Neʼe Nātou Kumi Te Ala Fāveliveli

KUA teitei hili kiai taʼu e 550, neʼe mavae ʼi tonatou ʼu ʼapi, te ʼu kiʼi kūtuga neʼe lau ko te kau Kilisitiano, neʼe nonofo ʼi Prague, mo Chelčice, Vilémov, mo Klatovy, pea mo te tahi ʼu kolo, ʼi te fenua ko te République Tchèque. Neʼe nātou ʼolo ʼo nonofo ʼi te kiʼi kolo ko Kunvald, ʼi te mafa ʼo te potu noleto esite ʼo Bohême, ʼo nātou fakatuʼu ai te ʼu ʼapi veliveli, mo gāue kele, mo lau tanatou ʼu Tohi-Tapu, pea mo nātou fakahigoaʼi ia nātou ko Te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina peʼe ʼi te faka Latina, ko te Unitas Fratrum.

Ko te hahaʼi ʼaia neʼe ko te ʼu hahaʼi gāue kele, mo te kau ʼaliki, mo te kau ako ʼo te univelesitē, mo te hahaʼi maʼu koloā mo te hahaʼi māsisiva, mo te hahaʼi tagata mo te hahaʼi fafine, mo te ʼu vitua mo te tamaliki ʼe mole ʼi ai hanatou ʼu mātuʼa, pea neʼe nātou loto fuli ki te meʼa e tahi. Neʼe nātou tohi fēnei: “Neʼe mātou faikole ki te ʼAtua totonu, pea mo kole age kia Ia ke ina fakahā mai kia mātou Tona finegalo lahi ia meʼa fuli. Neʼe mātou fia haʼele ʼi Tona ʼu ala.” ʼI tona fakahagatonu, ko te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina ʼaia, ʼaē neʼe fakahigoaʼi ki muli age ko te ʼu Tēhina Tchèques, neʼe nātou kumi ia ‘te ala fāveliveli ʼaē ʼe ʼalu ki te maʼuli.’ (Mateo 7:​13, 14) Neʼe koteā te ʼu moʼoni faka Tohi-Tapu neʼe nātou maʼu ʼi tanatou ʼu kumi? Neʼe koteā te kehekehe ʼo te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou tui kiai pea mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe tali e te hahaʼi ʼi te temi ʼaia, pea koteā te ako ʼe tou lava maʼu mai ia nātou ʼaia?

Mole ʼi Ai He Agamālohi​—Neʼe Mole Nātou Fakatō Laloʼi Tanatou ʼu Pelesepeto

ʼE lahi te ʼu kūtuga faka lotu neʼe nātou tokoni ʼi te vaelua ʼo te 15 sēkulō ki te fakatuʼu ʼo te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina. ʼI te ʼu kūtuga ʼaia, ʼe kau ai ia te kau Vaudois, ko he lotu neʼe fakatuʼu ʼi te 12 sēkulō. ʼI te kamata, neʼe mavae te kau

Vaudois mai te Lotu Katolika, ia te lotu ʼo te Puleʼaga ʼo te Eulopa ʼo te lotomalie. Kae ki muli age neʼe nātou toe tali te tahi ʼu akonaki Katolika. Ko te tahi kūtuga neʼe nātou fakatupu he ʼu manatu foʼou, neʼe ko te kau Hussites, ko nātou ʼaē neʼe nātou muliʼi ia Jan Hus. Ko te kaugamālie ʼo te hahaʼi Tchèques neʼe nātou kau ki te kūtuga ʼaia, kae neʼe mole nātou logo tahi. Ko te tahi kūtuga neʼe tau mālohi ʼo ʼuhiga mo te ʼu tokakovi faka sosiale, pea ko te tahi vaega neʼe ina fakaʼaogaʼi te lotu ki he ʼu fakatuʼutuʼu faka politike. Neʼe toe fakalotoʼi foki te ʼu Tēhina e te ʼu kūtuga ʼe tui ki te ʼafio ʼa Sesu ia taʼu e afe, ʼo feiā mo te kau tagata sivi Tohi-Tapu ʼo te fenua pea mo ʼihi mai te ʼu fenua tai.

Petr Chelčický (1390-1460), ʼaē neʼe ko te tagata sivi Tohi-Tapu Tchèque pea neʼe ko he tagata fetogi lotu, neʼe ina ʼiloʼi lelei ia te ʼu akonaki ʼa te kau Vaudois pea mo te kau Hussites. Neʼe lītuʼa ki te kau Hussites ʼuhi ko tanatou agamālohi, pea neʼe lītuʼa ki te kau Vaudois ʼuhi ko tanatou fakatō laloʼi tanatou ʼu akonaki. Maʼa ia, ko te tau ʼe mole ko he aga faka Kilisitiano ʼaia, pea ko “te lao a Kilisito” ʼe tonu ke ina takitaki te maʼuli ʼo he Kilisitiano, logola he ʼu ikuʼaga ʼe feala ke hoko kia ia. (Kalate 6:2; Mateo 22:37-​39) ʼI te taʼu 1440, neʼe tohi e Chelčický tana ʼu akonaki ʼi te tohi Net of the Faith (Te Kupega ʼo Te Tui Moʼoni).

Ko Grégoire mai Prague, ko he tūpulaga ʼo te temi ʼo Chelčický, neʼe mavae mai te kūtuga ʼa te kau Hussites, he neʼe malave ʼaupito kia ia te ʼu akonaki ʼa Chelčický. ʼI te taʼu 1458, neʼe fakalotoʼi e Grégoire te ʼu kiʼi kūtuga ʼa te kau Hussites mai te ʼu potu kehekehe ʼo Tchéquie, ke nātou mavae ʼi tonatou ʼu ʼapi. Neʼe nātou kau ia nātou ʼaē neʼe nātou muliʼi ia ia ʼo nātou ʼolo ki te kolo ko Kunvald, ʼaē neʼe nātou fakatuʼu ai tanatou kautahi faka lotu foʼou. Ki muli age, ko te ʼu kūtuga mai te kau Vaudois Tchèques pea mo Siamani neʼe nātou ʼōmai ʼo nātou nonofo fakatahi.

Ko He Fakasiosio Ki Te Temi Kua Hili

Mai te taʼu 1464 ʼo aʼu ki te taʼu 1467, ʼi te koga meʼa ʼo Kunvald neʼe lahi te ʼu fono lalahi neʼe fai e te kūtuga foʼou ʼaia ʼaē neʼe tuputupu, pea neʼe nātou fakatuʼu ia te ʼu fakatotonu kehekehe moʼo fakaʼiloga kehe tonatou kautahi faka lotu foʼou. Ko te ʼu fakatotonu fuli ʼaia neʼe tohi fuli ʼi te ʼu tuʼuga tohi, kua fakahigoaʼi ʼi te temi nei ko te Acta Unitatis Fratrum (Te ʼu Gāue ʼa Te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina), pea ʼe kei maʼu ʼi te temi nei. Neʼe hage te ʼu Gāue ʼaia ko he fakasiosio ki te temi kua hili, ʼo ʼasi lelei ai ia te ʼu meʼa ʼaē neʼe tui kiai ia te ʼu Tēhina. Neʼe tānaki ai te ʼu tohi, mo te ʼu faiakonaki, pea mo te ʼu kiʼi fakamatala ʼo tanatou ʼu fihi.

ʼO ʼuhiga mo te ʼu akonaki ʼaē neʼe tui kiai ia te ʼu Tēhina, ʼe ʼui fēnei e te Acta: “ ʼE mātou fakatotonu ke fai tamatou fakatuʼutuʼu ʼaki pe te lau ʼo te Tohi-Tapu, pea mo te metitasio ki te ʼu faʼifaʼitaki ʼo totatou ʼAliki pea mo te kau sagato ʼapositolo, ʼaki te agavaivai pea mo te kātaki fualoa, mo te ʼofa ki tomatou ʼu fili, mo fai age kia nātou pea mo fakaʼamu kia nātou ia te meʼa ʼaē ʼe lelei, pea mo hūfaki ia nātou.” ʼE toe fakahā foki e te ʼu tohi ʼi te kamata neʼe fai faka mafola ia te ʼu Tēhina. Neʼe nātou feʼoloʼaki taki toko lua, pea neʼe lelei ʼaupito ia te gāue faka misionea ʼaē neʼe fai e te hahaʼi fafine. Ko te ʼu Tēhina neʼe nātou fakamamaʼo mai te fai politike; neʼe mole nātou fai he ʼu fakapapau, pea neʼe mole nātou solia peʼe nātou toʼo he ʼu mahafu tau.

Mai Te Logo Tahi Ki Te Logo Kehekehe

Kae hili kiai te ʼu taʼu e lauʼi hogofulu, neʼe mole kei maʼu te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina. Neʼe nātou mavetevete ʼuhi ko te ʼu fihi ʼo ʼuhiga mo te faʼahiga maʼuliʼi ʼo tanatou ʼu akonaki. ʼI te taʼu 1494 neʼe vaelua ia te ʼu Tēhina​—te Kūtuga Tokolahi pea mo te Kūtuga Tokosiʼi. Ko te Kūtuga Tokolahi neʼe mole kei pipiki maʼu ia ki te ʼu akonaki ʼuluaki, kae ko te Kūtuga Tokosiʼi neʼe nātou ʼui ʼe tonu ki te ʼu Tēhina ke nātou haga fakafeagai ki te politike pea mo te malamanei.​—Vakaʼi te talanoa “Koteā ʼAē Neʼe Hoko Ki Te Kūtuga Tokolahi?”

Ohage la, neʼe ʼi ai te tahi neʼe kau ki te Kūtuga Tokosiʼi neʼe ina tohi fēnei: “ ʼE mole ʼiloʼi papau ʼo ʼuhiga mo te hahaʼi ʼaē ʼe haʼele ʼi te ʼu ala e lua, peʼe nātou nofo anai mo te ʼAtua, koteʼuhi ʼe tahitahiga pea ʼe ko te ʼu meʼa liliki pe ʼaē ʼe nātou tali ai ke nātou fakalogo kia te Ia, kae ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa lalahi ʼe nātou fai pe te meʼa ʼaē ʼe nātou loto kiai. . . . ʼE mātou faka tui, ʼe mātou kau ia nātou ʼaē ʼe nonofo agatonu pea mo taupau he leʼo ʼo loto ʼe lelei​—ia nātou ʼaē ʼe nātou muliʼi ʼi te ʼaho fuli te ʼAliki ko Kilisito ʼi te ala fāveliveli mo tonatou koluse.”

Maʼa nātou ʼaē neʼe kau ki te Kūtuga Tokosiʼi, ko te laumālie maʼoniʼoni ʼe ko te mālohi gāue ʼo te ʼAtua, peʼe ko tona “kauʼi tuhi.” Neʼe mahino kia nātou, ko te totogi ʼaē neʼe foaki e Sesu, neʼe ko tona ʼuhiga tagata haohaoa moʼo fetogi ʼaki te maʼuli fakatagata haohaoa ʼaē neʼe pulihi e te tagata agahala ko Atama. Neʼe mole nātou tauhi kia Malia, te faʼe ʼa Sesu. Neʼe nātou toe fakatuʼu te akonaki ʼo te ʼuhiga pelepitelo kia nātou fuli ʼaē neʼe tui, ʼo mole fakamaʼua kia nātou ke nātou nonofo selipatea. Neʼe nātou fakaloto mālohiʼi te kokelekasio katoa ke nātou fai faka mafola, pea mo nātou fakamavae ia nātou ʼaē neʼe agahala kae mole nātou fakahemala. Neʼe mole nātou solia pea mo kau ki te ʼu meʼa faka politike. (Vakaʼi te talanoa “Te ʼu Meʼa ʼAē Neʼe Tui Kiai Ia Te ʼu Tēhina ʼo Te Kūtuga Tokosiʼi.”) Mai te ʼaluʼaga ʼaē neʼe mulimuli lelei ia te Kūtuga Tokosiʼi ki te fakatotonu ʼa te Acta, maʼa ia ko ia ʼaē neʼe ina fakafofoga lelei ia te ʼuluaki Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina.

Neʼe Nātou Fakahagatonu Pea Neʼe Fakatagaʼi Ia Nātou

Neʼe valokiʼi fakahagatonu e te Kūtuga Tokosiʼi te tahi ʼu lotu, pea mo te Kūtuga Tokolahi. Neʼe nātou tohi fēnei ʼo ʼuhiga mo te ʼu lotu ʼaia: “ ʼE koutou akoʼi ke papitema te tamaliki liliki kae mole nātou tui, pea ʼaki takotou fai te faʼahi ʼaia ʼe koutou muliʼi te fakatotonu ʼa te ʼēpikopō ʼe higoa ko Denys, ʼaē neʼe ina akonakiʼi ke papitemaʼi te tamaliki liliki ʼuhi pe ko tana fakalogo ki te ʼu hahaʼi vavale . . . Ko te akonaki ʼaia ʼe teitei pe ke lagolago kiai ia te kau faiakonaki fuli pea mo te kau poto fuli, mo Lutelo, mo Melanchthon, mo Bucer, mo Corvin, mo Jiles, mo Bullinger, . . . mo te Kūtuga Tokolahi, ʼo nātou kau fakatahi fuli kiai.”

Koia ʼe mole tou punamaʼuli ai ki te ʼu fakataga ʼaē neʼe hoko ki te Kūtuga Tokosiʼi. ʼI te taʼu 1524 ko Jan Kalenec, ʼaē neʼe kau ʼi te kau takitaki ʼo te kūtuga ʼaia, neʼe huipiʼi pea neʼe tutu tona sino. Ki muli age ko te toko tolu ʼo te Kūtuga Tokosiʼi neʼe tutu ʼi te ʼu pou. Neʼe lagi pulinoa te Kūtuga Tokosiʼi ʼi te taʼu 1550, ʼi te ʼosi mate ʼo tanatou takitaki fakamuli.

Kae ko nātou ʼaē neʼe kau ki te kūtuga ʼo te Kūtuga Tokosiʼi neʼe ʼiloga lahi tanatou gāue faka lotu ʼi te temi ʼo te Moyen-Âge ʼo Eulopa. Ko te meʼa ʼe tou ʼiloʼi papau, neʼe mole heʼeki mahu ia “te ʼatamai mālama moʼoni” ʼi te temi ʼo te Kūtuga Tokosiʼi, koia ʼaē neʼe mole nātou lava pulihi ai te fakapōʼuli fakalaumālie ʼaē neʼe kua fualoa tona tuʼu. (Taniela 12:4) Kae ko tonatou loto mālohi ʼaē ke nātou kumi te ala fāveliveli pea mo haʼele ai logola te ʼu fakafeagai, ʼe ko he faʼahi ʼe tonu ke tokagaʼi e te kau Kilisitiano ʼi te temi nei.

[Talanoa ʼo te pasina 13]

ʼE lau ko te ʼu tohi e nimagofulu ʼi te ʼu tohi Bohémiens (Tchèques) e 60 ʼaē neʼe tā mai te taʼu 1500 ʼo aʼu ki te taʼu 1510, ʼe ko he ʼu tohi ʼa te hahaʼi ʼo te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina

[Talanoa ʼo te pasina 11]

Koteā ʼAē Neʼe Hoko Ki Te Kūtuga Tokolahi?

Koteā ʼaē neʼe hoko ki te Kūtuga Tokolahi? ʼI te ʼosi pulinoa ʼo te Kūtuga Tokosiʼi, neʼe kei hoko atu pe te maʼuli ʼa te Kūtuga Tokolahi, ʼo hoko atu pe te ʼiloa ʼo nātou ʼaki te higoa ʼo te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina. ʼAki te temi neʼe fetogi e te kūtuga ʼaia tanatou ʼu akonaki ʼuluaki. ʼI te fakaʼosi ʼo te 16 sēkulō, neʼe pipiki fakatahi ia te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina mo te kau Utraquistesa Tchèques, ʼaē neʼe ko te kau polotesita ʼe nātou mulimuli kia Lutelo. Kae neʼe haga gāue aipe te ʼu Tēhina ʼi te fakaliliu pea mo te tā ʼo te Tohi-Tapu pea mo te tahi ʼu tohi lotu. ʼE tou tokagaʼi ʼi te ʼu ʼuluaki pasina ʼo tanatou ʼu tohi, neʼe tuʼu ai ia te Tetalakalame, ia te higoa totonu ʼo te ʼAtua ʼaē neʼe tohi ʼaki te ʼu mataʼi tohi faka Hepeleo e fā.

ʼI te taʼu 1620, neʼe puleʼi te puleʼaga Tchèque e te ’Ēkelesia Katolika Loma. Koia, ʼe tokolahi te ʼu Tēhina ʼo te Kūtuga Tokolahi neʼe nātou mavae ʼi tonatou fenua, ʼo nātou hoko atu tanatou ʼu gāue ʼi te tahi ʼu fenua. Ki muli age ʼi te ʼu fenua ʼaia ʼaē neʼe kua nātou nonofo ai, neʼe fakahigoaʼi nātou ko te Lotu mai Moravie (ko he kolo Tchèque), ʼo aʼu mai aipe ki te temi nei.

[Kiʼi nota]

[Talanoa ʼo te pasina 12]

Te ʼu Meʼa ʼAē Neʼe Tui Kiai Ia Te ʼu Tēhina ʼo Te Kūtuga Tokosiʼi

ʼI te tohi Acta Unitatis Fratrum (Te ʼu Gāue ʼa Te Logo Tahi ʼo Te ʼu Tēhina) ʼaē neʼe fai ʼi te 15 pea mo te 16 sēkulō, neʼe toʼo te ʼu palalau ʼa ʼihi akonaki neʼe tui kiai ia te Kūtuga Tokosiʼi. Ko te ʼu palalau ʼaia, ʼaē neʼe tohi e te kau takitaki ʼo te Kūtuga Tokosiʼi, neʼe fai tāfito moʼo fakafeagai ki te Kūtuga Tokolahi.

Te Tahitolu: “Kapau ʼe koutou vakavakaʼi te Tohi-Tapu katoa, ʼe mole koutou maʼu anai he ʼAtua neʼe vaevae ohage ko he faʼahiga Tahitolu, ko he ʼu ʼipotasi e tolu ʼaki ʼonatou higoa, ohage ko te faʼahiga mahino kiai ʼa te hahaʼi.”

Te Laumālie Maʼoniʼoni: “Ko te laumālie maʼoniʼoni ʼe ko te kauʼi tuhi ʼo te ʼAtua, pea ʼe ko he meʼa ʼofa ʼo te ʼAtua, peʼe ko he tahi ʼe fakaloto fīmālieʼi, peʼe ko te Mālohi ʼo te ʼAtua, ʼaē ʼe foaki e te Tāmai ki te hahaʼi tui ʼaki ia Kilisito. ʼE mole tou maʼu ʼi te Tohi-Tapu ʼe tonu ke fakahigoaʼi te laumālie maʼoniʼoni ko he ʼAtua peʼe ko he ʼIpotasi; ʼe mole fakahā mai he meʼa feiā e te ʼu akonaki ʼa te kau ʼapositolo.”

Te Tuʼulaga Pelepitelo: “ ʼE hala te fakahigoaʼi ʼo koutou ʼaki te tuʼulaga “pelepitelo”; ʼe koutou hage anai ko te hahaʼi fuli, mo kapau ʼe koutou toʼo te ʼu kiʼi puloga ʼaē ʼe koutou ʼai ki ʼokotou ʼulu, pea mole koutou fakaʼaogaʼi takotou lolo moʼo fakamālōlō te hahaʼi. ʼE fakamaʼua e Sagato Petelo ke liliu fuli te kau Kilisitiano ko he kau pelepitelo ʼi tana ʼui ʼaē: Ko koutou te kau pelepitelo taputapu ʼaē ʼe nātou momoli he ʼu sakilifisio fakalaumālie. (1 Petelo 2)”

Te Papitema: “Neʼe ʼui fēnei e te ʼAliki ko Kilisito ki tana kau ʼapositolo: Koutou ʼolo ʼi te malamanei katoa, ʼo faka mafola te Evaselio ki te hahaʼi fuli, kia nātou ʼaē ka nātou tui anai kiai. (Maleko, kapite 16) Hili pe tanatou fakahoko ia te ʼu fakatotonu ʼaia, pea hoki nātou papitema, pea mo hāofaki ai ia nātou. Kae ʼe koutou faiakonaki ke papitemaʼi te ʼu kiʼi tamaliki liliki ʼaē ʼe mole heʼeki tui.”

Te Mole Kau Ki Te ʼu Meʼa ʼo Te Mālama: “Ko meʼa fuli ʼaē ʼe koutou ʼui ʼe lelei, ko te ʼu meʼa fuli ʼaē neʼe ʼui e tokotou ʼu tēhina muʼamuʼa ʼe kovi pea mo heʼe maʼa, ohage ko te hū solia, mo te fai fakapō, peʼe ko te haʼele ʼi te ala ʼaki he ʼu mahafu tau . . . ʼE mātou ʼui ai ko koutou, mo ʼihi hahaʼi faiakonaki, ʼe koutou mahino faka koga pe ki te ʼu palalau faka polofeta ʼaē ʼe ina ʼui fēnei: Neʼe ina maumauʼi te mālohi ʼo te nahau, mo te ʼu meʼa tali tau, mo te heletā pea mo te tau. (Pesalemo 75) Pea ʼe toe ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: ʼI toku moʼuga taputapu, ʼe mole nātou fai anai he meʼa fakamamahi peʼe nātou fakaʼauha he meʼa, heʼe fonu anai te kele ʼi te ʼatamai mālama fakaʼatua. (Isaia, kapite 11).”

Te Fai Faka Mafola: “ ʼE tou ʼiloʼi lelei pe, ʼi te kamata mai, neʼe ko te hahaʼi fafine ʼaē neʼe lahi age tanatou ʼaumai te hahaʼi ke nātou fakahemala, mokā fakatatau ki te kau patele fuli ʼo fakatahi mo te ʼēpikopō. Pea ʼi te temi nei kua nonofo pe te kau patele ʼi tonatou ʼu ʼapi ʼaē neʼe foaki age e te lotu. ʼE hala te faʼahi ʼaia! Koutou ʼolo ʼi te malamanei katoa. Koutou faka mafola . . . ki te hahaʼi fuli.”

[Mape ʼo te pasina 10]

ALLEMAGNE

POLOGNE

RÉPUBLIQUE TCHÈQUE

MORAVIE

Kunvald

Vilémov

Klatovy

Chelčice

PRAGUE

BOHÊME

Elbe

Vltava

Danube

[Paki ʼo te pasina 11]

ʼI te faʼahi hema: Ko Petr Chelčický; ʼi lalo: ko he pasina mai te tohi “Net of the Faith” (Te Kupega ʼo Te Tui Moʼoni)

[Paki ʼo te pasina 11]

Ko Grégoire mai Prague

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 13]

All images: S laskavým svolením knihovny Národního muzea v Praze, C̆esko