Koutou Akoʼi Takotou Fānau ʼi Tanatou Kei Liliki

1, 2. Ko ai ʼaē ʼe tonu ke kumi tokoni kiai te ʼu mātuʼa ʼo ʼuhiga mo te taupau ʼo tanatou ʼu tamaliki?

ʼAKI he loto fakafetaʼi, neʼe ʼui fēnei e te tāmai, kua hili kiai taʼu e 3 000: “Ko te ʼu foha ʼe ko he tofiʼa mai ia Sehova.” (Pesalemo 127:3) ʼE moʼoni, ko te fiafia ʼa he tagata pea mo he fafine ke nā maʼu fānau ʼe ko he fakapale maʼuhiga ʼe haʼu mai te ʼAtua, pea ʼe ko he fealagia ʼe maʼu e te tokolahi ʼo te hahaʼi ʼohoana. Kae ʼe mahino vave kia nātou ʼaē kua maʼu fānau, ʼe ʼi ai te ʼu maʼua ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia.

² Tāfito ia ʼaho nei, ʼe mole faigafua te akoʼi ʼo te fānau. Kae ko te tokolahi neʼe nātou maʼu te ʼu fua lelei mai ai, pea neʼe fakahā e te tagata fai pesalemo peʼe lava feafeaʼi te faʼahi ʼaia, ʼo ina ʼui fēnei: “Kapau ʼe mole laga e Sehova totonu ia te fale, pea ʼe mole pe he ʼaoga ʼo te gāue kinakina ʼo tona ʼu tufuga.” (Pesalemo 127:1) Kapau ʼe koutou mulimuli fakalelei ki te ʼu fakatotonu ʼa Sehova, pea ʼe toe lelei age anai takotou fai ʼo tokotou ʼuhiga tāmai pea mo tokotou ʼuhiga faʼe. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “Tuku tau falala kia Sehova ʼaki tou loto katoa pea ʼaua naʼa ke falala ki tou ʼatamai ʼo koe totonu.” (Tāʼaga Lea 3:5) ʼE koutou fia mulimuli lelei koa ki te ʼu tokoni ʼa Sehova ʼi takotou fakatuʼutuʼu ʼaē ke koutou akoʼi takotou fānau lolotoga taʼu e 20?

TOU TALI TE MANATU ʼA TE TOHI-TAPU

3. Koteā te maʼua ʼa te ʼu tāmai ʼo ʼuhiga mo te taupau ʼo te fānau?

³ ʼE lahi te ʼu loto fale ʼi te malamanei, ʼe manatu te hahaʼi tagata ko te taupau ʼo te fānau ʼe ko te gāue tāfito ʼa te fafine. ʼE moʼoni, ʼe ʼui e te Folafola ʼa te ʼAtua ʼe ko te tāmai tāfito, ʼaē ʼe tonu ke ina foaki te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki tona loto fale. Kae ʼe ina toe ʼui mai foki ʼe ʼi ai tona ʼu maʼua ʼi te loto fale. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “Teuteuʼi tau gāue ʼi tuʼa, pea ke teuteuʼi maʼa koe ʼi te gāueʼaga. Hili ʼaia pea ʼe tonu leva ke ke laga mo tou loto fale.” (Tāʼaga Lea 24:27) ʼI te manatu ʼa te ʼAtua, ʼe ko he maʼua ʼa te tāmai pea mo te faʼe ke nā akoʼi tanā fānau.—Tāʼaga Lea 1:8, 9.

4. He koʼe ʼe mole tonu ke tou hikihiki te ʼu toe tagata kae fakamālaloʼi te ʼu toe fafine?

⁴ Koteā takotou manatu ʼo ʼuhiga mo takotou ʼu fānau? ʼE ʼui fēnei e te sivi neʼe fai ʼi Asia: “ ʼE mole faʼa leleiʼia e he ʼu mātuʼa mokā tupu hanā tamasiʼi fafine.” ʼO feiā mo Amelika Latina, ʼe ʼui ʼe kei fehiʼaʼinaʼi te tamaliki fafine, ʼo feiā pe la ʼi “te ʼu famili ʼaē neʼe lelei tanatou ako.” Kae ʼi tona ʼuhiga moʼoni, ʼe mole tonu ke fakamālaloʼi te ʼu tamaliki fafine. Ko Sakopo, ko he tāmai ʼiloa ʼo te ʼu temi ʼāfea, neʼe talanoa ki tona hōloga katoa, ʼo fakakau ai mo tona ʼu ʼofafine ʼaē neʼe tutupu ʼi te temi ʼaia, ʼo ina ʼui ʼe ko “te fānau ʼaē neʼe foaki age e te ʼAtua [kia te ia].” (Senesi 33:1-5; 37:35) ʼO toe feiā aipe, neʼe tapuakina e Sesu “te ʼu kihiʼi tamaliki” (tagata pea mo fafine) ʼaē neʼe ʼaumai kia te ia. (Mateo 19:13-15) ʼE tonu ke mahino papau kia tatou, neʼe ina maʼu te manatu ʼa Sehova.—Teutalonome 16:14.

5. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke fakakaukauʼi e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe nā loto ke kaugamālie tanā fānau?

⁵ ʼE ko he agamāhani koa ʼi te koga meʼa ʼaē ʼe koutou nonofo ai, ke fanaunau tuʼumaʼu te fafine ʼo mulimuli pe ki tana lava fānau? ʼI tona fakahagatonu, ʼe fakalogo ki te ʼu mātuʼa peʼe ko tamaliki ʼe fia ʼaē ʼe nā loto kiai. ʼE feafeaʼi anai mo kapau ʼe mole feala ke foaki e te ʼu mātuʼa he meʼa kai, he ʼu mutuʼi meʼa, pea mo akoʼi te ʼu tamaliki fuli ʼaia? ʼE mahino ia, ʼe tonu ke vakavakaʼi lelei e te taumatuʼa ia te faʼahi ʼaia mokā ʼe nā fakatuʼutuʼu ke kaugamālie tanā fānau. Ko ʼihi ʼu taumatuʼa ʼaē ʼe mole feala ke nātou taupau fuli tanatou ʼu tamaliki, ʼe nātou foaki te tahi ʼu tamaliki ke taupau e tonatou ʼu kāiga. ʼE lelei koa te faʼahiga fai ʼaia? Kailoa. Pea ko te faʼahi ʼaia ʼe mole ina fetogi te maʼua ʼa te ʼu mātuʼa, ʼaē ko te akoʼi ʼo tanatou fānau. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “ ʼIo, kapau ʼe mole tokaga he tahi ki tona ʼu kāiga, kae tāfito ia nātou ʼo tona loto fale, ʼe kua fakafisi ia ki te tui.” (1 Timoteo 5:8) Ko te ʼu taumatuʼa ʼaē ʼe fakapotopoto, ʼe nātou fakatuʼutuʼu fakatomuʼa te kaugamālie ʼo tonatou “loto fale” ʼo mulimuli ki te fealagia ʼaē ʼe nātou maʼu moʼo ‘tokaga ki tanatou ʼu tamaliki.’ ʼE feala koa hanatou fakaʼaogaʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou tāʼofi te maʼu fānau? ʼO toe feiā mo te faʼahi ʼaia, ʼe ʼa nātou tona vakaʼi, pea kapau ʼe loto e te ʼu taumatuʼa kiai, pea ʼe ʼa nātou te vakaʼi ʼo te faʼahiga faitoʼo ʼaē ka nātou fakaʼaogaʼi moʼo tāʼofi ʼo te maʼu fānau. “E tahi ʼamo anai [e te tagata takitokotahi] ia tana ʼāmoga.” (Kalate 6:5) Kae ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fakaʼaogaʼi ke mole maʼu ai hanatou fānau, ohage la ko te ʼu meʼa fakatō fatu, ʼe fakafeagai ia ki te ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu. Ko Sehova ʼAtua ʼe ko “te matapuna ʼo te maʼuli.” (Pesalemo 36:9) Koia, ko te matehi ʼo he kiʼi tamasiʼi ʼe kei fuafatuʼi, ʼe mole ko he aga fakaʼapaʼapa kia Sehova pea ʼe fakatatau te faʼahi ʼaia ki te fai fakapō.—Ekesote 21:22, 23; Pesalemo 139:16; Selemia 1:5.

KOUTOU TOKAKAGA KI TE ʼU MEʼA ʼAĒ ʼE ʼAOGA KI TAKOTOU FĀNAU

6. Ko te temi fea ʼaē ʼe tonu ke kamata ai te ako ʼo te fānau?

⁶ ʼE ʼui fēnei ia Tāʼaga Lea 22:6: “Akoʼi te tama ki te ala ʼaē ʼe ʼaoga kia ia.” Ko te akoʼi ʼo te fānau ʼe ko te tahi maʼua maʼuhiga ʼaia ʼa te ʼu mātuʼa. Kae ko te temi fea koa ʼaē ʼe tonu ai ke kamata akoʼi te fānau? ʼE tonu ke foimo akoʼi nātou ʼi tanatou kei veliveli. Neʼe fakahā mai e te ʼapositolo ko Paulo, neʼe akoʼi ia Timoteo “mai [tana] kei veliveli.” (2 Timoteo 3:15) Ko te kupu faka Keleka ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi ʼi henī, ʼe feala ke faka ʼuhiga ki he kiʼi tamasiʼi ʼe kei meamea peʼe ko he kiʼi tamasiʼi ʼe kei fuafatuʼi e tana faʼe. (Luka 1:41, 44; Gāue 7:18-20) Koia, neʼe akoʼi ia Timoteo talu mai tana kei veliveli—pea ʼe ko he meʼa lelei te fai ʼo te faʼahi ʼaia. Ko te temi ʼaē ʼe kei meamea ai te kiʼi tamasiʼi, ʼe ko he temi lelei ʼaia ke kamata ai tona akoʼi. Māʼiape la mo te kiʼi tamasiʼi ʼaē ʼe kei veliveli ʼe lahi te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina fia ʼiloʼi

7. (a) He koʼe ʼe maʼuhiga ke fakatuputupu e te ʼu mātuʼa he ʼu felogoi lelei mo te tamasiʼi? (b) Neʼe feafeaʼi te ʼu felogoi ʼaē neʼe maʼu e Sehova pea mo tona ʼAlo ʼulu tokotahi?

⁷ ʼE ʼui fēnei e te faʼe: “ ʼI taku ʼuluaki sio ki taku kiʼi tamasiʼi neʼe ʼau ʼofa atu ai pe ki ai.” Ko te tokolahi ʼo te ʼu faʼe ʼe nātou feiā mo nātou. ʼE toe ʼāsili mālohi te ʼofa ʼa te faʼe ki tana kiʼi tamasiʼi, ʼi te ʼu temi ʼaē ʼe nā nonofo toko lua ai. ʼE toe ʼāsili mālohi te ʼofa ʼaia, ʼi te temi ʼaē ʼe fakahuhu ai e te faʼe tana kiʼi tamasiʼi. (Vakaʼi ia 1 Tesalonika 2:7.) ʼE maʼuhiga ki te faʼe ke ina alaala tana kiʼi tamasiʼi pea mo palalau ki ai, ke ʼiloʼi ai e te kiʼi tamasiʼi ʼe ʼofainaʼi. (Vakaʼi ia Isaia 66:12.) Kae e feafeaʼi ki te tāmai? ʼE tonu foki mo ia ke ʼofa ki tana kiʼi tamasiʼi. Ko Sehova ʼe ko he faʼifaʼitaki lelei ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia. ʼI te tohi ʼo Tāʼaga Lea, ʼe tou fakatokagaʼi ai pe neʼe feafeaʼi te ʼu felogoi ʼa Sehova pea mo Sesu, heʼe ʼui fēnei ai: “Ko Sehova totonu ʼaē neʼe ina fakatupu ʼau ohage ko te kamataʼaga ʼo tona ala . . . Neʼe ʼau liliu ai ko he tahi neʼe ʼofa mamahi ai ʼi te ʼaho mo te ʼaho.” (Tāʼaga Lea 8:22, 30; Soane 1:14) ʼO toe feiā aipe, ko he tāmai ʼe agalelei ʼe felogoi fakafiafia mo tana kiʼi tamasiʼi pea mo ʼofa ki ai, ʼi tona ʼosi fānauʼi. ʼE ʼui fēnei e te tāmai: “Koutou ʼofa lahi ki ai. ʼE ko he meʼa lelei ki te kiʼi tamasiʼi, mokā koutou fuafua pea mo koutou ʼumaʼi.”

8. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke akoʼi e te ʼu mātuʼa ki tanā tamasiʼi ʼi tana kei veliveli?

⁸ Kae ʼe ʼi ai te tahi ʼu meʼa ʼe ʼaoga ki te ʼu tamaliki. ʼI te temi ʼaē ʼe nātou tutupu ai, kua feala ki tonatou ʼuto ke nātou tānaki pea mo fakamaʼumaʼu he ʼu tuʼuga logo, pea ʼe ko te ʼu mātuʼa tāfito ʼaē ʼe tonu ke nātou akoʼi age te ʼu logo ʼaia. Ohage la ko te palalau. ʼE ʼui fēnei e te ʼu hahaʼi fai kumi, “ ʼi tanatou manatu, ko te ʼu fealagia ʼa he kiʼi tamasiʼi ke poto ʼi te palalau pea mo te lautohi ʼe fakalogo ki te ʼu ʼuluaki faʼahiga felogoi ʼa te ʼu mātuʼa pea mo tanā kiʼi tamasiʼi.” Koutou palalau pea mo koutou lautohi ki takotou kiʼi tamasiʼi ʼi tana kei veliveli. Mole tuai pea ʼe ina fia faʼifaʼitakiʼi anai koutou, pea ʼe tonu anai ke koutou ako kia ia te lautohi. ʼE mahino ia, ʼe feala anai ke poto ʼi te lautohi ʼi muʼa ʼo tana hū ako. Ko te faʼahi ʼaia ʼe ʼaoga tāfito anai, mo kapau ʼe koutou nonofo ʼi he fenua ʼe tokosiʼi ai te kau faiako pea mo fonu te ʼu kalasi ako.

9. Koteā te fakatuʼutuʼu maʼuhiga ʼaupito ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa?

⁹ Ko te meʼa ʼaē ʼe tokaga tāfito kiai te ʼu mātuʼa Kilisitiano ʼe ko te akoʼi ki tanatou fānau te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki tonatou maʼuli fakalaumālie. (Vakaʼi ia Teutalonome 8:3.) Koteā tona tupuʼaga? ʼE nātou fai te faʼahi ʼaia moʼo tokoni ki tanatou ʼu tamaliki ke nātou maʼu te ʼulugaaga ʼa Kilisito, ʼio, ke nātou kofuʼi “te ʼuhigaʼi tagata foʼou.” (Efesi 4:24) ʼO ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼe tonu ke nātou vakaʼi fakalelei te ʼu meʼa gāue pea mo te ʼu faʼahiga fai ʼaē ʼe lelei moʼo faʼufaʼu ʼo tanatou fānau.

KOUTOU AKOʼI TE MOʼONI KI TAKOTOU TAMASIʼI

10. Koteā te ʼu kalitate ʼaē ʼe tonu ke maʼu e te fānau?

¹⁰ Ko te lelei ʼo he laga fale ʼe fakalogo tāfito ki te faʼahiga meʼa gāue ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi moʼo laga ʼaki te fale ʼaia. Neʼe ʼui e te ʼapositolo ko Paulo ko te ʼu meʼa gāue ʼaē ʼe lelei ki te ʼu ʼulugaaga faka Kilisitiano, ʼe ko te “aulo, te siliva, pea mo te ʼu maka maʼugataʼa.” (1 Kolonito 3:10-12) ʼE fakatātā e te ʼu meʼa ʼaia te ʼu kalitate ohage ko te tui, te poto, te fakasiosio tonu, te agatonu, te fakaʼapaʼapa, pea mo te ʼofa kia Sehova pea mo tana ʼu lao. (Pesalemo 19:7-11; Tāʼaga Lea 2:1-6; 3:13, 14) ʼE lava tokoni feafeaʼi koa te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki ke nātou maʼu te ʼu kalitate ʼaia talu mai tonatou kei liliki? ʼE tonu ke nātou mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼo te temi ʼāfea ʼaē neʼe fakatuʼu talu mai fualoa.

11. Neʼe tokoni feafeaʼi te ʼu mātuʼa Iselaelite ki tanatou fānau ke nātou maʼu te ʼu ʼulugaaga ʼaē ʼe ʼalutahi mo te finegalo ʼo te ʼAtua?

¹¹ ʼI he kiʼi temi siʼi pe ʼi muʼa ʼo te hū ʼo te puleʼaga ʼo Iselaele ki te Kele ʼo te Fakapapau, neʼe ʼui age e Sehova ki te ʼu mātuʼa Iselaelite: “Ko te ʼu folafola ʼaenī ʼaē ʼe ʼau fakatotonu atu kia te koe ʼi te ʼaho nei, ʼe tonu anai ke nofo ʼi tou loto; pea ʼe tonu anai ke ke akoʼi ki tou foha pea mo ke talanoa kiai mokā ke heka anai ʼi tou loto fale, mokā ke haʼele anai ʼi te ala, mokā ke takoto anai, pea mokā ke tuʼu ake anai.” (Teutalonome 6:6, 7) ʼIo, ʼe tonu ke liliu te ʼu mātuʼa ko he ʼu faʼifaʼitaki lelei, ko he ʼu kaumeʼa, ko he ʼu hahaʼi ʼe nātou palalau mo tanatou ʼu fānau, pea mo faiako.

12. He koʼe ʼe maʼuhiga ke foaki e te ʼu mātuʼa he faʼifaʼitaki lelei?

¹² Koutou tuku he faʼifaʼitaki. Neʼe ʼuluaki ʼui e Sehova: “Ko te ʼu folafola ʼaenī . . . ʼe tonu anai ke nofo ʼi tou loto.” ʼOsi ʼaia, pea ina toe ʼui age: “ ʼE tonu ke ke akoʼi ki tou foha.” Koia ko te ʼu kalitate ʼaē ʼe leleiʼia e te ʼAtua ʼe tonu muʼa ke maʼu ʼi te loto ʼo te ʼu mātuʼa. ʼE tonu ke ʼofa te ʼu mātuʼa ki te moʼoni pea mo nātou maʼuliʼi, pea hoki feala ai leva ke nātou fakahū ke malave ki te loto ʼo te tamasiʼi. (Tāʼaga Lea 20:7) Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi ʼe maʼuhiga tāfito age ki te fānau te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou sio kiai ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou logo kiai.—Luka 6:40; 1 Kolonito 11:1.

13. E feafeaʼi te mulimuli ʼa te ʼu mātuʼa ki te faʼifaʼitaki ʼa Sesu mokā nātou tokakaga ki tanatou ʼu tamaliki?

¹³ Koutou liliu ko hona kaumeʼa. Neʼe ʼui e Sehova ki te ʼu mātuʼa ʼo Iselaele: ‘Palalau mo tau fānau mokā ke heka ʼi tou loto fale, pea mokā ke haʼele ʼi te ala.’ ʼE fakamaʼuaʼi kiai ke fakaʼaogaʼi e te ʼu mātuʼa honatou temi ki tanatou fānau tatau aipe peʼe nātou maʼumaʼua. Neʼe mahino kia Sesu ʼe tonu ke fakaʼaogaʼi he temi ki te fānau. Lolotoga te ʼu ʼaho fakaʼosi ʼo tona minisitelio, “neʼe ʼaumai kia te ia te ʼu kiʼi tamaliki ke fāfā kia nātou.” Neʼe koteā ʼaē neʼe fai e Sesu? “Neʼe ina toʼo te ʼu tamaliki ʼi ʼona nima pea ina tapuakina ia nātou.” (Maleko 10:13, 16) Tou fakakaukauʼi age muʼa, logope la te kua vave hoko mai ʼo te ʼu hola fakaʼosi ʼo te maʼuli ʼo Sesu, kae neʼe ina fakaʼaogaʼi pe tona temi maʼa te ʼu kiʼi tamaliki ʼaia pea mo tokaga kia nātou. ʼE ko he faʼifaʼitaki lelei ʼaia!

14. He koʼe ʼe lelei ke fakaʼaogaʼi e te ʼu mātuʼa honatou temi ke nātou fakatahi mo tanatou ʼu tamaliki?

¹⁴ Koutou palalau mo takotou tamasiʼi. Kapau ʼe koutou fakaʼaogaʼi he temi ki takotou tamasiʼi, pea ʼe faigafua anai hakotou palalau mo ia. Kapau ʼe lahi takotou fai palalau mo ia, pea ʼe koutou sio lelei anai peʼe tuputupu feafeaʼi tona ʼulugaaga. Kae koutou manatuʼi te faʼahi ʼaenī, ko te felogoi ʼe mole gata ʼaki pe te palalau. Neʼe ʼui fēnei e he faʼe ʼi Pelesile, “Neʼe tonu ke ʼau gāueʼi taku fakalogo, ke ʼau fakalogo ʼaki toku loto.” Ko tana faʼa kātaki neʼe fua lelei, he neʼe kamata fakahā age e tana tama te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼi tona loto.

15. Koteā ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa ʼo ʼuhiga mo te ʼu temi mālōlō?

¹⁵ ʼE ʼaoga ki te fānau “he temi moʼo kata . . . pea mo he temi moʼo gaoʼi,” ko he temi moʼo mālōlō. (Tagata Tānaki 3:1, 4; Sakalia 8:5) Ko te temi mālōlō ʼe lelei ʼaupito mokā ʼe fakafiafia fakatahi te ʼu mātuʼa pea mo te ʼu tamaliki. ʼE ko he meʼa fakaʼofaʼofa foki heʼe lahi te ʼu loto fale ʼe nātou faka ʼuhiga te ʼu temi fakafiafia ki te sioʼi ʼo te televisio. Logope la ko ʼihi polokalama ʼo te televisio ʼe lelei tona sioʼi, kae ʼe lahi ʼaupito te ʼu ʼata ʼe nātou fakahā ai te ʼu meʼa ʼaē ʼe kovi, pea ʼe mole feala ke fai palalau te famili mokā nātou sioʼi te televisio. Koia, he koʼe koa ʼe mole koutou fai he tahi ʼu meʼa mo takotou ʼu tamaliki? Koutou hiva, koutou fai he ʼu gaoʼi, koutou fakatahi mo he ʼu kaumeʼa, koutou ʼolo ʼo mamata ki he ʼu koga meʼa ʼe matalelei. Ko te ʼu faʼahiga fai ʼaia ʼe feala ai anai hakotou fai palalau mo takotou ʼu tamaliki.

16. Koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke akoʼi e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki ʼo ʼuhiga mo Sehova, pea ʼe tonu ke nātou fakahoko feafeaʼi te faʼahi ʼaia?

¹⁶ Koutou liliu ko he tahi ʼe faiako. Neʼe ʼui fēnei e Sehova: “ ʼE tonu anai ke ke akoʼi [te ʼu folafola ʼaia] ki tou foha.” ʼE fakahā e te ʼu vaega ki muli age te ʼu meʼa ʼaē neʼe tonu ke akoʼi pea mo tona faʼahiga fai. ʼUluaki, “ ʼe tonu ke ke ʼofa kia Sehova, tou ʼAtua, ʼaki tou loto katoa, pea mo tou nefesi katoa, pea mo tou mālohi maʼuli katoa.” ʼOsi ʼaia pea “ko te ʼu folafola ʼaenī . . . ʼe tonu anai ke ke akoʼi ki ai.” (Teutalonome 6:5) Koutou akoʼi ia ia ke liliu ko he tahi ʼe ʼofa ʼaki tona nefesi katoa kia Sehova pea mo tana ʼu lao. (Vakaʼi ia Hepeleo 8:10.) Ko te faka ʼuhiga ʼo te kupu “akonakiʼi” ʼe ko he ako ʼe fai liuliuga. Koia, ʼi tona fakahagatonu, ʼe fakahā atu e Sehova, ʼe maʼuhiga tāfito ke koutou palalau tuʼumaʼu ʼo ʼuhiga mo ia, mo kapau ʼe koutou loto ke maʼu e takotou ʼu tamaliki te ʼulugaaga ʼaē ʼe ʼalutahi mo te finegalo ʼo te ʼAtua. ʼE kau kiai te ako tuʼumaʼu ʼo te Tohi-Tapu mo nātou.

17. Koteā ʼaē ʼe tonu ke fakatuputupu e te ʼu mātuʼa ʼi te loto ʼo tanatou tamaliki? Koteā tona tupuʼaga?

¹⁷ ʼE lahi te ʼu mātuʼa ʼe nātou ʼiloʼi ʼe mole faigafua te fakahū ʼo te ʼu meʼa ʼaia ki te loto ʼo tanatou ʼu tamaliki. Neʼe fai e te ʼapositolo ko Petelo te fakaloto mālohi ʼaenī ki tona ʼu kaumeʼa Kilisitiano: “Ohage ko he ʼu kiʼi tamaliki liliki, koutou holi mālohi ki te huʼa pipi ʼaē ʼe mole fio ʼo te folafola.” (1 Petelo 2:2) Ko te kupuʼi palalau “koutou holi mālohi” ʼe hā ʼaki mai ko te tokolahi ʼe mole nātou loko ʼuakai ki te meʼa kai fakalaumālie. Koia ʼe tonu ai ke maʼu e te ʼu mātuʼa he ʼu faʼahiga fai moʼo fakatuputupu ʼo te holi ʼaia ʼi tanatou ʼu tamaliki.

18. Koteā te ʼu faʼahiga faiakonaki ʼa Sesu ʼe tonu ke mulimuli kiai te ʼu mātuʼa?

¹⁸ Neʼe lave te ʼu akonaki ʼa Sesu ki te loto ʼo te hahaʼi, ʼi tana fakaʼaogaʼi ia te ʼu lea fakatātā. (Maleko 13:34; Luka 10:29-37) Ko te faʼahiga ako ʼaia ʼe lelei tāfito kia nātou liliki. Koutou akoʼi kia nātou te ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu ʼo koutou fakaʼaogaʼi te ʼu hisitolia matalelei, ohage ko te ʼu hisitolia ʼaē ʼe tou maʼu ʼi Te Tohi ʼo Te ʼu Hisitolia Faka Tohi-Tapu.a Koutou lagaʼi he ʼu fehuʼi ki takotou ʼu tamaliki. Koutou akoako nātou ke nātou popoto ʼi te tohi ʼo ni ʼu paki, pea mo nātou fai he ʼu gaoʼi faka Tohi-Tapu. Neʼe toe fakaʼaogaʼi foki e Sesu te ʼu fehuʼi. (Mateo 17:24-27) Koutou faʼifaʼitaki ki tana faʼahiga fai ʼaia lolotoga takotou ako faka famili. ʼE mole tonu ke gata ʼaki pe takotou fakahā ʼo he lao ʼa te ʼAtua, kae ʼe feala ke koutou lagaʼi he ʼu fehuʼi ohage la, He koʼe neʼe foaki mai e Sehova te lao ʼaia kia tatou? Koteā anai te meʼa ʼaē ka hoko mokā ʼe tou taupau te lao ʼaia? Koteā anai te meʼa ka hoko mo kapau ʼe mole tou mulimuli ki te lao ʼaia? Ko te ʼu fehuʼi ʼaia ʼe tokoni ki he tamasiʼi ke ina fakakaukauʼi pea mo mahino kia ia ko te ʼu lao ʼa te ʼAtua ʼe ʼaoga pea mo lelei.—Teutalonome 10:13.

19. Kapau ʼe mulimuli te ʼu mātuʼa ki te ʼu pelesepeto ʼa te Tohi-Tapu ʼi tanatou ʼu felogoi mo tanatou ʼu tamaliki, koteā te ʼu fua lelei ʼe maʼu anai e te ʼu tamaliki?

¹⁹ ʼI takotou liliu ko he faʼifaʼitaki, ko hona kaumeʼa, mo koutou fai palalau mo takotou ʼu tamaliki, pea mo faiako, ʼe feala ke koutou tokoni ki takotou tamasiʼi ʼi tona ʼu ʼuluaki taʼu ke ina maʼu he ʼu felogoi lelei mo Sehova ʼAtua. Ko te felogoi lelei ʼaia ʼe ina fakaloto mālohiʼi anai takotou tamasiʼi ke fiafia ʼi tona ʼuhiga Kilisitiano. ʼE ina faigaʼi anai ke ina maʼuliʼi tana tui, tatau aipe peʼe felāveʼi anai mo he ʼu fihifihia pea mo he ʼu fakahala mai te tamaliki ʼo tona faleako. Koutou tokoni tuʼumaʼu kia ia ke ina leleiʼia te ʼu felogoi lelei ʼaia.—Tāʼaga Lea 27:11.

ʼE MAʼUHIGA KE AKONAKIʼI TAKOTOU FĀNAU

20. Koteā te faka ʼuhiga ʼo te akonaki, pea ʼe tonu ke fakahoko feafeaʼi?

²⁰ Ko te akonaki ʼe ko he ako moʼo fakatonutonuʼi ʼo te ʼatamai pea mo te loto. ʼE ʼaoga ke akonakiʼi tuʼumaʼu te ʼu tamaliki. ʼE tokoniʼi e Paulo te ʼu tāmai ke nātou “taupau [tanatou fānau] ʼi te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova.” (Efesi 6:4) ʼE tonu ke akonakiʼi e te ʼu mātuʼa tanatou fānau ʼi te ʼofa, ohage ko Sehova. (Hepeleo 12:4-11) Ko te akonakiʼi ʼo te tamasiʼi, ʼaē ʼe fai ʼaki te ʼofa ʼe feala ke fai ʼaki hona fakakaukauʼi. Koia, ʼe ʼui fēnei mai e te Tohi-Tapu: “Koutou fakalogo te akonaki.” (Tāʼaga Lea 8:33) ʼE tonu ke fakahoko feafeaʼi te akonaki?

21. Koteā te ʼu pelesepeto ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa mokā nātou akonakiʼi tanatou ʼu tamaliki?

²¹ Ko ʼihi ʼu mātuʼa ʼe nātou manatu ko te akonakiʼi ʼo tanatou fānau ʼe gata ʼaki pe tonatou munaʼi, tonatou valokiʼi peʼe ko tonatou tauveleʼi. Kae ʼo ʼuhiga mo te akonakiʼi, ʼe fai e Paulo te fakatokaga ʼaenī: “ ʼU tāmai, ʼaua naʼa koutou fakatupu ʼita ki takotou fānau.” (Efesi 6:4) Neʼe uga te kau Kilisitiano fuli ke nātou “agamālū ki te hahaʼi fuli . . . ʼo akoʼi ʼaki he agamālū ia nātou ʼaē ʼe mole nātou faʼa tali lelei.” (2 Timoteo 2:24, 25) ʼE ʼiloʼi e te ʼu mātuʼa Kilisitiano, ʼe mole tonu ke nātou fakavaivai ʼi te akonakiʼi ʼo tanatou ʼu fānau, kae ʼe tonu ke nātou fai te faʼahi ʼaia ʼo mulimuli ki te ʼu palalau ʼaia. Kae ʼi ʼihi temi, ʼe mole feʼauga pe ʼi te palalau, kae ʼe lagi tonu anai ke fai he faʼahiga fakatūʼa.—Tāʼaga Lea 22:15.

22. Ka tonu ke fakatūʼa he tamasiʼi, koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu mātuʼa ke mahino kiai te tamasiʼi?

²² ʼE kehekehe te ʼu tamaliki, koia ʼe tonu ai ke kehekehe tonatou faʼahiga akonakiʼi. Ko ʼihi ʼe mole feʼauga pe anai ʼi te “akonakiʼi ʼaki he ʼu palalau.” Kia nātou ʼaia, ʼe lagi tonu anai ke fakatūʼa ia nātou mokā nātou talagataʼa. (Tāʼaga Lea 17:10; 23:13, 14; 29:19) Kae ʼe tonu ke mahino ki te tamasiʼi te tupuʼaga ʼo tona fakatūʼa. “Ko te kauʼi ʼakau pea mo te munaʼi ʼe maʼu ai te poto.” (Tāʼaga Lea 29:15; Sopo 6:24) Tahi ʼaē meʼa, ko te fakatūʼa ʼe ʼi ai tona ʼu tuʼakoi. Neʼe ʼui fēnei e Sehova ki tana hahaʼi, “ ʼE ʼau fakatūʼa anai koe ʼo fai fakapotopoto.” (Selemia 46:28b) ʼE mole ʼui mai e te Tohi-Tapu ke gaohi koviʼi peʼe ke tā fakaʼitaʼita te tamasiʼi, heʼe feala ai ke tokatokaʼuʼuli tona sino pea mo lavelavea.—Tāʼaga Lea 16:32.

23. Koteā te meʼa ʼe tonu ke ʼiloʼi e te tamasiʼi mokā fakatūʼa ia ia e tana ʼu mātuʼa?

²³ ʼI te temi ʼaē neʼe ʼui age e Sehova ki tana hahaʼi ʼe ina akonakiʼi anai nātou, neʼe ina ʼuluaki ʼui age fēnei: “ ʼAua naʼa ke mataku . . . heʼe ʼau nofo mo koe.” (Selemia 46:28a) ʼO toe feiā aipe, ko te akonaki ʼaē ʼe fai e te ʼu mātuʼa, tatau aipe pe koteā te faʼahiga akonaki ʼaē ʼe nā fai, kae ʼe mole tonu anai ke hage ki te tamasiʼi ʼe nā fehiʼa kia ia. (Kolose 3:21) Kae ʼe tonu ke logoʼi e te tamasiʼi ʼe akonakiʼi ia ia heʼe ‘ ʼofa’ tana ʼu mātuʼa kia ia, pea ʼe nā fia tokoni kia ia.

KE PUIPUI TAKOTOU TAMASIʼI MAI TE ʼU MEʼA ʼAĒ ʼE KOVI

24, 25. Koteā te aga fakalialia ʼaē ʼe tonu ke puipui mai ai te ʼu tamaliki ʼi te ʼu ʼaho ʼaenī?

²⁴ Tokolahi te hahaʼi lalahi ʼe nātou manatuʼi, neʼe ko he temi fakafiafia te temi ʼaē neʼe kei nātou liliki ai. ʼE nātou manatuʼi neʼe mole nātou tuʼania he meʼa, he neʼe nātou ʼiloʼi ʼe tokaga anai tanatou ʼu mātuʼa kia nātou, tatau aipe pe koteā te meʼa ʼaē neʼe feala ke hoko kia nātou. ʼE loto e te ʼu mātuʼa ke manatu feiā tanatou ʼu fānau, kae ʼi te mālama agakovi ʼo te temi ʼaenī, kua faigataʼa te puipui ʼo nātou.

²⁵ ʼI te ʼu taʼu ʼaenī, kua fakaʼāsili te aga fakalialia ʼaē ko te fakaʼalikiʼi ʼo te tamaliki liliki. ʼI Malesia, neʼe fakahā e te ʼu sivi neʼe tuputupu ʼo tuʼa fā te lahi ʼo te ʼu tamaliki ʼaē neʼe fakaʼalikiʼi lolotoga taʼu e hogofulu. ʼI Siamani, ko te ʼu tamaliki e toko 300 000 tupu ʼe fakaʼalikiʼi ʼi te ʼu taʼu fuli, pea ʼi te fenua ʼo te Potu Toga ʼo Amelika, ʼo mulimuli ki te sivi neʼe fai, neʼe fakafuafua ko te ʼu tamaliki e toko 9 000 000 ʼe fakaʼalikiʼi ʼi te taʼu fuli! Meʼa fakaʼofaʼofa foki, ko te tokolahi ʼi te ʼu tamaliki ʼaia ʼe fakaʼalikiʼi nātou ʼi tonatou loto fale e te ʼu hahaʼi ʼe nātou ʼiloʼi pea mo nātou falala ki ai. Kae ʼe tonu ke foaki e te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu tamaliki he puipui mālohi. ʼE lava puipui feafeaʼi e te ʼu mātuʼa tanatou ʼu fānau?

26. Koteā te tahi ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke fai moʼo hāofaki ʼo te tamaliki, pea koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke nātou ʼiloʼi moʼo puipui ʼo nātou?

²⁶ Kua ʼiloʼi papau, ʼe mole lahi te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼiloʼi e te ʼu tamaliki ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino, ʼo faigafua ai te fakaʼalikiʼi ʼo nātou. Koia moʼo fakatokagaʼi ʼo nātou, ʼe tonu ke akoʼi nātou ʼo ʼuhiga mo te ʼu faʼahi ʼaia, tatau aipe pe kei nātou liliki. Ko tanatou mālama ki te ʼu meʼa ʼaia, ʼe feala ke ina puipui nātou “mai te ala ʼaē ʼe kovi, mai te tagata ʼaē ʼe talanoa ki he ʼu meʼa ʼe kovi.” (Tāʼaga Lea 2:10-12) Koteā koa te ʼu meʼa ʼaē kua nātou mālama kiai? Ko te mālama ki te ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu, ʼo ʼuhiga mo te ʼu aga ʼe tonu ke fai pea mo te ʼu aga ʼaē ʼe kovi. ʼE toe maʼua foki ke ina ʼiloʼi ko ʼihi hahaʼi lalahi ʼe nātou fai te ʼu meʼa ʼe kovi pea ʼe mole tonu ke fakalogo mo kapau ʼe ʼui age e he tahi ke ina fai he ʼu aga ʼe mole lelei. (Vakaʼi ia Taniela 1:4, 8; 3:16-18.) ʼAua naʼa koutou fai tuʼa tahi pe te ako ʼaia. ʼE lahi te ʼu tamaliki ʼe tonu ke ako liuliuga age kia nātou te ʼu faʼahi ʼaia, ke feala ai hanatou manatuʼi. ʼI te lahilahi ake ʼo tanatou tamasiʼi, ʼe tonu ai leva ke fakaʼapaʼapa te tāmai ʼo aga fakapoipoi ki tona ʼofafine, pea ʼo toe feiā mo te faʼe ki tana tama—heʼe nā fakamālohiʼi ai anai te aga ʼaē ʼe tonu ke fai. Pea ʼe mahino ia, kapau ʼe koutou loto ke puipui takotou ʼu fānau ʼi te ʼu faʼahi ʼaia, pea ʼe tonu anai ke koutou leʼoleʼohi nātou.

KOUTOU KUMI TE TOKONI FAKAʼATUA

27, 28. Ko ai te Matapuna lahi ʼaē ʼe tokoni ki te ʼu mātuʼa ʼi tanatou gāue faigataʼa ʼaē ko te taupau ʼo te fānau?

²⁷ ʼE moʼoni, ko te ako ʼo he tamasiʼi talu mai tona kei veliveli ʼe mole ko he meʼa faigafua, kae ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe tui ʼe mole nātou tauʼi tokotahi te fihifihia ʼaia. ʼI te ʼu ʼaho ʼo te kau Fakamāu, ʼi te temi ʼaē neʼe ʼiloʼi ai e te tagata ko Manoa ʼe ina maʼu anai hona foha, neʼe ina kole kia Sehova ke tokoni age kia ia ʼo ʼuhiga mo te akoʼi ʼo tona foha, neʼe tali e Sehova tana ʼu faikole.—Kau Fakamāu 13:8, 12, 24.

²⁸ ʼO toe feiā aipe ia ʼaho nei, ko te ʼu mātuʼa Kilisitiano ʼaē ʼe nātou akoʼi tanatou tamaliki, ʼe feala mo nātou ke nātou faikole kia Sehova ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia. ʼE ko he gāue faigataʼa takita liliu ko he tāmai peʼe ko he faʼe, kae ʼe lahi ai te ʼu fakapale ʼe kita maʼu ai. ʼE ʼui fēnei e te taumatuʼa Kilisitiano ʼi Hawaii: “ ʼE koutou maʼu ia taʼu e 12 moʼo fai ʼo takotou gāue ʼi muʼa ʼo te hoko mai ʼo te ʼu taʼu faigataʼa ʼo takotou tamasiʼi. Kae kapau neʼe koutou gāue kinakina ʼo mulimuli ki te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu, pea ʼe koutou fiafia anai pea mo tokalelei mokā koutou sio anai ʼe nātou fakatuʼutuʼu ke nātou tauhi kia Sehova ʼaki tonatou loto katoa.” (Tāʼaga Lea 23:15, 16) Kapau ʼe fai anai e takotou tamasiʼi te tonu ʼaia, pea mo koutou foki ʼe koutou ʼui anai: “Ko te ʼu foha [pea mo te ʼu taʼahine] ʼe ko he tofiʼa mai ia Sehova.”