PSALMI
PIRMĀ GRĀMATA
(1.—41. psalms)
1 Laimīgs, kas neseko ļaundaru padomam,
kas nestaigā grēcinieku ceļu+
un nesēž ar izsmējējiem,+
2 bet rod prieku Jehovas likumos+
3 Viņš ir kā koks, kas stādīts pie ūdens straumēm,
kas augļus nes pareizā laikā,
kam lapas nenovīst.
Viss, ko viņš dara, tam izdosies!+
4 Citādi ir ar ļaundariem —
tie ir kā pelavas, ko aizpūš vējš.
5 Ļaundari neizbēgs no soda+
un grēcinieki taisno vidū nepaliks,+
6 jo Jehova zina, kādu ceļu taisnie staigā,+
bet ļaundaru ceļš pazudīs bez pēdām.+
2 Kāpēc tautas ir pārņēmis nemiers
un ciltis kaļ tukšus plānus?+
3 Tie saka: ”Sarausim viņu važas
un nokratīsim viņu valgus!”
4 Bet tas, kurš sēž debesu tronī, smiesies,
Jehova vīpsnās par tiem
5 un tad uzrunās tos savās dusmās,
viesdams tajos bailes savā niknumā:
6 ”Es esmu iecēlis savu ķēniņu+
Cionā,+ savā svētajā kalnā.”
7 Es pasludināšu Jehovas lēmumu.
8 Prasi man, un es tev došu tautas par mantojumu
un par īpašumu — visu zemi.+
10 Tad nu, ķēniņi, nāciet pie prāta,
labojieties,* zemes tiesneši!
11 Kalpojiet Jehovam bijībā
un priecājieties, godbijībā trīsot!
Laimīgi ir visi, kas pie viņa rod patvērumu!
Dāvida psalms. Kad viņš bēga no sava dēla Absaloma.+
3 Jehova, kāpēc man ir tik daudz ienaidnieku?+
Kāpēc tik daudzi vēršas pret mani?+
4 Skaļā balsī es piesaukšu Jehovu,
un viņš man atbildēs no sava svētā kalna.+ (Selā.)
6 Mani nebiedē desmitiem tūkstošu,
kas mani ielenc no visām pusēm.+
7 Celies, Jehova! Glāb mani,+ mans Dievs!
Satriec žokļus visiem maniem ienaidniekiem
un sadragā zobus ļaundariem!+
8 No tevis, Jehova, nāk glābšana,+
tu svētī savu tautu! (Selā.)
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā. Dāvida psalms.
4 Atbildi man, kad saucu, mans taisnais Dievs!+
Ciešanās paver man ceļu uz glābiņu,
esi man labvēlīgs un uzklausi manu lūgšanu!
2 Cilvēku bērni, cik ilgi jūs mīdīsiet kājām manu godu?
Cik ilgi jūs mīlēsiet bezvērtīgo un meklēsiet nepatiesību? (Selā.)
3 Ņemiet vērā, ka Jehova pagodinās* to, kurš viņam ir uzticīgs,
Jehova dzirdēs, kad es viņu saukšu.
4 Dusmās nesagrēkojiet,+
pārdomājiet visu pie sevis, kad esat apgūlušies, un klusējiet. (Selā.)
5 Nesiet upurus taisnīgumā
un paļaujieties uz Jehovu.+
6 Daudzi saka: ”Kas mums ļaus pieredzēt labu?”
Lai atspīd pār mums tava vaiga gaišums, ak, Jehova!+
7 Tu esi devis manai sirdij vairāk prieka
nekā tiem, kam pārpilnām labības un jauna vīna.
Dziedātāju vadītājam. Nehīlot* melodijā. Dāvida psalms.
5 Uzklausi manus vārdus, Jehova,+
ievēro manas nopūtas,
2 ņem vērā manu palīgā saucienu,
mans Ķēniņ un mans Dievs, jo tevi es lūdzu.
3 Jehova, rīta agrumā tu dzirdēsi manu balsi,+
no rīta es izteikšu tev savas raizes+ un gaidīšu, cerību pilns.
4 Tev, Dievs, nepatīk ļaunums;+
nevienam, kas ļauns, nav vietas tavā tuvumā,+
5 un uzpūtīgie nestāvēs tavā priekšā.
Varmākas un krāpnieki tev, Jehova, riebj.+
8 Vadi mani, Jehova, taisnais Dievs, jo mani ielenc ienaidnieki,
nolīdzini savu ceļu manā priekšā!+
9 Nevienam viņu vārdam nevar ticēt,
viņos ir tikai ļaunums,
viņu rīkle ir kā vaļējs kaps,
bet no lūpām plūst glaimi.+
10 Sodi viņus, Dievs!
Pašu nekrietnie nodomi viņus pazudinās.+
Padzen viņus daudzo grēku dēļ,
jo viņi pret tevi saceļas!
Līksmos tie, kam dārgs ir tavs vārds,
12 jo tu svētīsi ikvienu taisno, ak, Jehova,
ar savu labvēlību tu viņus segsi kā ar lielu vairogu.+
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā; zemā reģistrā*. Dāvida psalms.
6 Jehova, nesodi mani dusmās
un nepārmāci mani niknumā!+
2 Iežēlojies par mani, Jehova, jo es esmu izvārdzis,
ak, Jehova, dziedē mani,+ jo es drebu līdz pat kauliem!
3 Tik satraukta ir mana dvēsele*!+
Ak, Jehova — cik ilgi vēl?+
5 Mirušie taču tevi nepiemin!
7 Manas acis izdziest no bēdām,+
tās aptumšojas manu ienaidnieku dēļ.
8 Nost no manis, visi ļaundari,
jo Jehova sadzirdēs manas raudas!+
9 Jehova sadzirdēs, kad es viņu lūgšos,+
manu lūgsnu Jehova uzklausīs.
10 Apkaunoti izbīsies visi mani ienaidnieki,
ar negodu tie pēkšņi atkāpsies.+
Dāvida raudu dziesma*, ko viņš dziedāja Jehovam benjamīnieša Kuša vārdu dēļ.
2 Citādi tie mani saplosīs kā lauva+
un aizraus prom, jo nebūs glābēja.
3 Jehova, mans Dievs, ja es esmu vainīgs,
ja esmu rīkojies netaisni,
4 ja labu esmu atmaksājis ar ļaunu,+
ja bez iemesla esmu aplaupījis ienaidnieku,*
5 tad lai ienaidnieks mani vajā un panāk,
lai viņš iemin zemē manu dzīvību
un manu godu nomet putekļos. (Selā.)
6 Celies, Jehova, savās dusmās,
stājies pretī manu ienaidnieku niknumam!+
Celies manis dēļ un liec nodibināt taisnību!+
7 Lai tautas sapulcējas ap tevi —
tu no augstumiem vērsīsies pret tām.
8 Jehova pasludinās spriedumu tautām.+
Tiesā mani, Jehova, pēc mana taisnīguma
un pēc manas nevainības!+
9 Jel izbeidz ļaundaru nekrietnības
un stiprini taisnos,+
jo tu esi taisnīgs Dievs,+ kas pārbauda dziļākās domas+ un jūtas*.+
10 Dievs ir mans vairogs,+ viņš glābj tos, kam skaidra sirds.+
12 Ja kāds neatgriežas no grēkiem,+ Dievs uztrin savu zobenu,+
uzvelk loku un notēmē,+
13 viņš sagatavo nāvējošus ieročus,
aizdedzina savas ugunsbultas.+
14 Paraugieties uz to, kas iznēsā sevī ļaunumu,
kas ieņem nelaimi un dzemdē melus!+
15 Viņš izrok bedri, rok to labi dziļu,
bet iekrīt bedrē, ko pats racis.+
16 Nelaime nāks atpakaļ pār viņa paša galvu,+
un viņa ļaunie darbi trāpīs viņam pašam.
Dziedātāju vadītājam. Gitīt* melodijā. Dāvida psalms.
8 Jehova, mūsu Kungs, cik cildens ir tavs vārds —
tā slava izpaužas pa visu zemi!
Tavs diženums sniedzas augstāk par debesīm.*+
2 Ar vārdiem, kas nāk no bērnu un zīdaiņu mutes,+
tu esi parādījis pretiniekiem savu spēku,
lai apklusinātu ienaidniekus un atriebējus.
3 Kad es redzu tavas debesis, tavu roku* darbu,
mēnesi un zvaigznes, ko tu esi radījis,+ —
4 kas gan ir cilvēks, ka tu viņu piemini,
5 Tu viņu padarīji tikai mazliet zemāku par eņģeļiem*
un vainagoji ar godu un varenību.
6 Tu devi viņam varu pār savu roku darbu,+
visu tu noliki viņam zem kājām:
7 gan visus lopus, kā aitas, tā vēršus,
gan lauka zvērus,+
8 putnus debesīs un zivis jūrā,
ikvienu, kas lodā pa jūras takām.
9 Jehova, mūsu Kungs, cik cildens ir tavs vārds —
tā slava izpaužas pa visu zemi!
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Par dēla nāvi”*. Dāvida psalms.
א [ālef]*
9 Es slavēšu tevi, Jehova, no visas sirds,
vēstīšu par taviem brīnumainajiem darbiem.+
2 Es priecāšos un līksmošu tevī,
tavam vārdam, Visaugstais, es dziedāšu slavu!+
ב [bēt]
3 Kad mani ienaidnieki atkāpsies,+
tie klups un ies bojā tavā priekšā,
4 jo tu taisnīgi iztiesā manu lietu,
savā tronī sēdēdams, tu spried taisnu tiesu.+
ג [gīmel]
5 Tu nosodi tautas+ un iznīcini ļaunos,
viņu vārdu tu izdzēs uz mūžiem.
ה [hē]
ו [vāv]
ז [zajin]
11 Dziediet slavu Jehovam, kas mīt Cionā,
stāstiet tautām par viņa darbiem!+
ח [hēt]
13 Iežēlojies par mani, Jehova!
Raugies, kā es ciešu savu ienaidnieku dēļ, —
tu, kas mani glāb no nāves vārtiem,+
14 lai es pasludinātu visus tavus cildenos darbus Cionas meitas vārtos,+
lai es līksmotu, jo tu mani esi izglābis.+
ט [tēt]
15 Tautas ir pazudušas bedrē, ko pašas izrakušas,
pašu izliktajā tīklā tām ir sapinušās kājas.+
16 Jehova sevi atklāj, īstenodams savus spriedumus.+
Ļaundariem par slazdu kļuvis viņu pašu roku darbs.+ (Higājon.* Selā.)
י [jod]
17 Ļaundari aizies kapā*,
tur nonāks visas tautas, kas aizmirst Dievu,
18 bet nabagi netiks aizmirsti uz mūžiem+
un pazemīgo cerība nezudīs.+
כ [kaf]
19 Celies, Jehova! Lai cilvēks neuzvar!
Tiesā tautas!+
20 Jehova, liec tām bīties,+
lai tautas zina — tās ir tikai cilvēki. (Selā.)
ל [lāmed]
10 Kāpēc, Jehova, tu esi tik tālu,
kāpēc tu slēpies bēdu laikā?+
4 Savā augstprātībā ļaundaris nemeklē Dievu,
to vien domā: ”Dieva nav!”+
Viņš smīkņā par saviem pretiniekiem,
6 domā pie sevis:* ”Neviens man neko nespēs padarīt,*
es nelaimi nepieredzēšu nemūžam!”+
פ [pē]
8 Ļaundaris paslēpies gaida pie ciematiem,
uzbrūk no slēptuves un nogalina nevainīgo.+
ע [ajin]
Viņa acis lūkojas pēc upura.+
9 Viņš uzglūn no slēpņa kā lauva no migas*,+
uzglūn, lai sakamptu apspiesto,
sagrābj to, savilkdams savu tīklu,+
10 un upuris pieveikts sagumst.
Nelaimīgie krīt ļaundara nagos.
ק [kof]
12 Celies, Jehova!+ Dievs, pacel savu roku!+
Neaizmirsti apspiestos!+
13 Kāpēc ļaundaris uzdrīkstas nicināt Dievu?
Viņš domā: ”Dievs mani nesauks pie atbildības.”
ר [rēš]
14 Bet tu redzi nelaimi un bēdas,
tu to visu ievēro un ņem savās rokās.+
ש [šīn]
16 Jehova ir Ķēniņš mūžu mūžos!+
Naidīgās tautas no zemes ir pazudušas.+
ת [tāv]
18 Bāreņiem un apspiestajiem tu spriedīsi taisnu tiesu,+
lai mirstīgs cilvēks tiem vairs neiedvestu bailes.+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
11 Es tveros pie Jehovas!+
Kā gan jūs drīkstat man teikt:
”Bēdz kalnos, glābies kā putns!
2 Skaties, ļaundari jau uzvelk loku,
liek savu bultu uz stiegras,
lai no tumsas šautu uz tiem, kam skaidra sirds.
3 Kad taisnības pamati sagrauti,
ko taisnais lai dara?”
Viņa acis raugās, viņa vērīgais skatiens pārbauda cilvēku bērnus.+
Dziedātāju vadītājam. Zemā reģistrā. Dāvida psalms.
12 Glāb mani, Jehova, jo nav neviena, uz ko var paļauties,
ļaužu starpā neviena uzticama vairs nav.
3 Jehova apklusinās visas lišķīgās lūpas
un lielīgās mēles+ —
4 tos, kas saka: ”Ar savu mēli mēs gūsim virsroku,
mēs runāsim, ko gribēsim.
Neviens mums nepavēlēs!”+
”Es viņus glābšu no tiem, kas viņus nicina.”
6 Jehovas vārdi ir tīri+ —
kā sudrabs, kas attīrīts kausējamā krāsnī, pārkausēts septiņas reizes.
8 Ļaundari ir visapkārt,
jo cilvēki ceļ godā samaitātību.+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
13 Cik ilgi, Jehova, tu mani neatminēsies? Vai mūžam?
Cik ilgi tu seju vērsīsi no manis prom?+
2 Cik ilgi manu dvēseli* nospiedīs raizes
un sirds smelgs bēdās augām dienām?
Cik ilgi vēl ienaidnieki pār mani triumfēs?+
3 Uzlūko mani un atbildi man, ak, Jehova, mans Dievs!
Liec manām acīm mirdzēt, lai es neaizmiegu nāvē,
4 lai ienaidnieki nelielās, ka ir mani uzveikuši,
lai pretinieki nepriecājas par manu krišanu.+
5 Es paļaujos uz tavu uzticīgo mīlestību.+
Lai mana sirds līksmo, jo tu mani izglābsi.+
6 Es dziedāšu Jehovam, jo viņš mani dāsni atalgo.+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
Viņu darbi ir ļauni un riebīgi,
nav neviena, kas darītu labu.+
2 No debesīm Jehova raugās uz cilvēkiem
un vēro, vai ir kāds, kurš ir saprātīgs,
vai ir kāds, kas meklē Jehovu.+
3 Visi ir novērsušies,+
visi kā viens ir samaitāti.
Nav neviena, kas darītu labu,
itin neviena.
4 Vai ļaundari tiešām nesaprot?
Tie ēd manu tautu kā maizi,
tie nepiesauc Jehovu,
5 bet tos sagrābs izbailes,+
jo Jehova ir taisno pusē*.
6 Jūs gribat izjaukt apspiestā nodomus,
bet Jehova ir viņa patvērums.+
7 Kaut no Cionas nāktu Izraēla glābšana!+
Kad Jehova pārvedīs no gūsta savu tautu,
priecāsies Jēkabs, līksmos Izraēls!
Dāvida psalms.
15 Jehova, kas viesosies tavā teltī?
Kas mājos tavā svētajā kalnā?+
dara to, kas pareizs,+
un runā patiesību savā sirdī;+
3 kurš nevienu neapmelo,+
nedara tuvākajam ļaunu+
un neceļ neslavu draugam;+
4 kurš vairās no nekrietniem ļaudīm,+
bet godā tos, kas bīstas* Jehovu;
kurš tur doto vārdu*, pat ja pašam tas nav izdevīgi;+
5 kurš neaizdod naudu uz procentiem+
un nepieņem kukuli, lai apsūdzētu nevainīgo.+
Tāds cilvēks stingri stāvēs mūžam*.+
Dāvida uzraksts*.
16 Sargi mani, Dievs, jo es pie tevis tveros!+
2 Es saku Jehovam: ”Jehova, no tevis man nāk viss labais!
3 Kā es priecājos par svētajiem uz zemes,
par šiem cildenajiem ļaudīm!”+
4 Kas steidz kalpot svešiem dieviem, vairo sev bēdas.+
Nemūžam es neziedošu asins upurus šiem dieviem,
un manas lūpas neminēs viņu vārdus.+
6 Skaista zeme man ir iemērīta,
jā, mans mantojums ir brīnišķīgs!+
9 Tāpēc mana sirds priecājas, viss manī* līksmo,
un es dzīvoju drošībā,
11 Tu man rādi dzīvības ceļu.+
Tavā tuvumā mani pilda pāri plūstošs prieks,+
būt pie tavas labās rokas ir mūžīga laime.
Dāvida lūgšana.
17 Jehova, uzklausi manu lūgumu pēc taisnības,
ņem vērā manu saucienu pēc palīdzības,
ieklausies manā lūgšanā, kas teikta bez viltus!+
2 Izspried manā labā taisnu tiesu;+
lai tavas acis redz, kas pareizs.
Tu redzi, ka es neperinu ļaunu
un negrēkoju ar savām lūpām.
4 Lai ko darītu cilvēki,
klausīdams taviem vārdiem, es vairos no laupītāju takām.+
5 Lai mani soļi neved prom no taviem ceļiem,
un lai manas kājas nepaklūp!+
6 Es piesaucu tevi, Dievs, jo zinu — tu atbildēsi.+
Uzklausi mani,* sadzirdi manus vārdus!+
7 Liec savai uzticīgajai mīlestībai izpausties brīnišķos darbos!+
Tu — glābējs tiem, kas no taviem pretiniekiem
patveras pie tavas labās rokas.
8 Sargi mani kā savu acuraugu,+
paslēp savu spārnu ēnā+
9 no ļaundariem, kas man uzbrūk,
no asinskārajiem ienaidniekiem, kas mani ielenc no visām pusēm.+
12 Ļaundaris ir kā lauva, kārs plosīt,
kā jauns lauva, kas paslēpies glūn.
13 Celies, Jehova, stājies tam pretī+ un sakauj to,
izglāb mani no ļaundara ar savu zobenu!
14 Jehova, izglāb mani ar savu vareno roku
no šīs pasaules* ļaudīm, kuru daļa — tikai šī dzīve,+
kuri izbauda labumus, ko tu dod no saviem krājumiem,+
un atstāj mantojumu saviem daudzajiem dēliem.
Dziedātāju vadītājam. Dziesma, ko Jehovas kalps Dāvids dziedāja Jehovam, kad Jehova viņu bija izglābis no visiem viņa ienaidniekiem un no Saula.+
18 Es mīlu tevi, Jehova, mans spēks!+
2 Jehova — mans klintsrags, mans cietoksnis un glābējs!+
Mans Dievs ir mana klints,+ kur es tveros,
mans vairogs un mans glābšanas rags*, mans drošais patvērums.+
3 Es piesaucu Jehovu, kas augstu cildināms,
es būšu glābts no saviem ienaidniekiem.+
4 Nāves saites ap mani tinās,+
mani biedēja nelieši kā plūdu straumes,+
5 kapa* valgi mani apvija,
un nāves slazdi mani teju tvēra.+
6 Ciešanās es piesaucu Jehovu,
savu Dievu es palīgā saucu.
12 No spožuma viņa priekšā
krusa un gailošas ogles šķēla padebešus.
13 Jehova ducināja pērkonus debesīs,+
Visaugstākais dārdināja savu balsi,+
berot krusu un gailošas ogles.
16 Viņš pasniedzās no augšas un mani satvēra,
izvilka no dziļiem ūdeņiem,+
17 viņš mani izglāba no varena ienaidnieka,+
no nīdējiem, par mani stiprākiem.+
18 Tie man uzbruka nelaimes dienā,+
bet Jehova bija mans balsts.
20 Jehova mani atalgo pēc mana taisnīguma,+
pēc manas nevainības viņš man atmaksā,+
21 jo es esmu staigājis Jehovas ceļus
un no sava Dieva neesmu novērsies.
22 Visus viņa spriedumus es turu prātā,
viņa likumus es neatmetīšu.
25 Uzticīgajam tu esi uzticīgs+
un krietnajam atbildi ar krietnumu,+
26 sirdsskaidrajam tu parādi, cik skaidra tava sirds,+
bet viltnieku tu pārspēj viltībā.+
28 Tu iededz manu gaismekli, Jehova,
mans Dievs, tu izgaismo manu tumsu!+
31 Kurš vēl ir Dievs, ja ne Jehova?+
Kurš vēl ir klints, ja ne mūsu Dievs?+
33 Viņš dara manas kājas veiklas kā stirnai
un augstā vietā ļauj stingri stāvēt.+
34 Manas rokas viņš māca karot,
tās spēj saliekt vara loku.
36 Tu pašķir ceļu maniem soļiem,
manas kājas neslīdēs.+
37 Es vajāšu ienaidniekus un tos panākšu,
negriezīšos atpakaļ, kamēr tie nebūs pagalam,
38 es tos satriekšu, tā ka tie necelsies,+
ienaidnieki kritīs zem manām kājām.
39 Tu mani apjozīsi ar spēku kaujai,
maniem pretiniekiem liksi saļimt manā priekšā,+
40 tu ienaidniekus piespiedīsi no manis bēgt,
un es iznīdēšu tos, kas mani nīst.+
41 Tie sauc pēc palīdzības, bet glābēja nav,
piesauc Jehovu, bet viņš tiem neatbild.
42 Es tos samalšu kā putekļus vējā,
izmetīšu kā ielas dubļus.
43 Tu mani izglābsi no ļaužu pārmetumiem,+
iecelsi par galvu tautām;+
tauta, ko es nepazinu, kalpos man.+
44 Tiklīdz par mani padzirdēs, tās man paklausīs,
svešu tautu dēli man zemosies.+
45 Svešzemnieki zaudēs drosmi
un drebēdami nāks no saviem cietokšņiem.
46 Jehova ir dzīvs! Lai slavēta mana Klints!+
Lai cildināts Dievs, mans Glābējs!+
Tu pacel mani augstu pāri pretiniekiem,+
no varmākām tu mani glāb.
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
19 Debesis vēstī Dieva godu,+
debesjums daudzina viņa roku darbu+ —
2 dienu pēc dienas to valoda plūst,
nakti pēc nakts tie atklāj zināšanas.
3 Nav ne valodas, ne vārdu,
nav dzirdama to balss,
4 bet pa visu zemi izplatās to ziņa*,
un to vēsts — līdz pasaules malai.+
Saulei viņš debesīs ir uzslējis telti,
5 tā iznāk kā līgavainis no savām telpām,
līksmo kā varonis, kas devies skrējienā.
6 Tā parādās vienā debesmalā,
un līdz otrai malai ved tās gaita,+
nekas nav apslēpts no saules svelmes.
7 Jehovas likumi ir pilnīgi,+ tie atjauno spēkus*,+
Jehovas atgādinājumi ir uzticami,+ tie nepieredzējušo dara gudru.+
8 Jehovas pavēles ir taisnīgas, tās iepriecina sirdi,+
Jehovas baušļi ir nevainojami, tie acis dara gaišas.+
9 Bijība pret Jehovu+ ir tīra, tā paliek mūžīgi,
Jehovas spriedumi ir patiesi, tie visi ir taisnīgi.+
10 Tie ir tīkamāki nekā zelts,
nekā pārpārēm tīra zelta,+
saldāki nekā medus,+ nekā medus, kas pil no kārēm.
12 Kurš gan apzinās visas savas kļūdas?+
Attīri mani no grēkiem, ko neapjaušu,
13 pasargā mani no pašpaļāvības,+
lai tā nevalda pār mani,+
tad es būšu bez vainas,+
brīvs no smagiem pārkāpumiem.
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
20 Lai Jehova tev atbild nelaimes dienā,
lai Jēkaba Dieva vārds tevi pasargā!+
3 Lai viņš piemin tavas upurdāvanas,
lai pieņem tavus dedzināmos upurus! (Selā.)
4 Lai viņš tev dod, ko tava sirds vēlas,+
un liek izdoties visiem taviem nodomiem!
Lai Jehova izpilda visus tavus lūgumus!
6 Nu es zinu, ka Jehova glābj savu svaidīto.+
8 Tie saļimst un krīt,
bet mēs ceļamies un stāvam.+
9 Jehova, sargi ķēniņu!+
Atbildi mums* dienā, kad sauksim palīgā!+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
21 Par tavu spēku, Jehova, priecājas ķēniņš.+
Kā gan viņš līksmo, ka tu viņu glāb!+
2 Tu viņam dāvāji, ko viņa sirds kāroja,+
un neliedzi, ko viņa lūpas lūdza. (Selā.)
3 Tu nāc viņam pretī ar bagātām svētībām,
liec viņam galvā tīra zelta kroni.+
4 Viņš tev lūdza ilgu mūžu, un tu viņam to devi,+
lai viņš dzīvotu ilgi — pat mūžu mūžos.
8 Tava roka atradīs visus tavus ienaidniekus,
tava labā roka aizsniegs tos, kas tevi nīst.
9 Kad tu parādīsies, tu tos iznīcināsi gluži kā degošā krāsnī.
Jehovas dusmas tos aprīs un uguns sadedzinās.+
10 Viņu atvases tu iznīdēsi no zemes
un viņu pēcnācējus — no cilvēku vidus,
11 jo viņi kaldina pret tevi ļaunus plānus,+
perina nodomus, ko nespēs īstenot,+
12 bet tu viņus piespiedīsi bēgt,+
pavērsis pret viņiem savu loku.
13 Celies, Jehova, savā spēkā!
Tavai varenībai mēs dziedāsim slavu.
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Rītausmas stirna”*. Dāvida psalms.
22 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?+
Kāpēc tu esi tik tālu un neglāb mani?
Kāpēc tu nedzirdi manas vaimanas?+
2 Mans Dievs, es saucu tevi dienā, bet tu neatbildi,+
arī naktī es neciešu klusu.
6 Bet es esmu tikai tārps, ne cilvēks,
ļaužu nievāts un nicināts.+
7 Kas vien mani ierauga, tie ņirgājas,+
smīnā sašķiebuši lūpas, krata galvu:+
8 ”Viņš paļāvās uz Jehovu — nu tad lai Dievs viņu izglābj!
Lai palīdz tam, ja tas viņam tik dārgs!”+
9 Tu mani izvedi no mātes klēpja,+
drošībā auklēji pie mātes krūtīm.
10 Esmu uzticēts tavai gādībai no dzimšanas,
no mātes klēpja tu esi mans Dievs.
12 Mani ir aplencis vēršu pulks,+
ap mani sastājušies stiprie Basanas buļļi,+
13 tie atpleš pret mani rīkli+
kā plēsīgs lauva rēcienā.+
17 Es varu saskaitīt visus savus kaulus,+
bet viņi skatās, blenž uz mani.
18 Tie dala savā starpā manas drēbes
un par manu apģērbu met lozes.+
19 Bet tu, Jehova, nepaliec tālu!+
Tu esi mans spēks, steidzies man palīgā!+
20 Glāb mani no zobena,
manu dārgo dzīvību no suņu ķetnām!+
21 Izglāb mani no lauvas rīkles+ un no meža vēršu ragiem!
Atbildi man!
23 Jūs, kas bīstaties Jehovu, slavējiet viņu!
Visi Jēkaba pēcnācēji, godājiet viņu,+
bijībā drebiet viņa priekšā, visi Izraēla pēcnācēji!
25 Es tevi slavēšu lielā draudzē,+
savus solījumus pildīšu to priekšā, kas tevi bīstas.
Lai jūsu sirdis pukst mūžam!
27 Visās zemes malās ļaudis atcerēsies Jehovu un viņam pievērsīsies,
visas tautas un ciltis klanīsies viņa priekšā,+
28 jo Jehova ir Ķēniņš,+
viņš valda pār tautām.
29 Visi pārtikušie ēdīs un zemosies,
visi mirstīgie* kritīs ceļos viņa priekšā,
neviens no tiem savu dzīvību nevar saglabāt.
30 To pēcnācēji kalpos Jehovam,
nākamajai paaudzei par viņu tiks pavēstīts.
31 Ļaudis nāks un stāstīs par viņa taisnīgumu,
tiem, kas vēl dzims, — par viņa veikumu.
Dāvida psalms.
4 Kaut staigāju tumšā ielejā,+
es ne no kā nebaidos,+
jo tu esi ar mani+
un tavs gana spieķis un nūja mani iedrošina*.
5 Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot,+
ar eļļu tu slaki man galvu,+
mans kauss ir līdz malām pilns.+
6 Patiesi, tava labestība un uzticīgā mīlestība mani pavadīs visu mūžu,+
es mājošu Jehovas namā, kamēr vien dzīvošu!+
Dāvida psalms.
24 Jehovam pieder zeme un viss, kas to pilda,+
pasaule ar visiem tās iedzīvotājiem.
2 Viņš zemi ir nostiprinājis uz jūrām,+
uzcēlis to uz upēm.
3 Kas drīkst kāpt Jehovas kalnā,+
nostāties viņa svētajā vietā?
4 Kam nevainīgas rokas un tīra sirds,+
kas melīgi nezvēr pie manas dzīvības*
un nedod nepatiesus zvērestus.+
8 Kas ir šis diženais Ķēniņš?
10 Kas gan ir šis diženais Ķēniņš?
Karapulku Pavēlnieks* Jehova — viņš ir diženais Ķēniņš!+ (Selā.)
Dāvida psalms.
א [ālef]*
25 Jehova, pie tevis es vēršos ar visu savu būtni!
ב [bēt]
ג [gīmel]
ד [dālet]
ה [hē]
5 Vadi mani savā patiesībā un māci mani,+
jo tu esi mans Dievs un Glābējs!
ו [vāv]
Uz tevi es ceru vienmēr.
ז [zajin]
6 Piemini, Jehova, cik tu esi žēlsirdīgs, cik uzticīgs savā mīlestībā+ —
tāds tu esi bijis kopš mūžības!+
ח [hēt]
7 Nepiemini manus jaunības grēkus un manus pārkāpumus,
atceries mani savas uzticīgās mīlestības+
un savas labestības dēļ, ak, Jehova!+
ט [tēt]
י [jod]
כ [kaf]
10 Kas pilda Jehovas līgumu+ un klausa viņa atgādinājumiem,+
tiem visas viņa takas ir pilnas mīlestības* un uzticības.
ל [lāmed]
11 Sava vārda dēļ, Jehova,+
piedod manu vainu, kaut tā ir liela!
מ [mēm]
נ [nūn]
ס [sāmek]
ע [ajin]
פ [pē]
16 Pievērsies man un iežēlojies,
jo esmu vientuļš un nomākts!
צ [cādē]
17 Manas sirdssāpes ir vairojušās+ —
izglāb mani no mokām!
ר [rēš]
19 Redzi, cik daudz man ienaidnieku
un cik nikni tie mani nīst!
ש [šīn]
20 Sargi manu dzīvību un glāb mani,+
neļauj man piedzīvot kaunu, jo pie tevis es patveros!
ת [tāv]
22 Dievs, izglāb Izraēlu no visām ciešanām!
Dāvida psalms.
26 Tiesā mani, Jehova, jo es dzīvoju krietni!+
Uz tevi, Jehova, es paļaujos un nesvārstos.+
3 Tava uzticīgā mīlestība vienmēr ir man prātā,
un es staigāju tavā patiesībā.+
6 Nevainībā es mazgāšu rokas,
es iešu apkārt tavam altārim, ak, Jehova,
7 lai skaņā balsī skandētu pateicību+
un pasludinātu visus tavus brīnumainos darbus!
9 Neaizrauj mani ar grēciniekiem,+
nenonāvē mani kopā ar varmākām,
10 kas dara kaunpilnus darbus,
kas grābtin sagrābušies kukuļus*!
11 Bet es staigāšu savu krietno ceļu,
glāb mani un esi man labvēlīgs!
Dāvida psalms.
2 Kad ļaundari mācās virsū, lai mani saplosītu,+
mani pretinieki un ienaidnieki paši klupa un krita.
3 Pat ja mani ielenktu karapulks,
mana sirds nebīsies;+
pat ja pret mani izceltos karš,
mana paļāvība nezudīs.
4 Vienu es lūdzu Jehovam,
pēc viena es ilgojos:
kaut varētu dzīvot Jehovas namā visu mūžu,+
redzēt, cik brīnišķīgs ir Jehova,
5 Nelaimes dienā viņš mani paslēps savā pajumtē,+
pasargās savas telts slēptuvē,+
cels mani augstu uz klints.+
6 Nu es triumfēšu pār ienaidniekiem, kas mani aplenkuši,
ar gavilēm es nesīšu upurus viņa teltī,
es Jehovam dziedāšu slavu.
8 Man sirdī skan tavi vārdi:
”Meklējiet manu labvēlību*!”
Tavu labvēlību, Jehova, es meklēšu.+
9 Nenovērsies no manis,+
dusmās neatraidi savu kalpu!
Tu esi mans palīgs,+
nepamet un neatstāj mani, Dievs, mans Glābēj!
11 Māci man savu ceļu, Jehova,+
vadi mani pa taisnības taku un pasargā no ienaidniekiem!
13 Kas gan būtu ar mani, ja es neticētu,
ka pieredzēšu Jehovas labestību, kamēr vien būšu starp dzīvajiem?*+
Jā, ceri uz Jehovu!
Dāvida psalms.
28 Es saucu tevi, Jehova, mana Klints,+
neesi kurls pret maniem lūgumiem!
Ja cietīsi klusu,
es kļūšu kā tie, kas aiziet kapā.+
2 Uzklausi manu lūgšanos, kad tevi piesaucu,
rokas izstiepis pret tavas svētnīcas svētāko vietu!+
3 Neaizrauj mani ar ļaundariem, ar nekrietniem ļaudīm,+
4 Atmaksā tiem par viņu darbiem,+
par ļaunumu, ko tie pastrādājuši;
atdari tiem pēc viņu roku darba,
atmaksā tiem pēc nopelniem.+
5 Tie neņem vērā, ko Jehova veic,+
un neievēro viņa roku darbu,+
bet viņš tos notrieks zemē un vairs neuzcels.
6 Lai slavēts Jehova,
jo viņš ir uzklausījis manu lūgšanos!
Viņš man ir palīdzējis, un mana sirds līksmo,
tāpēc es cildināšu viņu savā dziesmā.
8 Jehova ir spēks savai tautai,
viņš ir cietoksnis, kur viņa svaidītais rod glābiņu.+
Dāvida psalms.
29 Atzīstiet Jehovu, jūs, vareno dēli,
atzīstiet Jehovas godu un spēku!+
2 Godiniet Jehovu, viņa dižo vārdu,
pielūdziet Jehovu, tērpti svētā rotā*!
3 Jehovas balss skan pār ūdeņiem,
diženais Dievs dārdina pērkonus;+
4 Jehovas balss ir stipra,+
Jehovas balss ir varena.
5 Jehovas balss lauž ciedrus,
jā, Jehova nolauž Libāna ciedrus,+
6 viņš Libānam liek lēkāt kā teļam
un Sirjonam+ — kā jaunam meža vērsim.
9 Jehovas balss liek atnesties stirnām
un mežus noplēš kailus.+
Viņa templī visi sauc: ”Gods Dievam!”
Dāvida psalms. Nama iesvētīšanas dziesma.
30 Es tevi cildināšu, Jehova, jo tu mani esi izglābis
un neesi ļāvis ienaidniekiem par mani ļauni priecāties.+
2 Es saucu pēc tevis, Jehova, mans Dievs, un tu mani dziedināji.+
4 Dziediet slavu Jehovam, jūs, kas esat viņam uzticīgi,+
daudziniet viņa svēto vārdu*,+
5 jo viņa dusmas ilgst tikai mirkli,+
bet viņa labvēlība — visu mūžu!+
Pat ja vakarā līst asaras, rīts atnes līksmi.+
6 Kad man klājās labi, es teicu:
”Es nekad neklupšu.”
7 Jehova, kad baudīju tavu labvēlību, tu mani darīji stipru kā kalnu,+
bet, kad tu novērsies, es izbijos.+
8 Jehova, es saucu tevi,+
es lūdzos žēlastību tev, Jehova!
9 Kāds labums būtu no manas nāves, no manas aiziešanas nebūtībā?+
Vai pīšļi tevi slavēs?+ Vai tie vēstīs par tavu uzticību?+
11 Manas vaimanas tu esi pārvērtis līksmā dejā,
tu esi novilcis man maisa drānas un tērpis mani priekā,
12 lai es* dziedātu tev slavu un neklusētu.
Jehova, mans Dievs, es tevi daudzināšu mūžam!
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
31 Pie tevis, Jehova, es patveros.+
Kaut man nekad nebūtu jāpaliek kaunā!+
Izglāb mani savā taisnīgumā!+
5 Tavās rokās es nododu savu garu.+
Tu mani esi izpircis, Jehova, patiesības Dievs*.+
6 Es ienīstu tos, kas pievēršas tukšiem elkiem,
es paļaujos uz Jehovu.
7 Es priecāšos un līksmošu tavas uzticīgās mīlestības dēļ,
jo tu esi ievērojis manu postu,+
tu zini manas bēdas.
8 Tu mani neesi nodevis ienaidnieku rokās
un ļauj man stāvēt drošā vietā.
10 Skumjās dilst mana dzīve,+
un mani gadi izplēn nopūtās,+
mans spēks zūd mana pārkāpuma dēļ,
un mani kauli nīkst.+
11 Esmu kļuvis par apsmieklu visiem ienaidniekiem,+
pat kaimiņi zobojas,
paziņas baidās no manis —
līdzko pamana uz ielas, tā metas bēgt.+
12 Esmu izmests no sirds un aizmirsts, it kā jau būtu miris,
es esmu kā sasists trauks.
13 Es dzirdu, kā daudzi mani aprunā,
briesmas draud no visām pusēm.+
Tie pulcējas kopā un gudro,
kā mani nogalināt.+
16 Lai tavs vaigs atmirdz laipnībā pār tavu kalpu,+
izglāb mani savā uzticīgajā mīlestībā!
17 Jehova, neliec man piedzīvot kaunu, kad tevi saucu!+
Lai kaunā paliek ļaundari,+
18 lai mēmas kļūst melīgas lūpas,+
kas lepni un augstprātīgi nievā taisno!
19 Cik liela ir tava labestība!+
20 Savā tuvumā kā slēptuvē tu viņus paslēpsi+
no cilvēku ļaunprātības,
paslēpsi savā pajumtē
no nekrietnām mēlēm.+
22 Izbijies es teicu:
”Es iešu bojā, tavas acis mani vairs neredzēs!”+
Bet tu sadzirdēji manu lūgšanos, kad es tevi piesaucu.+
23 Mīliet Jehovu, jūs visi, kas esat viņam uzticīgi!+
Dāvida psalms. Pārdomu dziesma.*
32 Laimīgs tas, kura pārkāpumi ir piedoti, kura grēki ir apklāti*!+
3 Kamēr es cietu klusu, mani kauli nīka no maniem nemitīgajiem vaidiem,+
4 jo dienu un nakti tava roka* smagi gūlās uz manis,+
mans spēks izkalta* kā vasaras tveicē. (Selā.)
5 Beidzot es atzinos tev savā grēkā
un neslēpu savu vainu.+
Es teicu: ”Atzīšos Jehovam savos pārkāpumos.”+
Un tu piedevi manus grēkus.+ (Selā.)
6 Tāpēc ikviens uzticīgais lai tevi lūdz,+
kamēr tu vēl esi atrodams,+ —
tad lai nāk kaut lieli plūdi, tie viņu nesasniegs.
7 Pie tevis es paslēpjos,
tu pasargāsi mani no ciešanām,+
izglābsi mani, un gaviles skanēs visapkārt.+ (Selā.)
9 Neesiet kā zirgi, kā mūļi bez saprašanas,+
kas jāvalda ar laužņiem un iemauktiem,
citādi tie tev neklausīs.”
10 Daudz sāpju ir ļaundarim,
bet to, kas paļaujas uz Jehovu, ieskauj viņa uzticīgā mīlestība.+
11 Priecājieties Jehovas dēļ un līksmojiet, taisnie,
gavilējiet visi, kam skaidra sirds!
33 Gavilējiet, taisnie, Jehovas dēļ!+
Lai taisnie viņu slavē!
2 Pateicieties Jehovam, arfai skanot,
spēlējiet viņam desmitstīgu cītaru!
3 Dziediet viņam jaunu dziesmu,+
skandiniet prasmīgi stīgas, skaņi gavilējot!
4 Jehovas vārdi ir patiesi,+
viņš ir uzticams visā, ko dara.
7 Viņš savāc jūras ūdeņus, tur tos kā valni,+
ūdensdzīles ieslēdz krātuvēs.
8 Lai bīstas Jehovu visa zeme,+
lai viņa priekšā jūt bijību visi tās iedzīvotāji,
9 jo viņš teica — un viss tapa,+
viņš pavēlēja — un tā notika.+
10 Jehova izjauc tautu nodomus,+
viņš sagrauj ļaužu plānus,+
11 bet Jehovas nodoms* pastāv mūžam,+
viņa sirds domas — paaudžu paaudzēs.
13 Jehova nolūkojas no debesīm,
viņš redz it visus cilvēkus,+
14 no savas mājvietas
viņš veras uz tiem, kas mīt uz zemes.
15 Viņš veido visu sirdis,
izpēta visus viņu darbus.+
Lai cik tie stipri, tie nevar glābt.
18 Jehovas acis vēro tos, kas viņu bīstas,+
kas cer uz viņa uzticīgo mīlestību,
19 lai izglābtu tos no nāves,
lai bada laikā tie paliktu dzīvi.+
20 Mēs ceram uz Jehovu,
viņš — mūsu palīgs un vairogs.+
21 Mūsu sirds rod prieku viņā,
jo mēs paļaujamies uz viņa svēto vārdu.+
Dāvida psalms. Kad viņš izlikās vājprātīgs+ un Abimelehs* viņu padzina.
א [ālef]*
34 Es allaž slavēšu Jehovu,
mana mute nerims viņu cildināt.
ב [bēt]
2 Es lepošos ar Jehovu,+
pazemīgie to dzirdēs un priecāsies.
ג [gīmel]
3 Daudziniet Jehovu līdz ar mani,+
kopā slavināsim viņa vārdu!
ד [dālet]
ה [hē]
5 Kas cer uz viņu, staro priekā,
un tiem nebūs jāsarkst kaunā.
ז [zajin]
6 Nelaimīgais sauca, un Jehova sadzirdēja,
viņš to izglāba no visām ciešanām.+
ח [hēt]
ט [tēt]
8 Pārbaudiet* — jūs redzēsiet, cik Jehova ir labs!+
Laimīgs tas, kas pie viņa patveras!
י [jod]
9 Bīstieties Jehovu, viņa svētie,
jo tiem, kas viņu bīstas, netrūkst it nekā.+
כ [kaf]
10 Pat jauniem lauvām jācieš bads,
bet tiem, kas meklē Jehovu, netrūkst nekā laba.+
ל [lāmed]
11 Nāciet, dēli, un uzklausiet mani,
es jums mācīšu bīties Jehovu.+
מ [mēm]
12 Vai jūs mīlat dzīvi
un vēlaties pieredzēt daudz labu dienu?+
נ [nūn]
ס [sāmek]
ע [ajin]
15 Jehovas acis ir pievērstas taisnajiem,+
un viņa ausis dzird to palīgā saucienus,+
פ [pē]
16 bet Jehova ir pret tiem, kas dara ļaunu,
viņš izdzēš to piemiņu zemes virsū.+
צ [cādē]
ק [kof]
ר [rēš]
ש [šīn]
20 Viņš pasargā visus viņa kaulus,
neviens no tiem nav salauzts.+
ת [tāv]
21 Nelaime nonāvēs ļaundari,
taisnā nīdēji tiks notiesāti,
22 bet Jehova glābj* savu kalpu dzīvību,
nevienu, kas pie viņa tveras, viņš nenotiesās.+
Dāvida psalms.
4 Lai apkaunoti un pazemoti top tie, kas tīko pēc manas dzīvības,+
lai tie, kas perina ļaunu pret mani, ar negodu atkāpjas,
5 lai tie izput kā pelavas vējā,
lai Jehovas eņģelis aiztrenc tos prom!+
6 Tumšs un slidens lai ir viņu ceļš,
kad Jehovas eņģelis tos vajās,
7 jo bez iemesla tie izliek man tīklu,
bez iemesla tie rok man bedri.
9 Tad mana dvēsele* priecāsies Jehovas dēļ,
es līksmošu, jo viņš mani glābj.
10 Visa mana būtība sauks:
”Jehova, kurš spēj tev līdzināties?
Tu aizstāvi nelaimīgos no tiem, kas par viņiem stiprāki,+
un glāb nelaimīgos un nabagus no tiem, kas viņus aplaupa.”+
11 Ļaunprātīgi liecinieki mani apsūdz,+
vaino mani noziegumos, par kuriem es neko nezinu.
12 Tie atmaksā man labu ar ļaunu,+
dzen izmisumā manu dvēseli.
13 Kad tie sirga, es tērpos maisa drānās,
vārdzināju sevi gavēdams,
un, kad mana lūgšana palika bez atbildes*,
14 kā par draugiem, kā par brāļiem sērodams es staigāju,
kā par māti sērās sagumu aiz bēdām.
15 Bet, kad es paklupu, tie priecājās visi kopā,
tie sapulcējās, lai negaidot man uzbruktu,
plosīja mani un nerimās.
17 Jehova, cik ilgi tu tikai noskatīsies?+
18 Tad es tev pateikšos lielā draudzē,+
slavēšu tevi ļaužu pulkā.
19 Lai ļauni nepriecājas tie, kas bez pamata mani neieredz,
20 Nevienam tie nenovēl mieru,
bet kaļ viltu pret miermīlīgajiem ļaudīm.+
21 Tie atpleš muti un apsūdz mani,
sacīdami: ”Tā tev vajag! Mēs paši savām acīm visu redzējām!”
22 Tu to redzēji, Jehova, neciet klusu!+
Jehova, nepaliec tālu no manis!+
23 Mosties un celies mani aizstāvēt,
mans Dievs, Jehova, iztiesā manu lietu!
24 Tiesā mani pēc savas taisnības,+ Jehova, mans Dievs,
lai tie par mani nesmejas,
25 lai tie nenospriež: ”Ahā! Panācām, ko gribējām!”
Lai tie nesaka: ”Esam ar viņu izrēķinājušies!”+
26 Kauns un negods visiem,
kam prieks par manu nelaimi!
Kaunā un pazemojumā lai tērpjas tie, kas raugās uz mani no augšas!
27 Bet tie, kam tīk mans taisnīgums, lai līksmi gavilē,
lai tie allaž saka:
Dziedātāju vadītājam. Jehovas kalpa Dāvida psalms.
36 Grēks kūda ļaundari dziļi viņa sirdī,
bijības pret Dievu viņā nav.+
2 Viņš par sevi ir tik augstās domās,
ka nepamana savu grēku un to neienīst.+
3 No viņa mutes nāk nekrietni, viltīgi vārdi,
viņam trūkst sajēgas, lai darītu labu.
4 Pat gultā gulēdams, viņš izprāto nelietības,
viņš ir nostājies uz nelāga ceļa
un ļaunu neatmet.
5 Jehova, tava uzticīgā mīlestība sniedzas līdz debesīm,+
tava uzticība — līdz mākoņiem!
Cilvēkus un dzīvniekus tu pasargā, Jehova.+
7 Cik dārga ir tava uzticīgā mīlestība, Dievs!+
Tavu spārnu ēnā patveras cilvēku bērni.+
10 Lai tava uzticīgā mīlestība paliek ar tiem, kas tevi pazīst,+
un tava taisnība — ar sirdsskaidrajiem!+
11 Lai lepno kāja mani nemin,
lai ļaundaru roka mani nepadzen!
12 Lūk, kā ļaundari ir krituši!
Zemē nogāzti, tie nespēj piecelties.+
Dāvida psalms.
א [ālef]*
37 Neiekaisti dusmās neliešu dēļ
un neapskaud ļaundarus,+
2 jo kā zāle tie ātri novītīs,+
nokaltīs kā zaļi asni!
ב [bēt]
4 Rodi prieku Jehovā,
un viņš tev dos, ko tava sirds vēlas!
ג [gīmel]
6 Viņš tavam taisnīgumam liks atmirdzēt kā gaismai
un tavai taisnībai — kā saulei dienvidū!
ד [dālet]
7 Esi mierīgs+
un pacietīgi gaidi uz Jehovu.
Neiekaisti sašutumā par tiem,
kas sekmīgi īsteno savus viltīgos nodomus.+
ה [hē]
8 Neļaujies dusmām un atmet niknumu,+
nedusmojies, lai nesāktu darīt ļaunu,*
9 jo ļaundari tiks iznīcināti,+
bet tie, kas cer uz Jehovu, iemantos zemi.+
ו [vāv]
10 Vēl mazliet, un ļauno vairs nebūs,+
tu raudzīsies uz vietu, kur tie bija, —
bet no tiem nebūs ne miņas!+
ז [zajin]
12 Ļaundaris vērpj viltu pret taisno,+
naidā griež zobus,
13 bet Jehova par ļaundari smejas,
jo zina, ka tam drīz būs gals.+
ח [hēt]
14 Ļaunie izvelk zobenu un uzvelk loku,
lai notriektu zemē apspiesto un trūcīgo
un laupītu dzīvību tiem, kas iet taisnu ceļu.
15 Bet viņu zobens iedursies viņu pašu sirdī,+
un viņu loks tiks salauzts.
ט [tēt]
16 Labāks ir mazumiņš, kas pieder taisnajam,
nekā daudzu ļaundaru saraustā bagātība,+
17 jo ļaundaru vara tiks salauzta,
bet taisnos Jehova atbalstīs.
י [jod]
19 Viņi nepiedzīvos kaunu posta laikā
un bada dienās būs paēduši.
כ [kaf]
ל [lāmed]
21 Ļaundaris aizņemas un neatdod,
bet taisnais ir augstsirdīgs un devīgs.+
22 Tie, ko Dievs svētī, iemantos zemi,
bet tie, ko viņš nolād, tiks iznīcināti.+
מ [mēm]
נ [nūn]
25 Es biju jauns un nu esmu vecs,
bet es nekad neesmu redzējis, ka taisnais būtu atstāts+
un viņa bērni lūgtos pēc maizes.+
26 Viņš vienmēr aizdod labprāt,+
un viņa bērni tiks svētīti.
ס [sāmek]
27 Novērsies no ļauna un dari labu+ —
un tu dzīvosi mūžīgi,
28 jo Jehova mīl taisnību,
viņš nepametīs tos, kas viņam ir uzticīgi!+
ע [ajin]
פ [pē]
30 Taisna cilvēka mute pauž gudrību,
un viņa mēle runā taisnību.+
צ [cādē]
32 Ļaundaris uzglūn taisnajam,
tīkodams to nonāvēt,
33 bet Jehova to nepametīs ļaundara varā,+
pat ja taisno tiesās, viņš to neatzīs par vainīgu.+
ק [kof]
34 Ceri uz Jehovu un ej viņa ceļu,
tad viņš tevi paaugstinās un tu iemantosi zemi!
Tu redzēsi,+ kā ļaundari tiks iznīcināti.+
ר [rēš]
35 Es redzēju nežēlīgu varmāku
kā zaļoksnu koku kuplojam paša zemē,+
36 bet piepeši viņš aizgāja, un viņa vairs nebija,+
es viņu meklēju, bet neatradu.+
ש [šīn]
38 Bet visi grēcinieki tiks iznīcināti,
ļaundariem nākotnes nebūs.+
ת [tāv]
40 Jehova tiem palīdzēs un tos pasargās,+
viņš tos pasargās no ļaundariem un izglābs,
jo pie viņa tie meklē patvērumu.+
Dāvida psalms. Atgādinājumam.
38 Jehova, nesodi mani dusmās
un nepārmāci mani niknumā!+
2 Tavas bultas ir ieurbušās manī,
mani smagi nospiež tava roka.+
3 Tavu dusmu dēļ man miesā nav veselas vietas,
nav miera maniem kauliem mana grēka dēļ.+
4 Mani pārkāpumi sniedzas pāri manai galvai,+
tie ir kā smaga nasta, ko nespēju nest.
5 Manas brūces smird un pūžņo
manas muļķības dēļ.
6 Nomākts un bēdu saliekts,
augu dienu es klīstu drūms.
7 Viss manī deg,
man miesā nav veselas vietas,+
8 esmu kā pamiris, pavisam satriekts,
es skaļi vaidu sirdssāpēs.
9 Jehova, tu zini visas manas ilgas,
manas nopūtas tev nav apslēptas.
10 Mana sirds dauzās, spēks mani atstājis,
acu gaisma man ir zudusi.+
11 Draugi un biedri no manis vairās manu ciešanu dēļ,
tuvinieki turas pa gabalu.
12 Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man slazdus,
kas grib man kaitēt, tie draud ar postu,+
augu dienu tie viltīgi sačukstas,
13 bet es neklausos, it kā būtu kurls,+
kā mēms es neatveru muti.+
14 Esmu kļuvis kā tāds, kurš nedzird,
kuram nav, ko teikt savai aizstāvībai,
15 jo es gaidu uz tevi, Jehova.+
Es zinu — tu man atbildēsi, Jehova, mans Dievs!+
16 Es teicu: ”Lai viņi netīksminās
un neraugās uz mani no augšas, ja mana kāja slīd!”
17 Es gandrīz jau sabruku,
un manas sāpes nerimās.+
19 Bet mani ienaidnieki ir spara pilni un vareni,*
un daudz ir to, kas bez iemesla mani nīst.
20 Tie atmaksā man labu ar ļaunu,
nostājas pret mani, jo es tiecos pēc laba.
21 Neatstāj mani, Jehova!
Mans Dievs, nepaliec tālu no manis!+
22 Steidzies man palīgā,
Jehova, mans Glābēj!+
Dziedātāju vadītājam. Jedūtūna*+ stilā. Dāvida psalms.
39 Es teicu: ”Uzmanīšos,
lai negrēkotu ar saviem vārdiem,+
valdīšu muti ar iemauktiem,+
kamēr ļaundaris ir man acu priekšā.”
2 Es biju mēms un kluss,+
nerunāju pat par labo,
bet manas sāpes kļuva arvien skaudrākas
3 un sirds krūtīs man smeldza.
Kamēr es pārdomāju, gluži kā uguns manī dega,
un tad es teicu:
4 ”Jehova, palīdzi man saprast, cik ātri pienāks mans gals,
ļauj uzzināt, kāds ir manu dienu mērs,+
lai apjaušu, cik īss ir mans mūžs*!
Ik cilvēks, lai cik stingri tas stāvētu, ir tikai dvesma.+ (Selā.)
7 Uz ko tad man cerēt, Jehova?
Vien tu esi mana cerība!
8 Atbrīvo mani no visiem maniem pārkāpumiem,+
neļauj nelgām mani apsmiet!
10 Noņem no manis savu rīksti!
Esmu teju pagalam, jo tava roka mani sit.
11 Tu pārmāci cilvēku, sodīdams viņu par grēkiem.+
Kā kode saēd drēbi, tu iznīcini to, kas viņam dārgs.
Patiesi, ik cilvēks ir tikai dvesma.+ (Selā.)
12 Jehova, uzklausi manu lūgšanu,
sadzirdi manu palīgā saucienu,+
neesi vienaldzīgs pret manām asarām,
jo tikai viesis es esmu pie tevis,+
pagaidu iemītnieks, kā visi mani tēvi.+
13 Novērs no manis savu bargo skatu,
lai varu uz brīdi vēl atgūt prieku,
pirms aizeju nebūtībā.”
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
2 Viņš mani izvilka no dārdošas bedres,
no muklāja dūkstīm
un cēla manas kājas uz klintsraga,
darīja stingrus manus soļus,
3 viņš lika manā mutē jaunu dziesmu,+
slavas dziesmu mūsu Dievam.
Daudzi, to redzot, sāks bīties Dievu,
viņi paļausies uz Jehovu.
4 Laimīgs tas, kas paļaujas uz Jehovu,
kas nemeklē atbalstu pie augstprāšiem un meļiem!
5 Cik daudz tu esi darījis,
ak, Jehova, mans Dievs!
Cik daudz ir tavu brīnumaino darbu un tavu domu par mums!+
Neviens nespēj tev līdzināties.+
Ja es pūlētos tos visus izstāstīt un pavēstīt,
es to nespētu, jo to ir vairāk, nekā var izskaitīt.+
Tu neprasīji dedzināmos upurus un grēku upurus.+
7 Tad es teicu: ”Lūk, es esmu atnācis!
Par mani ir rakstīts grāmatā*.+
9 Lielā draudzē es sludinu labo vēsti par tavu taisnīgumu,+
savas lūpas es neaizdaru+ —
Jehova, tu to zini!
10 Tavu taisnīgumu es neturu noslēpumā,
es stāstu par tavu uzticību un par to, kā tu glāb.
Tavu uzticīgo mīlestību un patiesību es neslēpju, bet vēstu to lielai draudzei.”+
11 Jehova, neliedz man savu žēlastību!
Lai tava uzticīgā mīlestība un patiesība arvien mani sargā!+
12 Mani ielenc nelaimes bez skaita,+
pārkāpumi mani ir pārmākuši, tā ka vairs neredzu ceļu,+
to ir vairāk nekā matu man uz galvas,
drosme mani ir pametusi.
13 Lūdzu, Jehova, glāb jel mani!+
Jehova, steidzies man palīgā!+
14 Lai kauns un negods visiem,
kas alkst pēc manas dzīvības!
Lai pazemoti atkāpjas tie,
kam prieks par manu nelaimi,
15 par savu kaunu lai šausminās tie,
kas mani izsmej un saka: ”Tā tev vajag!”
Lai tie, kam ir dārga tevis dāvātā glābšana,
allaž saka: ”Jehova lai ir daudzināts!”+
17 Es esmu bezpalīdzīgs un nelaimīgs —
kaut tu, Jehova, mani ievērotu!
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
41 Laimīgs tas, kurš rūpējas par neaizsargātajiem,+
Jehova viņu izglābs nelaimes dienā,
2 Jehova viņu sargās un uzturēs dzīvu,
viņu sauks par laimīgu uz zemes.+
Tu viņu nenodosi ienaidniekiem.+
3 Jehova, tu viņu stiprināsi slimības gultā,+
rūpēsies par viņu, kad viņš sirgs.
5 Mani ienaidnieki ļauni runā par mani:
”Kad reiz viņš mirs un viņa vārdu vairs nepieminēs?”
6 Ja kāds no tiem nāk mani apraudzīt, viņš liekuļo,
viņš meklē, ko sliktu par mani varētu teikt,
un, izgājis ārā, izplata nevalodas.
7 Visi, kas mani nīst, sačukstas,
perina ļaunu pret mani:
8 ”Viņu piemeklējis kaut kas briesmīgs,
nu viņš guļ un vairs necelsies.”+
10 Bet tu, Jehova, iežēlojies un mani piecel,
lai es tiem varu atmaksāt!
11 Ja ienaidnieks negūs pār mani virsroku,
es zināšu, ka esmu tev patīkams.+
13 Lai slavēts Jehova, Izraēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!+
Āmen! Āmen!
OTRĀ GRĀMATA
(42.—72. psalms)
Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ pārdomu dziesma.
42 Kā briedis alkst pēc ūdens straumēm,
tā mana dvēsele* alkst pēc tevis, Dievs.
2 Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva.+
Kad es varēšu nākt Dieva priekšā?+
3 Asaras ir mana maize dienu un nakti,
mani bez apstājas izsmej: ”Kur tad ir tavs Dievs?”+
4 Lūk, ko es atceros, un mana sirds plūst pāri:
kā es reiz gāju ļaužu pulkā,
svinīgi gāju to priekšā uz Dieva namu,
gavilēm un pateicībai skanot
līksmā svinētāju pūlī.+
5 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele?+
Kāpēc tevi māc tāds nemiers?
6 Mans Dievs, mani ir pārņēmis izmisums,+
tāpēc es pieminu tevi+
gan Jordānas krastos, gan Hermona virsotnēs,
Micāra kalnā*.
8 Dienā Jehova dāvās man savu uzticīgo mīlestību,
naktī es dziedāšu viņam, lūgšu Dievu, savu dzīvības devēju.+
9 Es teikšu Dievam, savam klintsragam:
”Kāpēc tu mani esi aizmirsis?+
Kāpēc man jāstaigā drūmam un jācieš no ienaidniekiem?”+
11 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele?
Kāpēc tevi māc tāds nemiers?
43 Tiesā mani, ak, Dievs,+
iztiesā manu lietu+ pret neuzticīgu tautu,
izglāb mani no krāpniekiem un ļaundariem!
2 Tu taču esi mans Dievs, mans cietoksnis!+
Kāpēc tu mani esi atstūmis?
Kāpēc man jāstaigā drūmam un jācieš no ienaidniekiem?+
3 Sūti savu gaismu un savu patiesību,+
lai tās mani vada,+
lai tās mani aizved uz tavu svēto kalnu un tavu diženo mājokli!+
4 Tad es došos pie Dieva altāra,+
pie Dieva, kas ir mana līksmība un prieks.
Arfu skandēdams, es slavēšu tevi,+ Dievs, ak, mans Dievs!
5 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele*?
Kāpēc tevi māc tāds nemiers?
Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ pārdomu dziesma.
44 Dievs, savām ausīm mēs esam dzirdējuši,
mūsu tēvi mums ir stāstījuši,+
kādus darbus tu darīji viņu laikā,
senajās dienās.
2 Ar savu roku tu izdzini tautas+
un viņiem ļāvi apmesties to vietā,+
tu sakāvi tautas un tās patrieci.+
3 Ne jau ar savu zobenu viņi ieguva zemi,+
un ne viņu pašu spēks tiem nesa uzvaru,+
bet gan tava labā roka un tavs spēks,+ tava labvēlība,*
jo tu viņus mīlēji.+
4 Tu esi mans Ķēniņš, ak, Dievs!+
Sūti pilnīgu uzvaru* Jēkabam!
5 Ar tavu palīdzību mēs satrieksim ienaidniekus,+
tavā vārdā mēs pretiniekus samīsim,+
6 jo es nepaļaujos uz savu loku
un ne jau mans zobens mani glābs.+
7 Tu mūs izglābi no ienaidniekiem,+
mūsu nīdējiem tu liki piedzīvot kaunu.
8 Augu dienu mēs slavēsim Dievu,
cildināsim viņa vārdu mūžīgi. (Selā.)
9 Bet tagad tu mūs esi atstūmis un pazemojis,
tu neej karā ar mūsu pulkiem.
10 No ienaidniekiem tu mums liec bēgt,+
tie, kas mūs nīst, laupa pēc sirds patikas.
11 Kā avis tu mūs esi atdevis aprīšanai
un esi izkaisījis mūs starp tautām.+
12 Tu savu tautu esi pārdevis tikpat kā par baltu velti,+
pārdevis, peļņu negūdams.
13 Tu mūs esi padarījis par apsmieklu kaimiņiem,
apkārtējie zobojas un ņirdz.
14 Tu esi ļāvis tautām mūs nonievāt,+
tās nicīgi krata par mums galvu.
15 Mans pazemojums ne uz brīdi man neiziet no prāta,
es nespēju ne acis pacelt aiz kauna,
16 jo es dzirdu izsmieklu un zaimus
un mūsu ienaidnieki mums atriebjas.
17 Tas viss ir nācis pār mums, tomēr mēs tevi neesam aizmirsuši
un tavu līgumu neesam pārkāpuši,+
18 mūsu sirds no tevis nav atkāpusies,
mūsu soļi nav novirzījušies no tavas takas.
19 Bet tu mūs esi satriecis vietā, kur klejo šakāļi,
apklājis ar melnu ēnu.
20 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu
un lūgšanā izstiepuši rokas pret svešu dievu,
21 vai Dievs to nebūtu atklājis?
Viņš taču zina sirds noslēpumus.+
22 Tevis dēļ mēs ik dienas tiekam nodoti nāvē,
mūs uzskata par kaujamām avīm.+
23 Celies! Kāpēc tu guli, Jehova?+
Mosties! Neatstum mūs uz mūžiem!+
24 Kāpēc tu esi novērsies?
Kāpēc tu esi aizmirsis mūsu bēdas un spaidus?
25 Mēs esam nospiesti putekļos,
esam notriekti pie zemes.+
26 Celies un nāc mums palīgā!+
Glāb mūs savas uzticīgās mīlestības dēļ!+
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Lilijas”. Koraha dēlu+ pārdomu dziesma. Mīlestības dziesma.
45 Sirdi man saviļņo laba vēsts,
es dziedāšu par ķēniņu!+
Mana mēle ir kā veikla rakstveža+ spalva*.+
2 Tu esi skaistākais no cilvēku bērniem,
patīkama valoda plūst pār tavām lūpām,+
tāpēc Dievs tevi ir svētījis uz mūžiem.+
4 Savā spožumā dodies pretī uzvarai,+
jāj cīņā par patiesību, pazemību un taisnību,+
un tava labā roka paveiks* varenus darbus!
7 Tu mīli taisnīgumu+ un ienīsti ļaunumu,+
tāpēc Dievs, tavs Dievs, tevi ir svaidījis*+ ar līksmības eļļu+ vairāk nekā tavus biedrus.
8 Pēc mirrēm, alojes* un kanēļa smaržo visas tavas drānas,
ar ziloņkaulu rotātā pilī tevi iepriecina stīgu skaņas.
9 Ķēniņu meitas ir tavā galmā,
ķēniņiene stāv pie tavas labās rokas, greznojusies ar Ofīras zeltu.+
10 Klausies, meita, un skaties, vērīgi ieklausies manī:
aizmirsti savu tautu un savas tēva mājas!
11 Ķēniņu valdzinās tavs daiļums.
Viņš ir tavs kungs —
noliecies viņa priekšā!
12 Tiras meita nāks ar dāvanām,
paši bagātākie ļaudis meklēs tavu labvēlību.
13 Cik krāšņa pilī ir ķēniņa meita!
Ar zeltu ir rotāts viņas tērps.
14 Grezni izaustās drānās to vedīs pie ķēniņa;
jaunavas, viņas draudzenes, nāks aiz viņas pie tevis.
15 Priekā un līksmē tās vedīs,
tās ieies ķēniņa pilī.
16 Tavi dēli stāsies tavu tēvu vietā,
pa visu zemi tu viņus iecelsi par vadītājiem.+
17 Tavu vārdu es darīšu zināmu visām nākamajām paaudzēm,+
tāpēc tautas tevi slavēs mūžu mūžos.
Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ dziesma. Augstā reģistrā.*
2 Tāpēc mēs nebīsimies, pat ja zeme drebēs
un kalni iegāzīsies jūras dzelmē,+
3 pat ja jūra krāks un putos+
un kalni grīļosies, bangām trakojot. (Selā.)
4 Lūk, upe, kuras straumes iepriecina Dieva pilsētu,+
Visaugstākā svēto un diženo mājokli!
6 Tautas plosījās, valstis krita,
atskanēja viņa balss, un zeme izkusa.+
7 Karapulku Pavēlnieks Jehova ir ar mums,+
Jēkaba Dievs ir mūsu drošais patvērums. (Selā.)
8 Nāciet un skatieties Jehovas darbus —
cik pārsteidzošus darbus viņš veic zemes virsū!
10 ”Beidziet pretoties un atzīstiet — es esmu Dievs!
Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ psalms.
47 Sitiet plaukstas, visas tautas,
līksmā balsī gavilējiet Dievam!
3 Viņš pakļauj mums tautas,
noliek tās zem mūsu kājām.+
5 Dievs ir uzkāpis tronī, gaviļu pavadīts,
Jehova ir pacēlies augstu, ragiem skanot.
6 Dziediet slavu Dievam, dziediet,
dziesmās slavējiet mūsu Ķēniņu,
7 jo Dievs ir visas zemes Ķēniņš!+
Dziediet viņam slavu un rīkojieties gudri!
8 Dievs ir kļuvis par Ķēniņu tautām,+
Dievs sēž savā svētajā tronī.
Viņš ir augstāks par visiem!+
Dziesma. Koraha dēlu+ psalms.
48 Jehova ir liels, viņš augstu cildināms
mūsu Dieva pilsētā, viņa svētajā kalnā.
3 Tās cietokšņu torņos visi zina,
ka Dievs ir drošs patvērums.+
4 Sapulcējās ķēniņi
un nāca uzbrukumā,
5 bet ieraudzīja pilsētu un apjuka,
izbijās un šausmās bēga.
6 Baiļu trīsas tos sagrāba,
mokošas sāpes kā dzemdētāju.
7 Ar austrumvēju tu sadragā Taršišas kuģus!
8 Ko bijām dzirdējuši, nu savām acīm esam redzējuši
karapulku Pavēlnieka Jehovas pilsētā, mūsu Dieva pilsētā, —
Dievs to ir nostiprinājis uz mūžiem.+ (Selā.)
9 Tavu uzticīgo mīlestību, Dievs,
mēs pārdomājam+ tavā templī.
10 Kā tavs vārds, ak, Dievs, tā arī tava slava
skan līdz pašām zemes malām,+
tava labā roka ir pilna taisnības.+
12 Ejiet apkārt Cionai un apstaigājiet to,
saskaitiet tās torņus,+
13 vērīgi aplūkojiet vaļņus,+
izpētiet cietokšņu torņus,
lai varētu par to pastāstīt nākamām paaudzēm!
Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ psalms.
49 Klausieties, visas tautas,
uzklausiet, visi pasaules iedzīvotāji,
2 gan zemie, gan augstie,
gan bagātie, gan nabagie!
3 No manas mutes nāks gudri vārdi,
un manas sirds pārdomās+ izpaudīsies sapratne.
4 Es vērīgi ieklausīšos sakāmvārdā,
arfu spēlēdams, izskaidrošu savu mīklu.
5 No kā man baidīties posta dienās,+
kad vajātāji mani ielenc ar savām ļaundarībām?
6 Tie paļaujas uz savu mantu+
un lepojas ar savu lielo bagātību,+
7 taču neviens cilvēks nevar izpirkt savu brāli
un samaksāt Dievam par viņu izpirkumu,+
8 jo izpirkuma maksa par dzīvību ir tik augsta,
ka cilvēks to nekad nespētu samaksāt,
11 Tie vēlas, kaut viņu nami pastāvētu mūžam
un viņu mājokļi — paaudžu paaudzēs.
Savus īpašumus tie ir nosaukuši savā vārdā.
12 Bet cilvēks, lai kā viņš tiktu godāts, nepaliek,+
viņa gals nav labāks kā dzīvniekiem, kas mirst.+
14 Tos ved uz kapu* kā aitas,
un nāve tos ganīs.
Taisnie pār tiem valdīs,+ rītam austot.
16 Neuztraucies, ja kāds kļūst bagāts
un viņa nama spožums vairojas,
17 jo mirdams viņš neko nevarēs paņemt līdzi+
un viņa spožums tam nesekos.+
18 Dzīves gaitā tas gan dižojas+
(ļaudis mēdz cildināt to, kas ticis pie turības),+
19 bet viņš piebiedrosies saviem tēviem,
kas nekad vairs neredzēs gaismu.
20 Lai kā cilvēks būtu godāts, ja viņam nav sapratnes,+
viņa gals nav labāks kā dzīvniekiem, kas mirst.
Asafa+ psalms.
2 Dievs staro no Cionas, kas ir pilnīga savā skaistumā.+
3 Mūsu Dievs nāks un neklusēs.+
4 Viņš sasauc visus, kas debesīs un uz zemes,+
lai tiesātu savu tautu:+
5 ”Pulcējiet pie manis manus uzticīgos,
kas upurēdami ir noslēguši ar mani līgumu!”+
6 Debesis vēstī viņa taisnīgumu,
jo Dievs pats ir Tiesnesis.+ (Selā.)
7 ”Klausies, mana tauta, un es runāšu,
Izraēl, es liecināšu pret tevi!+
Es esmu Dievs — tavs Dievs!+
8 Ne jau tavu upuru dēļ es tevi pārmācu,
ne jau tavu dedzināmo upuru dēļ, kas arvien ir manā priekšā.+
9 Man nevajag buļļus no tavas kūts,
ne āžus no taviem aplokiem,+
10 jo man pieder visi meža zvēri+
un dzīvnieki tūkstoš kalnos.
11 Es pazīstu katru putnu kalnienēs,+
visi lauka kustoņi ir mani.
12 Ja es būtu izsalcis, es tev neteiktu,
jo man pieder zeme un viss, kas to pilda.+
13 Vai tad es ēdīšu buļļu gaļu
un dzeršu āžu asinis?+
19 Savai mutei tu dod vaļu runāt ļaunu,
un viltus līp pie tavas mēles.+
21 Kad tu to darīji, es klusēju,
tāpēc tev likās, ka esmu tāds pats kā tu.
Bet es tevi pārmācīšu,
uzrādīšu tev savas apsūdzības.+
22 Ņemiet jel to vērā, jūs, kas Dievu esat aizmirsuši,+
citādi es jūs saplosīšu un neviens jūs neglābs!
23 Kas pateicību nes man par upuri, tas mani godā,+
un, kas turas uz pareizā ceļa,
tas pieredzēs, kā es viņu izglābšu.”+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms. Kad pravietis Nātāns bija atnācis pie Dāvida, lai viņu nosodītu par laulības pārkāpšanu ar Batsebu.+
51 Iežēlojies par mani, Dievs, savā uzticīgajā mīlestībā,+
savā lielajā žēlsirdībā izdzēs manus pārkāpumus!+
3 Es skaidri apzinos savus pārkāpumus
un ne uz brīdi neaizmirstu savu grēku.+
4 Pret tevi, vien pret tevi* es esmu grēkojis,+
esmu darījis to, kas ļauns tavās acīs,+
tāpēc viss, ko tu saki, ir taisnība
un tavs tiesas spriedums ir taisnīgs.+
5 Es esmu jau piedzimis vainīgs,
esmu grēcīgs, kopš māte mani ieņēmusi.+
6 Tev patīk godīga sirds;+
māci manai sirdij īstu gudrību!
8 Liec man dzirdēt gaviles un līksmi,
lai es varētu priecāties, kaut tu mani satrieci.+
9 Novērs skatu no maniem grēkiem+
un izdzēs visus manus noziegumus,+
10 radi manī tīru sirdi, Dievs,+
un dod man jaunu, nelokāmu garu!+
11 Nedzen mani prom
un neatņem man savu svēto garu!
13 Es mācīšu pārkāpējiem tavus ceļus,+
lai grēcinieki atgriežas pie tevis.
14 Atbrīvo mani no vainas asinsizliešanā,+ ak, Dievs, mans Glābēj,+
lai mana mēle gavilē par tavu taisnīgumu!+
15 Jehova, atdari manas lūpas,
lai mana mute pauž tavu slavu!+
18 Savā labvēlībā dari labu Cionai,
uzcel Jeruzālemes mūrus!
19 Tad tev būs prieks par upuriem, ko nesīs taisnie,
par dedzināmajiem upuriem un pilnupuriem,
tad buļļi tiks ziedoti uz tava altāra.+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida pārdomu dziesma. Kad edomietis Doēgs atnāca un pastāstīja Saulam, ka Dāvids ir bijis pie Ahimeleha.+
52 Kāpēc tu lielies ar savām ļaundarībām, tu varenais?+
Dieva uzticīgā mīlestība nekad nebeidzas.+
3 Tu ļaunu mīli vairāk nekā labu,
melus — vairāk nekā patiesību. (Selā.)
4 Tu mīli ikvienu sliktu vārdu,
tu viltīgā mēle!
5 Tāpēc Dievs tevi, ļaundari, sadragās uz visiem laikiem,+
sagrābs tevi un izraus no tavas telts,+
ar saknēm izplēsīs no dzīvo zemes.+ (Selā.)
6 Taisnie to redzēs, un viņus pārņems bijība.+
Viņi par tevi pasmiesies:+
7 ”Re, kur vīrs, kas nemeklēja patvērumu pie Dieva,+
bet paļāvās uz savu lielo bagātību,+
uz saviem nelietīgajiem plāniem!”
8 Bet es būšu kā zaļoksns olīvkoks Dieva namā,
uz Dieva uzticīgo mīlestību es vienmēr paļaušos.+
9 Es mūžīgi tevi slavēšu par to, ko tu esi veicis!+
Dziedātāju vadītājam. Māhalat* stilā. Dāvida pārdomu dziesma.
53 Nejēgas domā:
”Jehovas nav.”+
Viņu netaisnie darbi ir ļauni un riebīgi,
nav neviena, kas darītu labu.+
2 No debesīm Dievs raugās uz cilvēkiem+
un vēro, vai ir kāds, kurš ir saprātīgs,
vai ir kāds, kas meklē Jehovu.+
3 Visi ir novērsušies,
visi kā viens ir samaitāti.
Nav neviena, kas darītu labu,
itin neviena.+
4 Vai ļaundari tiešām nesaprot?
Tie ēd manu tautu kā maizi,
tie nepiesauc Jehovu,+
5 bet tos sagrābs izbailes,
tādas izbailes kā vēl nekad,*
jo Dievs izmētās tavu aplencēju kaulus.
Tu viņiem liksi piedzīvot kaunu, jo Jehova viņus ir atmetis.
6 Kaut no Cionas+ nāktu Izraēla glābšana!
Kad Jehova pārvedīs no gūsta savu tautu,
priecāsies Jēkabs, līksmos Izraēls!
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā. Dāvida pārdomu dziesma. Kad zīfieši nāca un sacīja Saulam: ”Dāvids slēpjas pie mums.”+
2 Dievs, uzklausi manu lūgšanu,+
ieklausies manos vārdos,
3 jo ienaidnieki man uzbrūk
un varmākas tīko pēc manas dzīvības.+
Tie nerēķinās ar Dievu.+ (Selā.)
4 Bet Dievs ir mans palīgs,+
Jehova ir ar tiem, kas mani atbalsta.
5 Viņš atmaksās maniem ienaidniekiem+ ar viņu pašu ļaunumu.
Savā uzticībā, Dievs, dari viņiem galu!+
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā. Dāvida pārdomu dziesma.
55 Sadzirdi manu lūgšanu, Dievs,+
negriezies projām, kad lūdzos žēlastību,+
2 pievērsies man un atsaucies!+
Raižu mākts, es nerodu sev vietu,+
mani urda nemiers,
3 jo dzirdu ienaidnieku draudus
un ļaundari mācas man virsū.
Tie liek man pārciest nelaimi pēc nelaimes
savā niknumā un naidā.+
6 Es izsaucos: ”Kaut man būtu dūjas spārni!
Es aizlidotu un rastu drošu mājvietu.
8 Es steigtos patverties
no negantā vēja, no aukas.”
9 Apmulsini viņus, Jehova, izjauc viņu nodomus*!+
Pilsētā es redzu vardarbību un ķildas,
10 kas dienu un nakti staigā pa mūriem.
Pilsētā valda nelietība un posts,+
11 nelaime tajā mājo,
tās laukumu nekad neatstāj spaidi un viltus.+
12 Nevis pretinieks par mani smejas+ —
to es varētu panest;
nevis ienaidnieks pret mani saceļas —
no viņa es varētu paglābties,
13 bet tu tas esi, tāds pats cilvēks kā es,+
mans draugs un biedrs.+
14 Mūs vienoja sirsnīga draudzība,
ļaužu pulkā mēs gājām Dieva namā.
15 Lai mani ienaidnieki iet bojā,+
lai tie dzīvi nokāpj kapā*,
jo ļaunums ir iesakņojies viņu mītnēs un viņos pašos!
16 Bet es piesaukšu Dievu,
un Jehova mani glābs.+
18 Daudzi ir pret mani,
bet viņš mani izglābs no uzbrucējiem un dos man mieru.+
jo viņi nebīstas Dievu
un negrasās laboties.+
21 Glumāka par sviestu ir viņa valoda,+
bet sirdī tam naids,
maigāki par eļļu ir viņa vārdi,
bet tie ir kā kaili zobeni.+
Bet es — es paļaušos uz tevi!
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Klusā dūja tālumā”. Dāvida uzraksts. Kad Gātā viņu sagrāba filistieši.+
56 Iežēlojies par mani, Dievs, jo cilvēki man uzbrūk,
nepārtraukti pret mani karo un mani nomoka.
2 Ienaidnieki brūk man virsū katru dienu,
pret mani cīnās daudz lepnu pretinieku.
3 Kad man ir bail,+ es paļaujos uz tevi.+
4 Uz Dievu es paļaujos, viņa solījumus cildinu,
uz Dievu es paļaujos un nebaidos.
Ko cilvēks man var nodarīt?+
5 Bez mitas tie cenšas man kaitēt,
to vien domā, kā nodarīt man ļaunu.+
7 Atmaksā tiem par viņu ļaunumu,
savās dusmās, Dievs, sodi tautas!+
8 Manas sūrās dienas* tu esi saskaitījis.+
Savāc manas asaras savā traukā*!+
Vai tās nav ierakstītas tavā grāmatā?+
9 Tajā dienā, kad tevi saukšu,
mani ienaidnieki atkāpsies.+
Es zinu — Dievs ir manā pusē.+
10 Es paļaujos uz Dievu, viņa solījumus cildinu,
jā, es paļaujos uz Jehovu, viņa solījumus cildinu,
11 uz Dievu es paļaujos un nebaidos.+
Ko cilvēks man var nodarīt?+
12 Man jāpilda, Dievs, ko esmu tev solījis,+
es nesīšu tev pateicības upurus,+
13 jo tu mani esi izglābis no nāves,+
neesi ļāvis man klupt,+
lai varu tev kalpot, Dievs, staigādams dzīvības gaismā.+
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Neizposti!”. Dāvida uzraksts. Kad viņš bēga no Saula un patvērās alā.+
57 Iežēlojies par mani, Dievs, iežēlojies,
jo pie tevis es tveros,+
es patveršos tavu spārnu ēnā, līdz briesmas būs garām.+
2 Es piesaucu Dievu, Visaugstāko,
Dievu, kas darīs galu manām bēdām.
3 Viņš sūtīs palīdzību no debesīm un mani glābs,+
viņš samulsinās manus vajātājus. (Selā.)
Dievs ļaus man pieredzēt savu mīlestību* un uzticību.+
4 Mani ielenc lauvas;+
kad apguļos, visapkārt glūn tie, kas grib mani aprīt.
Viņu zobi ir šķēpi un bultas,
viņu mēle — ass zobens.+
5 Pacelies pāri debesīm, Dievs,
lai staro tava slava pāri visai zemei!+
Manā ceļā tie ir izrakuši bedri,
bet paši tajā ir iekrituši.+ (Selā.)
7 Mana sirds ir nelokāma, Dievs,+
mana sirds ir nelokāma.
Es dziedāšu un muzicēšu.
8 Mosties, mans gods*!
Mostieties, cītara un arfa!
Es modināšu rīta ausmu.+
9 Es cildināšu tevi ļaužu starpā, Jehova,+
dziedāšu tev slavu starp tautām,+
10 jo liela ir tava uzticīgā mīlestība — līdz pat debesīm,+
tava uzticība — līdz mākoņiem.
11 Pacelies pāri debesīm, Dievs,
lai staro tava slava pāri visai zemei!+
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Neizposti!”. Dāvida uzraksts.
58 Kā jūs, cilvēki, varat iestāties par taisnību, ja klusējat?+
Kā gan jūs varat tiesāt taisnīgi?+
3 Ļaundari klīst neceļos kopš dzimšanas,
tikko nākuši pasaulē, jau ir samaitāti un melīgi.
4 Tie ir indīgi kā čūskas,+
kurli kā kobra, kas ausis tur ciet
5 un neklausās vārdotāju balsi,
lai cik prasmīgi viņi būtu.
6 Dievs, sadragā tiem zobus!
Salauz žokļus šiem lauvām, ak, Jehova!
7 Lai tie pazūd, kā aizplūst ūdeņi,
Dievs, uzvelc loku, lai tie krīt no tavām bultām!
8 Lai tie iznīkst kā gliemezis, kas lienot izplūst gļotās,
lai neredz sauli kā nelaikā dzimis bērns!
9 Pirms jūsu katli sajutīs ērkšķu liesmu,
kā zaļos, tā degošos zarus Dievs vētrā aizraus prom.+
11 Tad cilvēki teiks: ”Patiesi, taisnais tiek atalgots!+
Patiesi, ir Dievs, kas tiesā zemi!”+
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Neizposti!”. Dāvida uzraksts. Kad Sauls sūtīja savus ļaudis novērot Dāvida namu, lai viņu nonāvētu.+
2 Glāb mani no ļaundariem
un izglāb no varmākām!
3 Lūk, kā viņi man uzglūn,+
stipri vīri man uzbrūk,
kaut neesmu ne noziedzies, ne grēkojis,+ ak, Jehova!
4 Es neesmu vainīgs, bet viņi steidz gatavot uzbrukumu.
Es tevi saucu — celies un skaties, ko tie dara!
5 Tu, Jehova, karapulku Dievs, esi Izraēla Dievs.+
Mosties, lai sodītu visas tautas,
nežēlo nevienu nekrietnu nodevēju!+ (Selā.)
7 Redzi, ko izverd viņu mute!
10 Dievs, kas mani uzticīgi mīl, nāks man palīgā,+
viņš ļaus man noraudzīties manu ienaidnieku sakāvē.+
11 Nenonāvē tos, lai mana tauta to neaizmirst!
Izdzenā tos ar savu spēku,
triec tos pie zemes, Jehova, mūsu vairogs!+
12 Lai viņi sapinas savas lepnības tīklā
grēka dēļ, kas viņu mutē, vārdu dēļ, kas uz viņu lūpām,+
savu lāstu un melu dēļ.
13 Iznīcini viņus savās dusmās,+
iznīcini, lai viņu vairs nav,
lai viņi zina, ka Dievs valda pār Jēkabu un pār visu zemi!+ (Selā.)
14 Lai tie atgriežas ik vakaru,
lai kā suņi rūkdami riņķo pa pilsētu,+
15 lai tie klīst apkārt, meklējot barību,+
lai negūst sātu un neatrod naktsmītni!
16 Bet es dziedāšu par tavu spēku,+
rīta agrumā gavilēšu par tavu uzticīgo mīlestību,
jo tu esi mans drošais patvērums,+
kurp varu bēgt nelaimes dienā.+
17 Mans Spēks, es tev dziedāšu slavu,+
jo tu, Dievs, esi mans drošais patvērums,
tu esi Dievs, kas mani uzticīgi mīl.+
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Atgādinājuma lilija”. Dāvida uzraksts pamācībai. Kad viņš karoja ar Aram-Naharaimu un Aram-Cobu un Joābs griezās atpakaļ un Sāls ielejā nonāvēja divpadsmit tūkstošus edomiešu.+
60 Dievs, tu mūs atstūmi un sagrāvi,+
tu degi dusmās, bet nu pieņem mūs atpakaļ!
2 Tu satricināji zemi un to pāršķēli —
labo šīs plaisas, jo tā jau grūst!
3 Tu savai tautai liki pieredzēt grūtības,
dzirdīji mūs ar vīnu, no kura mēs grīļojamies.+
5 Izglāb mūs ar savu labo roku un atbildi mums,
lai tavi mīļie tiktu pasargāti!+
6 Savā svētumā* Dievs ir sacījis:
”Es līksmošu! Es iedalīšu Šehemu īpašumā, kam gribēšu,+
es iemērīšu Sukotas ieleju.+
7 Mana ir Gileāda, un Manase ir mans,+
Efraims ir mana bruņucepure*,
un Jūda — mans valdnieka zizlis.+
8 Moābs ir mans mazgājamais trauks,+
pār Edomu es metīšu savu sandali,+
pār Filistiju gavilēšu uzvaras priekā.”+
9 Kas man palīdzēs ieņemt aplenkto* pilsētu?
Kas mani vedīs uz Edomu?+
10 Vai ne tu, Dievs? Bet tu mūs esi atstūmis,
mūsu Dievs, tu vairs neej karā ar mūsu pulkiem.+
11 Palīdzi mums nelaimē,
jo gaidīt glābšanu no cilvēkiem nav vērts!+
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā. Dāvida psalms.
61 Sadzirdi, Dievs, manu saucienu pēc palīdzības,
uzklausi manu lūgšanu!+
2 No zemes malas es tevi saucu,
kad sirdi māc izmisums.+
Ved mani klintī, kas man pašam par augstu,+
3 jo tu esi mans patvērums,
stiprs tornis, kas sargā no ienaidniekiem.+
5 Dievs, tu esi dzirdējis manus solījumus,
esi devis man mantojumu, kādu tu piešķir tiem, kas bīstas tavu vārdu.+
6 Tu vairosi ķēniņa mūža dienas,+
lai rit viņa gadi paaudžu paaudzēs.
7 Laiku laikos viņš sēdēs tronī Dieva priekšā.+
Dāvā viņam mīlestību* un uzticību, lai tās viņu pasargā!+
Dziedātāju vadītājam. Jedūtūna stilā. Dāvida psalms.
62 Tik uz Dievu es klusi gaidu,
vienīgi viņš ir mans Glābējs!+
2 Patiesi, viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans drošais patvērums,+
es vienmēr stāvēšu stingri.+
3 Cik ilgi jūs bruksiet virsū cilvēkam, lai to nonāvētu?+
Jūs esat bīstami kā sašķiebusies siena, kā mūris, kas teju grūst!*
4 Tie apspriežas, kā viņu gāzt no augstā stāvokļa*,
tiem patīk meli.
Ar muti tie svētī, bet sirdī lād.+ (Selā.)
6 Patiesi, viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans drošais patvērums —
es stāvēšu stingri.+
7 Dievs mani glābj un ieceļ godā.
Mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs.+
8 Allaž paļaujieties uz viņu, ļaudis,
izlejiet viņa priekšā savu sirdi!+
Dievs ir mūsu patvērums.+ (Selā.)
9 Cilvēki ir tikai dvesma,
cilvēku bērni — vien māns.+
Ja visus kopā tos liktu uz svariem, par dvesmu tie būtu vieglāki.+
10 Nepaļaujieties uz to, kas iegūts netaisnā ceļā,*
nelieciet tukšas cerības uz laupīšanu!
Ja jūsu manta vairojas, nepiesieniet tai savu sirdi!+
11 Dievs ne reizi vien ir teicis, un es to esmu dzirdējis:
spēks pieder Dievam.+
Dāvida psalms. Kad viņš bija Jūdas tuksnesī.+
63 Dievs, tu esi mans Dievs, es meklēju tevi!+
2 Es raudzījos uz tevi svētajā vietā,
es redzēju tavu spēku un godu.+
4 Tā es tevi slavināšu visu mūžu,
tavu vārdu piesaukdams, lūgšanā augšup celšu rokas.
5 Ar pašu labāko no labākā mana dvēsele ir veldzējusies,
ar gavilēm uz lūpām es tevi slavēšu.+
6 Es pieminu tevi, kad esmu apgūlies,
domāju par tevi nakts stundās*,+
7 jo tu esi mans palīgs,+
es gavilēju tavu spārnu ēnā.+
8 Ar visu sirdi es turos pie tevis,
tava labā roka mani atbalsta,+
9 bet tie, kas tīko pēc manas dzīvības,
nokāps zemes dziļumos,
10 tie kritīs no zobena
un kļūs par barību šakāļiem*.
11 Bet ķēniņš priecāsies par Dieva palīdzību,
visi, kas zvēr pie Dieva, līksmos*,
jo meļu mutēm būs jāapklust.
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
64 Sadzirdi, Dievs, manu balsi, kad tevi lūdzos,+
paglāb manu dzīvību no nikniem ienaidniekiem!
2 Aizsargā mani no ļaundaru tumšajiem plāniem,+
no neliešu pulka,
3 kas savu mēli asina kā zobenu,
savus nežēlīgos vārdus tēmē kā bultas
4 un no slēptuves šauj uz nevainīgo.
Tie pēkšņi izšauj un ne no kā nebaidās.
5 Tie stingri turas pie saviem ļaunajiem nodomiem*,
apspriežas, kā izlikt lamatas,
un saka: ”Neviens tās nepamanīs!”+
6 Tie izgudro jaunas ļaundarības,
slepus izprāto smalkas viltības.+
Ko cilvēks domā savā sirdī, to nevar izdibināt.
7 Bet Dievs izšaus uz tiem bultu+
un piepeši tos ievainos.
8 Pašu mēle liks tiem krist,+
ikviens, kas to redzēs, kratīs galvu.
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms. Dziesma.
2 Tu uzklausi lūgšanas, pie tevis nāk visdažādākie cilvēki*.+
4 Laimīgs tas, kuru tu izraugies, kuru tu ved pie sevis,
lai viņš mājotu tavos pagalmos!+
5 Savā taisnīgumā tu mums atbildēsi ar vareniem darbiem,+
Dievs, mūsu Glābēj!
Uz tevi paļaujas visas zemes malas+ un tālās jūras.
6 Tu esi nostiprinājis kalnus ar savu spēku,
esi apjozies ar varenību.+
8 Vistālāko zemes malu iemītniekiem tavas zīmes iedvesīs bijību,+
no austrumiem līdz pat rietumiem tu liksi skanēt gavilēm.
9 Tu gādā par zemi,
dari to auglīgu* un bagātu pārpārēm,+
piepildi upes ar ūdeņiem
un ļaudīm dod labību+ —
tā tu visu esi iekārtojis uz zemes.
10 Tu laisti vagas un līdzini arumus,
ar lietusgāzēm dari zemi mīkstu un jaunos asnus svētī.+
11 Tu vainago gadu ar savām labajām dāvanām,
pārpilnība* lāso tavās pēdās,+
12 leknas zeļ tuksneša ganības,+
un pakalni tērpjas priekā,+
13 pļavas pildās ar ganāmpulkiem,
un ielejās viļņojas labība+ —
visa zeme gavilē un dzied!+
Dziedātāju vadītājam. Dziesma. Psalms.
66 Gavilējiet Dievam, visi zemes ļaudis,+
2 dziediet slavu viņa diženajam vārdam,
slavējiet viņu un godiniet!+
3 Sakiet Dievam: ”Kādu bijību iedveš tavi darbi!+
Tava lielā spēka dēļ
ienaidnieki tev zemosies.+
5 Nāciet un skatieties, ko Dievs ir darījis,
cik varenus darbus viņš ir veicis cilvēku labā!+
Lai stūrgalvīgie nedižojas!+ (Selā.)
8 Cildiniet, tautas, mūsu Dievu,+
lai skaļi izskan viņa slava!
10 Tu esi mūs pārbaudījis, Dievs,+
attīrījis mūs kā sudrabu no sārņiem.
Mēs izgājām caur uguni un ūdeni,
līdz tu mūs izvedi vietā, kur guvām atveldzi.
13 Es nākšu tavā namā ar dedzināmiem upuriem+
un pildīšu tev dotos solījumus,+
14 ko izteica manas lūpas,+
kas atskanēja no manas mutes, kad biju nelaimē.
15 Treknus lopus es tev nesīšu par dedzināmo upuri,
pie tevis pacelsies aunu upuru dūmi,
es tev ziedošu buļļus un āžus. (Selā.)
16 Nāciet un klausieties, jūs visi, kas bīstaties Dievu,
es jums stāstīšu, ko viņš ir darījis manā labā!+
17 Viņu piesauca mana mute,
viņu cildināja mana mēle.
18 Ja es sirdī būtu lolojis ļaunas domas,
Jehova manī nebūtu klausījies,+
19 taču Dievs mani sadzirdēja,+
viņš uzklausīja manu lūgšanu.+
20 Lai slavēts Dievs, kas manu lūgšanu nenoraidīja
un neliedza man savu uzticīgo mīlestību!
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā. Psalms. Dziesma.
67 Dievs būs mums labvēlīgs un mūs svētīs,
viņa vaigs laipnībā atmirdzēs pār mums.+ (Selā.)
3 Lai tautas tevi slavē, Dievs,
lai visas tautas tevi slavē!
5 Lai tautas tevi slavē, Dievs,
lai visas tautas tevi slavē!
7 Jā, Dievs mūs svētīs,
un viņu bīsies visi — līdz pat zemes malām.+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms. Dziesma.
68 Lai ceļas Dievs un izdzenā savus ienaidniekus,
lai bēg no viņa tie, kas viņu nīst!+
2 Kā izgaiņā dūmus, Dievs, aiztriec tos!
Kā uguns karstumā izkūst vasks,
lai ļaundari zūd tavā priekšā!+
Jah* ir viņa vārds!+ Līksmojiet viņa priekšā!
6 Vientuļajiem Dievs dod mājvietu,+
viņš atbrīvo ieslodzītos un dāvā tiem labklājību,+
bet stūrgalvjiem ir jāmīt izdegušā zemē.+
7 Dievs, kad tu gāji savas tautas priekšgalā,+
kad tu soļoji cauri tuksnesim, (selā)
8 drebēja zeme,+
debesis izlija lietū tavā priekšā, Dievs,
Sīnājs drebēja Dieva, Izraēla Dieva, priekšā.+
9 Dāsnas lietavas tu sūtīji, Dievs,
savu pagurušo tautu* tu atveldzēji.
10 Viņi dzīvoja teltīs, tavā nometnē;+
savā labestībā, Dievs, tu gādāji par nabagiem.
11 Jehova dod pavēli,
un liels pulks sieviešu pasludina labo vēsti.+
12 Bēg, bēg ķēniņi un viņu karapulki!+
Mājās palikušās sievietes saņem daļu laupījuma.+
13 Kaut jūs gulējāt starp ugunskuriem*,
dūjas spārni mirdzēs sudraboti,
laistīsies to spalvas tīrā* zeltā.
16 Kāpēc jūs, kalni ar daudzām virsotnēm, skaudīgi raugāties
uz kalnu, ko Dievs ir izvēlējies sev par mītni?+
Patiesi, Jehova tur mājos mūžīgi.+
17 Dievam kaujas ratu — desmitiem tūkstošu, jā, tūkstošiem un tūkstošiem!+
No Sīnāja Jehova ir ieradies svētajā vietā.+
18 Tu uzkāpi augstumā,+
tu saņēmi gūstekņus —
tu ņēmi cilvēkus, kas kļuva par dāvanām,+
pat stūrgalvīgos,+ lai mājotu starp tiem, ak, Dievs Jah!
19 Lai slavēts Jehova, kas diendienā nes mūsu nastu,+
Dievs, mūsu Glābējs! (Selā.)
21 Patiesi, Dievs satrieks galvas saviem ienaidniekiem,
matainos pakaušus tiem, kas paliek savos grēkos.+
22 Jehova ir teicis: ”Es tos atvedīšu atpakaļ no Basanas,+
atvedīšu no jūras dziļumiem,
23 lai tavas kājas mirkst ienaidnieku asinīs+
un tavu suņu mēles tās lok.”
24 Visi redz tavus uzvaras gājienus, Dievs,
redz, kā tava tauta soļo uz svēto vietu, mans Dievs, mans Ķēniņ!+
27 Lūk, kur Benjamīns,+ jaunākais, kas pakļauj ļaudis*,
arī Jūdas vadoņi ar savu skaļo pūli,
Zebulona vadoņi un Naftaļa vadoņi.
28 Tavs Dievs ir noteicis, ka tu būsi stiprs.
Parādi savu spēku, Dievs, tu, kas esi rīkojies mūsu labā!+
Tautas, kam patīk karot, tu izklīdini.
32 Visas valstis, dziediet Dievam,+
dziediet slavu Jehovam, (selā)
33 tam, kurš jāj mūžsenajās debesu debesīs!+
Lūk, viņš dārdina savu balsi, savu stipro balsi!
34 Atzīstiet Dieva spēku!+
Viņa varenums — pār Izraēlu,
viņa spēks ir redzams debesīs.
35 Dievs iedveš bijību no savas diženās svētnīcas,+
viņš ir Izraēla Dievs,
kas spēku un varu piešķir savai tautai.+
Lai slavēts Dievs!
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Lilijas”. Dāvida psalms.
69 Glāb mani, Dievs, jo ūdeņi kāpj un draud mani noslīcināt!+
4 Vairāk nekā matu man uz galvas
ir to, kas bez iemesla mani nīst.+
Vareni ir tie, kas grib manu nāvi,
mani viltīgie ienaidnieki.
Mani piespieda atdot to, ko nebiju nolaupījis.
5 Dievs, tu zini, cik muļķīgi es esmu rīkojies,
un mans grēks tev nav apslēpts.
6 Lai tiem, kas uz tevi cer, manis dēļ nav jāpiedzīvo kauns,
Visaugstais Kungs Jehova, karapulku Pavēlniek!
Lai tie, kas tevi meklē, manis dēļ netop pazemoti,
ak, Izraēla Dievs!
8 Esmu kļuvis svešs saviem brāļiem,
saviem miesīgajiem brāļiem esmu kļuvis kā svešzemnieks.+
10 Kad es zemojos gavēdams*,
mani par to zaimoja,
11 kad tērpos maisa drānās,
es viņiem kļuvu par apsmieklu.
12 Par mani trin mēles tie, kas sēž pilsētas vārtos,
dzērāji zobo mani savās dziesmās.
13 Lai mana lūgšana sasniedz tevi
labvēlīgā laikā, ak, Jehova!+
Dievs, liela ir tava uzticīgā mīlestība,
tāpēc atbildi man, jo tu esi patiesais Glābējs!+
14 Izvelc mani no dūņām,
lai es nenogrimstu,
izglāb mani no ienaidniekiem
un no dziļiem ūdeņiem,+
15 lai mani neaizskalo palu straume+
un dzelme lai mani neaprij,
16 Atbildi man, Jehova, jo tava uzticīgā mīlestība ir dziļa*,+
savā nebeidzamajā žēlsirdībā pievērsies man!+
18 Nāc un izglāb mani,
atbrīvo mani no ienaidniekiem!
19 Tu zini manu negodu, kaunu un pazemojumu,+
tu redzi visus manus ienaidniekus.
20 Zaimi plosa manu sirdi, un brūce nav dziedināma*.
23 Lai viņu acis aptumšojas, tā ka viņi neredz,
liec viņu kājām vienmēr grīļoties!
24 Izlej pār tiem savu niknumu,
lai tos panāk tavas kvēlās dusmas!+
25 Viņu apmetne lai paliek tukša,
un viņu teltīs neviens lai nedzīvo,+
26 jo viņi vajā to, ko tu esi sitis,
tenko par to sāpēm, kurus tu esi ievainojis.
27 Lai tiem krājas grēks pie grēka —
neattaisno tos!
29 Bet mani māc bēdas un sāpes,+
glāb mani, Dievs, un pasargā!
30 Es dziesmā slavēšu Dieva vārdu,
pateicībā viņu daudzināšu —
31 tas Jehovam patiks vairāk nekā bullis,
nekā ragains bullis šķeltiem nagiem.+
32 Pazemīgie to redzēs un priecāsies.
Jūs, kas Dievu meklējat, — lai atspirgst jūsu sirds!
34 Lai viņu slavē debesis un zeme,+
jūra un visi, kas tur mīt,
35 jo Dievs izglābs Cionu,+
viņš atjaunos Jūdas pilsētas,
viņa tauta tur dzīvos, un zeme piederēs viņiem.
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms. Atgādinājumam.
70 Dievs, glāb mani!
Jehova, steidzies man palīgā!+
2 Lai kauns un negods tiem,
kas alkst pēc manas dzīvības!
Lai pazemoti atkāpjas tie,
kam prieks par manu nelaimi,
3 lai tie, kas mani izsmej
un saka: ”Tā tev vajag!”,
ar kaunu tiek patriekti!
4 Bet lai priecājas un līksmo par tevi visi,
kas tevi meklē!+
Lai tie, kam ir dārga tevis dāvātā glābšana,
allaž saka: ”Daudzināts lai ir Dievs!”
71 Pie tevis, Jehova, es tveros,
kaut man nekad nebūtu jāpiedzīvo kauns!+
3 Esi man patvērums klintīs,
kur vienmēr varu rast drošību!
Pavēli mani izglābt,
jo tu esi mans klintsrags un cietoksnis!+
4 Mans Dievs, izglāb mani no ļaundariem,+
no netaisno apspiedēju varas,
5 jo tu esi mana cerība, Visaugstais Kungs Jehova,
uz tevi es paļaujos kopš jaunības.+
6 Jau no dzimšanas tu esi mans balsts,
tu mani izvedi no mātes klēpja.+
Es tevi slavēju arvien.
7 Daudzi skatās uz mani kā uz brīnumu,
bet tu esi mans stiprais patvērums.
8 Mana mute pauž tavu slavu,+
augu dienu es stāstu par tavu spožumu.
10 Ienaidnieki runā par mani,
tie, kas tīko pēc manas dzīvības, apspriežas,+
11 sacīdami: ”Dievs viņu ir atstājis.
Dzenieties pakaļ un grābiet viņu ciet, jo viņam nav glābēja.”+
12 Dievs, neesi tālu no manis,
mans Dievs, steidzies man palīgā!+
13 Lai mani pretinieki krīt kaunā un pazūd,+
lai negodā un pazemojumā tērpjas tie,
kas grib man kaitēt!+
14 Bet es allaž gaidīšu uz tevi
un slavēšu tevi arvien vairāk.
15 Es daudzināšu, cik tu esi taisnīgs,+
augu dienu vēstīšu, kā tu glāb,
16 Jehova, Visaugstais Kungs,
es runāšu par taviem varenajiem darbiem
un pieminēšu tavu taisnīgumu — tavu vien.
17 Dievs, tu mani esi mācījis kopš jaunības,+
un līdz šai dienai es sludinu tavus brīnumainos darbus.+
18 Neatstāj mani, Dievs, arī kad būšu vecs un sirms,+
lai varu nākamajai paaudzei pastāstīt par tavu varu*
un visiem, kas vēl nāks, — par tavu spēku.+
19 Tavs taisnīgums, Dievs, sniedzas debesu augstumos,+
dižs ir tavs veikums!
Ak, Dievs, kurš spēj tev līdzināties?+
20 Kaut tu man liki pieredzēt daudz bēdu un nelaimju,+
dod man jaunus spēkus,
izvelc mani no zemes dziļumiem!+
21 Vairo manu godu,
aizsargā mani un mierini,
22 tad es cildināšu tevi ar cītaru
tavas uzticības dēļ, mans Dievs,+
arfai skanot, tev dziedāšu slavu,
ak, Izraēla Svētais!
24 Augu dienu es paudīšu* tavu taisnīgumu,+
jo kaunā un negodā kritīs tie, kas grib darīt man ļaunu.+
Par Sālamanu.
72 Dievs, māci ķēniņam spriest tiesu pēc taviem likumiem,
māci ķēniņa dēlam savu taisnīgumu,+
2 lai viņš taisnīgi tiesā tavu tautu
un trūcīgajiem spriež taisnu tiesu.+
3 Lai kalni tautai nes mieru
un pakalni — taisnību!
6 Viņš būs kā lietus, kas nolīst pār nopļautām pļavām,
kā lietusgāzes, kas dzirdina zemi.+
9 Tuksneša iemītnieki lieksies viņa priekšā,
un viņa ienaidnieki laizīs putekļus.+
10 Taršišas un salu ķēniņi nesīs dāvanas,+
Sābas* un Sebas ķēniņi pasniegs veltes,+
11 viņam klanīsies visi ķēniņi,
un visas tautas viņam kalpos.
12 Viņš glābs nabagus, kas sauc pēc palīdzības,
nelaimīgos un visus, kam nav palīga.
13 Par apspiestajiem un trūcīgajiem viņš iežēlosies
un izglābs nabaga ļaužu dzīvību.
14 No spaidiem un varmācības viņš tos atbrīvos,
to dzīvība* būs dārga viņa acīs.
15 Lai viņš dzīvo, lai viņam dod Sābas zeltu!+
Lai par viņu lūdz bez mitas,
lai viņu svētī augu dienu!
16 Uz zemes labība būs pārpilnībā,+
pat kalnu virsotnēs tās būs atliku likām,
viņa raža būs bagāta kā varenais Libāna mežs,+
un ļaudis pilsētās zels kā zāle uz zemes.+
17 Viņa vārds lai paliek mūžīgi,+
lai tas pastāv, kamēr vien spīd saule,
lai caur viņu ļaudis gūst svētības,+
visas tautas lai viņu sauc par laimīgu!
Āmen! Āmen!
20 Te beidzas Dāvida, Isaja dēla,+ lūgšanas.
TREŠĀ GRĀMATA
(73.—89. psalms)
Asafa+ psalms.
73 Dievs tiešām ir labs pret Izraēlu,
labs pret tiem, kam tīra sirds.+
2 Bet es — es teju nomaldījos no ceļa,
manas kājas gandrīz jau paslīdēja,+
3 jo es sāku apskaust uzpūtīgus ļaundarus,
redzot, cik labi tiem klājas.+
4 Tie nepazīst nāves mokas,
5 tos nemāc grūtības kā pārējos,+
un tiem nav jācieš kā citiem,+
6 tāpēc lepnība ir to kaklarota+
un varmācība tos ietērpj kā drānas.
7 Tiem acis vai laukā spiežas no taukiem*,
un to panākumi pārspēj visas viņu iedomas.
8 Tie ņirgājas un runā ļaunu,+
augstprātīgi draud ar spaidiem,+
9 runā kā no debesu augstumiem,
staigā pa zemi plātīdamies.
10 Tāpēc Dieva tauta seko šiem ļaundariem
un aizgūtnēm dzer no viņu ūdeņiem.
11 Tie saka: ”Kā gan Dievs to uzzinās?+
Vai tad Visaugstākais zina visu?”
13 Tiešām, velti es esmu saglabājis tīru savu sirdi
un nevainībā mazgājis rokas.+
15 Bet, ja es būtu klāstījis citiem tādas domas,
es būtu nodevis tavu tautu.
16 Es pūlējos to saprast,
un tas mani nomocīja,
17 līdz es ienācu Dieva diženajā svētnīcā
un aptvēru, kāda nākotne sagaida ļaundarus.
19 Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti!+
Cik pēkšņi iet bojā, pieredzot briesmīgu galu!
20 Kā sapni aizmirst pēc pamošanās, ak, Jehova,
tā tu celsies un ar riebumu viņus atraidīsi*.
22 Es biju nejēga un neko nesapratu,
kā nesaprātīgs kustonis es biju tavā priekšā,
23 bet nu es vienmēr esmu ar tevi,
tu mani turi aiz labās rokas,+
24 ar savu padomu tu mani vadi+
un visbeidzot ievedīsi godā.+
25 Kurš vēl man ir debesīs?
Ja tu man esi, neko vairāk es nevēlos uz zemes.+
26 Pat ja pagurtu mana miesa un sirds,
Dievs ir manas sirds klints un mana daļa uz mūžiem!+
27 Tie, kas tālu no tevis, ies bojā,
tu iznīdēsi visus, kas tev kļuvuši neuzticīgi.+
28 Bet man ir labi Dieva tuvumā,+
pie Visaugstā Kunga Jehovas es rodu patvērumu,
lai pavēstītu visus viņa darbus.+
Asafa+ pārdomu dziesma.
74 Dievs, kāpēc tu mūs esi atstūmis uz mūžiem?+
Kāpēc tavas dusmas deg* pret avīm tavās ganībās?+
2 Piemini savu tautu, ko tu izvēlējies sendienās,+
cilti, ko atpirki sev par īpašumu,+
Cionas kalnu, kur tu apmeties.+
3 Dodies uz mūžīgajām drupām!+
Ienaidnieks ir visu izpostījis svētnīcā.+
4 Tavi pretinieki auroja tavā pielūgsmes vietā+
un uzslēja tur savus kaujas karogus,
5 kā mežcirtēji, kas biezoknī augstu vēzē cirvjus,
6 tie sadragāja visus grebumus+ ar cirvjiem un laužņiem.
7 Viņi pielaida uguni tavai svētnīcai,+
apgānīja mājokli, kas nes tavu vārdu, — līdz ar zemi to nolīdzināja.
8 Viņi un viņu pēcnācēji pie sevis sprieda:
”Nodedzināsim visas vietas, kur šajā zemē pielūdz Dievu!”
9 Nekādas zīmes mēs neredzam,
neviena pravieša vairs nav,
un neviens no mums nezina, cik ilgi tā turpināsies.
10 Dievs, cik ilgi vēl pretinieki ņirgāsies?+
Vai ienaidnieki mūžam nievās tavu vārdu?+
11 Kāpēc tu atturi savu roku, savu labo roku?+
Izvelc to no azotes* un iznīcini viņus!
12 Bet tu, Dievs, esi mans Ķēniņš kopš sendienām,
tu sagādā glābšanu uz zemes.+
13 Ar savu spēku tu sakūli jūru,+
ūdeņos sašķaidīji galvas jūras nezvēriem,
14 tu sadragāji galvas leviatānam*
un izbaroji to tuksnešu iemītniekiem.
16 Diena ir tava un arī nakts,
tu radīji gaismu un sauli,+
17 tu noteici visas zemes robežas,+
izveidoji vasaru un ziemu.+
18 Piemini ienaidnieku zaimus, Jehova,
atceries — neprātīga tauta nievā tavu vārdu!+
19 Neatdod zvēriem savas ūbeles dzīvību,
neaizmirsti uz mūžiem savu daudz cietušo tautu!
20 Atceries savu līgumu,
jo zemes tumšie nostūri ir pārvērtušies par varmācības perēkļiem.
22 Celies, Dievs, un aizstāvi savu taisnību,
piemini, kā neprāši bez apstājas tevi zaimo!+
23 Neaizmirsti, ko tavi ienaidnieki saka;
nemitīgi augšup kāpj tavu pretinieku klaigas.
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Neizposti!”. Asafa+ psalms. Dziesma.
75 Mēs tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies!
2 Tu saki: ”Es nolieku laiku
un tiesāju taisnīgi.
3 Kad bailēs drebēja zeme un visi tās iemītnieki,
es stingri turēju zemes balstus.” (Selā.)
4 Lielīgajiem es saku: ”Nelielieties!”
un ļaundariem: ”Nedižojieties ar savu spēku!*
5 Jā, nedižojieties ar savu spēku*
un nerunājiet augstprātīgi!
6 Pagodinājums taču nenāk
ne no austrumiem, ne rietumiem, ne dienvidiem,
7 jo Dievs ir Tiesnesis,+
vienu viņš noliec pie zemes, bet citu paaugstina.+
8 Jehovam rokā ir kauss,+
vīns puto, ar garšvielām sajaukts.
Viņš to izlies, tik tiešām,
un visi zemes ļaundari to izdzers kopā ar mielēm!”+
9 Bet es to vēstīšu mūžam,
es dziedāšu slavu Jēkaba Dievam,
10 kurš saka: ”Ļaundariem es atņemšu visu spēku*,
turpretī taisno spēks augs*.”
Dziedātāju vadītājam. Stīgu pavadījumā. Asafa+ psalms. Dziesma.
76 Dievu pazīst Jūdā,+
Izraēlā viņa vārds ir dižs,+
2 Salemā+ ir viņa pajumte,
viņa mājoklis — Cionā.+
3 Tur viņš salauza ugunīgās bultas,
vairogus un zobenus, kara ieročus.+ (Selā.)
4 Spoži tu staro,
tu — varenāks par kalniem, kas pilni medījuma.
5 Drošsirdīgie ir aplaupīti,+
tie ir aizmiguši nāves miegā,
bezspēcīgi ir izrādījušies visi karotāji.+
6 No tava rājiena, ak, Jēkaba Dievs,
nāvē ir aizmidzis gan kaujas ratu braucējs, gan zirgs.+
7 Tu, vien tu iedves bijību!+
Kurš gan izturēs tavu dusmu spēku?+
8 No debesīm tu pasludināji spriedumu+ —
zeme izbijās un apklusa,+
9 kad tu, Dievs, cēlies, lai spriedumu īstenotu
un glābtu visus pazemīgos uz zemes.+ (Selā.)
10 Pat cilvēku niknums tev sagādās slavu;+
kas no šī niknuma atliks, ar to tu greznosies.
11 Dodiet solījumus Jehovam, savam Dievam, un tos pildiet!+
Lai visi, kas ap viņu, nes dāvanas bijībā!+
12 Viņš salauž vadoņu lepnumu*,
iedveš bailes zemes ķēniņiem.
Dziedātāju vadītājam. Jedūtūna stilā. Asafa+ psalms.
77 Skaļā balsī es piesaukšu Dievu,
es piesaukšu Dievu, un viņš mani sadzirdēs.+
2 Nelaimes dienā es meklēju Jehovu,+
naktī nepaguris stiepju pret viņu rokas,
bet nekādi nerodu mierinājumu.
4 Tu maniem plakstiem neļauj aizvērties,
es esmu tik satraukts, ka nespēju parunāt.
5 Es domāju par senajām dienām,+
par gadiem, kas sen pagājuši.
8 Vai viņa uzticīgā mīlestība ir izsīkusi uz visiem laikiem
un viņa solītais nemūžam nepiepildīsies?
9 Vai Dievs ir aizmirsis būt labvēlīgs+
un dusmās atteicies izrādīt žēlsirdību? (Selā.)
10 Es saku: ”Lūk, kas man sāp+ —
Visaugstākais mums vairs nepalīdz.”
11 Es pieminēšu tavus darbus, Jah,
pieminēšu tavus brīnumainos darbus senlaikos,
12 es pārdomāšu visu, ko tu dari,
apdomāšu tavu veikumu.+
13 Dievs, tavi ceļi ir svēti!
Kurš dievs ir tik liels kā tu, ak, Dievs?+
Asafa+ pārdomu dziesma.
78 Uzklausi, mana tauta, manu mācību,*
ieklausies vārdos, ko saku!
2 Es runāšu sakāmvārdos,
stāstīšu senas mīklas.+
Mēs vēstīsim nākamajai paaudzei+
par Jehovas cildenajiem darbiem un viņa spēku,+
par brīnumiem, ko viņš ir veicis.+
5 Viņš deva atgādinājumu Jēkabam,
noteica likumu Izraēlam
un pavēlēja mūsu tēviem
mācīt to visu saviem bērniem,+
6 lai nākamā paaudze,
bērni, kas vēl dzims, to zinātu+
un stāstītu saviem bērniem,+
7 lai tie paļautos uz Dievu,
neaizmirstu Dieva darbus+
un viņa baušļus ievērotu.+
8 Tad tie nebūs kā viņu tēvi —
spītīga un dumpīga paaudze,+
paaudze, kuras sirds bija nepastāvīga*,+
kura nebija uzticīga Dievam.
9 Lokiem bruņoti bija Efraima dēli,
bet tie atkāpās kaujas dienā.
10 Tie nepildīja līgumu ar Dievu+
un atteicās paklausīt viņa likumiem,+
11 tie aizmirsa viņa darbus,+
brīnumus, ko viņš tiem bija rādījis.+
13 Viņš pāršķēla jūru, lai izlaistu tos cauri,
ūdeņus uzslēja kā sienu.+
14 Ar mākoni viņš tos vadīja dienā,
ar uguns gaismu — augu nakti.+
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī
un dzirdīja tos bagātīgi kā no dzelmes,+
16 viņš straumēm lika izplūst no klints
un ūdeņiem tecēt kā upēm.+
17 Bet tie joprojām grēkoja pret viņu,
tuksnesī dumpojās pret Visaugstāko.+
19 Tie kurnēja pret Dievu un sacīja:
”Vai Dievs spēj klāt galdu tuksnesī?”+
20 Lūk, viņš sita klinti,
tā ka izplūda ūdeņi, izšļācās straumes.+
”Bet vai viņš spēs mums dot arī maizi
un sagādāt gaļu savai tautai?”+
21 Kad Jehova to dzirdēja, viņš saniknojās,+
uguns+ iedegās pret Jēkabu,
un viņa dusmas sakāpa pret Izraēlu,+
22 jo tie neticēja Dievam+
un nepaļāvās, ka viņš spēj tos izglābt.
23 Tad viņš pavēlēja padebešiem
un atvēra debesu durvis,
24 lika pār tiem līt mannai, ko ēst,
deva tiem debesu labību.+
26 Viņš sūtīja austrumvēju debesīs,
ar savu spēku sacēla dienvidvēju+
27 un kaisīja gaļu uz tiem kā putekļus,
bēra putnus kā jūras smiltis.
28 Dievs tos sabēra viņu nometnē,
visapkārt viņu teltīm.
29 Tad ļaudis ēda un pieēdās,
viņš tiem deva, ko tie kāroja.+
30 Bet tie vēl nebija remdējuši savu kāri
un ēdiens vēl bija tiem mutē,
31 kad pret tiem sakāpa Dieva dusmas,+
un viņš nonāvēja to stiprākos vīrus,+
Izraēla jaunekļus notrieca zemē.
32 Tomēr viņi grēkoja vēl+
un neticēja Dievam par spīti viņa brīnumainajiem darbiem,+
33 tāpēc Dievs viņu dienām lika pagaist kā dvesmai+
un aprāva viņu gadus, sūtīdams pēkšņu nelaimi.
34 Bet, kad viņš tos nodeva nāvē, tie vaicāja pēc viņa,+
atgriezās un meklēja Dievu,
35 tie atcerējās, ka Dievs ir viņu Klints,+
36 Bet tie mēģināja viņu piemānīt
un meloja viņam,
37 tie nebija no sirds viņam uzticīgi+
un nepildīja ar viņu slēgto līgumu.+
38 Taču Dievs bija žēlsirdīgs,+
viņš piedeva to pārkāpumus un tos neiznīcināja,+
daudz reižu viņš apvaldīja dusmas+
un neļāva vaļu visam savam niknumam,
39 jo viņš neaizmirsa, ka viņi ir tikai cilvēki*,+
vējš, kas pārskrien un neatgriežas*.
41 Atkal un atkal tie izaicināja Dievu+
un skumdināja Izraēla Svēto.
42 Tie aizmirsa, kā izpaudās viņa spēks,
aizmirsa dienu, kad viņš tos izglāba* no ienaidniekiem,+
43 kad savas zīmes viņš rādīja Ēģiptē+
un savus brīnumus Coanas novadā.
44 Viņš pārvērta asinīs Nīlas kanālus,+
lai ļaudis nevarētu dzert savu ūdeni,
45 un uzsūtīja ēģiptiešiem dundurus, kas tos dzēla,+
un vardes, kas tos mocīja.+
46 Dievs atdeva viņu ražu badīgajiem siseņiem,
viņu pūliņu augļus — siseņu bariem.+
47 Ar krusu viņš nopostīja ēģiptiešu vīnogulājus,+
ar krusas graudiem sakapāja viņu sikomores,
48 viņš iznīcināja viņu lopus ar krusu+
un viņu ganāmpulkus — ar zibeņiem*.
49 Dievs sūtīja pār ēģiptiešiem savas kvēlās dusmas,
niknumu, sašutumu un postu,
eņģeļu pulkus, kas nesa nelaimi,
50 un ļāva vaļu savām dusmām.
Viņš tos nepasargāja no nāves
un nodeva sērgas varā,
51 viņš nonāvēja visus pirmdzimtos Ēģiptē,+
pirmdzimtos dēlus Hama teltīs.
52 Tad viņš izveda savu tautu kā avis,+
kā ganāmpulku veda to pa tuksnesi.
55 Viņš izdzina tautas, tiem ienākot,+
un iedalīja tiem mantojumu ar mērāmo auklu,+
deva Izraēla ciltīm pašām savas mājas.+
57 Tie novērsās no Dieva un bija nodevīgi kā viņu tēvi,+
neuzticami kā slikti nospriegots loks,+
58 tie viņu apvainoja ar savām upurvietām*,+
iesvēla viņā dusmas ar saviem elkiem.+
59 To redzēdams, Dievs saniknojās+
un atmeta Izraēlu pavisam.
60 Viņš pameta savu mājokli Šīlo,+
telti, kurā viņš mita starp cilvēkiem,+
61 un ļāva ienaidniekiem sagrābt viņa spēka zīmi,
savu spožumu atdeva to rokās.+
62 Viņš nodeva savu tautu zobenam+
un iedegās niknumā pret savu īpašumu.
63 Uguns aprija viņa jaunekļus,
un viņa jaunavām neskanēja kāzu dziesmas,
64 viņa priesteri krita no zobena,+
un to atraitnes neraudāja.+
65 Bet tad Jehova modās kā no miega,+
kā varonis,+ kas atskurbst no vīna,
66 un aizdzina savus pretiniekus,+
likdams tos mūžīgā negodā.
67 Viņš atraidīja Jāzepa telti
un neizraudzījās Efraima cilti,
68 bet izvēlējās Jūdas cilti,+
Cionas kalnu, kas viņam mīļš.+
70 Viņš izraudzījās Dāvidu,+ savu kalpu,
un aizveda to no aitu aplokiem,+
71 no zīdītājām aitām, ko tas kopa,
lai tas ganītu Jēkabu, viņa tautu,+
un Izraēlu, viņa īpašumu.+
Asafa+ psalms.
79 Dievs, tautas ir iebrukušas tavā īpašumā+
un apgānījušas tavu svēto templi,+
Jeruzālemi pārvērtušas drupās.+
2 Tavu kalpu līķus tās atdeva par barību debesu putniem,
tavu uzticīgo miesas — zemes zvēriem.+
3 Viņu asinis tās izlēja kā ūdeni pa visu Jeruzālemi,
un nebija, kas tos apglabā.+
4 Mēs esam kļuvuši par apsmieklu kaimiņiem,+
apkārtējie zobojas un ņirdz.
5 Cik ilgi, ak, Jehova, kvēlos tavas dusmas? Vai mūžam?+
Cik ilgi tavs niknums kā uguns degs?+
6 Izlej dusmas pār tautām, kas tevi neatzīst,
pār valstīm, kas tavu vārdu nepiesauc,+
7 jo tās ir aprijušas Jēkabu
un izpostījušas viņa mājvietu.+
8 Neliec mums atbildēt par senču grēkiem!+
Steidzies, parādi mums žēlsirdību,+
jo esam nospiesti pie zemes!
9 Palīdzi mums, Dievs, mūsu Glābēj,+
sava diženā vārda dēļ,
sava vārda dēļ glāb mūs un piedod mūsu grēkus!+
10 Kāpēc lai tautas saka: ”Kur tad ir viņu Dievs?”+
Lai mūsu acu priekšā tās pieredz,
kā tu atrieb savu kalpu asinis.+
13 Tad mēs, tava tauta un tavu ganību avis,+
pateiksimies tev mūžīgi,
tavu slavu vēstīsim paaudžu paaudzēs!+
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Lilijas”. Atgādinājums. Asafa+ psalms.
80 Klausies, ak, Izraēla Gans!
3 Dievs, esi atkal labvēlīgs pret mums,+
lai tavs vaigs laipnībā atmirdz pār mums un mēs būtu glābti!+
4 Jehova, karapulku Dievs, cik ilgi vēl tu, dusmās degdams,
atteiksies uzklausīt savas tautas lūgšanas?+
5 Tu mūs ēdini ar asaru maizi,
ar asarām dzirdini pār mēru.
6 Tu esi mūs padarījis par strīdus iemeslu kaimiņtautām,
un ienaidnieki mūs izsmej pēc patikas.+
7 Karapulku Dievs, esi atkal labvēlīgs pret mums,
lai tavs vaigs laipnībā atmirdz pār mums un mēs būtu glābti!+
9 Tu atbrīvoji tam vietu,
un vīnogulājs iesakņojās un kupli saauga pa visu zemi.+
10 Tā ēna sedzās pār kalniem,
pāri Dieva ciedriem sniedzās tā zari,
11 tas izstiepa zarus līdz jūrai
13 Mežacūkas to posta,
un lauka kustoņi to grauž.+
14 Karapulku Dievs, jel atgriezies,
no debesīm paveries šurp!
16 Tas ir ugunī sadedzināts,+ nocirsts.
No tava bargā rājiena ļaudis iet bojā.
17 Atbalsti vīru, kas tev pie labās rokas,
cilvēka dēlu, ko tu sev par godu darīji stipru,+
18 un mēs nenovērsīsimies no tevis.
Uzturi mūs dzīvus, lai varam piesaukt tavu vārdu!
19 Jehova, karapulku Dievs, esi atkal labvēlīgs pret mums,
lai tavs vaigs laipnībā atmirdz pār mums un mēs būtu glābti!+
Dziedātāju vadītājam. Gitīt* melodijā. Asafa+ psalms.
81 Gavilējiet Dievam, mūsu spēkam,+
līksmi dziediet Jēkaba Dievam!
2 Sāciet muzicēt, ņemiet tamburīnu,
skanīgo arfu un cītaru!
3 Pūtiet ragu jaunā mēnesī,+
pilnā mēnesī, mūsu svētku dienā,+
4 jo tāds ir likums, kas noteikts Izraēlam,
Jēkaba Dieva lēmums.+
Es izdzirdēju balsi*, ko nepazinu:
6 ”Es nocēlu nastu no viņa pleciem+
un izņēmu smago grozu viņam no rokām.
8 Klausies, mana tauta, es liecināšu pret tevi!
Izraēl, kaut tu mani klausītu!+
9 Lai tev nav cita dieva,
neklanies svešiem dieviem!+
10 Es, Jehova, esmu tavs Dievs,
kas tevi izveda no Ēģiptes.+
Atplet muti, un es tevi paēdināšu!+
11 Bet mana tauta manī neklausījās,
Izraēls negribēja man pakļauties,+
12 tāpēc es ļāvu, lai ļaudis seko savai spītīgajai sirdij,
un tie darīja pēc sava prāta.+
14 Vienā mirklī es pakļautu viņu ienaidniekus,
sakautu viņu pretiniekus.+
15 Kas Jehovu ienīst, zemosies viņa priekšā,
un tiem gals* būs uz mūžiem.
Asafa+ psalms.
82 Dievs nostājas dievišķā* sapulcē,+
2 ”Cik ilgi jūs tiesāsiet netaisni+
un izdabāsiet ļaundariem?+ (Selā.)
3 Aizstāviet* vienkāršos ļaudis un bāreņus,+
apspiestajiem un trūcīgajiem spriediet taisnu tiesu,+
4 glābiet neaizsargātos un nabagus,
pasargājiet tos no ļaundariem!”
Visi zemes pamati zvārojas un dreb.+
8 Celies, Dievs, un tiesā zemi,+
jo visas tautas pieder tev!
Dziesma. Asafa+ psalms.
83 Dievs, jel neklusē!+
Nepaliec mēms un kluss, ak, Dievs!
2 Lūk, cik neganti plosās tavi ienaidnieki,+
cik lepni izslien galvu tavi nīdēji!
3 Viņi slepus perina viltu pret tavu tautu,
kaļ sazvērestību pret tiem, kas tev dārgi.
4 Viņi saka: ”Iesim, iznīdēsim šo tautu,+
lai Izraēla vārdu neviens vairs nepiemin!”
5 Tie izgudro vienotu plānu,
noslēdz savienību pret tevi+ —
6 edomieši un ismaēlieši, moābieši+ un hagrieši,+
7 gebalieši, amonieši+ un amalekieši,
9 Izdari ar viņiem to pašu, ko ar midiāniešiem,+
ar Siseru un Jabīnu pie Kišonas upes*+ —
10 tie tika iznīcināti Ēn-Dorā+
un kļuva par mēslojumu zemei.
11 Rīkojies ar viņu augstmaņiem kā ar Orēbu un Zeēbu,+
ar visiem viņu vadoņiem — kā ar Zebahu un Calmunnu,+
12 jo tie teica: ”Sagrābsim zemi, kur mājo Dievs!”
14 Kā uguns aprij mežu
un kā liesma svilina kalnus,+
15 vajā tos ar savu vētru,+
biedē ar savu viesuli!+
16 Klāj viņu sejas ar negodu,
lai viņi piesauktu* tavu vārdu, ak, Jehova!
17 Kauns un bailes lai tiem ir uz mūžiem,
lai tie top apkaunoti un pazūd nebūtībā!
18 Lai ļaudis zina, ka tu, kam vārds ir Jehova,+ —
vien tu esi Visaugstākais, tu valdi pār visu zemi!+
Dziedātāju vadītājam. Gitīt* melodijā. Koraha dēlu+ psalms.
84 Cik dārgs man tavs diženais mājoklis,+
ak, Jehova, karapulku Pavēlniek!
2 Ilgojas un tvīkst mana dvēsele*
pēc Jehovas pagalmiem,+
ar visu savu būtni es gavilēju* dzīvajam Dievam.
3 Pat putniņš atrod sev mājas
un bezdelīga ceļ ligzdu
un savus putnēnus perē
pie tava diženā altāra, ak, Jehova, karapulku Pavēlniek,
mans Ķēniņ un mans Dievs!
4 Laimīgi ir tie, kas mīt tavā namā!+
Tie nebeidz tevi slavināt.+ (Selā.)
5 Laimīgi ir tie, kas spēku smeļ tevī,+
kas alkst būt ceļā uz tavu namu.
6 Kad tie dodas cauri balzamkoku ielejai*,
tur sāk strāvot avoti,
un agrais lietus to ietērpj svētībās*.
7 Gūdami arvien jaunus un jaunus spēkus,+ tie ies
un parādīsies Dieva priekšā Cionā.
8 Jehova, karapulku Dievs, uzklausi manu lūgšanu,
klausies, ak, Jēkaba Dievs! (Selā.)
10 Viena diena tavos pagalmos ir labāka par tūkstoš citām.+
Es labāk stāvu pie sava Dieva nama sliekšņa
nekā mājoju ļaundaru teltīs,
11 jo Dievs Jehova ir mūsu saule+ un vairogs,+
viņš dāvā labvēlību un godu.
Tiem, kas dzīvo krietni,
Jehova neliegs neko labu.+
12 Ak, Jehova, karapulku Pavēlniek,
laimīgs tas, kurš paļaujas uz tevi!+
Dziedātāju vadītājam. Koraha dēlu+ psalms.
85 Jehova, tu biji labvēlīgs pret savu zemi+
un pārvedi no gūsta Jēkaba pēcnācējus,+
2 tu piedevi savas tautas pārkāpumus,
piedevi visus tās grēkus.+ (Selā.)
3 Tu neļāvi vaļu savam niknumam
un apvaldīji savu dusmu kvēli.+
5 Vai tu degsi pret mums niknumā mūžam?+
Vai tavas dusmas ilgs paaudžu paaudzēs?
6 Vai neliksi mums atkal atspirgt,
lai tava tauta var priecāties tevis dēļ?+
7 Ļauj mums izjust tavu uzticīgo mīlestību, Jehova,+
un dāvā mums glābšanu!
8 Es klausīšos, ko Dievs Jehova saka,
jo viņš pasludinās mieru savai tautai,+ saviem uzticīgajiem.
Lai tikai tie no jauna nekļūst pašpaļāvīgi!+
9 Viņš ir tuvu tiem, kas viņu bīstas, un tos glābj,+
lai mūsu zemē būtu redzams viņa diženums.
10 Mīlestība* un uzticība sastapsies,
taisnība un miers viens otram sniegs skūpstu,+
11 uzticība dīgs no zemes,
un taisnība nolūkosies no debesīm.+
13 Taisnība ies viņam pa priekšu+
un iemīs taku viņa soļiem.
Dāvida lūgšana.
2 Sargi manu dzīvību, jo esmu tev uzticīgs,+
glāb savu kalpu, kas paļaujas uz tevi,
jo tu esi mans Dievs.+
4 Iepriecini savu kalpu,
jo pie tevis, Jehova, es tiecos ar visu savu būtni.
5 Tu, Jehova, esi labs+ un piedod labprāt,+
liela ir tava uzticīgā mīlestība pret visiem, kas tevi piesauc.+
6 Uzklausi, Jehova, manu lūgšanu,
ieklausies manos saucienos pēc palīdzības!+
9 Visas tautas, ko tu esi radījis,
nāks un klanīsies tev, Jehova,+
un godās tavu vārdu,+
10 jo tu esi liels un dari brīnumainus darbus.+
Tu — vien tu esi Dievs!+
12 Jehova, mans Dievs, es tevi slavēšu no visas sirds+
un godāšu tavu vārdu mūžīgi,
13 jo liela ir tava uzticīgā mīlestība pret mani,
14 Dievs, pret mani vēršas lepni ļaudis,+
varmāku bars tīko pēc manas dzīvības,
tie nerēķinās ar tevi.+
15 Bet tu, Jehova, esi žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs,
17 Apliecini, ka tu esi labs pret mani,*
lai mani ienaidnieki to redz un tiek apkaunoti,
jo tu, Jehova, esi mans palīgs un mierinātājs.
Koraha dēlu+ psalms. Dziesma.
87 Dieva pilsētas pamati ir likti svētajos kalnos,+
2 Jehova mīl Cionas+ vārtus
vairāk par visām Jēkaba teltīm.
3 Diženas lietas runā par tevi, ak, Dieva pilsēta!+ (Selā.)
Tiks pasludināts: ”Šis ir dzimis tur.”
5 Par Cionu sacīs:
”Ikviens ir dzimis tajā.”
Un Visaugstākais to nostiprinās.
6 Jehova pasludinās, uzskaitīdams tautas:
”Šis ir dzimis tur.” (Selā.)
Dziesma. Koraha dēlu+ psalms. Dziedātāju vadītājam. Māhalat* stilā. Dziedāt pārmaiņus. Ezrahieša Hēmāna+ pārdomu dziesma.
2 Lai tevi sasniedz mana lūgšana,+
uzklausi* manu palīgā saucienu,+
4 Esmu jau pieskaitīts tiem, kas grimuši nebūtībā.+
Es esmu gluži bez spēka,+
5 pamests starp mirušajiem,
līdzīgs nonāvētajiem, kas guļ kapā,
kurus tu vairs nepiemini,
kas šķirti no tavas gādības*.
6 Tu mani esi iegrūdis visdziļākajā bedrē,
pašā tumšākajā bezdibenī.
7 Tavas dusmas mani smagi nospiež,+
tu gāz pār mani savas bangas. (Selā.)
8 Manus biedrus tu esi aizdzinis no manis,+
padarījis mani tiem riebīgu.
Es esmu slazdā, no kura nespēju izkļūt,
9 manas acis izdziest no bēdām.+
Jehova, es tevi piesaucu augu dienu+
un stiepju pret tevi rokas.
10 Vai tu darīsi brīnumus mirušajiem?
Vai nāvē aizgājušie celsies tevi slavēt?+ (Selā.)
11 Vai kapā vēstīs tavu uzticīgo mīlestību
un tavu uzticību pasludinās iznīcības vietā*?
12 Vai tumsā zinās tavus brīnumus
un tavu taisnīgumu — aizmirstības zemē?+
15 Kopš jaunības es esmu cietis un bijis tuvu nāvei,+
es pamiris esmu no šausmām, ko tu liki man pieredzēt.
16 Pār mani veļas tavu dusmu kvēle,+
briesmas, ko tu sūti, mani iznīcina,
17 kā ūdeņi tās mani nemitīgi ielenc,
no visām pusēm* ap mani saslēdzas.
18 Tu esi aizdzinis manus draugus un biedrus,+
nu man biedros palikusi tikai tumsa.
Ezrahieša Ētāna+ pārdomu dziesma.
89 Par Jehovas uzticīgo mīlestību es dziedāšu mūžīgi,
par viņa uzticību vēstīšu paaudžu paaudzēm.
2 Es teicu: ”Tava uzticīgā mīlestība paliks laiku laikos,+
tu esi nostiprinājis savu uzticību debesīs.”
3 Tu sacīji: ”Es esmu noslēdzis līgumu ar savu izredzēto,+
Dāvidam, savam kalpam, es esmu zvērējis:+
4 ”Tavu dzimtu*+ es nostiprināšu uz mūžiem,
tavam tronim likšu pastāvēt paaudžu paaudzēs.””+ (Selā.)
5 Debesis cildina tavus brīnumus, ak, Jehova,
tavu uzticību daudzina svēto draudze.
6 Kurš gan debesīs spēj līdzināties Jehovam?+
Kurš no Dieva dēliem+ ir kā Jehova?
8 Jehova, karapulku Dievs,
kurš spēj mēroties varenībā ar tevi, ak, Jah?+
Tava uzticība ieskauj tevi.+
15 Laimīgi tie ļaudis, kas prot līksmi tevi slavēt!+
Jehova, tie staigā tava vaiga gaismā,
16 par tavu vārdu līksmo augu dienu,
un tavs taisnīgums tos augstu ceļ.
18 No Jehovas — mūsu vairogs,
mūsu ķēniņš — no Izraēla Svētā.+
19 Reiz tu parādībā runāji ar saviem uzticīgajiem un teici:
”Es esmu piešķīris spēku varonim+
un paaugstinājis to, kurš izraudzīts no ļaudīm.+
21 Mana roka viņu atbalstīs,+
mana roka viņu stiprinās,
22 ienaidnieki viņam neuzkraus slogu,
un netaisnie viņu neapspiedīs.+
25 Viņa rokā es nodošu jūru,
viņa labajā rokā — upes.+
26 Viņš man sauks: ”Tu esi mans Tēvs,
mans Dievs un mana Klints, kur rodu glābiņu!”+
27 Es viņu padarīšu par pirmdzimto,+
par augstāko no zemes ķēniņiem,+
28 es viņu uzticīgi mīlēšu mūžam,+
un mans līgums ar viņu paliks nemainīgs.+
29 Uz mūžiem es nostiprināšu viņa dzimtu,
padarīšu viņa troni nesatricināmu kā debesis.+
30 Ja viņa dēli atmetīs manus likumus
un neņems vērā manus spriedumus,
31 ja viņi pārkāps manus rīkojumus
un nepildīs manus baušļus,
32 ar rīksti es viņus sodīšu par nepaklausību*+
un pēršu viņus par noziegumu.
33 Bet es nekad neatraušu viņam savu uzticīgo mīlestību+
un savu solījumu nelauzīšu,
34 es nepārkāpšu savu līgumu+
un negrozīšu to, ko esmu teicis.+
35 Reizi par visām reizēm savā svētumā es esmu zvērējis,
un es Dāvidam nemelošu.+
36 Viņa dzimta paliks mūžam,+
gluži kā saule, viņa tronis vienmēr būs manā priekšā,+
37 tas pastāvēs laiku laikos — kā mēness,
kā uzticamais liecinieks debesīs.” (Selā.)
38 Bet tu saniknojies uz savu svaidīto,
tu viņu atstūmi un atraidīji,+
39 tu nonievāji līgumu ar savu kalpu
un nicīgi nosviedi zemē viņa kroni.
40 Tu esi sagrāvis visus viņa mūrus,
pārvērtis drupās viņa nocietinājumus.
41 Kas vien iet garām, viņu aplaupa,
viņš ir kļuvis par apsmieklu kaimiņiem.+
42 Viņa pretiniekiem tu ļāvi gūt virsroku+
un priecēji visus viņa ienaidniekus,
43 tu padarīji nederīgu viņa zobenu
un neatbalstīji viņu kaujā.
44 Tu esi darījis galu viņa spožumam
un nogāzis zemē viņa troni,
45 tu esi aprāvis viņa jaunības dienas
un ietērpis viņu kaunā. (Selā.)
46 Cik ilgi, Jehova, tu slēpsies? Vai mūžam?+
Cik ilgi tavs niknums kā uguns degs?
47 Piemini, cik īss ir mans mūžs!+
Vai tad velti tu esi radījis visus cilvēkus?
48 Kurš no viņiem var dzīvot un nāvi neredzēt?+
Kurš var izglābt sevi* no kapa* varas? (Selā.)
49 Kur ir tava agrākā uzticīgā mīlestība, Jehova,
ko tu savā uzticībā zvērēji Dāvidam?+
50 Piemini, Jehova, kā nievā tavus kalpus,
kā man jācieš* visu tautu nievas,
51 kā ņirgājas tavi ienaidnieki, Jehova,
kā viņi izsmej katru tava svaidītā soli!
52 Lai Jehova slavēts mūžīgi! Āmen! Āmen!+
CETURTĀ GRĀMATA
(90.—106. psalms)
Dieva vīra Mozus lūgšana.+
90 Jehova, tu esi mūsu mītne*+ jau paaudžu paaudzēs.
3 Tu mirstīgajiem liec atgriezties zemē,
tu saki: ”Ejiet atpakaļ, cilvēku bērni!”+
4 Tūkstoš gadi tavās acīs ir kā vakardiena, kas pagājusi,+
kā sardzes laiks naktī.
5 Tu viņus aizskalo,+ tie zūd kā sapnis.
7 Mēs iznīkstam tavās dusmās,+
un tavs niknums mūs biedē.
9 Mūsu dienas izplēn tavu dusmu dēļ,
mūsu gadi gaist kā nopūta.
10 Mūsu mūžs ir septiņdesmit gadi —
vai astoņdesmit,+ ja kāds ļoti stiprs.
Pilni ciešanu un bēdu,
tie ātri paskrien, un mūsu vairs nav.+
11 Kurš gan izprot tavu dusmu spēku?
Tavs bargums ir liels —
tāpat kā bijība, kuras cienīgs tu esi.+
13 Atgriezies, Jehova!+ Cik ilgi vēl?+
Apžēlojies par saviem kalpiem!+
15 Dāvā mums prieku, kas atsvērtu tās dienas, kad tu mūs skumdināji,+
tos gadus, kad pieredzējām ļaunu!+
16 Lai tavi kalpi redz tavus darbus,
viņu dēli — tavu spožumu!+
17 Lai Jehovas, mūsu Dieva, labvēlība ir ar mums!
Liec izdoties darbam, ko mēs darām,
jā, liec tam izdoties!+
3 Viņš tevi izglābs no putnu ķērāja slazda,
no postošas sērgas.
4 Ar saviem spārngaliem viņš tevi segs,
zem viņa spārniem tu patversies,+
5 Tu nebīsies no nakts šausmām,+
ne no bultām, kas lido dienā,+
6 ne no sērgas, kas tumsā lavās,
ne no iznīcības, kas dienvidū posta.
8 Tu tikai to vērosi
un redzēsi, kā ļaundari saņem atmaksu.
9 Tu teici: ”Jehova ir mans patvērums.”
Visaugstāko tu esi izraudzījies par savu mītni*.+
10 Ļaunums tev neuzbruks+
un nelaime netuvosies tavai teltij,
11 jo viņš saviem eņģeļiem+ pavēlēs
tevi pasargāt visās tavās gaitās.+
13 Tu samīsi jaunu lauvu un kobru,
sabradāsi lauvu un lielo čūsku.+
14 Dievs teica: ”Viņš mani mīl, tāpēc es viņu izglābšu,+
Psalms. Dziesma sabata dienai.
92 Cik labi ir pateikties tev, Jehova,+
dziedāt slavu tavam vārdam, Visaugstais,
2 rītos paust tavu uzticīgo mīlestību,+
tavu uzticību daudzināt naktīs,
3 skanot desmitstīgu lirai un cītarai,
arfas maigajai melodijai!+
4 Ar savu veikumu, Jehova, tu mani ielīksmo,
es gavilēju par tavu roku darbu.
6 Nejēga tās neaptver,
un muļķis nesaprot+ —
7 kaut arī ļaundari zeļ kā nezāles
un visi nelieši plaukst,
tie tiks iznīdēti uz mūžiem.+
8 Bet tu, Jehova, esi augstākais laiku laikos!
9 Lūk, tavi ienaidnieki, ak, Jehova, —
lūk, tavi ienaidnieki ies bojā!
Visi ļaundari tiks izdzenāti,+
10 bet mani tu padarīsi varenu kā meža vērsi,
un es ziedīšos ar svaigu eļļu.+
11 Manas acis redzēs, kā krīt mani ienaidnieki,+
manas ausis dzirdēs, kā ļaundari, mani pretinieki, tiek sakauti.
12 Bet taisnie zaļos kā palmas,
sliesies augstu kā Libāna ciedri.+
13 Stādīti Jehovas namā,
tie kuplos mūsu Dieva pagalmos,+
14 pat sirmā vecumā joprojām nesīs augļus,+
būs spēkpilni un zaļoksni+ —
15 tie pavēstīs, ka Jehova ir taisns.
Viņš ir mana Klints,+ kurā netaisnības nav.
93 Jehova ir kļuvis par Ķēniņu!+
Viņš diženumā ir tērpies,
Jehova ir tērpies spēkā,
ar to viņš ir apjozies.
Zeme stingri stāv,
to neizkustināt!
3 Pārplūda upes, Jehova,
upes pārplūda un krāca,
upes pārplūda dārdēdamas.
5 Tik uzticami ir tavi atgādinājumi!+
Svētums vienmēr rotā tavu namu*,+ ak, Jehova!
94 Atmaksas Dievs, ak, Jehova,+
atmaksas Dievs, parādies savā spožumā!
3 Cik ilgi vēl, Jehova,
cik ilgi vēl ļaundari līksmos?+
4 Tie izverd augstprātīgus vārdus,
un visi nelieši lielās.
5 Tie samin tavu tautu, Jehova,+
apspiež tavus ļaudis,
6 nogalina atraitnes un ienācējus
un slepkavo bāreņus.
8 Apjēdziet reiz, bezprātīgie ļaudis!
Muļķi, kad jūs nāksiet pie prāta?+
9 Kas ausi darinājis, vai tas nedzird?
Kas aci izveidojis, vai tas neredz?+
10 Vai tas, kurš pārmāca tautas, jūs nesodīs?+
Viņš taču ir tas, kurš cilvēkus māca!+
11 Jehova zina ļaužu domas —
viņš zina, ka tās ir tikai dvesma.+
12 Laimīgs tas, kuru tu pārmāci, Jah,+
kuru tu māci ar saviem likumiem,+
13 lai nelaimes dienās tas rastu mieru,
kamēr ļaundariem tiks izrakta bedre.+
14 Jehova neatstās savu tautu+
un nepametīs savu īpašumu,+
15 tiesas spriedumi atkal būs taisnīgi,
un tos ievēros visi, kam skaidra sirds.
16 Kas aizstāvēs mani pret ļaundariem?
Kas manis dēļ stāsies pretī neliešiem?
17 Ja Jehova nebūtu mans palīgs,
manis jau sen vairs nebūtu starp dzīvajiem.+
18 Kad man likās, ka tūlīt paslīdēšu,
tava uzticīgā mīlestība, ak, Jehova, mani atbalstīja;+
19 kad raizes mani māca,
tavs mierinājums mani iepriecēja.+
22 Bet Jehova ir mans drošais patvērums,
mans Dievs ir klints, kur es tveros.+
23 Viņu nekrietnos darbus Dievs vērsīs pret viņiem pašiem,+
iznīdēs tos ar viņu pašu ļaunumu.
Jehova, mūsu Dievs, tos iznīcinās.+
95 Nāciet, gavilēsim Jehovam,
līksmi dziedāsim Klintij, kur rodam glābiņu!+
2 Nāksim pie viņa ar pateicību,+
dziedāsim un gavilēsim viņam,
3 jo Jehova ir dižens Dievs,
viņš ir liels Ķēniņš, augstāks par visiem citiem dieviem!+
4 Viņa varā ir zemes dzīles,
viņam pieder kalnu galotnes,+
5 arī jūra, ko viņš radījis,+
un sauszeme, ko viņa rokas veidojušas.+
6 Nāciet, pielūgsim viņu un zemu nolieksimies,
kritīsim ceļos Jehovas, mūsu Radītāja, priekšā,+
7 jo viņš ir mūsu Dievs
un mēs esam tauta, ko viņš gana,
avis, par ko viņš gādā.+
Kaut šodien jūs viņam paklausītu, kad dzirdat viņa balsi:+
8 ”Nenocietiniet savu sirdi kā Merībā*,+
kā todien pie Masas* tuksnesī,+
9 kad jūsu tēvi mani pārbaudīja+
un izaicināja, kaut bija redzējuši manus darbus.+
10 Četrdesmit gadus es jutu riebumu pret šo paaudzi, un es teicu:
”Savā sirdī šī tauta vienmēr novēršas no manis,
manus ceļus viņi nav iepazinuši.”
11 Tā nu es zvērēju savās dusmās:
”Tie neieies manā atpūtā.””+
96 Dziediet Jehovam jaunu dziesmu!+
Dziedi Jehovam, visa zeme!+
2 Dziediet Jehovam, slavējiet viņa vārdu,
dienu no dienas pasludiniet, kā viņš glābj!+
3 Vēstiet tautām viņa godu,
visiem ļaudīm — viņa brīnumainos darbus!+
4 Jehova ir liels un augstu cildināms,
bijājams vairāk par visiem citiem dieviem!
7 Atzīstiet Jehovu, tautas un ciltis,
atzīstiet Jehovas godu un spēku!+
8 Godiniet Jehovu, viņa dižo vārdu,+
nesiet dāvanas, nāciet viņa pagalmos!
9 Pielūdziet Jehovu, tērpti svētā rotā,*
drebi viņa priekšā, visa zeme!
10 Vēstiet tautu starpā: ”Jehova ir kļuvis par Ķēniņu!+
Zeme stingri stāv, to neizkustināt!
Viņš tiesās tautas taisnīgi.”+
11 Lai priecājas debesis un līksmo zeme,
lai jūra grand un viss, kas to pilda,+
12 lai līksmojas lauki un viss, kas tur aug!+
97 Jehova ir kļuvis par Ķēniņu!+
4 Viņa zibeņi izgaismo pasauli,
zeme, to redzot, dreb,+
5 kalni izkūst kā vasks
visas zemes Kunga Jehovas priekšā.+
6 Debesis vēstī par viņa taisnīgumu,
un visas tautas redz viņa godu.+
7 Lai kaunā krīt visi, kas kalpo izcirstiem tēliem,+
kas lielās ar saviem bezvērtīgajiem dievekļiem!+
Zemojieties viņam, visi dievi!+
9 Tu, Jehova, esi Visaugstākais, tu valdi pār visu zemi,
tu esi augstāks par visiem citiem dieviem!+
10 Jūs, kas Jehovu mīlat, ienīstiet ļaunu!+
11 Gaisma atspīd taisnajiem,+
prieks staro pār tiem, kam skaidra sirds.
12 Līksmojiet par Jehovu, taisnie,
daudziniet viņa svēto vārdu*!
Psalms.
Ar savu labo roku, ar savu svēto roku, viņš mūs ir izglābis*.+
4 Gavilējiet Jehovam, visi zemes ļaudis,
līksmi gavilējiet un dziediet viņam slavu!+
5 Slavējiet Jehovu ar arfu,
ar arfu un skanīgām dziesmām!
6 Taurēm un ragiem skanot,+
gavilējiet Ķēniņa Jehovas priekšā!
7 Lai jūra grand un viss, kas to pilda,
zeme un visi, kas uz tās mīt,
8 lai upes sit plaukstas
un kalni visi kopā gavilē+
9 Jehovas priekšā, jo viņš nāk tiesāt zemi.
99 Jehova ir kļuvis par Ķēniņu.+ Lai tautas dreb!
Viņš tronī sēž pār* ķerubiem.+ Lai zeme trīc!
2 Dižens ir Jehova Cionā,
visas tautas ir viņa varā.+
3 Lai tās slavē tavu dižo vārdu+ —
tas ir bijājams un svēts!
4 Tu esi varens ķēniņš, kas mīl taisnību!+
Tu esi nostiprinājis to, kas ir pareizs,
tiesu un taisnību nodibinājis+ Jēkaba tautā.
Viņš ir svēts!+
Tie Jehovu sauca,
un viņš tiem atbildēja.+
8 Jehova, mūsu Dievs, tu viņiem atbildēji,+
tu viņiem piedevi,+
tomēr arī sodīji viņus par pārkāpumiem.+
9 Cildiniet Jehovu, mūsu Dievu,+
metieties zemē viņa svētā kalna priekšā,+
jo Jehova, mūsu Dievs, ir svēts!+
Pateicības psalms.
100 Gavilējiet Jehovam, visi zemes ļaudis,+
2 kalpojiet Jehovam ar prieku,+
nāciet pie viņa ar gavilēm!
3 Atzīstiet, ka Jehova ir Dievs!+
Pateicieties viņam, slavējiet viņa vārdu,+
5 jo Jehova ir labs,+
viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam,
viņa uzticība — paaudžu paaudzēs!+
Dāvida psalms.
101 Es dziedāšu par tavu uzticīgo mīlestību un taisnību,
tev, Jehova, es dziedāšu slavu!
2 Es dzīvošu gudri un krietni.
Kad tu nāksi pie manis?
4 Es vairos no cilvēkiem, kam nelietīga sirds,
un nekas ļauns man nav pieņemams.
6 Uz tiem, kas tev uzticīgi, es lūkošos ar labvēlību —
lai viņi mājo pie manis!
Kas staigā krietnu ceļu, tie kalpos man.
7 Bet krāpnieki manā namā nedzīvos,
un meļiem nebūs vietas manā tuvumā.
8 Diendienā es gādāšu, lai ļaundari pazūd no zemes,
lai Jehovas pilsētā tiek izskausti nelieši.+
Nelaimīga un izmisuša cilvēka lūgšana, kad viņš izlej savas sirdssāpes Jehovas priekšā.+
Kad tevi saucu, steidzies, atbildi man!+
3 Manas dienas izkūp kā dūmi,
kā krāsnī deg mani kauli.+
4 Sirds man satriekta, tā vīst kā zāle,+
es esmu aizmirsis par ēdienu,
5 no vaimanām esmu tā izdilis,+
ka kauli spiežas caur ādu.+
6 Esmu kā pelikāns tuksnesī,
kā apogs starp drupām.
8 Ienaidnieki bez apstājas mani nievā,+
izsmējēji piemin manu vārdu lādēdami.
9 Pelnus es ēdu kā maizi+
un savu dzērienu jaucu ar asarām+
10 tavu dusmu un niknuma dēļ,
jo tu mani pacēli, tikai lai aizmestu prom!
13 Tu celsies un apžēlosies par Cionu,+
jo ir laiks tai parādīt labvēlību,+
noteiktais laiks jau ir klāt.+
15 Tautas bīsies Jehovas vārdu
un visi zemes ķēniņi drebēs viņa diženuma priekšā,+
16 jo Jehova no jauna uzcels Cionu+
un parādīsies savā spožumā.+
18 Tas ir rakstīts nākamajai paaudzei,+
lai tauta, kas vēl radīsies, slavētu Jah.
19 Viņš nolūkojas no saviem svētajiem augstumiem,+
no debesīm Jehova vēro zemi,
20 lai sadzirdētu gūstekņu nopūtas+
un atbrīvotu nāvei lemtos,+
21 lai Jehovas vārds tiktu pavēstīts Cionā+
un viņš tiktu slavēts Jeruzālemē,
22 kad tautas un valstis pulcēsies kopā,
lai kalpotu Jehovam.+
23 Priekšlaikus viņš ir laupījis man spēku,
saīsinājis manas dienas.
25 Senatnē tu ieliki pamatus zemei,
un debesis ir tavu roku darbs.+
26 Tās zudīs, bet tu paliksi,
gluži kā drēbes tās nodils,
kā tērpu tu tās nomainīsi, un to vairs nebūs.
27 Bet tu paliec tāds pats,
un taviem gadiem nebūs gala.+
28 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā,
un viņu pēcnācēji allaž paliks tavā priekšā.”+
Dāvida psalms.
103 Slavē Jehovu, mana dvēsele*,
viss, kas manī, lai slavē viņa svēto vārdu!
2 Slavē Jehovu, mana dvēsele,
neaizmirsti, ko viņš labu darījis!+
3 Viņš piedod visus tavus pārkāpumus+
un dziedē visas tavas kaites,+
4 viņš tevi izglābj no kapa*,+
vainago tevi ar uzticīgu mīlestību un žēlsirdību.+
8 Jehova ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs,+
pacietīgs* un bagāts uzticīgā mīlestībā,+
9 viņš mūsu pārkāpumus nepārmetīs bezgalīgi+
un nedusmosies mūžīgi.+
10 Viņš nerīkojas ar mums tā, kā esam pelnījuši savu grēku dēļ,+
un neatmaksā mums pēc mūsu nodarījumiem,+
11 jo, cik augstu ir debesis pār zemi,
tik liela ir viņa uzticīgā mīlestība pret tiem, kas viņu bīstas,+
12 cik tālu ir austrumi no rietumiem,
tik tālu no mums viņš noliek mūsu pārkāpumus.+
13 Kā tēvs iežēlojas par bērniem,
Jehova iežēlojas par tiem, kas viņu bīstas,+
14 jo viņš zina, kā mēs esam veidoti,+
viņš atceras, ka esam putekļi.+
15 Cilvēka mūžs ir kā zāle,+
kā pļavas puķe viņš zied,+
16 bet vējš uzpūš — un zieda vairs nav,
it kā tā nekad nebūtu bijis.
17 Bet Jehova mūžīgi mūžos
uzticīgi mīlēs tos, kas viņu bīstas,+
un izturēsies taisnīgi pret viņu bērnu bērniem,+
18 pret tiem, kas pilda viņa līgumu,+
kas cītīgi ievēro viņa pavēles.
22 Slavējiet Jehovu, visas viņa radības,
it visur, kur viņš valda!
Slavē Jehovu, mana dvēsele!
104 Slavē Jehovu, mana dvēsele*!+
6 Ar dziļiem ūdeņiem tu pārklāji to kā ar tērpu,+
tie sniedzās pāri kalniem.
7 No tava uzsauciena ūdeņi bēga,+
no tava pērkona dunas tie bēga izbailēs,
8 kalniem ceļoties,+ ielejām grimstot,
tie steidzās uz vietu, ko biji tiem noteicis.
9 Tu nospraudi robežu, ko ūdeņiem nepārkāpt,+
lai tie atkal neapklāj zemi.
10 Tu sūti strautus ielejās,
starp kalniem tie urdz,
11 tie dzirda visus kustoņus,
un savvaļas ēzeļi tur remdē slāpes,
12 putni apmetas to krastos,
dzied savas dziesmas koku lapotnēs.
14 Tu izaudzē zāli lopiem
un augus cilvēku vajadzībām,+
lai zeme dotu pārtiku:
15 vīnu, kas ielīksmo sirdi,+
eļļu, kas sejai liek spīdēt,
un maizi, kas cilvēku stiprina.+
16 Veldzēti ir Jehovas koki,
Libāna ciedri, ko viņš ir stādījis.
19 Tu radīji mēnesi laika mērīšanai,
saule zina, kad tai rietēt.+
20 Tu liec satumst, un iestājas nakts,+
kad apkārt klaiņo visi meža zvēri,
21 jauni lauvas rēc pēc laupījuma,+
prasa barību no Dieva.+
22 Kad saule uzlec,
zvēri salien migās un guļ,
23 tad cilvēki dodas savos darbos
un nopūlas līdz vakaram.
24 Cik daudz ir tavu darbu, ak, Jehova!+
Tu visu gudri esi radījis,+
zeme ir tavu radījumu pilna.
25 Lūk, jūra — tik neaptverami plaša!
Bez skaita tur mudž dzīvas radības, mazas un lielas,+
26 kuģi tur iet, peld leviatāns*,+
ko tu esi veidojis, lai tas tur spēlējas.
27 Visi tie gaida,
ka tu īstajā laikā tos pabarosi.+
30 Kad tu sūti savu garu, rodas dzīvība,+
un tu atjauno zemes seju.
31 Jehovas gods paliks mūžam,
par saviem darbiem Jehova priecājas.+
32 Viņš palūkojas uz zemi, un tā trīc,
pieskaras kalniem, un tie kūp.+
34 Lai viņam patīk manas domas!*
Jehova būs mans prieks!
35 Grēcinieki pazudīs no zemes,
un ļaundaru vairs nebūs.+
Slavē Jehovu, mana dvēsele! Slavējiet Jah!*
2 Dziediet viņam, dziediet viņam slavu,
pārdomājiet visus viņa brīnumainos darbus,*+
3 lepojieties ar viņa svēto vārdu!+
Lai no sirds priecājas tie, kas meklē Jehovu!+
4 Meklējiet Jehovu+ un viņa spēku,
viņa labvēlību allaž meklējiet!
5 Atcerieties brīnumainos darbus, ko viņš veicis,
viņa brīnumus un tiesas spriedumus,+
6 jūs, viņa kalpa Ābrahāma pēcnācēji,+
jūs, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!+
8 Savu līgumu viņš atceras mūžam,+
vārdu, ko devis, — tūkstoš paaudzēs,+
9 līgumu, ko viņš slēdzis ar Ābrahāmu,+
savu zvērestu Īzakam.+
10 Viņš to noteica par likumu Jēkabam
un padarīja par mūžīgu līgumu Izraēlam,
11 sacīdams: ”Es tev došu Kanaāna zemi,+
tas būs jums piešķirtais mantojums.”+
12 Tolaik viņu vēl bija maz,+ ļoti maz,
un viņi bija ienācēji tajā zemē,+
13 viņi mēroja ceļu no tautas pie tautas,
gāja no valsts uz valsti.+
14 Nevienam viņš neļāva tos apspiest+
un viņu dēļ pārmācīja ķēniņus,+
15 teikdams: ”Neaiztieciet manus svaidītos,
maniem praviešiem nedariet ļaunu!”+
17 Viņš sūtīja tiem pa priekšu kādu vīru —
Jāzepu, kas tika pārdots verdzībā.+
Jehovas vārdi viņu pilnveidoja*.
20 Valdnieks lika viņu atbrīvot,+
tautu pavēlnieks viņu atlaida brīvībā,
21 iecēla par kungu savam namam,
par visa sava īpašuma pārvaldnieku,+
22 lai viņš valdītu pār augstmaņiem, kā viņam tīk,
un mācītu vecākajiem gudrību.+
23 Tad Izraēls ieradās Ēģiptē,+
Jēkabs apmetās Hama zemē.
25 Viņš ļāva, lai tie sāk nīst viņa tautu
un perina ļaunu pret viņa kalpiem.+
26 Dievs sūtīja Mozu,+ savu kalpu,
un Āronu,+ ko bija izraudzījis,
27 rādīt ļaudīm viņa zīmes
un darīt viņa brīnumus Hama zemē.+
31 Viņš lika sarasties dunduriem
un knišļiem visās viņu robežās,+
32 lietus vietā bēra pār tiem krusu,
33 sakapāja viņu vīnogulājus un vīģes kokus,
nolauza kokus viņu novados.
34 Viņš atveda siseņus,
siseņu kāpurus bez skaita,+
35 un tie nograuza visus augus viņu zemē,
aprija zemes ražu.
36 Tad Dievs nonāvēja tajā zemē visus pirmdzimtos,+
it visus viņu pirmdzimtos dēlus.
37 Viņš aizveda projām savu tautu, un ļaudis nesa sudrabu un zeltu,+
neviena vārga nebija viņa ciltīs.
38 Viņiem aizejot, ēģiptieši priecājās,
jo tos bija pārņēmušas bailes no viņiem.+
42 Viņš atcerējās svēto solījumu Ābrahāmam, savam kalpam,+
43 un izveda savu tautu;
tad viņa ļaudis līksmoja,+ viņa izredzētie gavilēja.
44 Viņš tiem atdeva citu tautu zemes+
un ļāva iemantot tautu pūliņu augļus,+
45 lai tie ievērotu viņa norādījumus+
un pildītu viņa likumus.
Slavējiet Jah!*
106 Slavējiet Jah!*
2 Kas spēj izstāstīt Jehovas varenos darbus,
pavēstīt visu viņa cildeno veikumu?+
3 Laimīgi tie, kuri rīkojas taisnīgi
un vienmēr dara to, kas pareizs.+
4 Neaizmirsti mani, Jehova, kad parādīsi labvēlību savai tautai,+
parūpējies par mani, kad glābsi savējos,
5 tad es pieredzēšu, cik labs tu esi pret saviem izredzētajiem,+
priecāšos kopā ar tavu tautu,
slavēšu tevi* kopā ar tiem, kas pieder tev!
7 Mūsu tēvi Ēģiptē neņēma vērā* tavus brīnumus,
viņi aizmirsa, cik liela ir tava uzticīgā mīlestība,
un sadumpojās pret tevi pie Sarkanās jūras.+
9 Viņš apsauca Sarkano jūru, un tā izžuva,
viņš izveda tos caur dzelmi kā pa tuksnesi,+
10 izglāba tos no pretiniekiem,+
atbrīvoja no ienaidniekiem.+
11 Ūdeņi apklāja viņu pretiniekus,
no tiem pāri nepalika neviens.+
12 Tad viņi ticēja Dieva solījumiem+
un dziedāja viņam slavu,+
13 tomēr drīz atkal aizmirsa, ko viņš bija darījis,+
un negaidīja viņa norādījumus.
15 Viņš tiem deva, ko tie prasīja,
bet tad uzsūtīja slimību, kas tos vārdzināja.+
17 Tad zeme atvērās un aprija Dātanu,
apklāja Abirāma pulku,+
18 viņu vidū aizsvilās uguns,
un ļaundari sadega liesmās.+
19 Tie uztaisīja teļu Horebā
un zemojās šim tēlam,+
20 manu godu tie apmainīja
pret vērša atveidu — vērša, kas ēd zāli.+
21 Tie aizmirsa Dievu,+ savu Glābēju,
kas dižas lietas bija darījis Ēģiptē,+
22 veicis brīnumus Hama zemē,+
varenus darbus pie Sarkanās jūras.+
23 Viņš grasījās tos iznīcināt,
bet Mozus, viņa izredzētais, par tiem iestājās,*
lai novērstu Dieva dusmas un tos glābtu no bojāejas.+
24 Tie noniecināja jauko zemi+
un neticēja Dieva solījumiem,+
25 kurnēja savās teltīs+
un Jehovam neklausīja,+
26 tāpēc viņš, pacēlis roku, zvērēja,
ka tos nonāvēs tuksnesī,+
27 izkaisīs to pēcnācējus starp citām tautām+
un liks tiem iet bojā svešās zemēs.
29 Viņi saniknoja Dievu ar saviem darbiem,+
un viņu vidū uzliesmoja sērga,+
30 bet tad cēlās un iejaucās Pinehass,
un sērga beidzās,+
31 tāpēc viņu atzina par taisnu
audžu audzēs uz mūžiem.+
32 Tie sadusmoja Dievu pie Merības* ūdeņiem,
un Mozum nācās ciest viņu dēļ,+
33 jo tie viņu aizkaitināja*
un viņš izteica pārsteidzīgus vārdus.+
34 Tie neiznīcināja tautas,+
kā Jehova tiem bija pavēlējis,+
35 bet sajaucās ar citām tautām+
un mācījās darīt tāpat kā tās+ —
36 kalpoja tautu elkiem,+
kas viņiem kļuva par slazdu,+
37 savus dēlus un meitas
upurēja dēmoniem.+
38 Tie izlēja nevainīgas asinis,+
savu dēlu un meitu asinis,
kurus tie upurēja Kanaānas elkiem,+
un ar šīm asinīm zeme tika apgānīta.
39 Tie aptraipījās ar saviem darbiem
un bija neuzticīgi savam Dievam*,+
40 tāpēc Jehova iedegās dusmās pret savu tautu,
viņā modās riebums pret savu īpašumu,
41 un viņš tos nodeva citu tautu varā,+
lai pār viņiem valdītu tie, kas viņus nīst.+
42 Ienaidnieki viņus apspieda,
pakļāva savai kundzībai.
43 Daudz reižu Dievs viņus glāba,+
bet viņi dumpojās un neklausīja+
un pieredzēja pazemojumu savu pārkāpumu dēļ.+
44 Dievs redzēja viņu ciešanas+
un dzirdēja viņu palīgā saucienus,+
45 viņš pieminēja savu līgumu ar tiem
46 Visiem, kas tos turēja gūstā,
viņš lika par tiem iežēloties.+
47 Glāb mūs, Jehova, mūsu Dievs,+
sapulcini mūs no tautām,+
lai mēs daudzinātu tavu svēto vārdu
un līksmi tevi slavētu!+
48 Lai slavēts Jehova, Izraēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!+
Lai visi saka: ”Āmen!”*
Slavējiet Jah!
PIEKTĀ GRĀMATA
(107.—150. psalms)
2 Tā lai saka Jehovas atbrīvotie*,
ko viņš izglābis no ienaidniekiem,+
3 sapulcējis no visām zemēm,+
no austrumiem un rietumiem,
no ziemeļiem un dienvidiem.+
4 Tie klejoja tuksnesī, neauglīgā zemē,
velti meklēdami ceļu uz pilsētu, kur apmesties.
5 Izsalkuši un izslāpuši,
tie pagurumā ļima.
8 Lai ļaudis pateicas Jehovam+ par viņa uzticīgo mīlestību,
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,+
9 jo viņš veldzēja izslāpušos,
paēdināja izsalkušos ar gardumiem.+
10 Tiem, kas mita visdziļākajā tumsā,
kas cieta, saslēgti dzelžos,
11 jo bija sacēlušies pret Dieva vārdiem
un nicinājuši Visaugstākā norādījumus,+ —
12 tiem viņš grūtībās mācīja pazemību.+
Tie klupa, bet palīga nebija.
13 Savās ciešanās tie piesauca Jehovu,
un viņš izglāba tos no posta,
14 izveda no visdziļākās tumsas
un sarāva to važas.+
15 Lai ļaudis pateicas Jehovam par viņa uzticīgo mīlestību,+
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,
16 jo viņš ir sadragājis vara durvis
un salauzis dzelzs aizbīdņus.+
17 Muļķi tie bija un cieta+
savu pārkāpumu un grēku dēļ,+
18 katrs ēdiens tiem likās nebaudāms,
tie tuvojās nāves vārtiem.
19 Savās ciešanās tie piesauca Jehovu,
un viņš izglāba tos no posta.
20 Viņš teica vārdu — un tos dziedēja,+
paglāba tos no bedres.
21 Lai ļaudis pateicas Jehovam par viņa uzticīgo mīlestību,
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,
22 lai nes pateicības upurus+
un ar gavilēm vēstī, ko viņš ir veicis!
23 Tie, kas kuģo pa jūru,
kas tirgojas pāri plašiem ūdeņiem,+
24 ir redzējuši Jehovas darbus
un viņa brīnumus manījuši dzelmē.+
25 Pēc viņa pavēles saceļas viesuļvējš+
un sakuļ jūras bangas,
26 līdz debesīm viņus uzšūpo,
līdz pašiem dziļumiem nogāž,
nelaimes priekšā viņiem drosme zūd.
27 Viņi grīļojas un streipuļo kā piedzērušies,
neko nelīdz visa viņu prasme.+
28 Tad tie piesauc Jehovu savās ciešanās,+
un viņš izglābj tos no posta,
29 viņš apklusina viesuļvētru,
un negantās bangas norimst.+
30 Tie priecājas, ka jūra atkal rāma,
un viņš tos ved uz ilgoto ostu.
31 Lai ļaudis pateicas Jehovam par viņa uzticīgo mīlestību,
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,+
32 lai cildina viņu tautas sapulcē+
un slavē vecāko vidū*!
33 Upes viņš pārvērš tuksnesī,
ūdens avotus — iztvīkušos laukos,+
34 auglīgu zemi — sāļā klajumā+
tās iemītnieku ļaunuma dēļ.
35 Tuksnesi viņš pārvērš niedru dīķos,
izkaltušu zemi — ūdens avotos+
36 un ierāda tur mājvietu izsalkušajiem,+
lai tie dibina pilsētu, kur apmesties.+
38 Viņš tos svētī, un ļaužu skaits aug,
viņš neļauj to lopiem iet mazumā.+
39 Bet tad tie atkal sarūk skaitā
un top pazemoti spaidos, nelaimē un bēdās.
40 Viņš izlej nicinājumu pār dižciltīgajiem
un liek tiem klaiņot tuksnesī bez ceļa,+
41 bet trūcīgos viņš pasargā no spaidiem,+
gādā, lai to ģimenes būtu kuplas kā aitu ganāmpulki.
Dziesma. Dāvida psalms.
2 Mostieties, cītara un arfa!+
Es modināšu rīta ausmu.
3 Es cildināšu tevi ļaužu starpā, Jehova,
dziedāšu tev slavu starp tautām,
4 jo liela ir tava uzticīgā mīlestība — līdz pat debesīm,+
tava uzticība — līdz mākoņiem.
5 Pacelies pāri debesīm, Dievs,
lai staro tava slava pāri visai zemei!+
6 Izglāb mūs ar savu labo roku un atbildi man,+
lai tavi mīļie tiktu pasargāti!
7 Savā svētumā* Dievs ir sacījis:
”Es līksmošu! Es iedalīšu Šehemu+ īpašumā, kam gribēšu,
es iemērīšu Sukotas ieleju.+
8 Mana ir Gileāda,+ un Manase ir mans,
Efraims ir mana bruņucepure,+
un Jūda — mans valdnieka zizlis.+
9 Moābs ir mans mazgājamais trauks,+
pār Edomu es metīšu savu sandali,+
pār Filistiju gavilēšu uzvaras priekā.”+
10 Kas man palīdzēs ieņemt nocietināto pilsētu?
Kas mani vedīs uz Edomu?+
11 Vai ne tu, Dievs? Bet tu mūs esi atstūmis,
mūsu Dievs, tu vairs neej karā ar mūsu pulkiem.+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
109 Dievs, es tevi slavēju,+ — neciet klusu!
2 Jo ļaundari un krāpnieki mani aprunā
un stāsta par mani melus,+
3 naidīgiem vārdiem tie dzeļ no visām pusēm,
uzbrūk man bez iemesla.+
4 Uz mīlestību tie man atbild ar apsūdzībām,+
tomēr es nepārstāju lūgt Dievu.
6 Piešķir ļaundarim varu pār manu ienaidnieku,
lai pretinieks* stāv viņam pie labās rokas!
7 Lai tiesā viņu atzīst par vainīgu,
pat viņa lūgšanu lai uzskata par grēku!+
9 Lai viņa bērni kļūst par bāreņiem
un sieva — par atraitni,
10 lai viņa bērni klīst apkārt ubagodami,
no saviem graustiem iet meklēt iztiku!
11 Aizdevējs lai sagrābj visu, kas viņam ir,
un svešinieki lai izlaupa viņa īpašumu,
12 neviens lai nedara viņam labu*
un nežēlo viņa bērnus, kas palikuši bāreņos!
13 Viņa pēcnācēji lai tiek izskausti,+
jau nākamajā paaudzē lai viņu vārds nogrimst aizmirstībā!
14 Lai Jehova neaizmirst viņa senču pārkāpumus,+
un viņa mātes grēki lai netiek izdzēsti,
15 lai tie allaž ir Jehovas acu priekšā,
un viņu piemiņa lai izzūd no zemes,+
16 jo viņam nenāca ne prātā darīt labu*,+
viņš vajāja apspiesto,+ nabagu un nelaimīgo,
lai tos nonāvētu.+
17 Viņam patika lādēt — un lāsts nāca pār viņu;
svētīt viņš negribēja — un svētību nesaņēma.
18 Lāstos viņš tērpās kā drānās,
tie ielija viņā kā ūdens,
kā eļļa ieplūda kaulos.
19 Lai tie piekļaujas viņam kā drēbes, kurās viņš tinas,+
kā josta, kas viņam vienmēr apjozta!
20 Tāda ir Jehovas atmaksa manam pretiniekam+
un tiem, kas runā par mani ļaunu.
21 Bet tu, Jehova, Visaugstais Kungs,
palīdzi man sava vārda dēļ!+
Tava uzticīgā mīlestība ir dziļa, tāpēc izglāb mani,+
22 jo es esmu bezpalīdzīgs un nelaimīgs,+
man sirdī duras sāpe.+
23 Es gaistu kā ēna,
pazūdu kā sisenis, ko nopurina nost,
24 ceļi man ļogās no gavēšanas,
esmu izkrities, pavisam izdilis.
26 Palīdzi man, Jehova, mans Dievs,
izglāb mani savā uzticīgajā mīlestībā!
27 Lai viņi zina, ka tas ir no tavas rokas,
ka tu, Jehova, to esi darījis!
28 Lai viņi lād, bet tu svētī!
Kad viņi vēršas pret mani, lai piedzīvo kaunu,
bet tavs kalps lai priecājas!
29 Mani pretinieki lai tērpjas pazemojumā,
kā apmetnī lai tinas savā kaunā.+
30 Es kvēli cildināšu Jehovu,
slavēšu viņu daudzu ļaužu vidū,+
31 jo viņš stāvēs trūcīgajam pie labās rokas,
lai izglābtu viņu no tiesātājiem*.
Dāvida psalms.
110 Jehova teica manam Kungam:
”Sēdi pie manas labās rokas,+
3 Dienā, kad tu pulcēsi savu karaspēku, tava tauta labprāt atsauksies,
kā rasa no rītausmas klēpja
tavi jaunekļi nāks pie tevis, svētumā mirdzēdami.
7 Viņš* dzers no strauta ceļa malā
un tad augstu pacels galvu.
א [ālef]*
ג [gīmel]
ה [hē]
ז [zajin]
ט [tēt]
כ [kaf]
6 Savus varenos darbus viņš ir atklājis savai tautai,
ל [lāmed]
piešķirdams tai citu tautu mantojumu.+
מ [mēm]
ס [sāmek]
פ [pē]
ק [kof]
Svēts un bijājams ir viņa vārds.+
ר [rēš]
10 Ar bijību pret Jehovu sākas gudrība.+
ש [sīn]
Visiem, kas pilda viņa pavēles, piemīt dziļa sapratne.+
ת [tāv]
Viņa slava paliek mūžīgi!
א [ālef]*
ג [gīmel]
ה [hē]
3 Manta un bagātība ir viņa namā,
ו [vāv]
viņa taisnīgums paliek mūžīgi.
ז [zajin]
ט [tēt]
כ [kaf]
6 Viņš vienmēr stāvēs stingri,+
ל [lāmed]
taisnais tiks pieminēts mūžam.+
מ [mēm]
7 No ļaunām ziņām viņš nebīsies,+
נ [nūn]
viņa sirds ir nelokāma, pilna paļāvības uz Jehovu.+
ס [sāmek]
פ [pē]
ק [kof]
Godā celts, viņš kļūs arvien varenāks.
ר [rēš]
10 Ļaundaris, to redzot,
ש [šīn]
sašutumā griezīs zobus un iznīks.
ת [tāv]
Ko ļaundari vēlas, tas nenotiks!+
113 Slavējiet Jah!*
Slavējiet, Jehovas kalpi,
slavējiet Jehovas vārdu!
2 Jehovas vārds lai ir slavēts
tagad un mūžīgi!+
6 Viņš noliecas, lai raudzītos uz debesīm un zemi,+
7 pieceļ zemo no putekļiem,
8 lai sēdinātu viņu pie augstmaņiem,
pie savas tautas dižciltīgajiem.
9 Neauglīgajai viņš dod bērnus,
padara viņu par laimīgu māti.+
Slavējiet Jah!
114 Kad izraēlieši aizgāja no Ēģiptes,+
Jēkaba pēcnācēji — no tautas, kas runā svešā valodā,
2 Jūda kļuva par Dieva svētnīcu
un Izraēls — par viņa valdījumu.+
5 Kāpēc tu bēgi, jūra?+
Kāpēc tu, Jordāna, griezies atpakaļ?+
6 Kāpēc jūs, kalni, lēkājāt kā auni
un jūs, pakalni, kā jēri?
7 Drebi, zeme, Kunga priekšā,
Jēkaba Dieva priekšā,+
8 kurš klinti pārvērš niedru dīķos,
krama cietu klinti — ūdens avotos!+
2 Kāpēc lai tautas saka:
”Kur tad ir viņu Dievs?”+
3 Mūsu Dievs ir debesīs,
viņš dara visu, ko vēlas.
4 Viņu elki ir sudrabs un zelts,
tie ir cilvēku rokām darināti.+
5 Tiem ir mute, bet tie nerunā,+
tiem ir acis, bet tie neredz,
6 tiem ir ausis, bet tie nedzird,
tiem ir deguns, bet tie nesaož,
7 tiem ir rokas, bet tie neko nesatausta,
tiem ir kājas, bet tie nestaigā,+
un to rīkle neizdveš ne skaņas.+
9 Izraēla ļaudis, paļaujieties uz Jehovu!+
Viņš — jūsu palīgs un vairogs.+
10 Ārona pēcnācēji,+ paļaujieties uz Jehovu!
Viņš — jūsu palīgs un vairogs.
11 Jūs, kas Jehovu bīstaties, paļaujieties uz Jehovu!+
Viņš — jūsu palīgs un vairogs.+
13 Jehova svētīs tos, kas viņu bīstas,
gan mazos, gan lielos.
14 Jehova jūs vairos,
jūs un jūsu bērnus.+
15 Lai Jehova, debesu un zemes Radītājs,+ jūs svētī!+
Slavējiet Jah!*
116 Es mīlu Jehovu,
jo viņš dzird manu balsi, sadzird manu lūgšanos.+
3 Nāves saites ap mani tinās,
kaps* mani tvēra savos žņaugos,+
man uzbruka ciešanas un bēdas,+
4 bet es piesaucu Jehovas vārdu:+
”Ak, Jehova, glāb jel mani!”
Kad biju bez spēka, viņš mani izglāba.
7 Rodi atkal mieru, mana dvēsele*,
jo Jehova man ir darījis labu!
8 Dievs, tu mani esi izglābis no nāves,
manas acis — no asarām, kājas — no paklupšanas.+
9 Es kalpošu Jehovam dzīvo zemē.
10 Es ticēju, tāpēc es runāju,+
kaut man bija smagi jācieš.
11 Izbijies es teicu:
”Visi cilvēki ir meļi!”+
12 Kā lai atlīdzinu Jehovam
par visu labo, ko viņš man darījis?
13 Es paņemšu glābšanas kausu
un piesaukšu Jehovas vārdu!
14 Ko esmu solījis Jehovam, to pildīšu
visas viņa tautas priekšā.+
16 Es tevi lūdzu, Jehova,
es taču esmu tavs kalps,
es esmu tavs kalps, tavas kalpones dēls!
Tu esi atraisījis manus valgus.+
17 Es nesīšu tev pateicības upurus,+
es piesaukšu tavu vārdu, Jehova!
18 Ko esmu solījis Jehovam, to pildīšu+
visas viņa tautas priekšā,+
19 Jehovas nama pagalmos,+
tavā vidū, ak, Jeruzāleme!
117 Slavējiet Jehovu, visas tautas,+
cildiniet viņu, visas ciltis,+
2 jo liela ir viņa uzticīgā mīlestība pret mums,+
118 Pateicieties Jehovam, jo viņš ir labs,+
viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
2 Lai saka Izraēls:
”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!”
3 Lai saka Ārona pēcnācēji:
”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!”
4 Lai saka tie, kas bīstas Jehovu:
”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!”
5 Es piesaucu Jah savās ciešanās,
un Jah man atbildēja, izvezdams mani drošībā.+
6 Jehova ir ar mani, es nebaidīšos.+
Ko gan cilvēks man var nodarīt?+
7 Jehova ir ar mani, viņš ir mans palīgs.+
Es redzēšu, kā mani ienaidnieki krīt.+
8 Labāk ir patverties pie Jehovas
nekā paļauties uz cilvēkiem!+
9 Labāk ir patverties pie Jehovas
nekā paļauties uz augstiem kungiem!+
10 Visas tautas mani ielenca,
bet Jehovas vārdā es tās atvairīju.+
11 Tās mani ielenca ciešā lokā,
bet Jehovas vārdā es tās atvairīju.
12 Kā bites ap mani tās spietoja,
bet ātri izdega kā uguns ērkšķos.
Jehovas vārdā es tās atvairīju.+
13 Grūstin mani grūda, lai nogāztu,
bet Jehova man palīdzēja,
14 Jah ir mans patvērums un spēks,
viņš mani ir izglābis.+
16 Jehovas labā roka ir augstu pacelta,
Jehovas labā roka veic varenus darbus.+
17 Es nemiršu, nē, es dzīvošu,
lai pavēstītu par Jah darbiem!+
19 Atveriet man taisnības vārtus+ —
es ieiešu pa tiem un slavēšu Jah!
20 Tie ir Jehovas vārti,
taisnie ieies pa tiem.+
21 Es tevi slavēšu, jo tu man atbildēji+
un mani izglābi.
24 Šī diena — Jehovas dota,
tajā mēs priecāsimies un līksmosim!
25 Jehova, lūdzu, glāb jel mūs,
ak, Jehova, dāvā mums uzvaru!
26 Svētīts, kas nāk Jehovas vārdā!+
Mēs jūs svētījam no Jehovas nama.
27 Jehova ir Dievs,
viņš mums dod gaismu.+
28 Tu esi mans Dievs, es tevi slavēšu!
Mans Dievs, es tevi cildināšu!+
א [ālef]*
3 Tie nerīkojas netaisni
un staigā viņa ceļus.+
4 Savas pavēles
tu liki cītīgi pildīt.+
5 Kaut es vienmēr nelokāmi+ ievērotu
tavus norādījumus!
6 Tad man nebūs jākaunas,+
kad pārdomāšu visus tavus baušļus.
7 Ar skaidru sirdi es tevi slavēšu,
iepazīdams tavus taisnīgos spriedumus.
8 Es ievērošu tavus norādījumus,
nepamet mani nekad!
ב [bēt]
9 Kā jauneklis var dzīvot tīru dzīvi?
Paklausīdams taviem vārdiem.+
10 No visas sirds es tevi meklēju —
neļauj man nomaldīties no taviem baušļiem!+
12 Esi slavēts, Jehova,
māci man savus norādījumus!
13 Manas lūpas vēstī
visus tavus spriedumus.
16 Tavi rīkojumi man ir dārgi,
es neaizmirsīšu tavus vārdus.+
ג [gīmel]
17 Dari labu savam kalpam,
lai varu dzīvot, klausīdams taviem vārdiem.+
18 Atver man acis, lai es skaidri saskatītu
visu to brīnišķīgo, kas rakstīts tavos likumos!
19 Es esmu kā svešinieks šajā zemē,+
neslēp no manis savus baušļus!
20 Mani allaž māc ilgas
pēc taviem spriedumiem.
21 Tu nosodi lepnos;
viņi ir nolādēti, viņi novēršas no taviem baušļiem.+
22 Atbrīvo mani no nievām un nicinājuma,
jo es klausu taviem atgādinājumiem!
23 Kaut augstmaņi, kopā sanākuši, kaļ plānus pret mani,
tavs kalps pārdomā tavus norādījumus.
ד [dālet]
26 Savas gaitas es tev izstāstīju, un tu man atbildēji.
Māci man savus norādījumus!+
28 Bēdas laupa man miegu.
Stiprini mani, kā esi solījis!
29 Pasargā mani, lai nedzīvoju melos,+
esi man labvēlīgs — māci man savus likumus!
30 Es esmu izvēlējies uzticības ceļu,+
es atzīstu, ka tavi spriedumi ir taisnīgi.
ה [hē]
34 Piešķir man sapratni,
lai es ievērotu tavus likumus
un paklausītu tiem no visas sirds!
35 Ved mani pa tavu baušļu ceļu,+
jo es eju pa to labprāt.
36 Pievērs manu sirdi taviem atgādinājumiem,
lai tajā neiezagtos mantkārība!+
37 Novērs manas acis no tā, kas nevērtīgs!+
Pasargā manu dzīvību — palīdzi staigāt tavu ceļu!
38 Pildi, ko esi solījis savam kalpam,
lai ļaudis tevi bītos*.
39 Novērs apkaunojumu, kas mani biedē,
jo tavi spriedumi ir pareizi!+
40 Redzi, kā es ilgojos pēc tavām pavēlēm!
Pasargā manu dzīvību, jo tu esi taisnīgs!
ו [vāv]
41 Dāvā man savu uzticīgo mīlestību, Jehova,+
glāb mani, kā esi solījis,+
42 tad es atbildēšu tam, kurš mani izsmej,
jo es paļaujos uz taviem vārdiem.
43 Nepieļauj, ka no manas mutes vairs neskanētu patiesības vārdi,
jo es ceru uz taviem spriedumiem.
44 Es vienmēr paklausīšu taviem likumiem —
mūžīgi mūžam!+
45 Es staigāšu drošībā,+
jo cenšos pildīt tavas pavēles.
46 Es nekaunēšos+ stāstīt ķēniņiem
par taviem atgādinājumiem.
47 Tavi baušļi man ir dārgi,
es tos mīlu!+
ז [zajin]
49 Atceries solījumu, ko tu man devi,
iedvesdams man cerību.
50 Tas mani mierina bēdās,+
jo tavi vārdi sargā manu dzīvību.
51 Lepnie par mani ņirgājas,
bet es nenovēršos no taviem likumiem,+
52 es pieminu tavus sensenos spriedumus,+ ak, Jehova,
un tajos rodu mierinājumu.+
53 Mani pārņem dusmas pret ļaundariem,
kas atmet tavus likumus.+
54 Lai kur es dzīvotu,
es dziedu par taviem norādījumiem.
55 Arī naktī es pieminu tavu vārdu, Jehova,+
lai paklausītu taviem likumiem.
56 Tā es daru vienmēr,
jo es pildu tavas pavēles.
ח [hēt]
59 Es esmu izvērtējis savas gaitas,
lai atgrieztos pie taviem atgādinājumiem,+
60 un steidzos bez kavēšanās
pildīt tavus baušļus.+
61 Kaut ļaundaru cilpas savelkas ap mani,
es neaizmirstu tavus likumus.+
62 Pusnaktī es ceļos, lai tev pateiktos+
par taviem taisnīgajiem spriedumiem.
63 Es esmu draugs visiem, kas tevi bīstas
un pilda tavas pavēles.+
64 Zeme ir tavas uzticīgās mīlestības pilna, ak, Jehova,+
māci man savus norādījumus!
ט [tēt]
65 Jehova, tu esi darījis labu savam kalpam,
kā biji solījis.
66 Dod man skaidru saprašanu un zināšanas,+
jo es paļaujos uz taviem baušļiem!
67 Pirms man nācās ciest, es mēdzu nomaldīties no ceļa,
bet nu es klausu taviem vārdiem.+
68 Tu esi labs,+ un tu dari labu.
Māci man savus norādījumus!+
69 Kaut lepnie mani nošķiež ar meliem,
es no visas sirds pildu tavas pavēles.
71 Ir labi, ka esmu cietis,+
jo tā es esmu mācījies labāk izprast tavus norādījumus.
י [jod]
73 Tavas rokas mani ir radījušas un veidojušas.
Piešķir man sapratni,
lai mācos tavus baušļus!+
74 Kas tevi bīstas, tie priecājas, mani redzot,
jo es paļaujos uz taviem vārdiem.+
76 Lai tava uzticīgā mīlestība+ mani mierina,
kā esi solījis savam kalpam!
79 Lai pie manis pulcējas tie, kas tevi bīstas,
kas zina tavus atgādinājumus!
כ [kaf]
81 Es ilgojos pieredzēt, kā tu mani izglābsi,+
jo es paļaujos uz taviem vārdiem.
83 Esmu kļuvis kā dūmos sakaltis ādas maiss,
bet tavus norādījumus es neaizmirstu.+
84 Cik ilgi tavam kalpam vēl jāgaida?
Kad tu sodīsi manus vajātājus?+
85 Lepnie rok man bedres,
tiem tavi likumi nerūp.
86 Visi tavi baušļi ir uzticami.
Mani vajā bez iemesla — palīdzi man!+
87 Tie mani gandrīz iznīcināja,
bet tavas pavēles es neatmetu.
88 Savas uzticīgās mīlestības dēļ pasargā manu dzīvību,
lai es varu ievērot tavus atgādinājumus.
ל [lāmed]
89 Jehova, mūžam tavi vārdi
paliks debesīs!+
91 Līdz šai dienai viss pastāv, kā esi nospriedis,
jo tas viss tev kalpo!
92 Ja tavi likumi man nebūtu dārgi,
es būtu gājis bojā savās ciešanās.+
93 Tavas pavēles es neaizmirsīšu nemūžam,
jo ar tām tu sargā manu dzīvību.+
95 Ļaundari to vien gaida, lai mani iznīcinātu,
bet es pārdomāju tavus atgādinājumus.
96 Katrai pilnībai es esmu redzējis robežu,
turpretī taviem baušļiem robežu nav.
מ [mēm]
97 Kā es mīlu tavus likumus!+
Visu dienu es tos pārdomāju.+
98 Gudrāku par ienaidniekiem mani padara tavi baušļi,+
jo tie mani vienmēr vada.
99 Izpratnē es pārspēju visus savus skolotājus,+
jo es pārdomāju tavus atgādinājumus.
100 Par vecākiem vīriem es esmu prātīgāks,
jo es pildu tavas pavēles.
101 Es vairos staigāt ļaunus ceļus,+
jo gribu paklausīt taviem vārdiem.
102 No taviem spriedumiem es nenovēršos,
jo tu mani māci.
103 Cik patīkami man ir tavi vārdi,
man tie ir saldāki par medu!+
נ [nūn]
105 Tavi vārdi ir gaismeklis, kas man rāda, kur spert soli,
un gaisma, kas apgaismo man ceļu.+
106 Ko esmu zvērējis, to pildīšu —
tavus taisnīgos spriedumus es ievērošu.
107 Cik smagi es ciešu!+
Jehova, pasargā manu dzīvību, kā esi solījis!+
110 Ļaundari man izliek slazdus,
bet es neatkāpjos no tavām pavēlēm.+
111 Tavi atgādinājumi — mans mūžīgs īpašums,
tie ielīksmo man sirdi.+
112 Taviem norādījumiem esmu apņēmies klausīt
vienmēr, līdz pašam galam.
ס [sāmek]
115 Nost no manis, ļaundari!+
Es ievērošu sava Dieva baušļus!
118 Tu atraidi visus, kas novēršas no taviem norādījumiem,+
jo viņi ir meļi un krāpnieki.
119 Visus ļaundarus tu izsvied kā sārņus,+
tāpēc es mīlu tavus atgādinājumus.
120 Es godbijībā drebu tavā priekšā,
tavi spriedumi manī vieš bijību.
ע [ajin]
121 Es esmu rīkojies pareizi un taisnīgi —
nepamet mani apspiedēju varā!
122 Parūpējies par sava kalpa labklājību,
lai lepnie mani neapspiež!
123 Manas acis ir pagurušas ilgās, es gaidu, kad tu mani izglābsi,+
kad izpildīsi savu uzticamo solījumu.+
125 Es esmu tavs kalps — pamāci mani,+
lai es saprastu tavus atgādinājumus!
126 Tev, Jehova, ir laiks rīkoties,+
jo tavi likumi ir pārkāpti!
127 Bet es mīlu tavus baušļus
vairāk nekā zeltu, nekā tīru zeltu!+
פ [pē]
129 Brīnišķīgi ir tavi atgādinājumi,
tāpēc es tiem paklausu.
131 Man elpa aizslāpusi ilgās —
tik ļoti es alkstu pēc taviem baušļiem!+
132 Pievērsies man un esi pret mani labvēlīgs,+
jo tā tu vienmēr izturies pret tiem, kas mīl tavu vārdu.+
134 Atbrīvo mani no apspiedējiem,
un es pildīšu tavas pavēles.
136 Asaras straumēm plūst man no acīm,
jo ļaudis neievēro tavus likumus.+
צ [cādē]
137 Jehova, tu esi taisns,+
un taisni ir tavi spriedumi,+
138 tavi atgādinājumi ir taisnīgi,
tie ir pilnīgi uzticami.
139 Dedzība kā uguns manī kvēlo,+
jo mani ienaidnieki ir aizmirsuši tavus vārdus.
141 Kaut esmu niecīgs un nicināts,+
es neaizmirstu tavas pavēles.
143 Man uzbrūk ciešanas un bēdas,
bet tavi baušļi man arvien ir dārgi.
144 Tavi atgādinājumi ir taisnīgi mūžam.
Piešķir man sapratni,+ lai es varu dzīvot!
ק [kof]
145 No visas sirds es saucu — atbildi man, ak, Jehova!
Es ievērošu tavus norādījumus.
146 Es tevi saucu — izglāb mani!
Es klausīšu taviem atgādinājumiem.
147 Pirms ausmas es ceļos un saucu pēc palīdzības,+
jo es paļaujos uz taviem vārdiem.
148 Nakts vidū es mostos
un pārdomāju tavus vārdus.+
149 Savā uzticīgajā mīlestībā+ uzklausi mani!
Jehova, būdams taisnīgs, pasargā manu dzīvību!
150 Ļaudis, kas nododas kaunpilniem darbiem, ir jau tepat,
viņi ir tālu atkāpušies no taviem likumiem.
152 Jau sen es zinu par taviem atgādinājumiem,
ka tu tos esi devis, lai tie paliktu mūžam!+
ר [rēš]
153 Ievēro, kā es ciešu, un izglāb mani,+
jo es neesmu aizmirsis tavus likumus!
155 Ļaundariem glābšanu neredzēt,
jo tavi norādījumi tiem nerūp.+
156 Liela ir tava žēlsirdība, ak, Jehova,+
pasargā manu dzīvību, jo tu esi taisnīgs!
157 Daudzi mani vajā un nīst,+
bet es nenovēršos no taviem atgādinājumiem.
158 Uz tiem, kas lauž uzticību, es skatos ar riebumu,
jo viņi neklausa taviem vārdiem.+
159 Redzi, kā es mīlu tavas pavēles!
Jehova, savas uzticīgās mīlestības dēļ pasargā manu dzīvību!+
160 Tavu vārdu būtība ir patiesība,+
visi tavi taisnīgie spriedumi ir mūžīgi.
ש [sīn vai šīn]
162 Es priecājos par to, ko tu saki,+
kā līksmo tas, kurš guvis varenu laupījumu.
164 Septiņreiz dienā es tevi slavēju
tavu taisnīgo spriedumu dēļ.
166 Jehova, es ceru uz glābšanu, kas nāk no tevis,
un pildu tavus baušļus.
167 Es klausu taviem atgādinājumiem
un tos ļoti mīlu.+
168 Tavas pavēles un atgādinājumus es ievēroju.
Tu taču labi zini visu, ko es daru.+
ת [tāv]
170 Lai tevi sasniedz mana lūgšanās,
glāb mani, kā esi solījis!
171 Lai slavas vārdi plūst no manām lūpām,+
jo tu man māci savus norādījumus.
172 Es dziedāšu par to, ko esi teicis,+
jo visi tavi baušļi ir taisnīgi.
174 Jehova, es ilgojos pieredzēt, kā tu mani izglābsi!
Man ir dārgi tavi likumi.+
175 Ļauj man dzīvot, lai varu tevi slavēt!+
Lai man palīdz tavi spriedumi!
Kalnupceļa dziesma.*
2 Jehova, glāb mani
no blēžiem un meļiem!
3 Ko viņš darīs ar tevi, tu melīgā mēle,+
kā viņš tevi sodīs?
6 Pārāk ilgi esmu mājojis
pie miera nīdējiem.+
7 Es esmu par mieru, bet, līdzko ierunājos,
tie jau gatavi karot.
Kalnupceļa dziesma.
121 Es paceļu acis uz kalniem+ —
no kurienes man nāks palīdzība?
2 Palīdzība man — no Jehovas,+
no debesu un zemes Radītāja.
3 Viņš tev neļaus paslīdēt,+
tas, kurš tevi sargā, nesnauž.
4 Nē, nesnaudīs un neaizmigs
tas, kurš sargā Izraēlu!+
5 Jehova tevi sargā,
Jehova ir pavēnis+ tev pie labās rokas+ —
6 dienā saule tev nekaitēs,+
nedz mēness naktī.+
8 Jehova tevi sargās visās tavās gaitās*
tagad un mūžīgi!
Kalnupceļa dziesma. Dāvida psalms.
122 Cik priecīgs es biju, kad mani aicināja:
”Iesim uz Jehovas namu!”+
2 Nu mēs stāvam
tavos vārtos, Jeruzāleme!+
3 Jeruzāleme — saliedēta kā viens vesels,
tā šī pilsēta ir uzbūvēta.+
4 Tur augšup dodas ciltis,
Jah ciltis,
slavēt Jehovas vārdu,
kā pavēlēts Izraēlam,+
5 jo tur stāv tiesas troņi,+
Dāvida nama troņi.+
6 Lūdziet mieru Jeruzālemei!+
Tie, kas tevi* mīl, jutīsies droši.
7 Lai miers tavos mūros*,
drošība — tavos cietokšņu torņos!
8 Savu brāļu un draugu dēļ es teikšu:
”Lai tev miers!”
9 Mūsu Dieva Jehovas nama dēļ+
es lūgšu par tavu labklājību.
Kalnupceļa dziesma.
123 Uz tevi es paceļu acis,+
tu, kas sēdi debesu tronī.
2 Kā kalpi nenovērš acis no kunga rokām
un uz kundzes rokām cieši raugās kalpones,
tā mēs veramies uz Jehovu, mūsu Dievu,+
gaidīdami, kad viņš par mums apžēlosies.+
3 Apžēlojies par mums, Jehova, apžēlojies,
jo esam jau gana izbaudījuši nievas,+
4 gana jau mūs izsmējuši pašpaļāvīgie
un nicinājuši lepnie!
Kalnupceļa dziesma. Dāvida psalms.
124 ”Ja Jehova nebūtu bijis ar mums,”+
tā lai saka Izraēls,
2 ”ja Jehova nebūtu bijis ar mums,+
kad mums uzbruka ienaidnieki,+
3 tad savās niknajās dusmās+
tie mūs dzīvus būtu aprijuši,+
4 tad ūdeņi būtu mūs aizrāvuši,
pār mums būtu vēlušās straumes,+
5 nevaldāmas bangas mums būtu gāzušās pāri.
6 Lai slavēts Jehova —
viņš tiem nav ļāvis mūs saplosīt!
8 Mums palīdzība nāk no tā, kuru sauc Jehova,+
no debesu un zemes Radītāja.”
Kalnupceļa dziesma.
5 Bet tos, kas noklīst greizos ceļos,
Jehova patrieks kopā ar ļaundariem.+
Lai miers Izraēlam!
Kalnupceļa dziesma.
126 Kad Jehova pārveda trimdiniekus Cionā,+
mums likās, ka sapņojam.
2 Tad mūsu mute pildījās smiekliem,
mēs nebeidzām gavilēt.+
Tad runāja tautās:
”Varenus darbus Jehova ir darījis to labā!”+
3 Jā, varenus darbus Jehova ir darījis mūsu labā,+
tāpēc mēs līksmojam.
4 Ved atpakaļ mūsu trimdiniekus, Jehova,
kā straumes Negevā*!
5 Kas ar asarām sēj,
ar gavilēm pļaus.
Kalnupceļa dziesma. Sālamana psalms.
127 Ja Jehova namu neuzceļ,
tad velti tā cēlēji pūlas;+
ja Jehova pilsētu nesargā,+
tad velti sargs ir nomodā.
2 Velti jūs ceļaties agri,
velti paliekat augšā vēlu,
smagi strādājat iztikas dēļ,
jo viņš gādā par saviem mīļajiem un dāvā tiem miegu.+
4 Kā bultas stipra vīra rokā
ir dēli, kas dzimuši jaunībā.+
5 Laimīgs tas vīrs, kas ar tām pilda savu bultu maku!+
Viņš kaunā nepaliks,
kad tie* runās ar ienaidniekiem pilsētas vārtos.
Kalnupceļa dziesma.
2 Tu pārtiksi no sava darba augļiem,
baudīsi laimi un labklājību,+
3 tava sieva būs kā ražīgs vīnogulājs tavā namā,+
tavi dēli — kā olīvkoka atvases ap tavu galdu.
4 Lūk, kā tiks svētīts vīrs,
kas bīstas Jehovu!+
5 Jehova tevi svētīs no Cionas.
Kaut visu mūžu tu redzētu, kā plaukst Jeruzāleme,+
6 kaut tu redzētu savus dēlu dēlus!
Lai miers Izraēlam!
Kalnupceļa dziesma.
129 ”Kopš jaunības man nemitīgi uzbrūk ienaidnieki,”+
tā lai saka Izraēls,
2 ”kopš jaunības man nemitīgi uzbrūk ienaidnieki,+
bet viņi nav mani uzveikuši.+
3 Arāji pār manu muguru aruši,+
dzinuši garas vagas.”
5 Ar kaunu atkāpsies visi,
kas ienīst Cionu.+
6 Tie būs kā zāle uz jumta,
kas novīst, vēl neizrauta,
7 no kuras pat sauja neiznāk pļāvējam,
nedz klēpis kūlīšu vācējam,
8 un garāmgājēji neteiks:
”Lai Jehova jūs svētī!
Mēs jūs svētījam Jehovas vārdā!”
Kalnupceļa dziesma.
130 No izmisuma dzīlēm* es tevi saucu, Jehova!+
2 Ak, Jehova, sadzirdi manu balsi,
uzklausi jel manu lūgšanos!
5 Es ceru uz Jehovu no visas sirds,
es paļaujos uz viņa vārdiem.
7 Lai Izraēls cer uz Jehovu,
jo uzticīga ir Jehovas mīlestība+
un liela ir viņa vara — viņš spēj atbrīvot.
8 Viņš atbrīvos Izraēla ļaudis no visiem viņu pārkāpumiem.
Kalnupceļa dziesma. Dāvida psalms.
131 Jehova, nav lepna mana sirds,
manas acis nav augstprātīgas,+
es netīkoju pēc tā, kas pārāk liels,+
kas man nav sasniedzams.
2 Patiesi, savu dvēseli* es esmu mierinājis,+
klusinājis to kā bērnu* mātes klēpī,
nu rāma mana dvēsele kā bērns.
3 Izraēl, ceri uz Jehovu+
tagad un mūžīgi!
Kalnupceļa dziesma.
132 Piemini, Jehova, Dāvidu
un visas viņa ciešanas+ —
2 kā viņš zvērēja Jehovam,
solīja Jēkaba Varenajam:+
3 ”Es neiešu savā namā+
un neapgulšos savā gultā,
4 liegšu miegu savām acīm
un plakstiem neļaušu aizvērties snaudā,
5 kamēr nebūšu atradis vietu Jehovam,
cienīgu mājokli Jēkaba Varenajam!”+
9 Priesteri lai tērpjas taisnībā,
tavi uzticīgie lai gavilē!
10 Sava kalpa Dāvida dēļ
neatstum savu svaidīto!+
11 Jehova ir devis zvērestu Dāvidam,
patiesi, no tā viņš neatkāpsies:
”Vienu no taviem pēcnācējiem
es celšu tavā tronī.+
12 Ja tavi dēli ievēros manu līgumu
un manus likumus*, ko es viņiem mācu,+
tad arī viņu dēli
mūžam sēdēs tavā tronī.”+
13 Jehova ir izraudzījies Cionu,+
to viņš vēlas sev par mājvietu:+
14 ”Tā ir mana mītne uz mūžiem,
tur es mājošu,+ jo es tā vēlos!
15 Es bagātīgi to svētīšu, lai tur netrūktu iztikas,
tās trūcīgos es paēdināšu ar maizi,+
16 tās priesterus es tērpšu glābšanā,+
tās uzticīgie gavilēt gavilēs.+
17 Tur es likšu augt Dāvida spēkam,
es esmu sagatavojis gaismekli savam svaidītajam.+
18 Viņa ienaidniekus es tērpšu kaunā,
bet viņa kronis spoži mirdzēs!”+
Kalnupceļa dziesma. Dāvida psalms.
133 Lūk, cik labi un cik patīkami,
kad brāļi dzīvo vienotībā+ —
2 tā ir kā dārga eļļa, kas līst uz galvas,+
plūst lejup pa bārdu,
pa Ārona bārdu,+
un pil uz viņa tērpa apkakles!
3 Tā ir kā Hermona+ rasa,
kas krīt Cionas kalnos,+
jo tur Jehova ir apsolījis savu svētību —
mūžīgu dzīvi.
Kalnupceļa dziesma.
3 Lai Jehova, kas radījis debesis un zemi,
svētī tevi no Cionas!
135 Slavējiet Jah!*
Slavējiet Jehovas vārdu,
slavējiet, Jehovas kalpi,+
2 jūs, kas kalpojat Jehovas namā,
mūsu Dieva nama pagalmos!+
4 Jah ir izraudzījies sev Jēkabu,
izvēlējies Izraēlu sev par dārgu īpašumu.+
5 Es zinu: Jehova ir liels,
mūsu Kungs ir dižāks par visiem citiem dieviem.+
6 Jehova dara it visu, kas viņam tīk,+
debesīs un uz zemes, jūrās un ūdensdzīlēs.
8 Viņš nonāvēja Ēģiptes pirmdzimtos,
gan cilvēkus, gan lopus.+
10 Viņš iznīcināja daudzas tautas+
un nogalināja varenus ķēniņus,+
11 gan amoriešu ķēniņu Sīhonu,+
gan Basanas ķēniņu Ogu,+
un sagrāva visas Kanaānas valstis.
12 Viņu zemi viņš deva par mantojumu,
par mantojumu Izraēlam, savai tautai.+
15 Tautu elki ir sudrabs un zelts,
tie ir cilvēku rokām darināti.+
16 Tiem ir mute, bet tie nerunā,+
tiem ir acis, bet tie neredz,
17 tiem ir ausis, bet tie nedzird,
un elpas nav tiem mutē.+
19 Izraēla ļaudis, slavējiet Jehovu!
Ārona pēcnācēji, slavējiet Jehovu!
20 Levija pēcnācēji, slavējiet Jehovu!+
Jūs, kas Jehovu bīstaties, slavējiet Jehovu!
Slavējiet Jah!+
2 Pateicieties dievu Dievam,+
jo viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
3 Pateicieties kungu Kungam,
jo viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
5 Viņš debesis gudri ir radījis,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
6 zemi pār ūdeņiem ir izklājis,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
7 viņš ir radījis lielos spīdekļus,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
8 sauli, lai tā valdītu pār dienu,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
9 mēnesi un zvaigznes, lai tie valdītu pār nakti,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
10 Viņš nonāvēja ēģiptiešu pirmdzimtos,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
11 izveda izraēliešus no viņu vidus+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
12 ar savu stipro un vareno roku+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
13 Viņš pāršķēla Sarkano jūru,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
14 izveda izraēliešus tai cauri,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
15 bet faraonu un viņa karaspēku viņš iemeta Sarkanajā jūrā+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
16 Viņš veda savu tautu pa tuksnesi+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
17 un sakāva lielus valdniekus,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
18 nogalināja varenus ķēniņus,
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
19 amoriešu ķēniņu Sīhonu+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
20 un Basanas ķēniņu Ogu+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
21 Viņu zemi Dievs atdeva par mantojumu,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —
22 par mantojumu Izraēlam, savam kalpam,
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
23 Viņš mūs neaizmirsa, kad bijām pazemoti*,+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!+ —
24 un glāba mūs no ienaidniekiem+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
25 Viņš paēdina ikkatru dzīvu radību+
— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
26 Pateicieties debesu Dievam,
jo viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!
137 Pie Babilonas upēm+ — tur mēs sēdējām
un raudājām, atcerēdamies Cionu,+
2 tur mēs savas arfas
pakārām papelēs.+
3 Mūsu sagūstītāji lika mums dziedāt,+
mūsu izsmējēji pieprasīja līksmību:
”Uzdziediet taču mums kādu no Cionas dziesmām!”
4 Kā lai mēs dziedam Jehovas dziesmu
svešā zemē?
6 Lai mana mēle pielīp pie aukslējām,
ja es tevi vairs neatcerētos,
ja Jeruzāleme man nebūtu dārgāka
par manu vislielāko prieku!+
7 Piemini, Jehova, edomiešiem dienu,
kad krita Jeruzāleme, kad viņi teica:
”Sagraujiet to! Sagraujiet līdz pamatiem!”+
8 Babilonas meita, tu, kas tiksi izpostīta!+
Laimīgs būs tas, kas tev atmaksās —
darīs tev tā, kā tu darīji mums!+
9 Laimīgs būs tas, kas sagrābs tavus bērnus
un sadragās tos pret klintīm!+
Dāvida psalms.
2 Es klanīšos pret tavu svēto templi+
un cildināšu tavu vārdu+
tavas mīlestības* un uzticības dēļ,
jo savus solījumus un savu vārdu tu esi cēlis augstāk par visu*!
4 Visi zemes ķēniņi tevi cildinās, Jehova,+
jo būs dzirdējuši tavus solījumus.
7 Briesmās tu pasargāsi manu dzīvību,+
atvēzīsi roku pret maniem niknajiem ienaidniekiem,
ar savu labo roku tu mani izglābsi.
8 Jehova īstenos visu, ko nolēmis manā labā.
Jehova, tava uzticīgā mīlestība paliek mūžam!+
Nepamet savu roku darbu!+
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
139 Tu mani esi izzinājis, Jehova, tu mani pazīsti.+
4 Vārds vēl nav uz manas mēles,
kad tu, Jehova, jau to zini!+
5 No visām pusēm tu mani ieskauj
un turi pār mani savu plaukstu.
7 Kur gan es varētu aizbēgt no tava gara,
kur no tevis es varētu paslēpties?+
9 Ja es aizlidotu ar rītausmas spārniem
un apmestos tāltālu pie jūras,
10 pat tur mani vadītu tava roka,
tava labā roka mani turētu.+
11 Ja es teiktu: ”Tumsa mani apklās!”,
tad nakts ap mani pārtaptu gaismā.
12 Pat tumsa tev nebūtu par tumšu,
un nakts gaiši spīdētu kā diena.+
Tumsa tev ir kā gaisma.+
14 Es tevi slavēju, bijības pārņemts, jo esmu tik brīnišķi radīts.+
Brīnišķi ir tavi darbi,+
es to ļoti labi zinu.
16 Jau kā dīgli mani redzēja tavas acis,
tavā grāmatā bija pierakstītas visas tā daļas
un pat dienas, kad tām bija jātop,
kamēr vēl nebija nevienas no tām.
17 Cik dārgas man ir tavas domas, Dievs!+
Cik neaptverams ir to daudzums!+
18 Ja cenšos tās saskaitīt — to taču ir vairāk nekā smilšu graudu!+
Kad pamostos, manas domas vēl aizvien kavējas pie tevis.*+
19 Kaut tu nonāvētu ļaundarus, Dievs!+
Tad varmākas no manis atkāptos —
20 tie, kas runā par tevi ļaunu,
tavi ienaidnieki, kas necienīgi lieto tavu vārdu.+
22 Cik stipri es viņus nīstu!+
Viņi ir mani niknākie ienaidnieki.
Dziedātāju vadītājam. Dāvida psalms.
140 Glāb mani, Jehova, no ļauniem cilvēkiem,
pasargā mani no varmākām,+
2 no tiem, kas perina ļaunas domas+
un nemitīgi kurina naidu.
6 Es saku Jehovam: ”Tu esi mans Dievs.
Uzklausi, Jehova, manus palīgā saucienus!”+
7 Jehova, Visaugstais Kungs, mans stiprais Glābēj,
tu sargā manu galvu kaujas dienā.+
8 Jehova, neļauj ļaundariem dabūt to, ko viņi kāro,
izjauc viņu plānus, lai viņi nedižojas!+ (Selā.)
9 Lai pār manu aplencēju galvām
nāk tas posts, par ko viņi paši runājuši!+
10 Lai kvēlošas ogles birst pār viņiem,+
lai viņus iemet ugunī,
dziļās bedrēs,+ tā ka viņi vairs neceļas!
11 Lai apmelotājiem nav vietas uz zemes,+
lai nelaime vajā un iznīcina varmākas!
12 Es zinu, ka Jehova aizstāvēs zemos ļaudis
un nodrošinās taisnību nabagiem.+
13 Patiesi, taisnie slavinās tavu vārdu,
taisnīgie dzīvos tavā priekšā!+
Dāvida psalms.
Uzklausi mani, kad tevi saucu!+
2 Lai mana lūgšana ir kā kvēpināmais,+ kas sagatavots tavā priekšā,+
manas lūgšanā paceltās rokas lai ir kā vakara upuris.+
3 Jehova, pieliec sargu manai mutei,
apsargā manu lūpu durvis,+
4 neļauj manai sirdij sliekties uz ļaunu,+
lai es nesāktu darīt nelietības kopā ar neģēļiem!
Ar viņu gardumiem es negribu mieloties.
5 Ja taisnais mani sistu, tas liecinātu par uzticīgu mīlestību,+
ja viņš mani pārmācītu, tā būtu kā eļļa uz manas galvas,+
es no tās nevairītos.+
Es nebeigšu lūgt par viņu, ja viņu piemeklēs nelaime.
6 Tautas tiesneši ir nomesti no klints,
bet ļaudis ieklausīsies manos vārdos, jo tie ir patīkami.
7 Kā arot tiek apvērsta zeme,
tā mūsu kauli ir izkaisīti kapa* priekšā.
8 Bet manas acis ir pievērstas tev, Visaugstais Kungs Jehova!+
Pie tevis es patveros —
neļauj man aiziet bojā!
9 Pasargā mani no slazdiem, kas man izlikti,
un no neliešu cilpām!
10 Visi ļaundari iekritīs paši savos tīklos,+
bet es droši paiešu garām.
Dāvida pārdomu dziesma. Lūgšana, ko viņš teica, kad bija alā.+
142 Skaļā balsī es piesaucu Jehovu,+
skaļā balsī es Jehovu lūdzos.
Arī tad tu vēro manas gaitas.+
Ceļā, pa kuru es eju,
naidnieki izliek man slazdus.
4 Skaties — man blakus
nav neviena, kam es rūpētu.+
Man nav, kur bēgt,+
nevienam gar mani nav daļas.
6 Uzklausi manu palīgā saucienu,
jo es esmu zemu nospiests!
Glāb mani no vajātājiem,+
kas ir par mani stiprāki!
7 Izved mani no cietuma,
lai varu slavēt tavu vārdu!
Lai ap mani pulcējas taisnie,
jo tu man dari labu.
Dāvida psalms.
143 Jehova, uzklausi manu lūgšanu,+
ieklausies manos saucienos pēc palīdzības!
Savā uzticībā un taisnīgumā atbildi man!
2 Netiesājies ar savu kalpu,
jo neviens no dzīvajiem nav taisns tavā priekšā.+
3 Naidnieks mani vajā,
viņš iemin zemē manu dzīvību,
tumsā mani izstumj kā sen jau mirušos.
8 Jau no paša rīta ļauj man izjust, cik uzticīgi tu mani mīli,
jo es paļaujos uz tevi.
Rādi man, kādu ceļu iet,+
jo pie tevis es tiecos ar visu savu būtni.
9 Izglāb mani no ienaidniekiem, Jehova, —
pie tevis es meklēju aizsardzību!+
10 Māci man pildīt tavu gribu,+
jo tu esi mans Dievs!
Tavs labais gars
lai mani vada pa līdzenu zemi*!
11 Jehova, sava vārda dēļ pasargā manu dzīvību,
savā taisnīgumā izglāb mani no ciešanām!+
12 Savā uzticīgajā mīlestībā dari galu maniem ienaidniekiem,+
iznīcini visus manus vajātājus,+
jo es esmu tavs kalps!+
Dāvida psalms.
144 Slavēts lai Jehova, mana Klints,+
kas manas rokas apmāca kaujai
un manus pirkstus vingrina karam!+
2 Viņš mani uzticīgi mīl, viņš ir mans cietoksnis,
mans drošais patvērums un glābējs,
mans vairogs, pie viņa es tveros,+
viņš pakļauj man tautas.+
3 Jehova, kas gan ir cilvēks, ka tu viņu pamani,
kas ir cilvēka bērns, ka tu viņu ievēro?+
7 Pastiep rokas no augstumiem
un pasargā mani, izglāb mani no lieliem ūdeņiem,
no svešzemnieku varas!+
8 No viņu mutes skan meli,
viņu labā roka ceļas nepatiesam zvērestam*.
9 Dievs, es dziedāšu tev jaunu dziesmu,+
spēlēšu tev desmitstīgu cītaru!
11 Pasargā mani un izglāb no svešzemnieku varas —
no viņu mutes skan meli,
viņu labā roka ceļas nepatiesam zvērestam!
12 Tad mūsu dēli būs kā jauni stādi, pilni augsmes spēka,
mūsu meitas — kā grezni stūra pīlāri, kas izdaiļo pilis,
13 mūsu klētis vai lūzīs no pārpilnības
un tūkstošu tūkstošos būs skaitāmas aitas mūsu ganībās.
14 Mūsu govis atnesīsies viegli*, tās neskars nekāda nelaime,
un vaimanas neskanēs pilsētas laukumos.
15 Laimīga tauta, kurai tā klājas!
Laimīga tauta, kuras Dievs ir Jehova!+
Dāvida slavas dziesma.
א [ālef]*
ב [bēt]
ג [gīmel]
ד [dālet]
4 Paaudžu paaudzes slavinās tavu veikumu,
stāstīs par taviem varenajiem darbiem,+
ה [hē]
5 par tavas varenības cildeno krāšņumu!+
Es pārdomāšu tavus brīnumainos darbus.
ו [vāv]
6 Ļaudis vēstīs, cik bijājams ir viss, ko tu veic,*
es sludināšu tavu diženumu.
ז [zajin]
ח [hēt]
ט [tēt]
9 Jehova ir labs pret visiem,+
žēlsirdība izpaužas it visā, ko viņš dara.
י [jod]
כ [kaf]
11 Viņi vēstīs par tavas ķēniņvaras spozmi+
un stāstīs par tavu varenību,+
ל [lāmed]
12 lai ļaudīm darītu zināmus tavus varenos darbus+
un tavas ķēniņvaras cildeno krāšņumu.+
מ [mēm]
13 Tava ķēniņvara ir mūžīga,
tu valdīsi paaudžu paaudzēs.+
ס [sāmek]
ע [ajin]
15 It visi cer uz tevi —
tu dod tiem uzturu īstajā laikā.+
פ [pē]
צ [cādē]
ק [kof]
ר [rēš]
ש [šīn]
ת [tāv]
21 Lai mana mute vēstī Jehovas slavu!+
Ikviena dzīva radība lai mūžu mūžos daudzina viņa svēto vārdu!+
2 Es slavēšu Jehovu visu mūžu,
dziedāšu slavu savam Dievam, kamēr vien dzīvošu.
3 Nepaļaujieties uz augstiem kungiem,
uz cilvēku bērniem, kas nevar glābt!+
5 Laimīgs tas, kam palīgs ir Jēkaba Dievs,+
kas cer uz Jehovu, savu Dievu,+
6 kurš ir radījis debesis un zemi,
jūru un visu, kas tās pilda.+
Jehova atbrīvo ieslodzītos,+
8 Jehova atver acis aklajiem,+
Jehova pieceļ sagumušos,+
Jehova mīl taisnos.
10 Jehova būs Ķēniņš mūžīgi,+
tavs Dievs, Ciona, valdīs audžu audzēs!
Slavējiet Jah!
147 Slavējiet Jah!*
Cik labi ir dziedāt slavu mūsu Dievam,
cik tas ir patīkami, jo viņš ir slavas cienīgs!+
2 Jehova uzceļ Jeruzālemi+
un atkal pulcē kopā Izraēla trimdiniekus,+
3 viņš dziedina satriektās sirdis,
pārsien viņu brūces.
4 Viņš saskaita zvaigznes
un katru no tām sauc vārdā.+
6 Jehova pieceļ pazemīgos,+
bet ļaundarus notriec zemē.
7 Pateicībā dziediet Jehovam,
spēlējiet arfu mūsu Dievam,
8 kas debesis sedz ar mākoņiem,
sūta zemei lietu+
un kalnos liek zaļot zālei.+
10 Ne jau par zirga spēku viņam ir prieks,+
ne par vīra stiprajām kājām+ —
11 Jehovam patīk tie, kas viņu bīstas,+
kas cer uz viņa uzticīgo mīlestību.+
12 Cildini Jehovu, Jeruzāleme,
slavē savu Dievu, Ciona,
13 jo viņš nostiprina tavu vārtu bultas
un svētī tavus dēlus,
14 viņš dod mieru tavās robežās+
un mielo tevi ar vislabākajiem kviešiem.+
15 Viņš sūta pavēli zemei,
trauktin traucas viņa vārds.
Kurš gan spēj izturēt viņa salu?+
18 Viņš pavēl, un ledus kūst,
viņš uzpūš savu vēju+ — un plūst ūdeņi.
19 Viņš pasludina savus vārdus Jēkabam,
savus norādījumus un likumus Izraēlam.+
20 Tā viņš nav darījis nevienai citai tautai,+
tām viņa likumi ir sveši.
Slavējiet Jah!+
148 Slavējiet Jah!*
Slavējiet Jehovu no debesīm,+
slavējiet viņu augstumos!
3 Slavējiet viņu, saule un mēness,
slavējiet viņu, visas spožās zvaigznes,+
4 slavējiet viņu, debesu debesis
un jūs — lietus mākoņi debesīs!
5 Lai tie slavē Jehovas vārdu,
jo pēc viņa pavēles tie ir radīti.+
7 Slavējiet Jehovu uz zemes,
lielie jūras zvēri un visi dziļie ūdeņi,
8 zibens un krusa, sniegs un mākoņvāli,
un tu, viesuļvējš, kas pildi viņa teikto,+
9 kalni un visi pakalni,+
augļu koki un ciedri,+
10 zvēri+ un lopi,
rāpuļi un putni,
11 zemes ķēniņi un visas tautas,
augstmaņi un tiesneši,+
12 jaunekļi un jaunavas,
sirmgalvji un bērni!
13 Lai tie slavē Jehovas vārdu,
jo vienīgi viņa vārds ir neizsakāmi augsts,+
viņa diženums — pāri zemei un debesīm!+
14 Viņš liks pieaugt savas tautas spēkam
par slavu visiem saviem uzticīgajiem,
Izraēla dēliem, tautai, kas viņam dārga.
Slavējiet Jah!
149 Slavējiet Jah!*
2 Lai Izraēls priecājas par savu diženo Radītāju,+
lai Cionas dēli līksmo par savu Ķēniņu!
3 Lai tie slavē viņa vārdu ar dejām,+
skandē viņam slavu ar tamburīnu un arfu,+
4 jo Jehova mīl savu tautu,+
viņš pazemīgos rotā ar glābšanu.+
5 Lai uzticīgie līksmo, godā celti,
lai viņi gavilē savās guļvietās!+
6 Viņiem mutē lai ir slavas dziesmas Dievam,
bet rokā — divasmeņu zobens,
7 lai atriebtos tautām
un sodītu ciltis,
8 lai ieslēgtu važās to ķēniņus
un dižciltīgos iekaltu dzelžos,
9 lai tiem izpildītu sodu, kā rakstīts spriedumā.+
Tāds gods pienākas visiem viņa uzticīgajiem kalpiem!
Slavējiet Jah!
3 Slavējiet viņu ar raga skaņām,+
slavējiet viņu ar cītarām un arfām,+
4 slavējiet viņu ar tamburīniem+ un dejām,
slavējiet viņu ar stīgām+ un stabulēm,+
5 slavējiet viņu, cimbalām* šķindot,
ar skanīgām cimbalām+ viņu slavējiet!
6 Visi, kas elpo, lai slavē Jah!
Slavējiet Jah!+
Vai ”pusbalsī lasa”.
Vai ”apspriežas”.
Vai ”viņa Mesiju”. Sk. ”Mesija” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”ņemiet vērā brīdinājumu”.
Burt. ”Skūpstiet”.
Burt. ”neaizietu bojā ceļā”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”izcels; izturēsies ar īpašu labvēlību pret”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”svētnīcu”.
Sk. ”zemā reģistrā” skaidrojošajā vārdnīcā.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Attiecīgā ebr. vārda nozīme precīzi nav zināma. Iesp., tas apzīmēja dziesmu, kurā izpaustas spēcīgas emocijas un kurai raksturīga strauja ritma maiņa.
Vai, iesp., ”bet es taču saudzēju pat to, kas mani nīda bez pamata”.
Burt. ”pārbauda sirdis un nieres”.
Vai ”ļaundarus viņš nosoda”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”Tavu diženumu daudzina pāri debesīm”.
Burt. ”pirkstu”.
Burt. ”dēls”.
Vai ”dievišķajiem”.
Ebr. al mūt labbēn. Sk. ”al mūt labbēn” skaidrojošajā vārdnīcā.
Ebreju alfabēta pirmais burts. Šis psalms oriģinālā ir sarakstīts alfabētiska akrostiha formā, t.i., katra tā daļa sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”mantrausis slavē pats sevi”.
Burt. ”saka savā sirdī”.
Vai ”Es nekad neklupšu”.
Vai ”biezokņa”.
Burt. ”roku”.
Vai ”viņa dvēsele”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”slazdus”.
Vai ”izjutīs viņa labvēlību”.
Burt. ”ar sirdi un sirdi”.
Vai, iesp., ”tos”, t.i., Jehovas vārdus.
Vai, iesp., ”tos”, t.i., Jehovas vārdus.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”saka savā sirdī”.
Burt. ”ar taisno paaudzi”.
Vai ”staigā nevainībā”.
Sk. ”bijība pret Dievu” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”nelauž zvērestu; neatkāpjas no solījuma”.
Vai ”nekad neklups”.
Attiecīgā ebr. vārda nozīme precīzi nav zināma. Sk. ”uzraksts” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”dziļākās jūtas”. Burt. ”nieres”.
Vai ”nesvārstīšos”.
Burt. ”mans gods”.
Vai ”manu dvēseli”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”redzēt bedri”. Vai, iesp., ”pieredzēt satrūdēšanu”.
Vai ”Pieliecies un klausies”.
Vai ”šī laikmeta”.
Vai ”modīšos gandarīts, ka varu raudzīties tavā veidolā”.
Vai ”mans varenais glābējs”. Sk. ”rags” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”vēja; gara”.
Vai ”plašumos”.
Vai ”apspiestos”.
Vai ”ugunī pārbaudīti”.
Vai ”Diženas uzvaras tu dod savam ķēniņam”.
Vai, iesp., ”pār visu zemi ir novilkta to mēraukla”.
Vai ”atspirdzina dvēseli”.
Vai ”par to, kā tu mūs glāb”.
Vai ”izcilu glābšanu”.
Vai, iesp., ”Ķēniņš mums atbildēs”.
Vai ”dāvā uzvaras”.
Iesp., melodija vai izpildījuma veids.
Vai ”tu tronī sēdi, Izraēla slavas dziesmu apvīts”.
Vai ”nepalika kaunā”.
Burt. ”nav slēpis savu seju”.
Burt. ”visi, kas noiet putekļos”.
Vai, iesp., ”pie rāmiem ūdeņiem”.
Vai ”dod man jaunus spēkus”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”mierina”.
Vai ”manas dvēseles”. Domāta Jehovas dzīvība, pie kuras kāds zvēr.
Burt. ”paaudze”.
Burt. ”meklē tavu seju”.
Burt. ”galvas”.
Vai ”kļūstiet augstākas”.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Vai ”uzticīgas mīlestības”.
Burt. ”nieres un sirdi”.
Burt. ”nesēžu”.
Burt. ”un viņu labā roka ir pilna ar kukuļošanu”.
Burt. ”sapulcēs”.
Vai ”dzīvības”.
Vai ”dziļās pārdomās”.
Vai ”svētnīcu”.
Burt. ”seju”.
Vai, iesp., ”Es ticu, ka pieredzēšu Jehovas labestību, kamēr vien būšu starp dzīvajiem”.
Burt. ”runā mieru”.
Vai, iesp., ”jo dižs ir viņa svētums”.
Burt. ”lieliem ūdeņiem”.
Vai ”debesu ūdeņiem”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”piemiņu”.
Burt. ”[mans] gods”.
Vai ”Pieliecies un klausies”.
Vai ”uzticīgais Dievs”.
Burt. ”Mani laiki”.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Attiecīgā ebr. vārda nozīme precīzi nav zināma. Sk. ”pārdomu dziesma” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”piedoti”.
Burt. ”garā”.
Vai ”nelabvēlība”.
Vai ”mana dzīvības sula izžuva”.
Vai ”došu tev izpratni”.
Vai ”garu”.
Burt. ”viss to pulks”.
Vai ”lēmumi”.
Vai ”glābiņu”.
Iesp., ķēniņa Ahīša tituls.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Vai ”slien nometni ap tiem”.
Vai ”Nobaudiet”.
Vai ”kas jūtas sagrauti”.
Burt. ”izpērk”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”atgriezās pie manām krūtīm”.
Vai, iesp., ”par kumosu maizes ir gatavi mani izsmiet”.
Vai ”mieru”.
Vai ”pārdomāšu”.
Burt. ”Kā Dieva kalni”.
Burt. ”treknumu”.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Vai, iesp., ”nedusmojies, jo no tā ceļas tikai ļaunums”.
Burt. ”zina nevainīgo dienas”.
Vai ”dara stingrus”.
Vai ”balsta viņu ar savu roku”.
Vai, iesp., ”Bet daudz ir to, kas neieredz mani bez pamata”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”cik nīcīgs esmu”.
Vai ”gaidīt gaidīju”.
Vai ”Tev nebija prieka par upuriem un ziedojumiem”.
Vai ”rakstu rullī”.
Burt. ”ir pacēlis papēdi”.
Vai ”Manas uzticības”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”mazajā kalnā”.
Vai, iesp., ”It kā kaulus man laužot”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”tavas sejas gaisma”.
Vai ”diženu glābšanu”.
Vai ”irbulis”.
Burt. ”mācīs tev”.
Vai ”tavas valstības”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Domāta nevis alveja, bet aromātiska viela, ko acīmredzot ieguva no koka, kuru sauc par akvilāriju.
Sk. ”augstā reģistrā” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”vairogus”.
Burt. ”vairogi”.
Burt. ”meitas”.
Vai, iesp., ”līdz pašai nāves stundai”.
Burt. ”bedri”.
Vai ”šeolu”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeols”.
Burt. ”izpirks”.
Vai ”šeola”.
”Varenais Dievs”. Burt. ”dievu Dievs”.
Vai ”no saules lēkta līdz rietam”.
Vai ”pamācību”.
Vai, iesp., ”Ja ieraugi zagli, tu viņam pievienojies”.
Vai ”cel viņam neslavu”.
Vai ”pirmām kārtām pret tevi”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”atbalsti mani ar labprātības garu”.
Vai ”nenicināsi”.
Vai, iesp., ”jo tas ir labi”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”kaut arī nebūs, no kā bīties”.
Vai, iesp., ”jo tas ir labi”.
Vai ”sajauc viņu valodu”.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
T.i., bijušais draugs, kas minēts 13. un 14. pantā.
Burt. ”Met”.
Vai ”Uztici savu nastu Jehovam”.
Vai ”svārstīties”.
Burt. ”Manu bēguļošanu”.
Vai ”ādas maisā”.
Vai ”uzticīgo mīlestību”.
Vai ”visa mana būtība”.
Vai, iesp., ”Tu esi pacēlis”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”svētnīcā”.
Burt. ”manas galvas cietoksnis”.
Vai, iesp., ”nocietināto”.
Vai ”uzticīgu mīlestību”.
Vai, iesp., ”Jūs viņam uzbrūkat, it kā viņš būtu sašķiebusies siena, mūris, kas teju grūst!”.
Vai ”no viņa goda”.
Vai ”uz izspiešanu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”nakts sardzēs”. Dāvida laikā izraēlieši iedalīja nakti trīs sardzēs. Pirmā ilga aptuveni no sešiem līdz desmitiem vakarā, otrā — no desmitiem vakarā līdz diviem naktī, un trešā — no diviem naktī līdz sešiem rītā.
Vai ”lapsām”.
Vai ”leposies”.
Vai ”cits citu iedrošina darīt ļaunu”.
Vai ”leposies”.
Burt. ”visa miesa”.
Burt. ”apklāj”.
Vai ”svētnīcā”.
Burt. ”pārplūdini”.
Burt. ”treknums”.
Burt. ”ļāvi jāt pār mūsu galvu”.
Vai, iesp., ”uz mākoņiem”.
Jah ir vārda Jehova saīsināta forma.
Burt. ”tiesnesis”.
Burt. ”mantojumu”.
Vai, iesp., ”aplokiem”.
Vai ”dzeltenzaļā”.
Vai ”it kā sniegs sniga Calmonā”.
Vai ”varens kalns”.
Burt. ”Sapulcēs”.
Vai ”valda pār citiem”.
Vai, iesp., ”nāks sūtņi”.
Vai, iesp., ”raudāju un gavēju”.
Acīmredzot domāts kaps.
Burt. ”laba”.
Vai ”un es esmu tuvu izmisumam”.
Burt. ”galds”.
Vai ”pieliecies un klausies”.
Vai ”uzskaitīt”.
Burt. ”roku”.
Vai ”pārdomāšu”.
Burt. ”tiesā”.
T.i., Eifratas.
Vai ”Šebas”.
Burt. ”asinis”.
Vai ”branga”.
Vai ”pārticības”.
Burt. ”tu nicināsi viņu tēlu”.
Burt. ”manās nierēs”.
Burt. ”kūp”.
Vai ”no savu drēbju ieloka”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”Tavs vārds”.
Burt. ”Neceliet savu ragu!”.
Burt. ”Neceliet augstu savu ragu”.
Burt. ”nocirtīšu visus ragus”.
Burt. ”rags tiks pacelts”.
Burt. ”garu”.
Burt. ”izpirki”.
Vai ”manus likumus”.
Burt. ”nebija sagatavota”.
Burt. ”pārbaudīja”.
Burt. ”vareno”.
Vai ”Atriebējs”.
Burt. ”miesa”.
Vai, iesp., ”ka gars iziet un neatgriežas”.
Burt. ”izpirka”.
Vai, iesp., ”ar drudzi”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”atbrīvo”.
Vai, iesp., ”starp”.
T.i., Eifratai.
Burt. ”dēlu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”valodu”.
Noz. ”nesaskaņas; strīds”.
Burt. ”to laiks”.
Vai ”Dieva”.
Vai ”Dievam līdzīgo”. Acīmredzot attiecas uz tiesnešiem, kas sprieda tiesu Izraēlā.
Burt. ”Tiesājiet”.
T.i., 1. pantā minētie ”dievi”.
Vai ”līdzīgi Dievam”.
T.i., moābiešus un amoniešus.
Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”par vējriteņiem”.
Burt. ”meklētu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”mana sirds un mana miesa gavilē”.
Burt. ”bākā ielejai”. Nav precīzi zināms, kādu augu ebr. vārds bākā apzīmē.
Vai, iesp., ”un skolotājs tērpjas svētībās”.
Vai, iesp., ”Uz mūsu vairogu skaties, Dievs”.
Vai ”Ved mūs atpakaļ”.
Vai ”Uzticīga mīlestība”.
Vai ”Pieliecies un klausies”.
Vai ”dod man nedalītu sirdi”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”kas nesteidzas dusmoties”.
Vai ”uzticīgā mīlestībā”.
Vai ”patiesīgs”.
Vai ”Parādi man savas labestības zīmi”.
Acīmredzot attiecas uz Ēģipti.
Vai ”atzīst”.
Burt. ”visi mani avoti”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”pieliecies un klausies”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”rokas”.
Ebr. avaddōn. Sk. ”Abadons” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”visas reizē”.
Vai ”Tavus pēcnācējus”. Burt. ”Tavu sēklu”.
Acīmredzot attiecas uz Ēģipti vai tās valdnieku.
Vai ”uzticīga mīlestība”.
Vai ”uzticīgā mīlestība”.
Vai ”dumpi”.
Vai ”savu dvēseli”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”jānes pie savām krūtīm”.
Vai, iesp., ”cietoksnis; patvērums”.
Vai ”izmantot”.
Burt. ”slēptuvē”.
Vai, iesp., ”cietoksni; patvērumu”.
Vai ”mani atzīst”.
Vai ”piedien tavam namam”.
Vai ”netaisniem tiesnešiem”. Burt. ”posta tronim”.
Noz. ”nesaskaņas; strīds”.
Noz. ”pārbaudījums”.
Vai, iesp., ”jo dižs ir viņa svētums”.
Burt. ”meitas”.
Burt. ”piemiņu”.
Vai ”viņš ir guvis uzvaru”.
Vai ”uzticīgu mīlestību”.
Vai ”ir redzējusi mūsu Dieva uzvaru”.
Vai, iesp., ”starp”.
Vai, iesp., ”un ne mēs paši”.
Vai ”nevērtīgs; nederīgs”.
Vai ”viņu darbi man nepielips”.
Vai ”iznīcināšu”.
Vai ”pieliecies un klausies”.
Vai, iesp., ”Esmu izģindis”.
Vai ”stiepjas”.
Vai ”tavs vārds”. Burt. ”tava piemiņa”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”bedres”.
Vai ”nesteidzas dusmoties”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”ūdeņiem”.
Burt. ”par gariem”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”roku”.
Vai ”garu”.
Vai, iesp., ”Lai patīkamas ir manas pārdomas par viņu!”.
Vai ”Aleluja!”. Jah ir vārda Jehova saīsināta forma.
Vai, iesp., ”stāstiet par visiem viņa brīnumainajiem darbiem”.
Burt. ”salauza ikvienu maizes nūju”. Iesp., runa par nūjām, uz kurām uzvērtas glabāja maizes.
Vai ”attīrīja”. Ebr. vārds norāda uz metāla attīrīšanu, to kausējot.
Iesp., Mozus un Ārons.
Vai ”uguns liesmas”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”lepošos ar tevi”.
Vai ”neizprata”.
Burt. ”nostājās plaisā viņa priekšā”.
T.i., upurus, kas nesti vai nu mirušiem cilvēkiem, vai nedzīviem dieviem.
Noz. ”nesaskaņas; strīds”.
Burt. ”sarūgtināja viņa garu”.
Vai ”nodevās garīgai netiklībai”.
Vai ”savas lielās uzticīgās mīlestības dēļ”.
Vai ”Lai notiek tā!”.
Burt. ”izpirktie”.
Vai ”padomē”.
Vai ”būtību”.
Vai, iesp., ”svētnīcā”.
Vai ”apsūdzētājs”.
Vai ”pārrauga amatu”.
Vai ”neparāda viņam uzticīgu mīlestību”.
Vai ”parādīt uzticīgu mīlestību”.
Vai ”no tiem, kas viņu nosoda”.
Burt. ”par soliņu tavām kājām”.
Burt. ”tava spēka zizlim”.
Vai ”nenožēlos”.
Vai ”visas zemes”.
T.i., 1. pantā minētais ”mans Kungs”.
Vai ”Aleluja!”.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Vai ”Aleluja!”.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Burt. ”paaudze”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”No austrumiem līdz rietumiem”.
Vai ”sēž tronī”.
Vai, iesp., ”mēslaines”.
Vai ”uzticīgās mīlestības”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”pieliecas, lai klausītos manī”.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”Dārga”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”Gaviles par glābšanu”.
Burt. ”par stūra galvu”.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Vai ”kuru ceļš ir bez vainas; kas staigā uzticības ceļu”.
Ebr. vārds, kas tulkots ”atgādinājumi”, attiecas uz likumiem, pavēlēm un brīdinājumiem, ko Dievs savai tautai piekodina ievērot.
Vai ”pētīšu”.
Vai ”ceļu, ko nosaka tavas pavēles”.
Vai ”kaunu”.
Burt. ”Es skriešu pa tavu baušļu ceļu”.
Vai, iesp., ”vairo manu paļāvību”.
Vai, iesp., ”ko esi solījis tiem, kuri tevi bīstas”.
Vai, iesp., ”ar saviem meliem”.
Burt. ”uz manas delnas”.
Vai ”vienaldzīgos; negribīgos”.
Vai ”nav jāpiedzīvo kauns”.
Vai ”dari stingrus”.
Vai ”smaidā”.
Vai ”Ugunī pārbaudīti”.
Vai ”Iztiesā manu lietu”.
Vai ”nav nekā, kas tiem būtu par klupšanas akmeni”.
Sk. ”kalnupceļa dziesma” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”jāmājo svešumā”.
Burt. ”sargās tavu iziešanu un ienākšanu”.
T.i., Jeruzālemi.
Vai ”vaļņos”.
Burt. ”Ļaunuma scepteris”.
Vai ”kā ūdeni dienvidu sausgultnēs ”.
Acīmredzot dēli.
Burt. ”No dziļumiem”.
Vai ”uzskaitītu pārkāpumus”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Ebr. vārds apzīmē bērnu, kas nesen atšķirts no krūts.
Acīmredzot domāts līguma šķirsts.
Vai ”atgādinājumus”.
Vai, iesp., ”Svētnīcā”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai, iesp., ”jo tas ir patīkami”.
Vai ”tavs vārds”. Burt. ”tava piemiņa”.
Vai ”bēdu nospiesti”.
Vai, iesp., ”lai nokalst mana labā roka”.
Vai ”uzticīgās mīlestības”.
Vai, iesp., ”savus solījumus tu esi cēlis augstāk par savu vārdu”.
Burt. ”ceļiem”.
Burt. ”viņš pazīst iztālēm”.
Burt. ”mēri”.
Vai ”man tas ir pārāk brīnumaini”.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”no visām pusēm aizsedzi”. Vai, iesp., ”noaudi”.
Vai, iesp., ”Pamodies es aizvien vēl tās skaitītu”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”mana daļa dzīvo zemē”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”pa taisnības zemi”.
Burt. ”viņu labā roka — melu labā roka”.
Vai ”glābšanu”.
Vai ”neizmetīsies”.
Sk. 9:1, zemsv. piez.
Vai ”cik bijājams ir tavs spēks”.
Vai ”nesteidzas dusmoties”.
Burt. ”roku”.
Vai ”no sirds”.
Vai ”Aleluja!”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”elpa”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”Aleluja!”.
Vai ”viņa debesīm, kas liecina par viņa spēku”.
Mūzikas instruments, radniecīgs mūsdienu šķīvjiem.