Pazemīgi atzīsim, ka mēs daudz ko nezinām

1. Kādas spējas Jehova ir piešķīris cilvēkiem, un kādēļ?

JEHOVA cilvēkus ir apveltījis ar spēju domāt, mācīties un likt apgūto lietā. Viņš mums to visu ir dāvājis, lai mēs viņu iepazītu un ”kalpotu viņam, liekot lietā savas prāta spējas”. (Sāl. pam. 2:1—5; Rom. 12:1.)

2. a) Kas mums jāapzinās? (Ījaba 37:23, 24; sk. arī attēlu.) b) Par ko mēs esam pārliecināti, ja esam pazemīgi?

² Taču tas nenozīmē, ka mēs visu zinām un saprotam. (Nolasīt Ījaba 37:23, 24.) Kad Jehova uzdeva Ījabam daudz jautājumu, Ījabs nespēja uz tiem atbildēt, un viņš atskārta, ka daudz ko nezina. Šī saruna ar Jehovu Ījabam palīdzēja saprast, ka viņam jābūt pazemīgam un jāmaina sava domāšana. (Īj. 42:3—6.) Arī mums pazemīgi jāatzīst, ka mēs nezinām visu. Ja esam pazemīgi, mēs ticam, ka visu, kas mums patiešām jāzina, lai dzīvē pieņemtu gudrus lēmumus, Jehova darīs zināmu. (Sāl. pam. 2:6.)

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Šajā rakstā ir pieminēti daži jautājumi, uz kuriem pagaidām mums nav atbilžu, un ir apskatīts, kāpēc neskaidrība šajos jautājumos var kādam sagādāt raizes. Vēl rakstā ir aplūkots, kāpēc nemaz nav slikti, ka mums nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Šis raksts stiprina mūsu pārliecību, ka Jehova — ”tas, kurš zina visu,” — neslēpj neko, kas mums tiešām jāzina. (Īj. 37:16.)

MĒS NEZINĀM, KAD BŪS GALS

4. Par ko mēs neesam informēti, kā var lasīt Mateja 24:36?

⁴ Nolasīt Mateja 24:36. Mēs nezinām, kad pienāks gals ļaunajai pasaulei. ”To dienu un stundu” nezināja arī Jēzus, kad viņš dzīvoja uz zemes.a Viņš apustuļiem teica, ka ”laikus un laikposmus” ”Tēvs ir atstājis savā ziņā”, proti, ka Jehova ir tas, kurš izlemj, kad risināsies kādi notikumi. (Ap. d. 1:6, 7.) Jehova ir noteicis laiku, kad viņš darīs galu ļaunajai pasaulei, bet mums viņš to nav atklājis.

5. Kādas domas mums var nākt prātā, un kāpēc?

⁵ Tātad mēs nevaram zināt, cik ilgi vēl mums būs jāgaida. Varbūt mēs Jehovas dienu gaidām jau gadiem ilgi un mums sāk zust pacietība un noplok dedzība kalpošanā. Bet varbūt mums ir grūti izturēt radinieku vai paziņu izsmieklu. (2. Pēt. 3:3, 4.) Iespējams, mums liekas: ja mēs precīzi zinātu, kad būs gals, mums būtu vieglāk to gaidīt un neķertos pie sirds, ka mūs izsmej.

6. Kāpēc nav slikti, ka precīzi nezinām, kad pienāks Jehovas diena?

⁶ Taču patiesībā nemaz nav slikti, ka Jehova mūs nav informējis par precīzu datumu. Tā rīkodamies, viņš mums ir devis iespēju pierādīt, ka viņam kalpojam aiz mīlestības un ka paļaujamies uz viņu. Mūsu ticībai nav ”derīguma termiņa”. Mēs vēlamies Jehovam kalpot mūžīgi, nevis tikai līdz laikam, kad zudīs ļaunā pasaule. Mums jācenšas vairāk domāt par brīnišķīgajām pārmaiņām, ko nesīs Jehovas diena, nevis par to, kad tā pienāks. Ja tā darīsim, mēs vēl vairāk tuvosimies Jehovam un ar savu dzīvi viņu iepriecināsim. (2. Pēt. 3:11, 12.)

7. Kas mums ir zināms par laiku, kādā dzīvojam?

⁷ Mēs skaidri zinām, ka 1914. gadā sākās tagadējās pasaules kārtības pēdējās dienas. Jehova Bībelē ir iekļāvis pravietojumus, kuri skaidri norāda uz šo gadu un kuros ir minēts, kādi apstākļi ir gaidāmi pēdējās dienās. Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka ”Jehovas lielā diena ir tuvu”. (Cef. 1:14.) Vēl mēs zinām, kādu darbu Dievs ir uzdevis, proti — stāstīt cilvēkiem ”labo vēsti par Dieva valstību”. (Mat. 24:14.) Labā vēsts tiek sludināta apmēram 240 zemēs, un tā izskan vairāk nekā 1000 valodās. Lai dedzīgi sludinātu, nav svarīgi zināt, kad sāksies Jehovas diena.

MĒS NEZINĀM IT VISOS SĪKUMOS, KĀ JEHOVA RĪKOSIES

8. Ko mēs secinām, pārdomājot Pulcētāja 11:5?

⁸ Nolasīt Pulcētāja 11:5. Mēs ne vienmēr skaidri zinām, kā Dievs rīkojas un kam viņš ļauj notikt, lai tiktu īstenota viņa griba. Mēs nevaram zināt, kāpēc Jehova kaut ko pieļauj un ko viņš darīs, lai mums palīdzētu. (Ps. 37:5.) Atbildes uz šiem jautājumiem mums būtu tikpat neizprotamas kā procesi, kas norisinās, bērnam veidojoties mātes klēpī, un par ko runāja Sālamans.

9. Par ko mums var rasties šaubas, un kāpēc?

⁹ Tā kā mums nav precīzi zināms, ko Jehova darīs, mēs varbūt vilcināmies spert tādus soļus, kas mums ļautu darīt vairāk kalpošanā. Piemēram, kāds varbūt vilcinās sākt dzīvot pieticīgāk vai arī pārcelties uz tādu vietu, kur trūkst sludinātāju. Bet tad, ja mēs esam apņēmušies darīt vairāk kalpošanā, taču mums neizdodas sasniegt savu mērķi, mums var likties, ka Jehova ar mums nav apmierināts. Mēs varbūt cītīgi sludinām, bet mums neizdodas sastapt nevienu, kas gribētu mācīties Bībeli. Varbūt mēs piedalāmies kāda teokrātiska objekta būvniecībā, bet šis darbs sastopas ar lieliem šķēršļiem. Tādās situācijās mums var rasties iespaids, ka esam zaudējuši Jehovas labvēlību.

10. Kādu īpašību mēs varam sevī izkopt?

¹⁰ Tas, ka mēs nezinām, ko konkrētajā situācijā Jehova darīs, mums dod iespēju izkopt sevī tādu īpašību kā pazemība. Mēs arvien labāk saprotam, ka Jehovas ”domas” un ”gaitas” ir augstākas par mūsējām. (Jes. 55:8, 9.) Mēs iemācāmies pilnībā paļauties uz Jehovu. Ja kaut kas sekmējas, piemēram, kalpošana vai teokrātiska objekta būvniecība, mēs par to esam pateicīgi Jehovam. (Ps. 127:1; 1. Kor. 3:7.) Bet, ja kaut kas nenotiek tā, kā esam cerējuši, mums mieru dod apziņa, ka Jehova pilnībā pārvalda situāciju. (Jes. 26:3.) Mēs darām to, kas ir atkarīgs no mums, un paļaujamies, ka Jehova mums palīdzēs un sniegs vajadzīgo vadību, lai gan, visticamāk, ne brīnumainā veidā, kā tas reizēm ir noticis senatnē. (Ap. d. 16:6—10.)

11. Kas mums ir zināms par Jehovu?

¹¹ Mēs zinām, ka Jehova ir mīlošs, taisnīgs un gudrs un ka viņš augstu vērtē it visu, ko mēs darām, kalpojot viņam un atbalstot ticības biedrus. Mēs skaidri zinām, ka Jehova vienmēr atalgo tos, kas paliek viņam uzticīgi. (Ebr. 11:6.)

MĒS NEZINĀM, KO NESĪS NĀKAMĀ DIENA

12. Ko mēs nevaram skaidri zināt? (Jēkaba 4:13, 14.)

¹² Nolasīt Jēkaba 4:13, 14. Mums jāņem vērā Bībelē lasāmie vārdi: ”Jūs taču nezināt, kas ar jums notiks rīt.” It visi ”ir atkarīgi no laika un neparedzētiem apstākļiem”. (Pulc. 9:11.) Tāpēc neviens nevar zināt, vai kaut kas nepārvilks strīpu viņa plāniem, un nevar pat zināt, vai dzīvos pietiekami ilgi, lai spētu īstenot savas ieceres.

13. Kā mūs var ietekmēt dzīves nenoteiktība?

¹³ Dzīves nenoteiktība var izraisīt spriedzi, un raizes par to, kas varētu notikt, mums var laupīt dzīvesprieku. Kad mūsu dzīve pēkšņi sagriežas kājām gaisā vai kad pieredzam personisku traģēdiju, mūs pārņem bēdas un izmisums. Bet, kad nav piepildījušās mūsu cerības, mēs jūtamies sāpināti. (Sāl. pam. 13:12.)

14. No kā ir atkarīgs tas, vai cilvēks ir laimīgs? (Sk. arī attēlus.)

¹⁴ Grūtības dod iespēju pierādīt, ka mēs kalpojam debesu Tēvam nevis aiz savtīgiem apsvērumiem, bet aiz mīlestības. Lasot Bībeli, var redzēt, ka Jehova nepasargā savus kalpus no grūtībām un viņš nav jau iepriekš noteicis, kas ar ikkatru dzīvē notiks. Tātad mums nebūtu jādomā, ka mēs nekad nepieredzēsim neko sliktu. Jehova zina, ka mēs varam būt laimīgi pat tad, ja nezinām pilnīgi visu, kas ar mums notiks. Lai mēs būtu laimīgi, mums jāieklausās viņa norādījumos un jāpakļaujas tiem. (Jer. 10:23.) Ja mūsu lēmumi būs saskaņā ar Jehovas gribu, mēs pārāk neraizēsimies par to, kas ar mums varētu notikt. Tādu nostāju var raksturot vārdiem: ”Ja tāda būs Jehovas griba, mēs dzīvosim un darīsim šo vai to.” (Jēk. 4:15.)

15. Kas mums ir zināms par nākotni?

¹⁵ Tiesa, mēs nezinām, ko nesīs nākamā diena, bet mēs skaidri zinām, ka varēsim dzīvot mūžīgi, jo to ir apsolījis Jehova un viņš nevar melot. (Tit. 1:2.) Vieniem tā būs dzīve debesīs, bet citiem — uz zemes. Nekas nevar kavēt Jehovas solījumu piepildīšanos. Tikai Jehova spēj nekļūdīgi ”pavēstīt, kāds būs iznākums, jau senlaikos.. paziņot, kam vēl jānotiek”. (Jes. 46:10.) Viņa teiktais vienmēr ir piepildījies pagātnē, un tas piepildīsies nākotnē. Mēs esam absolūti pārliecināti, ka Jehova mūs mīl. (Rom. 8:35—39.) Viņš mūs mierinās un dos mums gudrību un spēku, lai mēs izturētu jebkādas grūtības. Jehova mums noteikti palīdzēs un dāvās savu labvēlību. (Jer. 17:7, 8.)

MĒS NESPĒJAM APTVERT TO, CIK LABI JEHOVA MŪS PAZĪST

16. Ko par mums zina Jehova, kā liecina Psalms 139:1—6?

¹⁶ Nolasīt Psalmu 139:1—6. Jehova ir Radītājs, un viņš par mums zina itin visu. Viņš zina, kā ir veidojusies mūsu personība un kas to ir ietekmējis, un viņa interese par mums nemazinās ne mirkli. Jehova zina, ko mēs sakām un ko ar to esam domājuši, ko mēs darām un kāpēc. Kā minēja ķēniņš Dāvids, mūs ieskauj Jehovas rūpes un uzmanība un viņš vienmēr ir mums blakus un ir gatavs palīdzēt. Ir gluži vai neticami, ka visvarenais debesu un zemes Radītājs, Visaugstais Kungs, mums pievērš uzmanību un ka viņam rūp, kas ar mums notiek! Tāpēc Dāvids izsaucās: ”Cik labi tu mani pazīsti — es nespēju to aptvert, tas ir par augstu manai saprašanai!”

17. Kāpēc daudziem ir grūti noticēt tam, ka Jehova par viņiem patiesi interesējas?

¹⁷ Daudziem ir grūti noticēt tam, ka Jehova ir mīlošs Tēvs, kas no sirds interesējas par viņiem. Iemesli ir dažādi, piemēram, cilvēka audzināšana, kultūra, pie kuras viņš pieder, vai agrākie reliģiskie uzskati. Kādam varbūt šķiet, ka viņa pagātnes dēļ viņam nav ne mazāko izredžu tuvoties Jehovam. Pat Dāvids brīžiem jutās līdzīgi. (Ps. 38:18, 21.) Savukārt kāds, kam daudz jāpūlas, lai mainītos un dzīvotu saskaņā ar Dieva normām, varbūt ir neizpratnē: ”Kāpēc Dievs grib, lai es atmestu dzīvesveidu, kas man šķiet pilnīgi dabisks? Viņš taču labi zina, kāda ir mana iekšējā būtība!”

18. Ko mums dod apziņa, ka Jehova mūs pazīst labāk nekā mēs paši? (Sk. arī attēlus.)

¹⁸ Jehova mūs pazīst labāk nekā mēs paši, un viņš redz mūsos labo, ko mēs paši nesaskatām. Ir svarīgi par to nešaubīties. Lai gan viņš redz arī mūsu trūkumus, viņš zina, kādi mēs vēlamies būt, un viņš mūs mīl. (Rom. 7:15.) Apziņa, ka Jehova tic labajam mūsos, dod spēku nenovērsties no viņa un palīdz saglabāt prieku.

19. Ko mēs skaidri zinām par Jehovu?

¹⁹ ”Dievs ir mīlestība” — par to nav ne mazāko šaubu. (1. Jāņa 4:8.) Mēs zinām, ka viņa noteiktajās normās atspoguļojas viņa mīlestība un ka viņš vēlas, lai mums klātos labi. Mēs zinām, ka Jehova grib, lai mēs dzīvotu mūžīgi, un viņš ir sagādājis izpirkumu, lai tas būtu iespējams. Fakts, ka ir sagādāts izpirkums, mums iedveš pārliecību, ka mēs, grēcīgi, nepilnīgi cilvēki, varam iegūt viņa labvēlību. (Rom. 7:24, 25.) Vēl mēs zinām, ka ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu”. (1. Jāņa 3:19, 20.) Viņam par mums ir zināms pilnīgi viss, un viņš ir pārliecināts, ka mēs noteikti spēsim pildīt viņa gribu.

20. Kāpēc mums nav jāuztraucas, ka tagad šo to nezinām?

²⁰ Jehova no mums neslēpj neko, kas mums tiešām būtu jāzina. Ja mēs to pazemīgi atzīstam, mēs nesākam raizēties par to, ko nekādi nespējam ietekmēt, un varam visus spēkus veltīt tam, kas ir pats svarīgākais. Tā mēs apliecinām, ka pilnībā paļaujamies uz ”to, kurš zina visu”, proti, Dievu Jehovu. (Īj. 36:4.) Tiesa, tagad mēs šo to nezinām, bet mums priekšā ir mūžība, un mēs arvien vairosim savas zināšanas un vienmēr uzzināsim kaut ko jaunu par mūsu brīnišķīgo Dievu. (Pulc. 3:11.)