Daniēls — stāvam svētā vietā+ (lai lasītājs* liek lietā spriestspēju!), 16 tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.+ 17 Lai tas, kas ir uz mājas jumta, nekāpj lejā paņemt mantas no mājām, 18 un tas, kas ir tīrumā, lai neatgriežas mājās pēc savām drēbēm. 19 Cik grūti tajā laikā būs grūtniecēm un mātēm ar zīdaiņiem! 20 Lūdziet, lai jums nav jābēg ziemā vai sabatā, 21 jo tad būs tik liels posts,+ kāda nav bijis no pasaules sākuma līdz pat šim laikam un kāda arī vairs nebūs.+ 22 Ja tas laiks netiktu saīsināts, tad neviens cilvēks neizglābtos, bet izredzēto dēļ tas tiks saīsināts.+

23 Ja kāds jums tad sacīs: ”Redziet, te ir Kristus!”+ vai: ”Tur viņš ir!”, tad neticiet.+ 24 Jo parādīsies viltus kristi un viltus pravieši+ un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai maldinātu,+ ja iespējams, pat izredzētos. 25 Atcerieties — es jūs esmu brīdinājis. 26 Tāpēc, ja cilvēki jums teiks: ”Viņš ir tuksnesī!”, tad neejiet uz turieni. Ja tie teiks: ”Viņš ir iekšistabās!”, tad neticiet.+ 27 Jo, tāpat kā zibens uzplaiksnī austrumos un atspīd līdz pat rietumu pamalei, tāda būs arī Cilvēka dēla klātbūtne.+ 28 Kur būs līķis, tur salaidīsies ērgļi.+

29 Tūlīt pēc tā laika posta saule aptumsīs,+ mēness pārstās spīdēt, zvaigznes kritīs no debesīm un debesu spēki tiks satricināti.+ 30 Tad debesīs parādīsies Cilvēka dēla zīme, visas tautas* vaimanājot dauzīs sev pa krūtīm+ un redzēs Cilvēka dēlu+ nākam debesu mākoņos ar spēku un lielu godu.+ 31 Skanot stiprai taures skaņai, viņš izsūtīs savus eņģeļus, un tie sapulcēs viņa izredzētos no visām četrām debespusēm* — no vienas debesmalas līdz otrai.+

32 Mācieties, piemēram, no vīģes koka: tiklīdz tā zari pildās sulām un salapo, jūs zināt, ka vasara ir tuvu.+ 33 Tāpat, kad jūs to visu redzat, ziniet, ka viņš ir tuvu, pie durvīm.+ 34 Patiesi, es jums saku: šī paaudze nezudīs, līdz tas viss būs noticis. 35 Debesis un zeme zudīs, bet mani vārdi nekad nezudīs.+

36 To dienu un stundu nezina neviens,+ ne debesu eņģeļi, ne Dēls, bet tikai Tēvs.+ 37 Kādas bija Noasa dienas,+ tāda būs arī Cilvēka dēla klātbūtne.+ 38 Kā tajā laikā pirms plūdiem ļaudis ēda, dzēra un precējās līdz dienai, kad Noass iegāja šķirstā,+ 39 un tie nesāka domāt, līdz plūdi nāca un aizrāva tos visus,+ tāda pati būs arī Cilvēka dēla klātbūtne. 40 Tad divi vīri būs tīrumā — vienu paņems līdzi, bet otru atstās; 41 divas sievietes mals graudus rokas dzirnavās — vienu paņems līdzi, bet otru atstās.+ 42 Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks.+

43 Bet to gan ņemiet vērā: ja saimnieks zinātu, kurā nakts stundā* ieradīsies zaglis,+ viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā.+ 44 Tāpēc esiet gatavi arī jūs,+ jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.

45 Kurš īsti ir uzticamais un gudrais* kalps, ko kungs ir iecēlis rūpēties par saviem saimes ļaudīm un sagādāt tiem uzturu īstajā laikā?+ 46 Laimīgs šis kalps, ja viņa kungs pārradies ieraudzīs viņu tā darām!+ 47 Patiesi, es jums saku: viņš to iecels rūpēties par visu savu īpašumu.

48 Bet, ja izrādīsies, ka šis kalps ir ļauns, un viņš nospriedīs: ”Mans kungs kavējas,”+ 49 un sāks sist citus kalpus, un ēdīs un dzers ar žūpām, 50 tad šī kalpa kungs atnāks dienā, kad kalps negaida, un stundā, ko tas nezina.+ 51 Viņš to bargi sodīs un ierādīs tam vietu pie liekuļiem. Tur tas raudās un griezīs zobus.+

25 Debesu valstība tad līdzināsies desmit jaunavām, kas, paņēmušas gaismekļus,+ izgāja sagaidīt līgavaini.+ 2 Piecas no tām bija nesaprātīgas, bet piecas — gudras*.+ 3 Nesaprātīgās paņēma gaismekļus, bet nepaņēma līdzi eļļu, 4 turpretī gudrās kopā ar gaismekļiem paņēma traukos līdzi eļļu. 5 Kad līgavainis kavējās, viņām visām sāka nākt miegs un viņas aizmiga. 6 Pašā nakts vidū atskanēja sauciens: ”Līgavainis ir klāt! Izejiet viņu sagaidīt!” 7 Tad visas jaunavas piecēlās un sagatavoja gaismekļus.+ 8 Nesaprātīgās sacīja gudrajām: ”Iedodiet mums nedaudz eļļas, jo mūsu gaismekļi tūlīt izdzisīs!” 9 Bet gudrās atbildēja: ”Ar šo eļļu droši vien nepietiks kā mums, tā arī jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev pašas.” 10 Kamēr tās gāja pirkt eļļu, ieradās līgavainis, un jaunavas, kas bija gatavas, kopā ar viņu iegāja kāzu namā,+ un durvis tika aizvērtas. 11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un lūdza: ”Kungs, kungs, atver mums!”+ 12 Bet viņš atbildēja: ”Patiesi, es jums saku: es jūs nepazīstu.”

13 Tāpēc esiet modri,+ jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu.+

14 Tas ir tāpat kā ar cilvēku, kas, grasīdamies doties ceļā uz citu zemi, ataicināja savus kalpus un uzticēja tiem savu īpašumu.+ 15 Vienam viņš iedeva piecus talentus*, otram — divus, trešajam — vienu, katram pēc viņa spējām, un pats aizceļoja. 16 Tas, kurš bija dabūjis piecus talentus, uzreiz aizgāja un lika tos lietā un tā nopelnīja vēl piecus. 17 Tāpat tas, kurš bija dabūjis divus talentus, nopelnīja vēl divus. 18 Turpretī tas, kurš bija dabūjis tikai vienu talentu, apraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu*.

19 Pēc ilga laika kungs pārradās un sāka norēķināties ar saviem kalpiem.+ 20 Tas, kurš bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un teica: ”Kungs, tu man uzticēji piecus talentus. Lūk, es esmu nopelnījis vēl piecus.”+ 21 Kungs viņam sacīja: ”Labi darīts, krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams, rūpējoties par nedaudzām lietām, tāpēc es tevi iecelšu rūpēties par daudzām.+ Priecājies kopā ar savu kungu!”+ 22 Pēc tam atnāca tas, kurš bija dabūjis divus talentus, un teica: ”Kungs, tu man uzticēji divus talentus. Lūk, es esmu nopelnījis vēl divus.”+ 23 Kungs viņam sacīja: ”Labi darīts, krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams, rūpējoties par nedaudzām lietām, tāpēc es tevi iecelšu rūpēties par daudzām. Priecājies kopā ar savu kungu!”

24 Visbeidzot atnāca tas, kurš bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: ”Kungs, es zinu, ka tu esi bargs cilvēks, tu pļauj, kur neesi sējis, un savāc, kur neesi vētījis.+ 25 Tāpēc es nobijos, aizgāju un paslēpu tavu talentu zemē. Te nu tas būs.” 26 Kungs viņam atbildēja: ”Nelietīgais un slinkais kalps! Ja jau tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu vētījis, 27 tad tev vajadzēja manu naudu noguldīt pie naudas mainītājiem, un pārradies es to saņemtu ar procentiem.

28 Atņemiet viņam talentu un iedodiet to tam, kam ir desmit talentu!+ 29 Ikvienam, kam ir, dos vēl, un tam būs pārpilnība, bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.+ 30 Izmetiet šo nekam nederīgo kalpu ārā tumsā! Tur viņš raudās un griezīs zobus.”

31 Kad Cilvēka dēls+ ieradīsies savā godā un visi eņģeļi līdz ar viņu,+ tad viņš sēdīsies savā diženajā tronī. 32 Visas tautas tiks sapulcinātas viņa priekšā, un viņš šķirs cilvēkus, tāpat kā gans šķir avis no āžiem. 33 Avis+ viņš nostādīs sev pa labo roku, bet āžus — pa kreiso.+

34 Tad ķēniņš teiks tiem, kas būs pa labi no viņa: ”Nāciet, mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sagatavota kopš pasaules pirmsākumiem! 35 Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt, es biju izslāpis, un jūs mani padzirdījāt. Es biju svešinieks, un jūs mani laipni uzņēmāt,+ 36 es biju kails,* un jūs mani apģērbāt.+ Es biju slims, un jūs par mani parūpējāties. Es biju cietumā, un jūs mani apciemojāt.”+ 37 Tad taisnie viņam vaicās: ”Kungs, kad mēs esam redzējuši tevi izsalkušu un esam tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un esam tevi padzirdījuši?+ 38 Kad mēs esam redzējuši tevi kā svešinieku un laipni tevi uzņēmuši? Vai kailu un tevi apģērbuši? 39 Kad mēs esam redzējuši tevi slimu vai cietumā un tevi apciemojuši?” 40 Tad ķēniņš tiem atbildēs: ”Patiesi, es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat darījuši man.”+

41 Bet tiem, kas būs pa kreisi no viņa, ķēniņš sacīs: ”Ejiet prom no manis,+ nolādētie, mūžīgā ugunī,+ kas sagatavota Velnam un tā eņģeļiem!+ 42 Jo es biju izsalcis, bet jūs mani nepaēdinājāt, es biju izslāpis, bet jūs mani nepadzirdījāt. 43 Es biju svešinieks, bet jūs mani neuzņēmāt, es biju kails, bet jūs mani neapģērbāt, es biju slims un cietumā, bet jūs par mani nerūpējāties.” 44 Tad arī tie vaicās: ”Kungs, kad mēs esam redzējuši tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev palīdzējuši?” 45 Viņš tiem atbildēs: ”Patiesi, es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat darījuši man.”+ 46 Un tie tiks iznīcināti+ uz mūžīgiem laikiem, bet taisnie saņems mūžīgu dzīvi.”+

26 Kad Jēzus bija beidzis to visu stāstīt, viņš saviem mācekļiem teica: 2 ”Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pasha+ un Cilvēka dēlu nodos, lai piesistu pie staba.”+

3 Tad virspriesteri un tautas vecākie sanāca kopā augstā priestera Kajafas+ pagalmā 4 un nosprieda+ Jēzu ar viltu sagrābt un nogalināt. 5 Taču viņi teica: ”Tikai ne svētkos, lai tautā neizceltos nemiers.”

6 Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa* namā,+ 7 un sēdēja* pie galda, pie viņa pienāca kāda sieviete ar alabastra trauciņu, kurā bija dārga, smaržīga eļļa, un izlēja to viņam uz galvas. 8 To redzot, mācekļi sašuta un iebilda: ”Kādēļ tāda izšķērdība? 9 Eļļu taču varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem.” 10 Jēzus, zinādams, par ko viņi runā, teica: ”Kāpēc jūs uzbrūkat šai sievietei? Viņa man ir izdarījusi labu darbu. 11 Nabagi ir pie jums vienmēr,+ bet es gan nebūšu vienmēr.+ 12 Izliedama uz manis šo smaržīgo eļļu, viņa ir sagatavojusi mani apbedīšanai.+ 13 Patiesi, es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās labo vēsti, tur viņas piemiņai stāstīs arī par to, ko viņa ir darījusi.”+

14 Tad viens no divpadsmit, ko sauca par Jūdu Iskariotu,+ aizgāja pie virspriesteriem+ 15 un jautāja: ”Ko jūs man dosiet, ja es jums viņu nodošu?”+ Tie viņam piesolīja trīsdesmit sudraba gabalus.+ 16 No tā brīža viņš meklēja izdevību Jēzu nodot.

17 Pirmajā Neraudzētās maizes svētku+ dienā* mācekļi pienāca pie Jēzus un jautāja: ”Kur tu vēlies, lai mēs tev sagatavojam Pashas mielastu?”+ 18 Viņš atbildēja: ”Ejiet uz pilsētu pie tāda un tāda cilvēka un sakiet, ka Skolotājs ir teicis: ”Mans laiks* ir tuvu. Es ar saviem mācekļiem svinēšu Pashu pie tevis.”” 19 Mācekļi izdarīja, kā Jēzus bija licis, un sagatavoja visu Pashai.

20 Kad bija iestājies vakars,+ viņš kopā ar divpadsmit mācekļiem sēdēja pie galda.+ 21 Viņiem ēdot, Jēzus sacīja: ”Patiesi, es jums saku: viens no jums mani nodos.”+ 22 Viņi par to ļoti noskuma un visi kā viens sāka jautāt: ”Ne jau es, Kungs?” 23 Viņš atbildēja: ”Mani nodos tas, kurš kopā ar mani mērc bļodā savu maizes gabalu.+ 24 Cilvēka dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet bēdas tam,+ kurš Cilvēka dēlu nodod!+ Tam būtu bijis labāk, ja tas vispār nebūtu dzimis.”+ 25 Tad Jūda, kas taisījās viņu nodot, ierunājās: ”Tas taču neesmu es, rabi?” Jēzus atbildēja: ”Tu pats to teici.”

26 Kamēr viņi ēda, Jēzus paņēma maizi un pateica lūgšanu. Pēc tam viņš pārlauza maizi,+ deva to mācekļiem un sacīja: ”Ņemiet, ēdiet! Tā ir* mana miesa.”+ 27 Viņš paņēma arī kausu, pateicās Dievam un padeva to mācekļiem, teikdams: ”Dzeriet visi no tā,+ 28 jo tās ir manas asinis,+ kas apstiprina līgumu+ un kas tiks izlietas par daudziem+ grēku piedošanai.+ 29 Bet es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnogulāju ražas līdz tai dienai, kad kopā ar jums dzeršu jaunu vīnu sava Tēva valstībā.”+ 30 Pēc tam, nodziedājuši slavas dziesmas*, viņi devās uz Olīvkalnu.+

31 Tad Jēzus viņiem teica: ”Šonakt jūs visi no manis novērsīsieties, jo ir rakstīts: ”Es cirtīšu ganam, un ganāmpulka avis izklīdīs.”+ 32 Bet, kad es būšu celts augšā, es aiziešu uz Galileju un gaidīšu jūs tur.”+ 33 Bet Pēteris sacīja: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan nekad tevi nepametīšu!”+ 34 Jēzus viņam atteica: ”Patiesi, es tev saku: jau šonakt, pirms dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.”+ 35 Pēteris sacīja: ”Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es no tevis neparko neatteikšos.”+ Arī visi pārējie mācekļi teica to pašu.

36 Tad Jēzus kopā ar mācekļiem aizgāja uz vietu, ko sauc par Ģetzemani,+ un viņiem teica: ”Pasēdiet te, bet es iešu lūgt Dievu.”+ 37 Viņš paņēma līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus. Jēzu sagrāba skumjas un stiprs nemiers,+ 38 un viņš tiem sacīja: ”Es esmu noskumis līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā kopā ar mani.”+ 39 Un, pagājis nedaudz tālāk, viņš nokrita ceļos, noliecās ar seju pie zemes un lūdza:+ ”Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis kauss+ man iet garām! Tomēr lai notiek, nevis kā es gribu, bet kā tu gribi.”+

40 Atgriezies pie mācekļiem, Jēzus atrada tos guļam un teica Pēterim: ”Vai jūs pat vienu stundu nespējat kopā ar mani palikt nomodā?+ 41 Esiet modri+ un pastāvīgi lūdziet Dievu,+ lai nepadotos kārdinājumam!+ Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.”+ 42 Un viņš aizgāja otrreiz un lūdza: ”Mans Tēvs, ja nav iespējams, ka šis kauss man ietu garām un man tas nebūtu jādzer, tad lai notiek pēc tava prāta.”+ 43 No jauna atgriezies, viņš atrada tos guļam, jo acis tiem liptin lipa ciet. 44 Tad viņš tos atstāja, atkal aizgāja un lūdza trešo reizi, vēlreiz sacīdams tos pašus vārdus. 45 Pēc tam viņš atnāca atpakaļ pie mācekļiem un teica: ”Kā jūs tādā brīdī varat gulēt un atpūsties! Lūk, jau tuvu ir stunda, kad Cilvēka dēls tiks nodots grēcinieku rokās. 46 Celieties, iesim! Mans nodevējs jau ir klāt.” 47 Kamēr viņš vēl runāja, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un kopā ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un rungām, virspriesteru un tautas vecāko sūtīti.+

48 Nodevējs ar tiem bija vienojies par zīmi, sacīdams: ”Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš. Ņemiet viņu ciet!” 49 Uzreiz piegājis pie Jēzus, viņš teica: ”Sveicināts, rabi!” un to noskūpstīja. 50 Bet Jēzus jautāja: ”Draugs, kādēļ tu esi te?”+ Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un viņu apcietināja. 51 Bet viens no tiem, kas bija kopā ar Jēzu, izvilka zobenu un cirta augstā priestera kalpam, nocirzdams tam ausi.+ 52 Jēzus viņam sacīja: ”Liec zobenu atpakaļ vietā,+ jo visi, kas ņem zobenu, no zobena arī ies bojā.+ 53 Vai tu domā, ka es nevarētu lūgt, lai Tēvs man šajā pašā brīdī atsūta vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?+ 54 Bet kā tādā gadījumā piepildītos Raksti, kuros teikts, ka tā jānotiek?” 55 Tad Jēzus teica ļaudīm: ”Vai tad es esmu laupītājs, ka jūs ar zobeniem un rungām esat atnākuši mani gūstīt? Dienu no dienas es esmu sēdējis templī un mācījis,+ bet jūs mani neesat apcietinājuši.+ 56 Taču tas viss notiek, lai piepildītos praviešu rakstītais.”+ Tad visi mācekļi viņu pameta un aizbēga.+

57 Tie, kas apcietināja Jēzu, aizveda viņu pie augstā priestera Kajafas,+ kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie.+ 58 Bet Pēteris pa gabalu viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam un, tur iegājis, apsēdās pie kalpotājiem, lai redzētu, kā viss beigsies.+

59 Tikmēr virspriesteri un viss sinedrijs centās atrast cilvēkus, kas dotu nepatiesas liecības pret Jēzu, lai varētu viņu notiesāt uz nāvi,+ 60 bet tiem nekas neizdevās, kaut arī nāca daudz viltus liecinieku.+ Vēlāk divi iznāca priekšā 61 un sacīja: ”Šis cilvēks ir teicis: ”Es varu nojaukt Dieva templi un trijās dienās to no jauna uzcelt.””+ 62 Tajā brīdī augstais priesteris piecēlās un prasīja Jēzum: ”Vai tu neko neatbildēsi? Vai tu nedzirdi, ko viņi liecina pret tevi?”+ 63 Bet Jēzus klusēja.+ Tad augstais priesteris viņam pavēlēja: ”Zvēri pie dzīvā Dieva un saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?”+ 64 Jēzus atbildēja: ”Tu pats to teici. Bet es jums saku: turpmāk jūs redzēsiet Cilvēka dēlu,+ kad viņš sēdēs pie Varenā* labās rokas+ un nāks debesu mākoņos.”+ 65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un izsaucās: ”Viņš zaimo! Kamdēļ mums vēl vajadzīgi liecinieki? Nu jūs paši esat dzirdējuši viņa zaimus. 66 Ko jūs par to domājat?” Pārējie atbildēja: ”Viņš ir pelnījis nāvi!”+ 67 Tie spļāva viņam sejā+ un sita ar dūrēm,+ bet citi viņu pļaukāja+ 68 un sacīja: ”Klau, Kristu! Ja tu esi pravietis, pasaki mums, kurš tev iesita!”

69 Pēteris sēdēja ārā pagalmā, kad pie viņa piegāja kāda kalpone un ieminējās: ”Arī tu biji kopā ar galilejieti Jēzu!”+ 70 Bet viņš visu priekšā to noliedza: ”Es nesaprotu, par ko tu runā!” 71 Kad viņš bija izgājis vārtu telpā, viņu ievēroja cita kalpone un teica tiem, kas tur bija: ”Šis cilvēks bija kopā ar nācarieti Jēzu.”+ 72 Viņš to atkal noliedza, zvērēdams: ”Es nepazīstu to cilvēku!” 73 Pēc brīža tie, kas stāvēja netālu, pienāca un teica Pēterim: ”Tu arī noteikti esi viens no viņiem — tava izloksne* tevi nodod.” 74 Tad viņš sāka zvērēt, piesaukdams sev lāstus: ”Es nepazīstu to cilvēku!”, un tūlīt pat dziedāja gailis. 75 Pēteris atcerējās Jēzus vārdus: ”Pirms dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies,”+ — un, ārā izgājis, viņš rūgti raudāja.

27 No rīta visi virspriesteri un tautas vecākie apspriedās, kā nonāvēt Jēzu.+ 2 Tie lika viņu sasiet, aizvest un nodot vietvaldim Pilātam.+

3 Kad Jūda, kas Jēzu bija nodevis, redzēja, ka Jēzus ir notiesāts uz nāvi, viņš sajuta sirdsapziņas pārmetumus un atnesa trīsdesmit sudraba gabalus atpakaļ virspriesteriem un vecākajiem,+ 4 sacīdams: ”Es esmu sagrēkojis, nododams nevainīgu cilvēku*.” Viņi atteica: ”Kas mums par daļu? Tā ir tava darīšana.” 5 Tad viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja prom un pakārās.+ 6 Bet virspriesteri paņēma naudu un teica: ”To nedrīkst likt svētajā mantnīcā, jo tā ir asins nauda.” 7 Apspriedušies tie par šo naudu nopirka podnieka lauku, kur apglabāt svešzemniekus, 8 tāpēc līdz pat šai dienai to sauc par Asins lauku.+ 9 Tā piepildījās pravieša Jeremijas* vārdi: ”Viņi paņēma trīsdesmit sudraba gabalus — summu, par kādu izraēlieši šo cilvēku bija novērtējuši, — 10 un samaksāja tos par podnieka lauku, kā Jehova* man bija norādījis.”+

11 Kad Jēzus stāvēja vietvalža priekšā, tas viņam jautāja: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Jēzus atbildēja: ”Tu pats to saki.”+ 12 Bet, kad viņu apsūdzēja virspriesteri un vecākie, viņš neko neatbildēja.+ 13 Pilāts Jēzum sacīja: ”Vai tu nedzirdi, cik daudz ir apsūdzību pret tevi?” 14 Taču viņš neatbildēja neviena vārda, vietvaldim par lielu izbrīnu.

15 Vietvaldim bija paradums svētkos atbrīvot vienu ieslodzīto — to, kuru ļaudis gribēja.+ 16 Tieši tajā laikā ieslodzījumā atradās plaši pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. 17 Kad ļaudis bija sapulcējušies, Pilāts tiem jautāja: ”Kuru jūs gribat, lai es jums atbrīvoju: Barabu vai Jēzu, tā saukto Kristu?” 18 Pilāts zināja, ka tie Jēzu bija nodevuši viņam skaudības dēļ. 19 Turklāt, kamēr viņš sēdēja tiesneša vietā, sieva viņam bija atsūtījusi ziņu: ”Nenodari neko šim taisnajam, jo es šodien sapnī daudz cietu viņa dēļ!” 20 Taču virspriesteri un vecākie pierunāja ļaudis, lai tie prasītu atbrīvot Barabu,+ bet Jēzu nonāvēt.+ 21 Vietvaldis vēlreiz jautāja: ”Kuru no abiem jūs vēlaties, lai es atbrīvoju?” Tie atbildēja: ”Barabu.” 22 ”Bet ko lai es daru ar Jēzu, tā saukto Kristu?” Pilāts vaicāja. Tie vienā balsī sauca: ”Pie staba viņu!”+ 23 Pilāts teica: ”Ko gan sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl skaļāk: ”Pie staba viņu!”+

24 Redzēdams, ka viņš neko nevar padarīt, bet pūļa nemiers tikai pieaug, Pilāts paņēma ūdeni, mazgāja rokas ļaužu priekšā un paziņoja: ”Es neesmu vainīgs šī cilvēka asiņu izliešanā. Jūs paši būsiet par to atbildīgi.” 25 Visi ļaudis atbildēja: ”Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem!”*+ 26 Tad Pilāts atbrīvoja Barabu, bet Jēzu viņš lika šaustīt ar pletnēm+ un pēc tam piesist pie staba.+

27 Vietvalža kareivji aizveda Jēzu uz vietvalža pili, un ap Jēzu sapulcējās visa karaspēka vienība.+ 28 Novilkuši viņam drēbes, tie viņam aplika koši sarkanu apmetni,+ 29 tad nopina ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un iedeva viņam labajā rokā niedres nūju. Mezdamies Jēzus priekšā ceļos, tie viņu izsmēja: ”Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!” 30 Kareivji spļāva uz viņu+ un, paņēmuši to pašu niedres nūju, sita viņam pa galvu. 31 Kad tie bija beiguši par Jēzu ņirgāties, tie viņam novilka apmetni, uzvilka atpakaļ viņa drēbes un aizveda viņu, lai piesistu pie staba.+

32 Pa ceļam viņi sastapa kādu cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmanis, un lika tam nest* Jēzus moku stabu.+ 33 Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Golgātu, kas nozīmē ”galvaskauss”,+ 34 tie deva Jēzum dzert vīnu, kas sajaukts ar žulti*,+ bet, to pagaršojis, viņš negribēja to dzert. 35 Kad kareivji viņu bija piesituši pie staba, tie, metot lozes, sadalīja viņa drēbes+ 36 un apsēdušies viņu sargāja. 37 Virs Jēzus galvas tie piestiprināja uzrakstu ar viņam izvirzīto apsūdzību: ”Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš.”+

38 Kopā ar viņu pie stabiem tika piekārti divi laupītāji, viens pa labi, bet otrs pa kreisi no viņa.+ 39 Garāmgājēji viņu nievāja,+ kratīdami galvu+ 40 un sacīdami: ”Ei, tu, kas taisījies nojaukt templi un trijās dienās to uzcelt,+ glāb nu sevi! Ja tu esi Dieva dēls, kāp lejā no moku staba!”+ 41 Tāpat arī virspriesteri ar rakstu mācītājiem un vecākajiem viņu izsmēja un teica:+ 42 ”Citus viņš ir glābis, bet pats sevi nevar izglābt! Viņš esot Izraēla ķēniņš!+ Lai nokāpj lejā no moku staba, tad mēs viņam ticēsim. 43 Viņš paļāvās uz Dievu — lai tagad Dievs viņu izglābj, ja viņš Dievam ir dārgs.+ Viņš taču teica: ”Es esmu Dieva Dēls.””+ 44 Tāpat Jēzu zākāja arī laupītāji, kas bija pie stabiem viņam blakus.+

45 Sestajā stundā* visa zeme ietinās tumsā, un tumšs bija līdz pat devītajai stundai*.+ 46 Ap devīto stundu Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Ēlī, Ēlī, lamā sabahtānī?” Tas nozīmē: ”Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?”+ 47 To dzirdēdami, daži tur stāvošie runāja: ”Viņš sauc Eliju.”+ 48 Tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to ar skābu vīnu, uzsprauda uz niedres nūjas un deva viņam dzert.+ 49 Bet pārējie teica: ”Pagaidiet! Paskatīsimies, vai Elija nāks viņu glābt.” 50 Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira*.+

51 Tad svētnīcas priekškars+ pārplīsa uz pusēm,+ no augšas līdz apakšai,+ zeme nodrebēja, un klintis sašķēlās. 52 Atvērās kapi, un daudzu nāves miegā aizmigušo svēto mirstīgās atliekas tika izmestas virspusē, 53 un daudzi tās redzēja. (Pēc Jēzus augšāmcelšanas cilvēki, iznākuši no kapiem, atnāca uz svēto pilsētu.) 54 Bet, kad virsnieks un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēja zemestrīci un visu, kas bija noticis, tie pārbijās un teica: ”Tas patiešām bija Dieva Dēls.”+

55 Daudzas sievietes, kas bija sekojušas Jēzum no Galilejas, lai par viņu rūpētos, pa gabalu visu vēroja.+ 56 Starp viņām bija Marija Magdalēna*, kā arī Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.+

57 Pievakarē atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.+ 58 Viņš aizgāja pie Pilāta un lūdza atļauju apglabāt Jēzu.+ Tad Pilāts pavēlēja atdot mirušo.+ 59 Jāzeps to paņēma, ietina tīrā, smalkā linu audeklā+ 60 un guldīja savā jaunajā kapavietā,+ ko bija izcirtis klintī. Pēc tam viņš aizvēla kapa ieejai priekšā lielu akmeni un aizgāja. 61 Bet Marija Magdalēna un otra Marija palika turpat sēžam pie kapa.+

62 Nākamajā dienā — tas bija pēc sagatavošanās dienas*+ — virspriesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta 63 un teica: ”Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis viltvārdis, vēl dzīvs būdams, ir sacījis: ”Pēc trijām dienām es celšos augšā.”+ 64 Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, lai viņa mācekļi viņu neizzagtu+ un neteiktu ļaudīm: ”Viņš ir piecēlies no mirušajiem!” Pēdējā krāpšana tad būtu vēl lielāka nekā pirmā.” 65 Pilāts atbildēja: ”Te jums būs sargi. Ejiet un sargājiet, kā mākat.” 66 Tad viņi aizgāja, aizzīmogoja akmeni un nolika pie kapa sardzi.

28 Pēc sabata, kad ausa nedēļas pirmā diena, Marija Magdalēna un otra Marija nāca apskatīt kapu.+

2 Tur bija notikusi liela zemestrīce, jo no debesīm bija nolaidies Jehovas* eņģelis. Viņš bija pienācis, novēlis akmeni un sēdēja uz tā.+ 3 Eņģelis spoži mirdzēja kā zibens, un viņa drēbes bija baltas kā sniegs.+ 4 Viņu redzēdami, sargi sāka drebēt un aiz bailēm sastinga kā pamiruši.

5 Bet eņģelis teica sievietēm: ”Nebaidieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija piesists pie staba.+ 6 Viņa te nav, jo viņš ir cēlies augšā, kā jau bija teicis.+ Nāciet, apskatiet vietu, kur viņš gulēja, 7 un tad ātri ejiet un pastāstiet viņa mācekļiem, ka viņš ir piecēlies no mirušajiem, un sakiet: ”Viņš aizies uz Galileju, kur gaidīs jūs.+ Tur jūs viņu redzēsiet.” Lūk, kāda ziņa man bija jums jānodod.”+

8 Sievietes steigšus izgāja no kapa un izbijušās, tomēr bezgala priecīgas skrēja to pavēstīt mācekļiem.+ 9 Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus un teica: ”Esiet sveicinātas!” Tās piegāja pie viņa, nometās zemē un apkampa viņa kājas. 10 Tad Jēzus tām sacīja: ”Nebaidieties! Ejiet un sakiet maniem brāļiem, lai viņi dodas uz Galileju. Tur viņi mani redzēs.”

11 Kad sievietes bija prom, daži sargi+ aizgāja uz pilsētu un izstāstīja virspriesteriem, kas bija noticis. 12 Tie, satikušies ar vecākajiem un apspriedušies, iedeva kareivjiem daudz naudas 13 un teica: ”Sakiet tā: ”Naktī atnāca viņa mācekļi un, kamēr mēs gulējām, viņu izzaga.”+ 14 Un, ja šīs runas nonāks vietvalža ausīs, mēs viņam visu paskaidrosim* un pasargāsim jūs no nepatikšanām.” 15 Tad sargi paņēma naudu un darīja, kā tiem bija teikts. Un tādas runas jūdu starpā ir izplatītas līdz pat šai dienai.

16 Bet vienpadsmit mācekļi aizgāja uz Galileju,+ uz kalnu, ko Jēzus tiem bija norādījis.+ 17 Kad tie viņu ieraudzīja, tie nometās zemē viņa priekšā, bet daži šaubījās. 18 Pienācis klāt, Jēzus tos uzrunāja: ”Man ir dota visa vara debesīs un uz zemes.+ 19 Tāpēc ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus+ — kristījiet tos+ Tēva, Dēla un svētā gara vārdā 20 un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.+ Un es būšu ar jums ik dienas līdz pat šī laikmeta* nobeigumam.”+