Baŵa si Önö
Rabu, 1 Mbaŵa si Önö
Mahalö gangetula ba wamaʼema turia somuso dödö khömi moroi khö Lowalangi, ba matehegö waʼaurima.—1 Te. 2:8.
Moguna iforomaʼö samahaʼö Sura Niʼamoniʼö wa iʼameʼegö tödö niha nifahaʼönia. Moguna öwaʼö tödömö wa no niha sedöna tobali talifusöda ba wamati ia. Tatu abua khönia ba wondröi ndra si fahuwu khönia ba zilalö, hegöi ba wamalua fombulöʼö enaʼö tola ifosumange Yehowa. Samahaʼö si sökhi, hasambalö iʼohe niha nifahaʼönia ba Zura Niʼamoniʼö ba wamalukhaisi ndra talifusöda ba mbanua niha Keriso. Na tafalua daʼö, tola fariawö ia ba nono mbanua Lowalangi si tola manolo yaʼia ba wangokhögö fahuwusa saro khö Yehowa ba sangabölöʼö yaʼia na alua khönia gabula dödö. Omasi ita na irasoi wa no tobali ia ösi mbanua niha Keriso ba ahatö ia khö ndra talifusöda ba wamati. Omasi göi ita na adöni dödönia ba waʼafatalifusötada ba wamati safönu faʼomasi. Na irasoi zimane daʼö, itugu aoha khönia ba wamöhöli fariawö ba niha si tebai manolo yaʼia ba wangokhögö fahuwusa khö Yehowa. (Amd. 13:20) Hewaʼae na lö omasi fariawö khönia ndra awönia ba zilalö, no aboto ba dödönia wa tola iʼokhögö zindruhu si fahuwu bakha ba organisasi Yehowa.—Mrk. 10:29, 30; 1 Fe. 4:4. w20.10 17 ¶10-11
Kami, 2 Mbaŵa si Önö
No tebeʼe khögu fefu waʼabölö ba zorugo hegöi ba gulidanö.—Mat. 28:18.
Moguna fahuwu ita khö Yesu enaʼö tobali ita si fahuwu khö Yehowa. Hadia mbörö? Nehegö zi dombua dane-dane andre. Si oföna, imane Yesu khö ndra nifahaʼönia, ”Iʼomasiʼö ami Ama, börö me no miʼomasiʼö ndraʼo.” (Yoh. 16:27) Imane nasa, ”Lö sondrugi Ama na lö itörö ndraʼo.” (Yoh. 14:6) Na omasi ita fahuwu khö Yehowa hizaʼi lö fahuwu ita khö Yesu, amaedolania hulö na möi ita bakha ba zi sambua tomosa hizaʼi lö tatörö mbawandruhönia. Iʼogunaʼö göi Yesu duma-duma si fagölö me ifotöi ia ’bawandruhö ba mbiri-biri’. (Yoh. 10:7) Dane-dane si dua, moʼahonoa Yesu ba woloʼö amuata Namania. Imane khö ndra nifahaʼönia, ”Dozi si no mangila yaʼo ba no göi iʼila Nama.” (Yoh. 14:9) Andrö, sambua lala enaʼö aboto ba dödöda Yehowa yaʼia daʼö na tafahaʼö ita sanandrösa ba waʼauri Yesu. Na lö mamalö tafahaʼö ita sanandrösa khö Yesu, itugu taʼomasiʼö ia. Ba na itugu aro wahuwusada khö Yesu, itugu taʼomasiʼö Namania. w20.04 21 ¶5-6
Zumaha, 3 Mbaŵa si Önö
Omuso dödögu me ambö faʼabölögu, . . . na sambö faʼabölö ndraʼo, ba daʼö abölödo.—2 Ko. 12:10.
Hadia tebai öfazawaʼö ba naha wemörömö mazui ba gurusi roda so ndraʼugö? Hadia afökhö mbalöduhimö mazui ambö öʼila-ila niha? Na örasoi zimane daʼö, hadia tola fao ndraʼugö fagohi khö ndra talifusöda sawuyu-wuyu ba sabölö? Tatu manö tola! Ato ndra talifusö si lö mamalö fagohi ba wogamö faʼauri, hewaʼae na no alawa ndröfira mazui alö waʼabölöra. Tebai lafalua na dali waʼabölöra samösa. Latema waʼabölö moroi khö Yehowa, ba ginötö lafondrondrongo hadia nifaʼema ba gangowuloa na lafake HP, mazui lafaigi rekamannia ba Internet. Laforege göi wanuriaigö khö ndra doto, sohalöwö ba ruma saki, hegöi khö ndra talifusöra si möi mamaigi yaʼira. Na lö oya saʼae zi tola öfalua khö Yehowa, böi ide-ide dödömö ba öwaʼö tödöu wa lö anau gölömö irugi gamozua. Iʼomasiʼö ndraʼugö Yehowa börö me mamati ndraʼugö khönia, ba no öforomaʼö waʼanau gölö ba wamosumange yaʼia irugi ba zi hauga fakhe. Iadaʼa, moguna khöu wanolo moroi khönia si töra moroi ba zilalö, ba lö irai iröi ndraʼugö. (Si. 9:10) Itugu ifahatö ia khöu. w20.04 29 ¶16-17
Satu, 4 Mbaŵa si Önö
Ufalua gofu hadia ia börö duria somuso dödö, ba wangombakha ba niha fefu.—1 Ko. 9:23.
Hadia duho si tola ötutunö ba niha si so agama? Moguna öʼalui hadia nifaduhusinia tödö si fagölö khöda. Tola manö ha samösa Lowalangi nifosumangenia, faduhu dödönia wa Yesu andrö Zangorifi niha gulidanö, mazui faduhu dödönia wa hasambalö muheta waʼalösökhi ba zi lö ara tö. Moroi ba waʼafagölö andrö, faʼema khönia duria si so ba Zura Niʼamoniʼö ba lala sadöni dödönia. Törö tödömö, tola manö lö ifaduhusi tödö fefu wamahaʼö ba agamania si samösa niha. Börö daʼö, hewaʼae na no öʼila hadia agamania, moguna öʼalui hadia zindruhunia nifaduhusinia tödö. Imane samösa dalifusöda ira matua si no tobali utusan injil, ”So ösa niha sangumaʼö wa faduhu dödöra khö Lowalangi Sambua Tölu, hizaʼi sindruhunia, lö faduhu dödöra wa Ama, Ono, hegöi eheha niʼamoniʼö andrö, no Lowalangi si ha samösa.” Imane nasa, ”Na no taʼila daʼö, tola aoha khöda ba wangalui waʼafagölö.” Börö daʼö, forege ba wangalui hadia zindruhunia nifaduhusi tödö zi samösa niha. Na öfalua daʼö, tola öʼoʼö duma-duma nibeʼe sinenge sotöi Faulo, samalua ”gofu hewisa lala nitörö”.—1 Ko. 9:19-22. w20.04 10 ¶9-10
Migu, 5 Mbaŵa si Önö
Ba luo daʼö, teʼorifi dania dozi niha moroi ba soimö si no tesura töi ba gölu-gölu zura andrö.—Dan. 12:1.
Lö moguna ataʼu ita ba ngawalö zi lö ara tö alua börö me no iʼombakhaʼö Danieli hegöi Yohane wa hasambalö iʼorifi nono mbanuania Yehowa hegöi Yesu ba wamakao sabölö-bölö. Iwaʼö Danieli wa na ’no tesura ba gölu-gölu zura’ döi zi samösa niha, hasambalö teʼefaʼö ia moroi ba wamakao sabölö-bölö. Hadia zinangea tafalua enaʼö tesura döida ba zura andrö? Moguna taforomaʼö wa mamati ita khö Yesu, Ono Mbiri-biri andrö khö Lowalangi. (Yoh. 1:29) Moguna talulu waʼaurida khö Lowalangi ba tebayagö idanö. (1 Fe. 3:21) Moguna göi tatuhini Wamatörö Lowalangi, yaʼia na tatolo niha ba wamahaʼö yaʼira sanandrösa khö Yehowa. Iʼotarai iadaʼa, moguna taʼaroʼö waʼafaduhu dödöda khö Yehowa hegöi organisasinia. Moguna göi tatuhini Wamatörö Lowalangi. Na tafalua fefu daʼö, tola teʼorifi ita ba ginötö tohare Wamatörö Lowalangi ba wangohori razo tanö yöu hegöi razo tanö raya. w20.05 16 ¶18-19
Sinaya, 6 Mbaŵa si Önö
He Yehowa, lö tebulö döimö irugi zi lö aetu.—Si. 135:13.
Aboto ba dödö Gadamo hegöi Khawa wa töi Lowalangi yaʼia daʼö Yehowa, ba oya göi waʼaboto ba dödö si tohude niʼokhögöra sanandrösa khönia. Duma-dumania, laʼila wa Yehowa andrö no Somböi sameʼe khöra faʼauri, nahia waʼatoröi si sökhi hegöi foʼomo soʼahonoa. (1 Mo. 1:26-28; 2:18) Hizaʼi, hadia lö aetu-aetu laʼogunaʼö lala wangera-ngerara soʼahonoa ba woʼangerönusi fefu howu-howu nitemara moroi khö Yehowa? Hadia laforege enaʼö itugu laʼomasiʼö ba laʼosinangegö ia? Tebeʼe wanema li ba wanofu-nofu andrö ba ginötö itandraigö ira udu Lowalangi. Iʼogunaʼö gulö Satana ba wanofu khö Khawa, ”Hadia sindruhu no iwaʼö Lowalangi wa tebai miʼa fefu mbua geu si so ba kabu andre?” (1 Mo. 2:16, 17; 3:1) Iforege Satana ba wolimo Khawa enaʼö so khönia lala wangera-ngera si lö sökhi sanandrösa khö Lowalangi. Sindruhunia, ha sageu döla zinanö si no itatugöi Yehowa enaʼö lö laʼa mbuania. (1 Mo. 2:9) Idönisi lala wangera-ngera Khawa enaʼö iwaʼö tödönia wa atali Lowalangi. Tola manö manofu-nofu dödö Khawa, ’Hadia so nibiniʼö Lowalangi khögu?’ w20.06 3 ¶8-9
Salasa, 7 Mbaŵa si Önö
Böi tebulö khömi waʼebolo dödö zamösana ba faoma miʼefaʼö zala nawömi soroi ba dödö.—Kol. 3:13.
So ösa nono mbanua Yehowa si tetutu tödö khö ndra talifusöra ba wamati. Iwaʼö sinenge sotöi Faulo wa itaria ’so mbörö waʼabao dödöda’ khö ndra talifusöda. Tola manö göi lafalua khöda zi lö atulö. Hizaʼi, na lö mangelama ita, tola tatanögö ba dödöda waʼabao dödö, irege taʼaröuʼö ita ba nono mbanua Yehowa. Talifusöda ira matua sotöi Pablo, si toröi ba Amerika Selatan, lafobahulu ia wa no ifalua gamuata si fasala, ba laheta khönia halöwö ba mbanua niha Keriso. Hadia nifalua Pablo? Imane, ”Mofönu sibai ndraʼo, ba itugu ara itugu uʼaröuʼö ndraʼo ba mbanua niha Keriso.” Na no irai ifalua horö si samösa niha, tola manö lö aetu-aetu itegu ia tödönia hewaʼae na no ara ifalua daʼö. Tola manö irasoi wa tebai saʼae iʼomasiʼö ia Yehowa. Hewaʼae na no ifalalini gera-erania, te so ba dödönia wa tenga sinangea farahu ia ba nono mbanua Lowalangi. Na so ösa ndra talifusöda niʼilamö sangokhögö abula dödö simane si no tatutunö, hewisa dödömö khöra? w20.06 19 ¶6-7
Rabu, 8 Mbaŵa si Önö
Niha satua-tua ibiniʼö ia na so deʼala.—Amd. 22:3.
Moguna anehe ita ba ngawalö hadia ia zi tola möi famaʼalada, ba taforege ba wanimbagö daʼö. (Heb. 5:14) Duma-dumania, moguna taforomaʼö waʼatua-tua ba wamili rekreasi hegöi hiburan. Oya sibai acara TV hegöi film sangoromaʼö amuata fohorö. Fatuwu khö Yehowa gamuata simane daʼö, ba hasambalö alua gabula dödö ba niha samalua yaʼia. Andrö, moguna tatimbagö hiburan si lö sökhi enaʼö lö tefakiko wahuwusada khö Yehowa. (Ef. 5:5, 6) Moguna göi aboto ba dödöda hadia deʼala niʼasogö informasi nifazaewe niha si no mondröi sindruhu, tola manö laforege ba wangaʼasogö faʼaombö dödö khö ndra talifusöda mazui ba organisasi Yehowa. (1 Ti. 4:1, 7; 2 Ti. 2:16) Böi telimo ita ba nifazaewera andrö. Hadia mbörö? Börö me yaʼira andrö ”niha si tekiko fangera-ngera ba si lö faʼaboto ba dödö sindruhu”. Ohitö dödöra yaʼia daʼö ”fadaʼawa ba fabuʼa-buʼa ba wehede”. (1 Ti. 6:4, 5) Omasi ira na tafaduhusi tödö walimosara ba lö saʼae faduhu dödöda khö ndra talifusöda. w20.09 29 ¶13, 15
Kami, 9 Mbaŵa si Önö
Böi ha soguna [khöu öʼangeragö] . . . hizaʼi soguna ba niha böʼö.—1 Ko. 10:24.
Foʼomo ira matua hegöi ira alawe, moguna faoma laʼomasiʼö ba lafosumange nawöra. (Ef. 5:33) Tefaudu daʼa ba mene-mene Zura Niʼamoniʼö enaʼö abölö taʼosambuaʼö dödöda ba wameʼe moroi ba wanema. (Hal. 20:35) Hadia mbua-bua sanolo niha si no mongambatö enaʼö faoma laʼomasiʼö ba lafosumange nawöra? Fanema linia, yaʼia daʼö fangide-ngideʼö. Ato niha Keriso si no mongambatö zorasoi wa itugu owua-wua dödöra ba wongambatö börö me no laforomaʼö wangide-ngideʼö. Duma-dumania, imane samösa foʼomo ira matua sotöi Steven, ”Moguna lö aetu falulu fohalöwö woʼomo ira matua hegöi foʼomo ira alawe, mendrua manö na so gabula dödö. Böi ha si sökhi khöu manö niʼera-eramö, hizaʼi moguna öʼangeragö hadia zi sökhi khömi.” Imane göi foʼomonia sotöi Stephanie, ”Lö hadöi niha somasi fao ba niha sasese faʼudu khöra. Andrö, na alua gabula dödö, maforege ba wangalui hadia mbörö wa alua gabula dödö andrö. Aefa daʼö malau mangandrö, maʼalui mene-mene Zura Niʼamoniʼö, ba mafatunöisi hewisa lala ba wangasiwai yaʼia. Maforege ba wangasiwai abula dödö andrö, ba lö omasiga faʼudu.” Sindruhu-ndruhu laʼokhögö waʼowua-wua dödö ira niha si no mongambatö na faoma laʼangeragö hadia zoguna khö ngambatöra. w20.07 3-4 ¶5-6
Zumaha, 10 Mbaŵa si Önö
Ba agama Yahudi, abölö tohude ndraʼo ba zi fagölö döfi khögu hegöi si sambua soi khögu.—Gal. 1:14.
Böi odaligö waʼabölöu mazui faʼonekheu samösa ba wamosumange Yehowa. Niha salawa sekola sinenge sotöi Faulo, ba no itema wamahaʼö moroi khö Gamalieli, samösa zondröniaʼö niha Yahudi sabölö mufosumange ba ginötö daʼö. (Hal. 5:34; 22:3) Baero daʼö, no niha si tohude göi Waulo ba gotalua niha Yahudi tanö böʼö. (Hal. 26:4) Hizaʼi, lö iʼodaligö waʼabölönia samösa Faulo. Si fao faʼaoha gölö, iröi Faulo fefu hadia ia zi tola möi famolakhöminia ba wamaigi niha. (Fil. 3:8) Oya wamakao nitaögö Waulo börö me tobali ia soloʼö Keriso. Fatuwu khönia ndra niha si fagölö soi khönia. (Hal. 23:12-14) Laböbözi göi ia ira niha Romawi ba labeʼe ia ba gurunga. (Hal. 16:19-24, 37) Baero daʼö, abua sibai khönia ba wamalua satulö börö walömoʼahonoania. (Rom. 7:21-25) Hewaʼae na itaögö wamakao, lö iböhöli ba woloʼö Keriso. Hizaʼi, ’omuso dödönia me ambö faʼabölönia’. Hadia mbörö? Börö me ba ginötö irasoi wa ambö faʼabölönia, ba daʼö iʼila hewisa wanolo Lowalangi yaʼia.—2 Ko. 4:7; 12:10. w20.07 16 ¶7-8
Satu, 11 Mbaŵa si Önö
Dozi samati khögu . . . ifalua halöwö sabölö ebua nasa.—Yoh. 14:12.
Ba götöda andre, tohude sibai halöwö fanuriaigö. Ifatunö Yesu wa lö aetu mufalua halöwö daʼa na no manahae ia ba zorugo, ba hasambalö ikhamö niha sabölö ato. Ba gafuriata, me no tesusugi Yesu, iʼogunaʼö dandra sahöli-höli dödö enaʼö tola lasöndra giʼa soya sibai ira nifahaʼönia. Aefa daʼö, ifasugi ba dödöra wa abölö tohude halöwöra tobali samaʼuʼu niha moroi ba halöwöra tanö böʼö. (Yoh. 21:15-17) Fatua lö manahae Yesu ba zorugo, ifatunö khö ndra nifahaʼönia wa tenga ha ba danö Gizaraʼeli mufalua halöwö fanuriaigö si no ibörögö, hizaʼi mufalua ia ba gulidanö maʼasagörö. (Hal. 1:6-8) Hauga fakhe aefa daʼö, ibeʼe gangilata sahöli-höli dödö Yesu khö zinenge sotöi Yohane ba wangoromaʼö hadia zalua ”ba luo Zoʼaya”. Hadia manö niʼila Yohane? Iʼila samösa malaʼika solohe ’turia somuso dödö si lö tebulö’, nifaʼema ”ba ngawalö soi, ba ngawalö mado, banua, hegöi li”. (Fam. 1:10; 14:6) Daʼa zangoromaʼö wa omasi Yehowa na fao ita iadaʼa ba wamalua halöwö fanuriaigö ba zi sagörö ulidanö irege ibatogö halöwö andre. w20.09 9 ¶5
Migu, 12 Mbaŵa si Önö
Börö wamati wa hulö zi no ibeʼe sumange Gizaʼaki andrö Aberahamo me tetandraigö ia.—Heb. 11:17.
Alua göi gabula dödö sebua ba nösi nomo Gaberahamo. Tebai moʼono woʼomo niʼomasiʼönia sotöi Sara. No tobali abula dödöra daʼö ba zi ngafulu fakhe faʼara. Ba gafuriata, ihalö gangetula Sara ba wameʼe zawuyunia sotöi Hagara khö Gaberahamo. Ifalua daʼö enaʼö tola moʼono Hagara, ba tobali ono Gaberahamo hegöi Sara nononia andrö. Hizaʼi, ibörögö iʼosiwawöi Zara Hagara me iʼila wa no manabina ia. Itugu abölö-bölö watitisa ba gotaluara irege ifofanö ia Sara. (1 Mo. 16:1-6) Ba gafuriata, manabina Zara ba tumbu khönia nono matua sotöi Izaʼaki. Iʼomasiʼö sibai Aberahamo ndraononia matua si darua andrö, sotöi Simaʼeli hegöi Izaʼaki. Hizaʼi, börö me lö sökhi gamuata Zimaʼeli khö Gizaʼaki, ifofanö Zimaʼeli hegöi Hagara Aberahamo. (1 Mo. 21:9-14) Ba gafuriata, iʼandrö Yehowa khö Gaberahamo enaʼö ibeʼe Gizaʼaki tobali sumange nitunu. (1 Mo. 22:1, 2; Heb. 11:17-19) Me alua gabula dödö si dombua andre, moguna faduhu dödö Gaberahamo khö Yehowa wa hasambalö ifalua mbuʼusa linia sanandrösa ba ndraono Gaberahamo si darua. w20.08 4 ¶9-10
Sinaya, 13 Mbaŵa si Önö
Tebohouni gamuatami, nifazökhi moloʼö ohitö dödö Lowalangi, si tefaudu ba waʼatulö ba faʼalöfaröi sindruhu.—Ef. 4:24.
Khalaigö waʼomuso dödö nirasoi niha nisusugi me no laröi lala waʼaurira ba zilalö, ba lafaudugö gamuatara ba goi-goi Lowalangi. Niha sombulöʼö faʼaurira andrö, tola auri ira ba gulidanö Faradaiso sagötö faʼara. Hizaʼi, lö itehegö Yehowa na auri ba Waradaiso niha si lö omasi mamulöʼö amuatara, enaʼö lö tekiko waʼahono dödö ba Waradaiso. (Yes. 65:20; Yoh. 5:28, 29) Barö Wamatörö Lowalangi, hasambalö larasoi iraono mbanuania hadia nitutunö ba Gamaedola 10:22, me imane, ”Howu-howu Yehowa zameʼe faʼakayo ba niha, ba maʼifu lö ifaogö wangabu dödö.” Börö wanolo geheha niʼamoniʼö, tola itugu mofozu ndraono mbanua Lowalangi ba woloʼö amuata Yesu ba itugu moʼahonoa mboto niʼokhögöra. (Yoh. 13:15-17; Ef. 4:23) Ero maʼökhö, itugu tedou waʼabölö mbotora ba itugu sökhi waʼaurira. Tatu omuso sibai dödöda na taʼokhögö waʼauri simane daʼö!—Yob. 33:25. w20.08 17 ¶11-12
Salasa, 14 Mbaŵa si Önö
Miforege enaʼö . . . böi mihalö khömi zi tenga urusami.—1 Te. 4:11.
Moguna aboto ba dödöda wa no faböʼö-böʼö zi tobali dane-dane wa lö mangowalu ndra talifusöda. Duma-dumania, so ösa niha Keriso si no mangai angetula enaʼö lö mangowalu. So göi ösa zomasi mongambatö, hizaʼi lö nasa si falukha ira ba niha si tefaudu ba dödöra. Baero daʼö, so göi ösa zi no irai mangowalu, hizaʼi no mate woʼomora andrö. Tobali, gofu hadia dane-dane wa lö sangowalu ira, lö moguna tasofu-sofu daʼö, mazui tawaʼö khöra wa omasi ita tatolo ira ba wangalui niha si tefaudu ba dödöra. Na lö niʼandröra khöda, hewisa dödöra na tawaʼö wa omasi ita tatolo ira ba wangalui haniha zinangea tobali foʼomora? (1 Ti. 5:13) Tatu laʼandrö sibai saohagölö ira talifusöda si lö sangowalu na taʼosinangegö ira börö mbua-buara si sökhi, ba tenga börö me no mangowalu ira mazui löʼö. Moroi na tahakhösi tödö ira, abölö sökhi na taʼameʼegö tödö waʼalöfaröira ba wamosumange Yehowa. Na tafalua daʼö, lö larasoi ira talifusöda andrö wa hulö no tawaʼö khöra, ”Lö moguna khögu ndraʼugö.” (1 Ko. 12:21) Tola aboto ba dödöra wa taʼosinangegö ira ba omuso dödöda wefao khöra ba mbanua niha Keriso. w20.08 28 ¶10; 29 ¶14
Rabu, 15 Mbaŵa si Önö
Isamuzaigö [Keriso] wamalukhaisi ira talifusö si töra 500 niha.—1 Ko. 15:6.
Ba gafuriata, ifalukhaisi göi Waulo Yesu. (1 Ko. 15:8) Me itörö Faulo (Saulo) lala si numalö ba Ndramaseko, irongo li Yesu si no tesusugi, ba iʼila lakhömi Yesu ba zorugo. (Hal. 9:3-5) Salua khö Waulo andre göi zi tobali tandra wa sindruhu-ndruhu no tesusugi Yesu. (Hal. 26:12-15) No sadöni dödöda nitutunö Waulo andre börö me solohi niha Keriso ia ba zilalö. Hizaʼi, me no faduhu dödönia wa no tesusugi Yesu, lö aetu iforege Faulo ba wamaduhuʼö sindruhu andrö ba niha tanö böʼö. Hewaʼae na laböbözi ia, labeʼe ba gurunga, ba tosake göfa nitörönia, lö iböhöli ba wanuriaigö sindruhu wa no mate Yesu ba ifuli tesusugi. (1 Ko. 15:9-11; 2 Ko. 11:23-27) Börö me faduhu sibai dödö Waulo wa no tesusugi Yesu, lö ataʼu ia na teʼala nosonia ba wanuriaigö daʼö. Fefu dandra moroi khö ndra niha Keriso me abad siföföna andre zangaroʼö tödöda wa sindruhu-ndruhu no tesusugi Yesu. Daʼa göi zangaʼasogö khöda faʼafaduhu dödö wa hasambalö alua göi wanusugi ba zi so miföna. w20.12 3 ¶8-10
Kami, 16 Mbaŵa si Önö
Na miʼalui [Yehowa], itehegö misöndra ia.—2 Ng. 15:2.
Tola tasofu khöda samösa, ’Hadia lö uböhöli weʼamöi ba gangowuloa?’ Na taʼondrasi gangowuloa nifaʼanö organisasi Yehowa, tola itugu aro ita ba wamati ba tatema wamarou dödö moroi khö ndra talifusöda. (Mat. 11:28) Tola göi tasofu khöda samösa, ’Hadia lö tebulö ufahaʼö ndraʼo ba Zura Niʼamoniʼö?’ Na so nösi nomou, hadia mibeʼe ginötömi ero migu ba wamalua famahaʼö si sambua omo? Na ha samö-samösa ndraʼugö, hadia öbeʼe ginötöu ba wamalua famahaʼö samösa? Hadia no öforege ba wamalua zabölö sökhi ba wanuriaigö hegöi ba wamahaʼö niha böʼö? Hana wa moguna taʼangeragö wanofu-nofu daʼö? Ifatunö khöda Sura Niʼamoniʼö wa isekhegö gera-erada hegöi tödöda Yehowa. Moguna göi tafalua zimane daʼö. (1 Ng. 28:9) Me no tafareso dödöda hegöi era-erada, te so gohitö dödöda, amuatada, mazui lala wangera-ngerada sinangea tabulöʼö. Moguna taʼandrö wanolo moroi khö Yehowa ba wamalua daʼö. Daʼa ginötönia khöda ba wamaʼanö yaʼita enaʼö tola tataögö wanandraigö ba zi so miföna. w20.09 19 ¶19-20
Zumaha, 17 Mbaŵa si Önö
Tebai tobali ami nifahaʼögu na tebai miröi fefu haratomi.—Luk. 14:33.
No irai itutunö Yesu hadia manö zinangea ifalua si samösa niha enaʼö tola tobali ia soloʼö Keriso. Itutunö gamaedola sanandrösa khö zi samösa niha somasi mangehaogö malige, hegöi sanandrösa khö razo sedöna möi fasuwö. Niha somasi mamazökhi malige andrö, moguna ”modadao ia sakali wangerai hadia ibönö gefenia”. Simanö göi razo sedöna möi fasuwö, moguna ”modadao ia sakali ba wangandrö fanuturu lala” enaʼö iʼila hadia tola möna zaradadunia ba wasuwöta. (Luk. 14:27-32) Aboto ba dödö Yesu wa na omasi tobali nifahaʼönia zi samösa niha, moguna iʼila hadia manö zinangea ifalua dania na no tobali ia nifahaʼö Yesu. Enaʼö tola iʼila fefu daʼö, moguna ifahaʼö ia ba Zura Niʼamoniʼö ero migu. Börö me samahaʼö ndraʼugö, moguna öfalua wamaʼanö fatua lö ödöniaʼö wamahaʼö ba Zura Niʼamoniʼö. Angeragö hewisa wanutunöu famahaʼö andrö ba lala salio muʼila eluaha, enaʼö tola aboto ba dödö niha nifahaʼöu, ba tola ifalua daʼö ba waʼaurinia.—Neh. 8:8; Amd. 15:28a. w20.10 7 ¶5; 8 ¶7
Satu, 18 Mbaŵa si Önö
Börö daʼö, miʼae mibaliʼö nifahaʼögu. . . . Mifahaʼö ira ba woloʼö fefu niwaʼögu khömi.—Mat. 28:19, 20.
No aboto ba dödöda halöwö nibeʼe Yesu. Moguna tafahaʼö niha böʼö ba goroisania. Hizaʼi, so sambua zi tohude si tebai taʼolifugö. Lö imane Yesu, ’Mifahaʼö ira sanandrösa ba niwaʼögu khömi maʼafefu.’ Hizaʼi imane, ”Mifahaʼö ira ba woloʼö fefu niwaʼögu khömi.” Börö daʼö, na tafahaʼö niha ba Zura Niʼamoniʼö, tenga ha asala tafatunö khöra hadia manö zinangea lafalua. Moguna göi tabeʼe khöra wanuturu lala enaʼö tola lafalua hadia zi no lafahaʼö yaʼira. (Hal. 8:31) Hewisa wanoloda si samösa niha ba woloʼö fefu oroisa Yesu? Ba ginötö tadöniaʼö wamahaʼö ba Zura Niʼamoniʼö khö zi samösa niha, tafahaʼö khönia hadia manö niʼandrö Lowalangi khöda. Hizaʼi, lö obönö daʼö. Moguna göi tatolo ia ba wamalua si no ifahaʼö yaʼia. (Yoh. 14:15; 1 Yo. 2:3) Moroi ba duma-dumada, tola taforomaʼö khönia hewisa lala ba wamalua goi-goi Zura Niʼamoniʼö ba zekola, ba nahia wohalöwö, mazui na tafalua rekreasi. Na fao ita wangandrö ba niha nifahaʼöda, moguna taʼandrö geheha niʼamoniʼö moroi khö Yehowa ba wameʼe fanuturu lala ba niha nifahaʼöda andrö.—Yoh. 16:13. w20.11 2-3 ¶3-5
Migu, 19 Mbaŵa si Önö
”Tenga börö zaradadu sato mazui faʼabölö niha, hizaʼi börö waʼabölö gehehagu niʼamoniʼö,” iwaʼö Yehowa samatörö saradadu zorugo.—Zak. 4:6.
So daha-taha nitaögö ndra nifahaʼö Yesu. Duma-dumania, ha maʼifu Zura Niʼamoniʼö si no mufazökhi me luo daʼö. Baero daʼö, lö göi laʼokhögö publikasi si tola manutunö ösi Zura Niʼamoniʼö, simane niʼokhögöda iadaʼa. Moguna göi manuriaigö ira ba niha sangogunaʼö li si faböʼö-böʼö. Hizaʼi, hewaʼae na lataögö ngawalö daha-taha simane daʼö, tola mofozu ira ba wamalua halöwö si tebai mufalua ba wamaigi niha. Ha barö zi tölu ngafulu fakhe, tola manuriaigö ira ”ba gotalua niwöwöi Lowalangi ba gulidanö”. (Kol. 1:6, 23) Ba götöda iadaʼa, lö aetu ibeʼe wanuturu lala Yehowa ba nono mbanuania, ba ibeʼe khöra waʼabölö ba wamalua ohitö dödönia. Dela sabölö tohude niʼogunaʼö Yehowa ba wameʼe fanuturu lala, yaʼia daʼö Taromalinia si no musura börö wanolo moroi ba geheha niʼamoniʼö. Na tabaso Zura Niʼamoniʼö, tola taʼila sanandrösa ba halöwö nifalua Yesu hegöi fareta nibeʼenia khö ndra nifahaʼönia ba wanohugö halöwö si no ibörögö. (Mat. 28:19, 20) Lö khö Yehowa famaigi bawa. No ifaʼeleʼö wa hasambalö teturiaigö duria somuso dödö ”ba ngawalö soi, ba ngawalö mado, banua, hegöi li”. (Fam. 14:6, 7) Omasi ia na larongo fefu niha duria somuso dödö sanandrösa ba Wamatörö Lowalangi. w20.10 21 ¶6-8
Sinaya, 20 Mbaŵa si Önö
Öʼorifi niha sangide-ngideʼö yaʼia, hizaʼi fatuwu ndraʼugö wamaigi niha sasiliyawa.—2 Sa. 22:28.
Iʼomasiʼö ’goroisa Yehowa’ Razo Dawido. (Si. 1:1-3) Aboto ba dödö Dawido wa ilumöʼö niha si so fangide-ngideʼö Yehowa hizaʼi itimbagö niha si fayawa. Daʼö mbörö wa itehegö Dawido na ibulöʼö lala wangera-ngerania Taromali Lowalangi. Imane wangumaʼö, ”Usuno Yehowa sameʼe khögu fotu. Ifareso ndraʼo fangera-ngeragu fondrege zabakha na bongi.” (Si. 16:7) Na taʼokhögö wangide-ngideʼö, hasambalö tatehegö enaʼö iʼatulöʼö lala wangera-ngerada si fasala Taromali Lowalangi, fatua lö aekhu ita ba wamalua amuata si fasala. Hulö na imane khöda Taromali Lowalangi, ’Daʼa lala. Törö lala andrö.’ Daʼö dania zameʼe khöda famangelama na ibörögö taholeʼö ita ba gabera mazui ba gambölö. (Yes. 30:21) Oya sibai mbua si tola tatema na tafondrondrongo niwaʼö Yehowa. (Yes. 48:17) Duma-dumania, lö moguna tarasoi waʼaila niʼasogö degu-tegu nibeʼe niha böʼö, börö me lö nifaluada zala. Baero daʼö, tola göi itugu ahatö ita khö Yehowa börö me taʼila wa iʼameʼegö tödö sibai ita, simane nifalua zi samösa ama sebua faʼomasi khö ndraononia.—Heb. 12:7. w20.11 20 ¶6-7
Salasa, 21 Mbaŵa si Önö
Me larongo wanusugi niha si no mate, ibörögö so zangoʼaya.—Hal. 17:32.
Tola manö no tedönisi lala wangera-ngera niha Gorindro ba nifaduhusi tödö ndra filsuf andrö. (1 Ko. 15:12) So göi ösa zangumaʼö wa ha amaedola waʼalua wanusugi. Te lawaʼö tödöra wa no amaedola zi no mate fefu niha samalua horö. Hizaʼi, na no tobali ira niha Keriso, no ifuli tesusugi ira börö me no teʼefaʼö horöra. Gofu hadia mbörö wa lö faduhu dödöra wa no tesusugi Yesu, zaya-zaya gölö wamati niʼokhögöra. Na lö isusugi Yesu Lowalangi, lö tola abuʼa mböli höli, ba tebai teʼefaʼö horöda. Börö daʼö, si lö tatu wanötöna niha si lö faduhu tödö ba wanusugi. (1 Ko. 15:13-19; Heb. 9:12, 14) Si no irai alua khö Waulo andrö zangaroʼö faʼafaduhu dödönia wa ”no tesusugi Keriso”. Abölö tohude wanusugi Keriso moroi ba wanusugi si no irai alua ba zilalö, börö me ifuli mate ndra niha si no irai tesusugi andrö. Iwaʼö Faulo wa Yesu ”ziaʼa nisusugi moroi ba gotalua niha si no mörö ba waʼamate”. Yesu zi oföna tesusugi ba mboto eheha, ba yaʼia zi oföna möi ba zorugo.—1 Ko. 15:20; Hal. 26:23; 1 Fe. 3:18, 22. w20.12 5 ¶11-12
Rabu, 22 Mbaŵa si Önö
Lafaʼema gangetula ndra sinenge hegöi ira satua sokubaloi.—Hal. 16:4.
Ba abad siföföna, falulu fohalöwö ndra boto solohe si so ba Yeruzalema ba wotatugöi enaʼö lö aetu toföfö ba so waʼatulö ba mbanua niha Keriso. (Hal. 2:42) Nehegö duma-duma andre. Te me döfi 49 M, so waʼafaehu lala wangera-ngera ndra talifusöda sanandrösa ba wosuna. Na lö iʼanemaiʼö muʼasiwai gabula dödö andre, tola tobali daha-tahara daʼö ba wamalua halöwö fanuriaigö. Börö daʼö, lafahuhuosi gabula dödö andrö ira sinenge hegöi satua sokubaloi si no mufataro tobali boto solohe. Hewaʼae na niha Yahudi ira, lö laʼoʼö zi toʼölö lafalua ira niha Yahudi, mazui bua gera-era niha sotuhini zi toʼölö mufalua andrö. Hizaʼi, lafareso Daromali Lowalangi, ba laʼandrö wanuturu lala moroi ba geheha niʼamoniʼö. (Hal. 15:1, 2, 5-20, 28) Hadia mbuania? Ifahowuʼö Yehowa gangetula nihalöra. So waʼatulö hegöi fahasara dödö ba mbanua niha Keriso, ba tola latohugö wamalua halöwö fanuriaigö. (Hal. 15:30, 31; 16:5) Ba götöda iadaʼa, no ibeʼe göi wanolo organisasi Yehowa enaʼö lö mamalö toföfö ba so waʼatulö ba mbanua niha Keriso. w20.10 22-23 ¶11-12
Kami, 23 Mbaŵa si Önö
[Onogu] Selomo nifili Lowalangi.—1 Ng. 29:1.
Tola manö lö tebeʼe khöda halöwö somasi ita ba organisasi börö waʼalawa ndröfida, fökhö, mazui tanö böʼönia. Na daʼö zalua khöda, tola tafahaʼö ita moroi ba duma-duma Razo Dawido. Omasi sibai ia wamazökhi osali Lowalangi. Hizaʼi, mufatunö khönia wa tenga yaʼia nifili ba wamalua halöwö daʼö. Hewaʼae simanö, sindruhu-ndruhu ituhini niha nifili Lowalangi ba wamalua halöwö andrö. Oya sibai ganaʼa hegöi firö nibeʼenia ba wolului halöwö famazökhi osali Lowalangi. Sindruhu-ndruhu wa no iröi khöda duma-duma si sökhi Dawido! (2 Sa. 7:12, 13; 1 Ng. 29:3-5) Börö me so wökhö nitaögö dalifusöda ira matua sotöi Hugues si toröi ba Prancis, tebai saʼae mangai halöwö ia tobali satua sokubaloi. Tebai göi ifalua halöwö sigide-ide ba nomo. Imane Hugues, ”Ba wamobörö, urasoi wa si lö eluaha waʼaurigu ba ide-ide sibai dödögu. Hizaʼi ba gafuriata, aboto ba dödögu wa lö moguna uʼangera-ngeragö manö ngawalö zi tebai ufalua. Me no ubulöʼö lala wangera-ngeragu, awena tola uʼosambuaʼö dödögu ba halöwö si tola ufalua khö Yehowa irege tola urasoi waʼomuso dödö. Omasido uʼoʼö duma-duma Gideono hegöi saradadunia si-300, si lö mamöhöli fasuwö hewaʼae na marase ira.”—Sangu. 8:4. w20.12 25-26 ¶14-15
Zumaha, 24 Mbaŵa si Önö
Böi taböhöli wangomasiʼö awöda.—1 Yo. 4:7.
Me isura Yohane waö-waö waʼauri Yesu, abölö asese itutunö sanandrösa ba waʼomasi moroi khö zi datölu sanura Injil tanö böʼö. Fefu mbuku nisurania andrö zamahaʼö yaʼita wa moguna teʼodane-dane fefu nifaluada ba waʼomasi. (1 Yo. 4:10, 11) Hizaʼi, moguna khö Yohane ginötö ba wamahaʼö yaʼia sanandrösa ba daʼö. Me awuyu-wuyu nasa Yohane, itaria lö iforomaʼö waʼomasi. Samuza inötö, mofanö Yesu hegöi ira nifahaʼönia ba weʼamöi manuriaigö iʼotarai ba Yeruzalema numalö ba Zamaria. Hizaʼi, niha si toröi ba zi sambua banua ba Zamaria, lö latehegö khöra wemörö ba daʼö. Yohane hegöi talifusönia Yakobo, lamane khö Yesu, ”He Soʼaya, hadia omasiʼö na maʼandrö galitö moroi ba mbanua si yawa enaʼö mate ira?” (Luk. 9:52-56) Ba ginötö tanö böʼö göi, lö iforomaʼö Yohane wa iʼomasiʼö ndra sinenge tanö böʼö. Yaʼia hegöi Yakobo, te no lawaʼö khö ninara ba wangandrö khö Yesu enaʼö ibeʼe khöra dadaoma si tohude ba Wamatörönia. Me laʼila daʼö ira sinenge tanö böʼö, mofönu sibai ira! (Mat. 20:20, 21, 24) Hewaʼae na no ifalua fefu zala andrö Yohane, lö tebulö iʼomasiʼö ia Yesu.—Yoh. 21:7. w21.01 8-9 ¶3-4
Satu, 25 Mbaŵa si Önö
Keriso manö lö iʼomusoiʼö dödönia samösa.—Rom. 15:3.
Lö tebulö ihalö Yehowa gangetula si tola mangaʼasogö bua si sökhi ba gomböila dangania. Duma-dumania, ihalö gangetula ba womböwöi faʼauri, tenga börö wangomusoiʼö tödönia samösa, hizaʼi börö me omasi ia na tarasoi göi waʼowua-wua dödö. Baero daʼö, lö samaso yaʼia ba wameʼe Ononia enaʼö teʼefaʼö horöda. Yaʼia samösa zangai angetula ba wamalua daʼö börö me omasi ia itolo ita. Ihalö göi gangetula Yesu si tola möi fanolo niha tanö böʼö. Duma-dumania, iʼogunaʼö ginötönia wolombase ba wamahaʼö niha böʼö, hewaʼae na marase sibai ia me luo daʼö. (Mrk. 6:31-34) Aboto ba dödö ndra matua si tobali högö si sökhi yomo ba nomo wa noro dödö sabölö abua niʼokhögönia, yaʼia daʼö ba wangai angetula si sökhi soguna ba nösi nomonia, ba sindruhu-ndruhu iʼameʼegö tödö wamalua daʼö. Itimbagö wangai angetula moloʼö somasi-masi dödönia mazui moloʼö nirasoinia ba ginötö daʼö. Hizaʼi, itehegö khö Yehowa ba wamahaʼö yaʼia wangai angetula si sökhi. (Amd. 2:6, 7) Na ifalua daʼö, tenga ha soguna khönia samösa niʼangeragönia, hizaʼi iʼangeragö göi zoguna ba niha tanö böʼö. (Fil. 2:4) Na iforege foʼomo ira matua ba woloʼö duma-duma Yehowa hegöi Yesu, tola tobali ia högö si sökhi yomo ba nomo. w21.02 7 ¶19-21
Migu, 26 Mbaŵa si Önö
Ifalua zi sökhi ba satulö Asa föna Yehowa Lowalanginia.—2 Ng. 14:2.
Me ono matua Razo Asa, so khönia wangide-ngideʼö hegöi faʼabarani. Duma-dumania, me no aefa mate namania sotöi Abia ba ibörögö mamatörö ia tobali razo, ihori fefu nadu si so ba soi andrö. Baero daʼö, ”iʼoʼou niha Yehuda ba wangalui Yehowa Lowalangi ndra tuara hegöi ba wamalua Oroisa Moze awö gamakhoitania”. (2 Ng. 14:1-7) Ba me isuwö Yehuda niha Gaitiofia sotöi Sera hegöi ira saradadunia si 1.000.000 faʼato, iʼandrö wanolo Yehowa Asa si fao faʼatua-tua. Imane, ”He Yehowa, lö abua khöu ba wanolo niha sato hegöi niha si lö faʼabölö. Tolo ndraʼaga, he Yehowa Lowalangima, börö me maʼodaligö ndraʼugö.” Fehede si sökhi sibai andre zangoromaʼö famati saro niʼokhögö Asa wa so khö Yehowa waʼabölö ba wangorifi yaʼia awö nono mbanuania. Börö me faduhu dödö Asa khö Namania si so ba zorugo, ”kala niha Gaitiofia ibeʼe Yehowa”. (2 Ng. 14:8-12) Tatu motaro börö mbu Asa me tohare ndra saradadu si 1.000.000 faʼato ba wanuwö yaʼia. Hewaʼae simanö, tola ikalaisi ira Asa börö me iʼodaligö Yehowa. w21.03 5 ¶12-13
Sinaya, 27 Mbaŵa si Önö
Faoma miʼomasiʼö nawömi simane ösi nomomi.—Rom. 12:10.
Ba Zura Niʼamoniʼö, so duma-duma niha si lö moʼahonoa sangomasiʼö niha böʼö simane fangomasiʼöra ösi nomora. Nehegö duma-duma Yonata hegöi Dawido. Imane Sura Niʼamoniʼö, ”Tobali si fahuwu si sökhi Yonata khö Dawido. Ibörögö iʼomasiʼö Dawido andrö Yonata simane fangomasiʼönia botonia samösa.” (1 Sa. 18:1) No ifili Dawido Yehowa tobali razo fangali Zaulo. Aefa daʼö, ibörögö afökhö dödö Zaulo khö Dawido, ba iʼalui lala wamunu yaʼia. Hizaʼi, lö fao Yonata khö namania Saulo me iforege ba wamunu Dawido. Fawuʼu li Yonata hegöi Dawido wa lö tebulö tobali ira si fahuwu ba faoma latuhini nawöra zamösana. (1 Sa. 20:42) No sahöli dödöda wahuwusa ba gotalua Yonata hegöi Dawido börö me oya zanaisi fahuwusara. Duma-dumania, so mato 30 fakhe gotalua ndröfi Yonata khö Dawido. Sindruhunia, tola manö iwaʼö tödönia Yonata wa tebai fahuwu ia ba niha sabölö awuyu-wuyu moroi khönia. Hizaʼi, tenga simane daʼö lala wangera-ngera Yonata. Ifosumange sibai Dawido. w21.01 21-22 ¶6-7
Salasa, 28 Mbaŵa si Önö
Yaʼami ira talifusö, miʼomusoiʼö dödömi na göna ami ngawalö wanandraigö.—Yak. 1:2.
No ifabuʼu Yesu khö ndra soloʼö khönia wa hasambalö larasoi waʼomuso dödö sindruhu. Hizaʼi, ifangelama göi niha sangomasiʼö yaʼia wa hasambalö göna ira fanandraigö. (Mat. 10:22, 23; Luk. 6:20-23) Omuso dödöda me no tobali ita nifahaʼö Keriso. Hizaʼi, hewisa dödöda na lasaisi ita ira ösi nomoda, lafakao ita ira samatörö, mazui ladönisi dödöda ba wamalua amuata si fasala ira awöda sekola mazui ira awöda wohalöwö? Tola manö tarasoi waʼaombö dödö na taʼangeragö fefu daʼö. Si toʼölönia, lö omuso dödö niha na göna ira fanandraigö. Hizaʼi, daʼö nifarou Daromali Lowalangi enaʼö tafalua. Duma-dumania, isura Yakobo wa lö moguna aetu dötönaföda na göna ita fanandraigö, hizaʼi tabaliʼö faʼomuso dödöda daʼö. (Yak. 1:2, 12) Ba iwaʼö khöda Yesu wa moguna taʼomusoiʼö dödöda na göna ita famakao. (Mat. 5:11) Ibeʼe gehehania Yehowa khö Yakobo ba wanura mene-mene si tefaudu khö ndra niha Keriso andrö, enaʼö lö tebulö larasoi waʼomuso dödö hewaʼae göna ira fanandraigö. w21.02 26 ¶1-2; 27 ¶5
Rabu, 29 Mbaŵa si Önö
Böi fondrondrongo huhuo si lö eluaha si lö faudu ba niʼamoniʼö.—1 Ti. 6:20.
Me götö Dimoteo, so ösa niha Keriso si lö mangosinangegö töi si sökhi niʼokhögöra tobali si falulu fohalöwö khö Lowalangi. Farahu ba daʼö Dema, Figelo, Hemogene, Himenaiʼo, Alesandro, hegöi Fileto. (1 Ti. 1:19, 20; 2 Ti. 1:15; 2:16-18; 4:10) No niha saro ba wamati ira ba wamobörö, hizaʼi lö saʼae laʼameʼegö tödö döi si sökhi nibeʼe Yehowa khöra. Iforege Satana enaʼö lö saʼae taʼameʼegö tödö döi si sökhi si no ifaduhusi tödö khöda Yehowa. Hewisa lalania ba wamalua daʼö? Nehegö hadia manö dandrawa niʼogunaʼönia. Iʼogunaʼö ngawalö hiburan si so ba TV, film, internet, koran, buku, hegöi majalah, enaʼö taʼoʼö lala wangera-ngera hegöi amuata si lö sökhi, irege taböhöli ba wamosumange Yehowa ba lö saʼae taʼoʼö gamakhoitania. Iʼogunaʼö göi dandrawa moroi ba niha böʼö mazui folohi, enaʼö ataʼu ita ba taböhöli wamalua halöwö fanuriaigö. Baero daʼö, iʼogunaʼö göi niha si no mondröi sindruhu ba wamaehagö khöda famahaʼö faya irege taröi zindruhu. Na lö mangelama ita, tola manö olifu ita wa no sebua böli zindruhu andrö si no taʼokhögö.—1 Ti. 6:21. w20.09 27 ¶6-8
Kami, 30 Mbaŵa si Önö
Ifondrondrongo gangandröwagu Yehowa; itema wangandrögu Yehowa.—Si. 6:9.
Hadia so nösi nomou mazui si fahuwu khöu sangafökhöiʼö tödöu? Na so, tola möi fanolomö waö-waö salua khö Razo Dawido. Tobali si manga mböli nononia Abisalomi. (2 Sa. 15:5-14, 31; 18:6-14) Fatua lö öbaso waö-waö daʼö, tutunö khö Yehowa fefu nirasoimö me lafalua khöu zi lö atulö. (Si. 6:6-8) Iadaʼa, khalaigö hewisa dödö Dawido me alua daʼö fefu. Ono niʼomasiʼönia Gabisalomi ba faduhu sibai dödönia khö Gahitofeli. Hizaʼi, laʼafökhöiʼö dödönia. Tobali ira si manga mböli ba laforege wamunu yaʼia. Hewaʼae simanö, lö manahö-nahö dödö Dawido khö ndra si fahuwu khönia tanö böʼö, ba lö iwaʼö tödönia wa no faʼawö ira khö Gabisalomi. Tenga ha faʼaurinia samösa niʼera-era Dawido ba lö moloi ia ha yaʼia. Hewaʼae na abu sibai dödönia, lö awuwu Dawido. Iʼandrö wanolo moroi khö Yehowa hegöi khö ndra si fahuwu khönia. Iʼanemaiʼö göi ifalua gangetula si no ihalö. Lö tebulö ifaduhusi tödö Yehowa hegöi ira si fahuwu khönia. w21.03 15 ¶7-8; 17 ¶10-11